Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 17.martā
- 17 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa; No šodienas Latvijā izsludināta gripas epidēmija; un Ērglienes Mildas jaunais dzīvesbiedrs par godu Zelenskim nosaukts par Voldi.
Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa. Japānas Aizsardzības ministrija ziņo par četriem Krievijas karakuģiem, kas, iespējams, ved karavīrus un kaujas mašīnas uz Ukrainu. Kuģi šķērsojuši Cugaru šaurumu, kas savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu. Arī britu Aizsardzības ministrija publiskojusi informāciju, ka smago zaudējumu dēļ Krievija uz Ukrainu pārvieto spēkus no Tālajiem Austrumiem, Klusā okeāna flotes un Armēnijas.
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā. Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.
ANO Starptautiskā tiesa vakar pieprasījusi Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku. 27.februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Lai gan Starptautiskās tiesas lēmumi ir saistoši, tās rīcībā nav reālu līdzekļu, lai nodrošinātu spriedumu izpildi. Taču eksperti uzskata, ka spriedums par labu Ukrainai palīdzētu uzlabot tās stāvokli uz starptautiskās skatuves.
Trešdien bija termiņš, līdz kuram Krievijai bija jāveic 117 miljonu eiro ārējā parāda procentu maksājums. Kā ziņo "Wall Street Journal", Krievija paziņojusi, ka maksājumu ir veikusi, bet nezina, vai tas sankciju dēļ tiks realizēts. Ja tas neizdodas un Krievija, kā iepriekš draudējusi, samaksā rubļos, tas automātiski nozīmētu Krievijas defoltu. Bet, ja maksājums netiek veikts vispār, tad valstij tiek dotas vēl 30 dienas laika maksājumu veikt.
Ukrainas pilsētas Mariupoles pašvaldība ziņo, ka Krievijas okupācijas spēki trešdien nometuši īpaši jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēku. Teātra bumbu patvertnē tobrīd slēpušies simtiem cilvēku. Pašlaik nav iespējams piekļūt ēkas gruvešiem, lai noskaidrotu, cik lielus upurus prasījis uzbrukums. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija noliegusi, ka Krievijas aviācija trešdien būtu bombardējusi objektus Mariupoles teritorijā un apgalvo, ka teātra ēku esot uzspridzinājuši "nacionālistu bataljona "Azov" kaujinieki". Krievija regulāri izplata šādus melīgus apgalvojumus, apsūdzot "ukraiņu nacionālistus" par slēpšanos civiliedzīvotāju vidū.
Japānas ziemeļaustrumus skārusi spēcīga zemestrīce, kā rezultātā divi miljoni mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daļā piekrastes izveidojies cunami, vēsta raidsabiedrība BBC. 7,3 magnitūdu spēcīgā zemestrīce skārusi to pašu reģionu, kur pirms 11 gadiem 9 baļļu stipras zemestrīces rezultātā notika Fukušimas kodolkatastrofa. Japānas Meteoroloģijas aģentūra brīdina, ka zemestrīces ietekmē ziemeļaustrumu piekrastē var veidoties metru augsti viļņi. Pašlaik nav saņemta informācija par bojāgājušajiem.
Turpinām ziņas
Tā kā saslimstība ar gripu vienā no Latvijas vietām – Daugavpilī - pārsniegusi 100 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, Slimību profilakses un kontroles centrs paziņojis par gripas epidēmijas sākumu valstī no šodienas, 17. marta. Gripas gadījumi reģistrēti arī Jēkabpilī un Liepājā. Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda par plaši izplatītu gripas aktivitāti un vidēju gripas intensitāti pagājušajā nedēļā ziņoja 10 valstis, to vidū arī Igaunija. Mediķi atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm. Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Šobrīd vakcināciju pret gripu valsts apmaksā ikvienam iedzīvotājam.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība uz laiku atliks streika pieteikumu. Mediķi mēģinās atrisināt jautājumu par savlaicīgu un taisnīgu darba samaksas pieaugumu veselības nozarē ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes starpniecību.
Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūve cenu kāpuma dēļ izmaksās 53 miljoni 573 tūkstoši eiro ar pievienotās vērtības nodokli, sadārdzinoties par 15,4 miljoniem eiro. Žoga izbūves darbi paredzēti 37–47 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas, bet kopējā būvdarbu veikšanai visai paredzētajai infrastruktūrai – 54–70 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas. Tas nozīmē, ka prioritāro posmu maksimālais izbūves termiņš ir 2023. gada jūlijs.
