Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 18.martā
- 18 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas politiķi aicina izvirzīt Zelenski un ukraiņu tautu Nobela miera prēmijai; Atbalstīts vietējo pašvaldību referendumu likuma projekts; un Dabas sargi dodas reidos pārbaudīt iespējamos traucēkļus putnu ligzdošanai.
Karadarbība Ukrainā turpinās jau 23.šo dienu. BBC ziņo par lielu dūmu mākoni Ļvivā, kas nāk no pilsētas lidostas puses. Šorīt Ļvivā bijuši dzirdami vairāki sprādzieni.
Krievijas pilsoņu vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu un arī grib, lai Vladimirs Putins ilgāk paliktu prezidenta amatā, liecina divu sabiedriskās domas aptauju dati.
Tikmēr Eiropas politiķu grupa ir vērsusies pie Nobela Komitejas ar atklātu vēstuli, lūdzot pieņemt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Ukrainas tautas izvirzīšanu šīgada Nobela Miera prēmijai.
Krievijas okupācijas spēku apšaudīto Ukrainas pilsētu Mariupoli līdz šim ar privāto autotransportu izdevies pamest ap 30 000 iedzīvotāju. Taču pilsētā vēl palikuši vairāk nekā 350 000 cilvēku, kam nākas slēpties pagrabos un bumbu patvertnēs. Mariupoles pašvaldība vēsta, ka katru dienu Krievijas okupācijas spēki nomet uz pilsētas 50 līdz 100 bumbu. Lielākā daļa pilsētas dzīvojamo ēku ir nopostītas.
Čehijas premjers Petrs Fiala paziņojis, ka Čehijā jau ieradušies ap 270 000 bēgļu no Ukrainas un tas ir tuvu maksimālajam skaitam, ko Čehija ir spējīga uzņemt. Čehijā ir 10,7 miljoni iedzīvotāju.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem aicinājis pasludināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku. Reznikovs norāda, ka ASV prezidents Džo Baidens jau ir nosaucis Putinu par “kara noziedznieku”. Arī Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa atzinusi, ka ir ļoti spēcīgi pierādījumi, kas liek veltīt Putinam šādu apzīmējumu.
Krievija ir paziņojusi, ka šodien ANO Drošības padomes sēdē izvirzīs apsūdzības, ka ASV ir bioloģiskā kara laboratorijas Ukrainā. Ukraina un ASV ir noliegušas šos Maskavas apgalvojumus. Vašingtona uzskata, ka tie ir dezinformācija un daļa no iespējamās Krievijas "viltus karoga operācijas". Nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu Krievijas apgalvojumus
Turpinām ziņas
Saeima vienbalsīgi atbalstījusi paziņojumu, kas aicina nekavējoties rīkoties lidojuma aizlieguma zonas noteikšanai Ukrainas teritorijā un pasākumiem Krievijas agresijas ierobežošanai. Saeima paziņojumā uzsver, ka Krievijas neattaisnojamais un neprovocētais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Krievijas Federācijas saistību pārkāpums, kā arī tas uzskatāms par vēršanos pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību un tas ir starptautisko tiesību pārkāpums.
Saeima ceturtdien, 17. martā, trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Tas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā.
Valsts drošības dienests uzsācis kriminālprocesu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja dienestā. Saistībā ar notikušo Ukrainas kara bēgļi tiek aicināti liecināt par Krievijas spēku nodarījumu. Kriminālprocess ir uzsākts pēc Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, par noziegumiem pret mieru un par kara noziegumiem.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ceturtdien vīrietim, kurš Pļavniekos alkohola reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā gāja bojā astoņus gadus veca meitene, piesprieda 13 gadu cietumsodu. 32 gadus vecajam Vladislavam Karpinskim arī nolemts atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 15 gadiem. Tāpat tiesa daļēji apmierināja mirušā bērna ģimenes pieteikto kompensāciju, nosakot, ka apsūdzētajam būs jāmaksā bojāgājušā bērna ģimenei 15 tūkstoši eiro. Apsūdzētais vainu atzinis.
