Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.martā
- 21 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēks jau ceturto nedēļu turpina iebrukumu Ukrainā; Maijā Jēkabpilī par 1,5% samazināsies siltumenerģijas tarifs; un Vai arī šonedēļ mūs lutinās saulaini un pavasarīgi laika apstākļi?
Krievijas karaspēks jau ceturto nedēļu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civilpersonu bojāeju. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un turpina cīnīties, aizstāvot savu valsti jau 26to dienu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, līdz 19. marta pusnaktij pēc vietējā laika Ukrainā reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl tūkstoš 459 cilvēki ievainoti, liecina ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja dati.
Krievijas karaspēka aplenktajā Sumu pilsētā notikusi amonjaka noplūde ķīmisko vielu rūpnīcā "Sumihimprom", atsaucoties uz Sumu apgabala administrācijas vadītāju Dmitro Živicki, ziņo "Unian". Lietotnē "Telegram" Živickis norādīja, ka apdraudējuma zona ir 2,5 kilometru rādiusā ap rūpnīcu, kas atrodas Sumu nomalē. Ņemot vērā vēja virzienu, ir apdraudēts Novoseļicas ciems, bet ne Sumu centrs.
Ukraina noraidījusi Krievijas ultimātu, kurā tā pieprasa atdot Mariupoli, vēstī "Ukrinform". Krievijas Aizsardzības ministrija oficiālā vēstulē pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli. Tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka uzsvēra, ka par šādu Krievijas prasību izpildi nevar būt ne runas. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņoja, ka Krievijas karaspēka pārstāvji pieprasījuši Mariupoles mērijai pāriet Krievijas pusē un atbildi gaidīšot līdz šim rītam. Andrjuščenko noraidījis iespēju, ka uz šo ultimātu varētu dot pozitīvu atbildi.
Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas prezidents Frančesko Roka svētdien ieradās karadarbības pārņemtajā Ukrainā, lai iepazītos ar humanitāro situāciju. Rokas apmeklējuma mērķis ir noskaidrot, kāda palīdzība ir nepieciešama Ukrainas Sarkanajam Krustam.
Turpinoties karam Ukrainā, cilvēkiem šai valstī jau šobrīd draud bads, brīdinājis Eiropas Savienības krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs. Viņš norāda, ka cilvēki aplenktajās pilsētās atrodas apokaliptiskos apstākļos - nav pārtikas, nav ūdens, nav medicīniskās palīdzības, nav izejas. Viņš uzsvēris, ka starptautisko tiesību pārkāpumi Ukrainā nekavējoties jāizbeidz, un aicinājis saukt pie atbildības tos, kuri vainojami šajos pārkāpumos.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pieņēmis lēmumu par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu no Latvijas, ierakstā "Twitter" kontā paziņojis ministrs. Lēmums par izraidīšanu pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu. izraidāmajām personām Latvija ir jāatstāj līdz 23.marta plkst.23.59.
Arī Bulgārijas Ārlietu ministrija paziņojusi par desmit Krievijas diplomātu izraidīšanu no valsts saistībā ar starptautisko konvenciju par diplomātiskajām attiecībām pārkāpšanu. Ministrijas izmanto terminoloģiju, kāda bieži tiek lietota spiegošanas gadījumos. Līdzīgu iemeslu dēļ Bulgārija šomēnes jau izraidīja divus Krievijas diplomātus.
Uzstājoties ar runu Maskavas Lužņiku stadionā, Krievijas prezidents Vladmirs Putins notiekošo Ukrainā nosauca par karadarbību, beidzot publiski atzīstot, ka Ukrainā notiek karš. Putina runu Maskavas Lužņiku stadionā Krievijā gaidīja jau pulksten 15 pēc Krievijas laika. To vajadzēja translēt visiem Krievijas valsts televīzijas kanāliem. Runa sākās vēlāk un pusvārdā aprāvās. Nākamajā mirklī televīzija jau pārraidīja dziedātāja Oļega Gazmanova un armijas formās tērptu koristu uzstāšanos. Krievijas televīzija tiek stingri kontrolēta, un šādi pārraižu pārrāvumi vai misēkļi programmās ar autoritārās valsts līderu piedalīšanos ir ļoti neparasti.