Un vēl
Latvijas Dabas fonds informē, ka vakar dots vārds ērglienes Mildas jaunajam dzīvesbiedram. Viņam dots vārds Voldis! Vārda iedvesmas avots, protams, ir šobrīd pasaulē izcilākais Volodimirs, tā tviterī raksta Latvijas Dabas fonds. Durbē esošajā jūras ērgļu ligzdā, kuras norises Latvijas Dabas fonds translē videotiešraidē, otrdienas pēcpusdienā ir izdēta šosezon pirmā ola. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad tas ir noticis pāris dienas vēlāk.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Tuvākajās dienās iespējamas tiešas Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunas; Nacionālie bruņotie spēki organizēs papildu rezervistu mācības; un Liepājas koncertzālē viesosies pasaulslavena operdziedātāja.
Šodien situāciju Ukrainā apspriedīs Lielā septītnieka jeb G7 valstu ārlietu ministri. ASV, Lielbritānija, Francija un virkne citu valstu šodien ir pieprasījušas sasaukt arī ANO Drošības padomes sēdi, kas būtu veltīta Ukrainai. Uzmanības centrā būtu humanitārā krīze kara plosītajā valstī.
Tuvākajās dienās iespējamas tiešas Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunas par uguns pārtraukšanu, intervijā ASV sabiedriskajai raidorganizācijai PBS atklājis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Krievija ir iztērējusi visus savus resursus, ko tā plānoja izmantot šajā karā, un tai nav rezervju un piegāžu sistēmas. Tas radījis situāciju, kad iespējamas visaugstākā līmeņa sarunas.
ASV nodos Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas, vakar paziņojis ASV prezidents Džo Baidens. Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūguma ASV nodrošinās tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju šīm sistēmām. Baidens arī paziņoja, ka ASV atvēlēs palīdzībai Ukrainai vēl 800 miljonus ASV dolāru jeb 728 miljonus eiro.
Spānijas varasiestādes trešdien aizturējušas megajahtu, kas, iespējams, pieder Krievijas naftas kompānijas "Rosneft" izpilddirektoram Igoram Sečinam, pret kuru ir vērstas sankcijas. Spānijas Satiksmes ministrija apstiprinājusi faktu, ka jahta ir aizturēta, taču neatklāja detaļas par tās īpašnieku. Savukārt, Reuters, atsaucoties uz Spānijas policijas sniegto informāciju, norāda, ka jahta iespējams pieder Sečinam.
Līdz šim apstiprināti uzbrukumi 43 slimnīcām un medicīniskās aprūpes iestādēm Ukrainā un 46 uzbrukumi citviet pasaulē, citos konfliktos, ziņo medijs BBC, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas teikto. Pasaules veselības organizācija norādījusi, ka arvien palielinās šādu uzbrukumu skaits un tie "lēnām kļūst par kara taktiku un stratēģiju". Ukrainas veselības nepieciešams atbalsts, tai jāpiešķir nepieciešamie instrumenti, lai glābtu dzīvības, norāda pasaules veselības organizācija.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes izlūkdienests norādījis, ka tā dēvēto Luganskas un Doņeckas tautas republiku iedzīvotājiem, kuru tuviniekus Krievija, pārkāpjot starptautiskās tiesības, piespiedu kārtā mobilizējusi, lai izmantotu kā lielgabalu gaļu karā pret Ukrainu, krievi atsakās maksāt kompensācijas par kritušajiem ģimenes locekļiem pat tad, ja viņiem ir Krievijas pases. Pagaidu okupētajās teritorijās Doņeckas apgabalā turpinoties piespiedu mobilizācija un jauniesauktie bez atbilstošas sagatavošanās tiekot nosūtīti uz karstākajiem kauju rajoniem. Izlūku ziņojumā arī uzsvērs, ka Krievija, lai slēptu reālo kritušo skaitu, izmanto Doneckas metālapstrādes rūpnīcu, kur sadedzina vietējo ar varu mobilizēto un no Krievijas ievesto brīvprātīgo līķus. Precīzs sadedzināto skaits Ukrainas izlūkdienestam nav zināms.