Un vēl
Šonedēļ Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori sākuši doties reidos, lai pārbaudītu, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nenotiek mežistrāde vai cita veida saimnieciskā darbība, kas traucētu putnu ligzdošanai. Trešdien kāds aizlieguma pārkāpējs – niedru pļāvējs – tika pieķerts Dienvidkurzemes novada dabas parkā “Pape”, kur niedres drīkst pļaut līdz 15.martam. Apstākļi un iespējamais sods vēl tiks precizēts.
Runājot par vietām dabā, kam nav piemērots īpaši aizsargājamās teritorijas statuss, Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau iepriekš paudusi, ka pētījumi rāda – katru gadu Latvijā mežizstrādes laikā tiek izpostīti aptuveni 50 tūkstoši putnu ligzdu. Biedrība aicinājusi no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam noteikt miera periodu, kad nenotiek koku zāģēšana, taču pagaidām tas ir spēkā tikai ārpus mežiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Kara noziegumus Ukrainā pastrādājušie tiks saukti pie atbildības; Latvijā sākuši ierasties Kanādas bruņoto spēku karavīri; un Mežaparka estrādē notiks atbalsta koncerts ukraiņu bērniem un ģimenēm
Ukrainas spēkiem principā ir izdevies apturēt Krievijas uzbrukumus visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta pašlaik ir praktiski tāda pati kā pirms nedēļas. Tāpat Ukraina veikusi vairākus sekmīgus pretuzbrukumus, kas gan bija lokāli, intervijā Latvijas televīzijai norādīja bijušais Latvijas NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.
Taču, neraugoties uz Ukrainas pūlēm un Krievijas armijas problēmām, agresors turpina uzbrukumu. Turklāt būtiska nozīme būs tam, vai Krievijas armijai izdosies dabūt papildspēkus un sakoncentrēt tos vienā virzienā. Tad, iespējams, Krievijai izdotos gūt pārsvaru kādā konkrētā vietā.
Kara noziegumus Ukrainā pastrādājušie tiks saukti pie atbildības, brīdina G7 valstis, nosodot šausminošos Krievijas karaspēka uzbrukumus civilistiem, kas notikuši kopš agresijas sākuma 24.februārī. Krievijas prezidenta Putina neizprovocētā un apkaunojošā kara dēļ miljoni ir spiesti bēgt no savām mājām, turpinās infrastruktūras, slimnīcu, teātru un skolu iznīcināšana. Tie, kas ir atbildīgi par kara noziegumiem, arī ieroču lietošanu pret civilistiem, nešķirojot mērķus, tiks saukti pie atbildības, brīdināja G7 valstu ministri.
ASV prezidents Džo Baidens brīdinās savu Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu par “cenu”, ko būs jāmaksā Pekinai, ja tā palīdzēs Krievijai izkļūt no Rietumu sankciju spiediena saistībā ar iebrukumu Ukrainā. Šodien plānota Džo Baidena un Sji Dzjiņpina telefonsaruna. Sarunā iecerēts apspriest tirdzniecības nesaskaņas un starptautiskās piegādes ķēdes. Tāpat paredzēts fokusēties uz centieniem panākt Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtraukšanu. Iepriekš Pekina nepieslējās nevienai konflikta pusei.
Zviedrijas ostu darbinieku arodbiedrība lēmusi no 28.marta bloķēt ar Krieviju saistītos kuģus. Ierobežojumi attieksies uz visiem kuģiem, kas pieder Krievijai, dodas reisos uz agresorvalsti vai pārvadā tās preces. Attiecīgi Zviedrijas ostās bloķēs šo kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī pārvietošanu un pietauvošanu.