Kā ziņo portāls SpecMachinery.com.ua, Ukrainā karo ne tikai patriotiski noskaņotie cilvēki, bet arī pat savvaļas zosis. Kalančaka rajonā, kas atrodas Hersonas apgabalā purvā iekritis viens krievu iznīcinātājs. Aculiecinieki apgalvo, ka šoreiz okupantus notriecis ir savvaļas zosu bars. Divi krievu iznīcinātāji lidoja Kančalakas rajonā. Pirmais, pārlidojot purvam, pacēla spārnos savvaļas zosu baru. Tā rezultātā viena vai pat vairākas zosis iekļuva otra iznīcinātāja dzinējā, kā rezultātā tas sāka dūmot un lidaparāts nokrita purvā.
Turpinām ziņas
Ārlietu ministrija no Krievijas vēstniecības saņēmusi protesta notu par blakus vēstniecībai, uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ēkas sienas, uzstādīto lielizmēra plakātu ar pārveidotu Krievijas prezidenta Vladimira Putinu attēlu. Kā ziņots, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs uz fasādes pretī Krievijas vēstniecībai Ukrainas atbalstam izkāris lielizmēra plakātu ar Putina seju, sapludinātu ar galvaskausu.
SIA "Jēkabpils siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis jaunu siltumenerģijas tarifu, kas paredz gala tarifa samazinājumu par 1,5 procentiem. Par spēkā esošo siltumenerģijas ražošanu jēkabpilieši maksā 48,78 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Jaunās ražošanas izmaksas sasniedz 47,95 eiro par megavatstundu, kas ir par 1,7% mazāk par esošajām izmaksām. Arī siltumenerģijas pārvaldē un sadalē redzams samazinājums - ja pašlaik cena sasniedz 19,72 eiro, tad pēc 1. maija izmaksas varētu samazināties par 0,81% jeb gala jaunā cena būtu 19,56 eiro. Rezultātā kopējais gala tarifs no esošā 69,35 eiro par megavatstundu kritīsies uz 68,36 eiro par megavatstundu jeb 1,43%. Jaunais tarifs stāsies spēkā no 1.maija.
Un vēl
Šīs nedēļas pirmajā pusē laiks būs lielākoties sauss un samērā silts, bet nedēļas izskaņā kļūs vēsāks un vējaināks, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija. Pirmdien, otrdien mākoņu būs maz, laiks saglabāsies sauss, bet, pūšot lēnam vējam, valsts rietumu un centrālajā daļā atkal sabiezēs migla, kas dienas laikā pakāpeniski izklīdīs. Gaisa temperatūra nakts stundās būs no -1 grāda līdz -6 grādiem Austrumlatvijā. Diena būs silta, termometra stabiņš pakāpsies līdz +8...+13 grādu atzīmei.
Darba nedēļas vidū gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, vairāk mākoņu būs valsts austrumu daļā, tur dienā jārēķinās ar nelielu īslaicīgu lietu. Gaisa temperatūra naktī būs -2...+2 grādi, dienā +3...+10 grādu robežās. Nedēļas otrajā pusē anticiklona ietekme jau pakāpeniski mazināsies. Ceturtdiena aizritēs bez nokrišņiem, naktī vēl pieturēsies neliels sals, bet dienā gaiss iesils līdz +5...+12 grādiem. Piektdien mākoņu būs vairāk un vietām austrumos nedaudz uzlīs. Gaisa temperatūra naktī būs -1...+2 grādi, bet dienā +4...+11 grādi.
Pēc pašreizējām prognozēm brīvdienās laika apstākļus pie mums noteiks ciklonu darbība, debesis aizklās mākoņi, vietām līs un pastiprināsies vējš. Kļūs vēsāks – brīvdienās dienas laikā termometra stabiņš vairs nepārsniegs +5...+9 grādu atzīmi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu; Attsevišķās Latvijas pilsētās prognozē bezdarba pieaugumu; un No šodienas, 21.marta līdz 27. martam norisināsies akcija “Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa”.
Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", atsaucoties uz Ķīnas vēstnieka ASV Ciņa Gana paziņojumu, vēstī raidsabiedrība BBC. Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.
Šodien jau dienas pirmajā pusē sāksies nākamā Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu kārta. Sarunas starp Ukrainu un Krieviju jau notiek katru dienu ekspertu grupu līmenī. Iepriekšējās oficiālo delegāciju sarunas notika pirms nedēļas, 14. martā. Vēl vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam “CNN” uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti paudis vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.