Krievijas bruņotie spēki Ukrainā notiekošā kara laikā ir sašāvuši ar raķetēm trīs kuģus, kas zem Panamas karoga atradās Melnajā jūrā. Par kuģu "Namura Queen", "Lord Nelson" un "Helt" sašaušanu ziņoja aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Panamas Jūrniecības pārvaldes (AMP) vadītāju Norjelu Arausu. Viens no šiem kuģiem nogrima, bet par cietušajiem nav ziņots. Abi pārējie ir bojāti, bet tiem nedraud nogrimšana.
Turpinām ziņas
Nacionālie bruņotie spēki no 6. līdz 27. maijam organizēs papildu rezervistu militārās pamatapmācības kursu, kura mērķis ir brīvprātīgi valsts aizsardzībā iesaistīt pēc iespējas vairāk Latvijas pilsoņu, dodot iespēju iepazīt militāro vidi un apgūt militārās pamatzināšanas. Mācības notiks NBS Kājnieku skolā Alūksnē, uz kurieni bruņotie spēki centralizēti organizēs transportu no Rīgas. Apmācība noritēs klātienē klasē, apvidū un lauka apstākļos lekciju un praktisko lauka nodarbību veidā, kārtojot arī teorētiskās un praktiskās ieskaites.
“Atvērtās dienas laukos” ir Latvijas apceļošanas pasākums, kurš tiek rīkots kopš 2014. gada, un ar šo pasākumu svinam aktīvās tūrisma sezonas sākumu. Pasākumā aicināti piedalīties visi lauku tūrisma uzņēmēji un apmeklētājiem atvērtās vietas: naktsmītnes, amatnieki, pirtnieki, pārtikas ražotāji, biškopji, stādu audzētāji, lielās lauku saimniecības, pilis un muižas, atrakciju parki, lauku krodziņi un restorāni, dabas takas, muzeji u.c. Šogad “Atvērtās dienas laukos” notiks vienu dienu – 4. jūnijā (sestdienā). Kā norāda pasākuma organizatori – pasākums sakarā ar karu Ukrainā sabiedrības satraukto nosakņojumu mainīts no 7. maija uz 4. jūniju. Pieteikšanās līdz 31. martam.
Turpmākajos gados Latvija ar Krievijas tirgu vairs nevarēs rēķināties, norāda Valsts prezidents Egils Levits. Tas nozīmē, ka arī Latvijas ekonomikā būs nozīmīgas pārmaiņas. Uzņēmumiem nāksies pārorientēties uz citiem tirgiem, un valstij būs jāatbalsta šī pārorientēšanās. Līdz ar to enerģētiskās neatkarības jautājumi ir valdības dienaskārtībā.
Un vēl
16. aprīlī Liepājas koncertzāles īpašo notikumu sērijā "Pasaule Lielajā dzintarā" viesosies pasaulslavenā operdziedātāja Anna Sofija fon Otere, kura kopā ar virtuozo stīgu kvartetu "Brooklyn Rider" klausītājiem piedāvās vokālās kamermūzikas programmu "Mīlas un nāves dziesmas". Pēc aizvadītiem koncertiem Rietumeiropā šī būs mākslinieku vienīgā uzstāšanās Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Ukrainā paredzēti deviņi humānie koridori; Saeima apstiprina deputātes pilnvaras Ievai Akurāterei; un Kāda bijusi aizvadītā ziema?
Mariupoles dramatiskā teātra patvertne, kurā glābiņu bija meklējuši simtiem cilvēku, ir izturējusi Krievijas aviācijas uzlidojumu, un visi cilvēki ir izdzīvojuši, ceturtdien paziņojis Ukrainas parlamenta deputāts Serhijs Taruta. Jau vēstīts, ka trešdien Krievijas aviācija nometusi īpaši spēcīgu bumbu uz Mariupoles dramatisko teātri. Pēc uzlidojuma tika sagrauta teātra ēkas centrālā daļa un gruveši apraka zem nama esošās bumbu patvertnes ieeju. Krievijas aviācija sabombardējusi arī baseinu "Neptun". Baseina telpās atradās grūtnieces un mātes ar mazgadīgiem bērniem. Par viņu likteni pagaidām ziņu nav.