Lietuvas Seims pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju noteikt virs Ukrainas lidojumu aizlieguma zonu, lai apturētu civiliedzīvotāju masveida nogalināšanu.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pozīcijas attiecībā uz Krievijas sākto karu valstī ir nemainīgas un principiālas, ar prasību noteikt Ukrainas teritoriju 1991.gadā starptautiski atzītajās robežās, ceturtdien preses brīfingā paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Kanāda ceturtdien paziņoja par jaunas imigrācijas programmas izveidošanu, kas piedāvās Ukrainas pilsoņiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma, pagaidu uzturēšanās atļauju Kanādā uz laiku līdz trim gadiem.
Itālija ir gatava atjaunot teātri Mariupolē, ko trešdien Ukrainā bombardēja Krievija, paziņojis Itālijas Kultūras ministrs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis "Twitter" izteicis pateicību Itālijai.
Piektdienas rītā no plkst.6 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalmā norisinās koncerts "Satikšanās punkts", uz kuru aicināja Ukrainas cilvēkus, kuri jau ir ieradušies Latvijā, kā arī brīvprātīgos, kas iesaistās palīdzības darbos ukraiņiem.
Turpinām ziņas
21. gadsimtā Apvienoto Nāciju Organizācija nav spējīga pildīt savu pamatfunkciju – nodrošināt mieru pasaulē, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņaprāt, šajā konflikta situācijā panākumus iespējams gūt tikai ar Ukrainas armijas spēku. ANO loma gan aizvien ir būtiska attīstības sadarbībā, bēgļu, veselības, izglītības jautājumu risināšanā, norādīja Rinkēvičs. Ministrs arī skaidroja, kāpēc ANO Drošības padomē nav iespējams atņemt Krievijai veto tiesības: “Krievija ir PSRS tiesību mantiniece un saņēma šo vietu Drošības padomē ar visu klusu piekrišanu 90. gadu sākumā. Savukārt PSRS bija viena no ANO hartas izstrādātājām un parakstītājām.”
Šonedēļ Latvijā sākuši ierasties Kanādas bruņoto spēku artilērijas vienības karavīri, kuri pievienosies Kanādas karavīriem, kas rotācijas kārtībā jau pilda dienesta pienākumus NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka Kanādas lēmums sniegt papildu militāro atbalstu Latvijai apliecina NATO sabiedroto solidaritāti un nelokāmo apņemšanos iestāties vienam par otru, kas ir vitāli svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Turpinoties pārejai no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem, Latvijas siltuma ražotāji vēlas panākt šķeldas eksporta ierobežošanu. Viņuprāt, tas ļautu sabremzēt strauji augošo cenu kāpumu šķeldai un tādējādi dramatiski nepalielināt apkures tarifus nākamajā apkures sezonā. Pēdējā laikā pieprasījums pēc šķeldas palielinājies gan vietējā, gan eksporta tirgū. Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijā uzskata, ka cenas kāpumam šķeldai ir pamats, tomēr sadārdzinājums nebūtu tik liels, ja tā netiktu eksportēta.
Jau ziņots, ka patlaban uz atjaunojamajiem energoresursiem pārgājuši vairāk nekā 60% siltuma ražotāju, iegūstot aptuveni 8 tūkstoši megavatstundu siltuma. Lai vēl vairāk stiprinātu energoneatkarību, aprīlī pašvaldībām būs pieejami vairāk nekā 68 miljoni eiro katlu māju pārslēgšanai uz atjaunojamajiem energoresursiem.
Un vēl
26. martā pulksten 14 Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies atbalsta koncerts "Palīdzi celties!", kas tiks veltīts ukraiņu bēgļu bērniem un ģimenēm. Visi par biļetēm gūtie ienākumi tiks ziedoti Bērnu slimnīcas fondam, tos novirzot ukraiņu bērnu psiholoģiskajam atbalstam un ārstēšanai. Estrādē tiks veidota bērnu zīmējumu siena, tāpēc paši mazākie atbalstītāji aicināti nest savus mākslas darbus vai radīt tos pasākuma laikā. Koncertu rīko Rīgas dome, Bērnu slimnīcas fonds un Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Krievijas triecienos iznīcināta avioremonta rūpnīca Ļvivā ; Brīvdienās Latgalē noitiks zemessardzes mācības ; un Imanta Ziedoņa vasaras mājā Murjāņos izveidota brīvdabas izstāde
Krievijas triecienos iznīcināta avioremonta rūpnīca Ļvivā Rūpnīca darbu bija pārtraukusi, tāpēc cilvēku upuru nav. Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka sešas Krievijas spārnotās raķetes raidītas no Melnās jūras akvatorijas. Divas no tām Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt.