Francijas varasiestādes iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas līdzekļus 22 miljardu eiro apmērā, sarunā ar radiostaciju RTL svētdien pavēstījis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs. Fizisko personu kontos iesaldēto līdzekļu apmērs sasniedz 150 miljonus eiro. Savukārt aptuveni 30 sankcijām pakļautajiem Krievijas pilsoņiem piederošo arestēto nekustamo īpašumu kopējā vērtība sasniedz pusmiljardu eiro. Arestētas arī divas jahtas, kuru kopējā vērtība ir 150 miljoni eiro.
Brīvdienās Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka pārdislocēt uz Baltkrieviju karaspēku no Krievijas Tālajiem Austrumiem - Vladivostokā un Petropavlovskā-Kamčatskā bāzētajām jūras kājnieku brigādēm, lai kompensētu līdzšinējos zaudējumus Ukrainas karā. Tikmēr Baltkrievijas Gomeļas apgabalā šajās dienās no vilcieniem tiek izkrauta Krievijas smagā militārā tehnika un celts pontonu tilts pār Pripetes upi, pa kuru varēs nonākt Leļčicu rajonā, kas robežojas ar Ukrainu.
Ukrainā sākušas darboties nometnes sagūstītajiem krievu karavīriem, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Pēc viņas teiktā, gūstekņiem tiek sniegta arī medicīniskā palīdzība gandrīz tādā pat līmenī kā ukraiņu karavīriem. Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ukraiņu gūstā kritis apmēram 1000 krievu karavīru.
Lielākā daļa ukraiņu uzskata par nepieņemamu pagaidu pamiera parakstīšanu ar Krieviju bez Krievijas karaspēka izvešanas no Ukrainas, liecina jauna aptauja. Aptaujā arī atklājās, ka vairums ukraiņu atbalsta Ukrainas savienību ar Poliju un Lielbritāniju, bet būtiski ir samazinājies atbalsts dalībai NATO. Taču vienlaikus vairums ukraiņu ir kategoriski pret sadarbības pārtraukšanu ar aliansi.
Turpinām ziņas
Saistībā ar karadarbību Ukrainā, atsevišķās Latvijas pilsētās, piemēram, Daugavpilī, varētu paaugstināties bezdarba līmenis. Tā intervijā par iespējamo bezdarba līmeņa pieaugumu Latvijas Radio programmai "Labrīt" sacīja Labklājības ministrs Gatis Eglītis. Viņš norādīja, ka pašlaik neesot plāna pagarināt bezdarbnieku pabalstu izmaksu termiņu. Ministrs piebilda, ka cilvēkiem esot vai nu jāmācās klāt nepieciešamās prasmes, vai citādi jāiegūst kvalifikācijas darbavietām, kurās darbinieku trūkst. Taču Eglītis atzina, ka būs nepieciešams jauns atbalsta pasākumu kopums, jo dzīves dārdzība ir sasniegusi pēdējo 15 gadu laikā augstāko līmeni.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai joprojām ir liels skaits neapstrādātu iesniegumu par slimības pabalsta piešķiršanu, liecina Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas šī iemesla dēļ paredz pagarināt pabalsta pieprasījuma apstrādes laiku līdz 30 dienām termiņā līdz 22.aprīlim. Šāda atkāpe no ierastās kārtības bija jau spēkā no 21.februāra līdz šodienai, 21.martam, tomēr Labklājības ministrija norāda, ka, tā kā neapstrādāto iesniegumu skaits joprojām ir liels, termiņa pagarinājums nepieciešams vēl arī līdz aprīļa otrajai pusei. Ikdienas situācijās sociālajai aģentūrai pieteikumi ir jāapstrādā desmit darba dienu laikā.
Satversmes tiesa turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu, uzsver jaunais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Pēc viņa domām, ir nepieciešams stiprināt Satversmes tiesas neatkarību, izdarot likuma grozījumus, lai pielāgotu tiesvedības procesu mūsdienu vajadzībām un pilnveidotu tiesneša neatkarības garantijas. Tāpat sava pilnvara termiņa laikā viņš plāno radīt iespējas Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem veltīt laiku profesionālai pilnveidei, jo mūžizglītībai ir svarīga nozīme tiesas spriešanā.
Un vēl
No šodienas, 21.marta līdz 27. martam norisināsies akcija “Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa”. Šonedēļ Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek organizēta Eiropas ceļu policijas tīkla ROADPOL akcija “Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa”. Šīs nedēļas laikā Valsts policija visā valsts teritorijā papildu aktīvai ikdienas ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei, pievērsīs pastiprinātu uzmanību tieši atļautā braukšanas ātruma ievērošanai.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Krievija pieprasa Ukrainai atdot Mariupoli; Plāno neatļaut Rīgā 9.maija pasākumu Uzvaras parkā; un Mainās vakcinācijas pret Covid-19 konsultatīvā tālruņa darba laiks.