Šodien paredzēti deviņi humānie koridori, lai ļautu civiliedzīvotājiem pamest kauju plosītās Ukrainas pilsētas, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Sagaidāms, ka cita starpā turpinās darboties koridors no Mariupoles uz Zaporižju. To vakardienas laikā vien izmantojuši 1000 cilvēku, ziņo BBC.
Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņojis, ka Krievijas karā Ukrainā dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu cietuši Kijivas un Harkivas apgabalā. Krievijas spēku īstenotajās bombardēšanās un apšaudēs cietušas vairāk nekā 411 izglītības iestādes, no tām 63 ir pilnībā sagrautas. Tāpat apšaudītas vairāk nekā 11 ārstniecības iestādes, trīs rehabilitācijas centri, tostarp ir centrs bērniem ar īpašām vajadzībām. Vienlaikus ģenerālprokurora birojs norādījis, ka šie dati par kara postījumiem nav pilnīgi, jo nav iespējams iepazīties ar situāciju vietās, kur notiek aktīva karadarbība vai arī kas nonākušas Krievijas spēku kontrolē.
Šodien situāciju Ukrainā apspriedīs Lielā septītnieka jeb G7 valstu ārlietu ministri. ASV, Lielbritānija, Francija un virkne citu valstu šodien ir pieprasījušas sasaukt arī ANO Drošības padomes sēdi, kas būtu veltīta Ukrainai. Uzmanības centrā būtu humanitārā krīze kara plosītajā valstī.
Uzņēmējs Edgars Ābrams mikroblogošanas vietnē Twitter atklājis, kā Latvijā jūtas Ukrainas bēgļi. Viņš norāda, ka pie viņa Ukrainas bēgļi ir jau trīs dienas un viņu redzējums par Latviju neesot "īpaši patīkams". Viss it kā labi, bet bēgļus mulsina krieviskā atmosfēra Latvijā. Ne Ukrainā, ne Polijā, ne tranzītvalstī Lietuvā šādas sajūtas nav izjutuši. Uzņēmējam neesot ko atbildēt uz viņu vēlmi braukt prom, jo viņiem šeit ir bail. Komentāros arī citi soctīklu lietotāji dalās ar saviem novērojumiem par Ukrainas bēgļiem Latvijā, kā arī pieminēto "krievisko atmosfēru". Līdzīga situācija esot ukraiņiem Salaspilī, kur viņi neiet pastaigās, jo jūtas neoomulīgi krieviskā vidē.
Turpinām ziņas
Šodien Saeima lēmusi par pilnvaru apstiprināšanu Ievai Akuraterei. Kā ziņots iepriekš, pēc pievienošanās Ukrainas spēkiem Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, partijas “Konservatīvie” pārstāvis Juris Jurašs nosūtījis iesniegumu parlamenta kancelejai par deputāta mandātu nolikšanu. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem Juraša vietā jānāk Ievai Akuraterei un viņa piekritusi darboties parlamentā.
Jēkabpils novads uzskata, ka gadījumā, ja skolēniem no Ukrainas tālmācības programmas īstenošanai būtu nepieciešamas viedierīces, elektronikas piešķiršana būtu jākoordinē no valsts puses. Jēkabpils novada pašvaldības izglītības iestādēs izvēlējušies mācīties 10 bērni, skolēni no Ukrainas. Jēkabpilī kopumā ieradušies 19 skolēni. Pašlaik gan pašvaldībai nav informācijas par izglītojamiem, kuri mācās Ukrainas piedāvātajās tālmācības programmās.
Ja reģionālajām partijām plāno piešķirt valsts finansējumu, tad jānosaka noteikti kritēriji, lai valsts nauda tiktu izmantota lietderīgi, uzskata Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salcevičs no Jēkabpils reģionālā partijas. Viņš aģentūrai LETA norāda, ka viens no kritērijiem varētu būt biedru skaits, kā arī pašas partijas ienākumi. Paredzams, ka valsts budžeta finansējums tiktu tērēts saimnieciskās lietās - grāmatvedības uzskaitē, revidenta pakalpojumos un biroja telpu organizēšanā.