Krievijas karaspēks blīvi apdzīvotās vietās Harkivā pielietojis kasešu bumbas un sprāgstošus ieročus, šodien paziņojusi cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch". Blīvi apdzīvotu vietu, kurās nav militāru objektu, smaga apšaudīšana pārkāpj starptautiskās normas un uzskatāma par kara noziegumu, atgādina organizācija. Saskaņā ar apkopoto informāciju, pirmajās 11 kara dienās apšaudēs un triecienos Harkivā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 450 mierīgie iedzīvotāji. Uzbrukumos sapostītas civilās ēkas, tai skaitā daudzdzīvokļu mājas, skolas, baznīcas un veikali, kā rezultātā pārtika un medikamenti kļuvuši grūtāk pieejami. Pilsētā bojāta infrastruktūra, radot traucējumus apkures, energoapgādes un ūdensapgādes nodrošināšanā.
Ukrainu kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums šajā valstī, ir atstājuši vairāk nekā 3,1 miljons cilvēku, no kuriem 90% ir sievietes un bērni, ziņo ANO. Visvairāk bēgļu no Ukrainas ir uzņēmusi Polija - 1,8 miljonus, kurai seko Rumānija ar 490 tūkstošiem, Moldova ar 350 tūkstošiem, Ungārija ar 280 tūkstošiem un Slovākija ar 228 tūkstošiem ukraiņu bēgļu. Savukārt Ukrainas robežās par pārvietotām personām kļuvuši vismaz divi miljoni cilvēku, bet karadarbībā cietuši 13 miljoni. Tikmēr Ukrainā jau ir atgriezušies vairāk nekā 320 tūkstoši tās pilsoņu, ceturtdienas vakarā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Iekšlietu ministrijas preses dienests.
ANO struktūras ierosina piešķirt 1,1 miljardu ASV dolāru humānajām vajadzībām Ukrainā un 550,6 miljonus dolāru ukraiņu bēgļu atbalstam. Apmēram divas trešdaļas šo līdzekļu ir savāktas, pateicoties privātajam sektoram un ziedotājiem.
Diplomātiskā ceļā panākt vienošanos ar Krieviju tās pašreizējā veidolā Ukrainai nav iespējams, un tās labākais diplomāts pašlaik ir bruņoto spēku virspavēlnieks, kurš reāli vada cīņu ar Krievijas iebrucējiem. Šādu viedokli pauž ukraiņu komentētājs un Aizsardzības stratēģiju centra pētnieks Oleksandrs Hara. Viņš pats ir dzimis Doneckā, un viņa dzimtā valoda ir krievu valoda, tāpēc arī uzsākto karadarbību viņš izjūt ļoti personiski. Hara arī pauž pārliecību, ka gadījumā, ja līdz šim krieviski runājošo Ukrainas iedzīvotāju vidū vēl bija kaut kādas ilūzijas par Krieviju, tad tagad tās ir pilnībā izgaisušas. Pēc Oleksandra Haras vārdiem, no ilūzijām par sadarbību un mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Krieviju vajadzētu atteikties arī daudzām Eiropas valstīm.
Turpinām ziņas
Nedēļas nogalē Latgalē notiks Zemessardzes 3. Latgales brigādes mācības, informēja Zemessardze, aicinot iedzīvotājus neuztraukties, redzot karavīru pārvietošanos. No 18. līdz 21. martam Latvijas dienvidaustrumos notiks Zemessardzes 3. Latgales brigādes paaugstinātas kaujas gatavības militārās mācības, kuru laikā visi seši brigādes bataljoni pilnveidos spējas veikt vienību apgādi. Mācībās uzdevumos karavīri un zemessargi ar militārajām kravas transporta automašīnām pārvietosies pa koplietošanas ceļiem. Iespējami īslaicīgi transporta satiksmes traucējumi.
Tas, ka gripas epidēmija sākusies vien marta vidū, ir ļoti rets gadījums. Tā par tik ļoti vēlo epidēmijas sākumu sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova. Eksperti lēsa, ka šā gada gripas epidēmija, visticamāk, būs salīdzinoši īsa un neatstās smagas sekas. Tomēr arī šobrīd nav par vēlu vakcinēties, īpaši, ja tuvākajā laikā plānota uzturēšanās slimnīcā. Gripas epidēmijas kritēriji Latvijā sasniegti šī gada 10. nedēļā, proti – marta vidū. Daugavpilī, kas ir viena no desmit monitoringa teritorijām, saslimstība sasniedza pat 384,1 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd gripa visaktīvākā ir valsts austrumos.
Šogad Ludza svinēs savu 845. gadadienu. Sveicot savu pilsētu gan ludzānieši, gan visas Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties musturdeķa tapšanā. Pašlaik akcija tikai sākusies, taču pirmie ar mīlestību un laba vēlējumiem noadītie kvadrātiņi, no kā vēlāk arī taps musturdeķis, jau ir atsūtīti. Iedzīvotāju rokām darinātu dāvanu, musturdeķi, Ludzai 845. dzimšanas dienā plānots izrādīt pilsētas svētkos, kas Ludzā parasti tiek svinēti augustā. Pēc tam tas tiks izmantots dažādu novadā notiekošo pasākumu noformēšanā.
Un vēl
Pirms neilga laika Imanta Ziedoņa vasaras mājā Murjāņos izveidota brīvdabas izstāde "Fragmenti, kas palīdz dzīvot". Tā apskatāma ārā un pieejama jebkurā laikā. Izstāde neparastā veidā iepazīstina ar Ziedoņa muzeja krājumu. Tās centrā ir 12 muzeja priekšmeti, kurus jaunā mākslinieciskā formā ietērpuši fotogrāfe Elīna Kursīte un rakstnieks Jānis Joņevs. Fotogrāfijas ar aprakstiem izvietotas pa visu mājas āra teritoriju, un tajās ir stāsti par Lielvārdes jostu, dzirnakmeni, koka olu, gumijas krokodiliem un citiem priekšmetiem, kam savulaik bijusi cieša saistība ar Imantu Ziedoni. Izstāde ir pirmais notikums no daudz plašāka notikumu cikla, ko muzejs iecerējis īstenot nākamo desmit gadu laikā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties ; opš karadarbības sākuma Kijivā piedzimuši 757 bērni; Cik Latvijā pērn bija brīvu darba vietu ? un Ķīpsalas hallē notiks koncerts « Deju pavasaris ».
Ukrainas galvaspilsētas Kijivas varasiestādes ziņo, ka kopš karadarbības sākuma Kijivā nogalināti 222 cilvēki, tai skaitā 60 civiliedzīvotāju, arī četri bērni. Krievijas okupācijas spēku uzbrukumā ievainoti 889 cilvēki, tai skaitā 241 civiliedzīvotājs, arī 18 bērnu, trīs neatliekamās palīdzības šoferi un viens neatliekamās palīdzības ārsts.Uzbrukumā nodarīti postījumi 36 dzīvojamiem namiem, sešām skolām un četriem bērnudārziem. Kopš karadarbības sākuma Kijivā piedzimuši 757 bērni: 403 puisīši un 354 meitenītes. Jaundzimušo vidū ir 13 dvīņu pāri.