Jau ziņots, ka valsts prezidents Egils Levits aicinājis paredzēt valsts finansējumu arī pašvaldību vēlēšanās startējošām partijām, kuru primārais mērķis nav kandidēšana Saeimas vēlēšanās, bet gan pašvaldību vēlēšanās, paredzot samērīgas iespējas attīstīties un nodrošinot to administratīvo darbību starpvēlēšanu periodā.
Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība noraida Ukrainas vēstniecības pārmetumus par pretukrainisku un prokrievisku darbību. Viņa skaidro, ka Latvijas Ukraiņu biedrību apvienībā darbojas 15 organizācijas un aptuveni 700 biedri un tā 30 gadu laikā ir sadarbojusies un uzturējusi izglītības un kultūras sakarus tikai ar Ukrainu, nevis Krieviju. Viņa skaidro, ka kopš 2019.gada, kad Latvijā ieradās Ukrainas vēstnieks Oleksandru Misčenko, vēstnieks cenšas iznīcināt Latvijas Ukraiņu biedrību apvienību, turklāt viņš to esot pat atklāti paudis. Dukule atzīst, ka katru apvienības rīkoto pasākumu Ukrainas vēstnieks uztver ar aizdomām. Savukārt ukraiņu biedrību apvienību zina un projektus atbalsta Latvijas Kultūras ministrija.
Un vēl
2021./2022.gada ziema bijusi otrā mitrākā novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022.gada ziemā bija 197,2 milimetri (mm), kas ir 36% virs gadalaika normas. Līdz ar to šī ziema bija otrā mitrākā novērojumu vēsturē kopš 1924.gada, atpaliekot vien no 2012.gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022.gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija astotais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm, bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm kļuva par otro mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957.gada rekorda.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija noraida ANO Starptautiskās tiesas prasību nekavējoties izbeigt iebrukumu Ukrainā; Valdības vadītājs ziņo Saeimai par Ministru kabineta paveikto; un Svētdien Latvijā sāksies astronomiskais pavasaris.
Krievija noraida ANO Starptautiskās tiesas prasību nekavējoties izbeigt iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Mēs šim lēmumam nevaram pievērst nekādu uzmanību, viņa teikto citē Krievijas ziņu aģentūra "Interfax". Peskovs paziņojis, ka Starptautiskajā tiesā valda pušu vienošanās princips, norādot, ka te nekāda vienošanās nevarot būt.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Sīrijas prezidents Bašars el Asads esot apsolījis piegādāt 40 tūkstoši algotņu, kas Krievijas pusē varētu cīnīties Ukrainā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iepriekš bija izteicies par 16 tūkstoši “brīvprātīgo” no Tuvo Austrumu reģiona, kas pauduši gatavību cīnīties Donbasā. Ukrainas izlūki arīdzan vēsta, ka daļa sīriešu nosūtīšanu uz Krieviju un Baltkrieviju uztver kā iespēju dezertēt, lai pēc tam nelegāli mēģinātu iekļūt Eiropas Savienības valstu teritorijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve, Kremļa propagandas un melu izplatītāja Marija Zaharova apgalvo, ka daudzās video liecības par postījumiem, ko Krievijas okupācijas spēki ir nodarījuši Ukrainas pilsētām, esot viltojums. Viņa apgalvo, ka Krievijas bruņotie spēki nebombardē pilsētas; par to visiem ir labi zināms. Lai arī cik videorullīšu nesamontētu NATO struktūrās, lai arī kādus video un foto viltojumus neizplatītu, patiesība vienalga nāks gaismā, uzsvērusi Kremļa melu izplatītāja Zaharova.
Krievijas puse tikai izliekas, ka iesaistās sarunās ar Ukrainu par trīs nedēļas ilgušā kara izbeigšanu, intervijā laikrakstam "Le Parisien" atzinis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņš norāda, ka vispirms ir jāpārtrauc uguns. Tikai pēc tam ir iespējamas sarunas, jo tās nav nekādas sarunas, kad pie deniņiem tiek turēta pistole. Viņš prognozējis, ka Ukrainā gaidāma brutālas karadarbības saasināšanās.
Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikas izaugsmi šogad varētu samazināt par vienu procentpunktu, ceturtdien prognozēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šī negatīvā ietekme, ja būs ilgstoša, izraisīs smagu Krievijas ekonomikas recesiju, un paaugstinās inflāciju pasaulē par aptuveni 2,5 procentpunktiem, norāda organizācija.