Lielbritānijas raidsabiedrību regulators "Ofcom" šodien anulējis Krievijas valsts finansētā propagandas telekanāla RT apraides licenci."Ofcom" lēmums stājas spēkā nekavējoties. Regulators norādīja, ka RT saturs nav piemērots pārraidīšanai Lielbritānijā. Reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, arī Eiropas Savienība (ES) šomēnes aizliedza pārraidīt RT.
Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, šodien paziņoja Indijas valdības amatpersona. Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas. ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.
Vācijas tūrisma kompānija TUI šodien paziņoja, ka varasiestādes veic izmeklēšanu pret Krievijas miljardieri Alekseju Mordašovu saistībā ar aizdomām, ka viņš centies pasargāt savas akcijas uzņēmumā no Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām. Vācijas Ekonomikas ministrijas izmeklētājiem ir aizdomas, ka Mordašovs izmantojis sarežģītus pasākumus, lai savai sievai nodotu īpašumtiesības un slēptu viņam piederošās tūrisma kompānijā akcijas 1,5 miljardu eiro apmērā.
Kā zināms, Mordašovam pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, viņš ir arī nozīmīgs Vācijas tūrisma kompānijas akcionārs un prêt viņu vērstas Eiropas savienības noteiktās sankcijas.
Vairākas Eiropas Savienības valstis turpinājušas pārdot Krievijai militāro aprīkojumu, neskatoties uz to, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā tika noteikts ieroču eksporta embargo, secināts Eiropas pētnieciskās žurnālistikas projekta “Investigate Europe” veiktajā izmeklēšanā. Nav izslēgts, ka daļa šī aprīkojuma šobrīd tiek izmantota Krievijas karā pret Ukrainu. Militāro tehniku šajā laikā Krievijai pārdeva Francija, Vācija, Itālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Somija, Slovākija un Spānija. Šīs valstis Krievijai piegādājušas raķetes, lielgabalus, torpēdas, spridzekļus un transporta līdzekļus.
Turpinām ziņas
Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs aicinājuši ASV meklēt veidus, kā pēc iespējas drīz Baltijas valstu reģionā izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas. To intervijā Latvijas Televīzijā atzina Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Baltijas valstis sarunā par Krievijas agresijas sekām vērsušas ASV uzmanību ne tikai uz NATO Austrumu flangu, bet tieši uz Baltijas valstīm, kuru aizsardzības plāns apstiprināts pavisam nesen un kas "aktivizēts" pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Baltijas valstu parlamentārieši īpaši vērsuši uzmanību uz to, ka aizsardzībā ir akūti svarīga gaisa telpas aizsardzība un tai nepieciešamās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Saistībā ar Rietumu sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Ceļu satiksmes drošības direkcija kā valsts nozīmes reģistra turētājs Latvijā piemērojis ekonomisko darbību liegumu 48 transportlīdzekļiem septiņos uzņēmumos. CSDD gan fiziski neveic darbības, lai konfiscētu šos transportlīdzekļus un tos drīkst turpināt izmantot satiksmē, taču transportlīdzekļus nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt komercķīlas atzīmi un veikt īpašnieka maiņu.
Latvijā pērn bija vidēji 24 tūkstoši 400 brīvu darbvietu, kas ir par 4 tūkstoši 900 jeb 25,3% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērn augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 4,2%, speciālistu pamatgrupā - 3,9%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 3,8%, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā - 3,5%.
Un vēl
2. aprīlī Ķīpsalas hallē notiks koncerts "Deju pavasaris", kurā iemīļotas un jaunas, vēl neredzētas horeogrāfijas izdancos aptuveni 500 dejotāji no Rīgas, Jelgavas un Siguldas. Lielkoncertā būs skatāmas gan gaidāmo Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā iekļautās dejas, uz kurām, atsākot koncertus, kolektīvi liek galveno uzsvaru, gan arī citas iemīļotas déjà. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Jānis Purviņš. Koncerts "Deju pavasaris" notiks 2. aprīlī pulksten 19.30 Ķīpsalas hallē.