Turpinām ziņas
Krievijas izvērstais karš Ukrainā vienojis gan Eiropas Savienību, gan NATO, gan Latviju un tās valdību, Saeimu, pašvaldības, kas sākušas strādāt kopsolī. "Draugi, būs labi! Galvenais ir turēties kopā un apzināties, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā." Tā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto šodien sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš ziņojuma laikā daudz pievērsās notiekošajam Ukrainā, pret kuru Krievija uzsākusi karu, kā arī tā ietekmei uz pasaules un Latvijas ekonomiku un enerģētikas nozares izaicinājumiem, ko rada atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes. Kariņš sacīja, ka sankcijas maksās mums naudu, bet ukraiņiem šis karš maksās asinis, cilvēku dzīvības un izpostītu infrastruktūru.
Latvijā nav vienas atbildīgās iestādes, kuras pienākums būtu apzināt un uzraudzīt, kam un cik plaši pie mums jāpiemēro Eiropas Savienības un ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Ar to nodarbojas gandrīz desmit dažādas institūcijas. Turklāt to pieeja ir visai atšķirīga. Finanšu uzraugi jau saskaitījuši iesaldējamos krievu oligarhu miljonus, automašīnu reģistra turētājs uzliek arvien jaunus liegumus pārdot spēkratus, bet, piemēram, par ekskluzīvu jahtu uzskaiti atbildīgā iestāde nemaz nezina, vai tai šie peldlīdzekļi ir kaut kā jāierobežo.
Sludinājumu portālā ss.com pārdošanā izlikts bunkurs 160 m2 platībā, kas 70. gados bija paredzēts VIP personu glābšanai atomkara gadījumā. Bunkurs atrodas netālu no Liepājas, Grobiņā. Pašreizējais bunkura īpašnieks, ievietojot šo sludinājumu, bija domājis, ka to varētu attīstīt kā unikālu tūrisma objektu. Taču tagad, iespējams, tas varētu kalpot arī prakstiskiem mērķiem. Bunkura konstruckcija veidota no biezām dzelzsbetona sienām, kuru biezums ir 40-60 cm. Izbūvēts jauns elektrības pieslēgums. Sludinājums šobrīd nav aktīvs, taču, iespējams, tas tiks ievietots ss.com atkārtoti.
Lai arī saslimstība ar Covid-19 Latvijā samazinās un turpinās mazināties, uzvaru pār koronavīrusu svinēt nevaram, jo rudenī var parādīties jauni Covid-19 varianti, norāda infektologs Uga Dumpis. Viņš atzina: lai gan saslimstība ar Covid-19 Latvijā mazinās, slimnīcās arvien ir daudz kovida slimnieku – ap 1000 pacientu, un šis skaits nekrītas. Mainījies ir Covid-19 slimnieka profils – tagad pārsvarā tiek stacionēti seniori virs 75 gadiem, kuri nav vakcinēti pret Covid-19 vai arī nav saņēmuši balstvakcīnu. Covid-19 aktīvi izplatītās arī vakcinēto vidū, taču viņi kovidu pārslimo vieglāk
un vēl
Nedēļas izskaņā saglabāsies pavasarīgi laika apstākļi, turklāt svētdien sāksies astronomiskais pavasaris, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Svētdien, 20.martā, plkst.17.33 sāksies astronomiskais pavasaris.
No svētdienas dienas būs saulainas un siltas, jaunnedēļ nedēļas pirmajā pusē gaiss varētu iesilt līdz +15 grādiem. Šī brīža prognozes liecina, ka arī nākamās nedēļas pirmajā pusē laika apstākļos būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Naktīs vēl pieturēsies sals, bet nedēļas pirmajā pusē termometra stabiņš varētu pakāpties pat līdz 13…15 grādu atzīmei. Tāpat laiks būs saulains un sauss.
Turpretī nedēļas otrajā pusē anticiklona ietekme mazināsies un laika apstākļus sāks noteikt ciklonu darbība, līdz ar to laiks kļūs mākoņaināks, nokrišņiem bagātāks, tāpat arī vējaināks. Dienas būs vēsāks, termometra stabiņš vairs nepārsniegs 10 grādu atzīmi.