Ukraina noraidījusi Krievijas ultimātu atdot tai Mariupoli. Ultimāta gala termiņš pienācis pulksten 5.00 pēc Maskavas laika. Krievija piedāvāja atvērt humānos koridorus apmaiņā pret Mariupoles padošanos, taču Ukrainas valdība un Mariupoles varasiestādes Kremļa nosacījumus noraidīja. Aplenktajā pilsētā bez elektrības, ūdens padeves, pārtikas un medikamentu krājumiem atrodas aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Mariupole pakļauta nemitīgām apšaudēm.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam CNN uzsvēris, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskim tika jautāts par Krievijas prasībām, tajā skaitāp par Krimas atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu, par abu tā dēvēto Donbasa republiku neatkarības atzīšanu un garantijām, ka Ukraina neiestāsies NATO.
Zelenskis norādīja, ka ir tādi kompromisi, kādus Ukraina nevar pieņemt sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā, Zelenskis uzsver, ka nevar vienkārši piespiest citas valsts prezidentu visu atzīt, izmantojot spēku.
Volodimirs Zelenskis parakstījis likumu par karastāvokļa pagarināšanu valstī vēl uz 30 dienām, sākot no 26. marta, vēsta aģentūra UNIAN.
Krievijas biznesa un politiskās elites vidū veidojas Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionāru grupa, kas nodomājusi viņu likvidēt, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts. Šīs grupas mērķis ir ātra Putina gāšana un ekonomisko sakaru atjaunošana ar Rietumiem.
Krievija liek šķēršļus vitāli svarīgu kravu piegādēm uz Ukrainu un padziļina humāno krīzi, bloķējot Ukrainas piekrasti, tviterī pavēstīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija. Krievijas jūras spēki turpina bloķēt Ukrainas piekrasti un veic raķešu triecienus mērķiem visā Ukrainā.
Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.
Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks notiekošo Ukrainā nosaucis par "bezjēdzīgu slaktiņu" un vērsies pie visiem starptautiskās sabiedrības dalībniekiem, lai "viņi patiesi iesaistītos šī pretīgā kara izbeigšanā", svētdien vēsta ārvalstu mediji. Pāvests Francisks svētdien, 20. martā, savā tradicionālajā "Angelus" lūgšanā svētceļniekiem sv. Pētera laukumā Vatikānā, teicis, ka notiekošais ir necilvēcīgs, tā ir arī zaimošana, jo tā ir pretrunā ar cilvēka dzīves svētumu, it īpaši neaizsargātu cilvēku dzīvības svētumu.
Čečenu bruņotās vienības, tā dēvētie kadirovieši, no Ukrainas atgriezušies Čečenijā, ziņo "Radio Brīvība", atsaucoties uz Ukrainas Drošības dienesta pretizlūkošanas informāciju. Pēc tās sniegtās informācijas, kadirovieši no Kijevas apgabala izvesti uz Baltkrieviju, bet no turienes nogādāti Čečenijā.
Ķīnas dienvidos pirmdien nogāzusies Ķīnas lidsabiedrības “China Eastern Airlines”, kurā bija 133 cilvēki, ziņo Ķīnas mediji. viokompānijas lidmašīna “Boeing 737” bija ceļā uz Ķīnas dienvidu pilsētu Guandžou. Lidmašīna nogāzusies kalnainā apvidū netālu no Vudžou pilsētas Guansji reģionā, ziņoja CCTV, piebilstot, ka uz notikuma vietu nosūtītas glābēju komandas. Sīkāka informācija par notikušā apstākļiem pagaidām nav pieejama. Nav ziņu arī par lidmašīnā esošo cilvēku likteni.
Turpinām ziņas
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis rosinās šogad neatļaut plašas 9. maija svinības Rīgā pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa. Kamēr Maskavā šie "tā saucamie svētki tiek pārvērsti par tādām kā imperiālisma dzīrēm, kad šie paši spēki lej nevainīgu cilvēku asinis Ukrainā, Latvijā, tās galvaspilsētā Rīgā, šādam pasākumam nav vietas", norādījis Staķis. Mērs rēķinoties, ka šāds lēmums varot tikt apstrīdēts tiesā. Taču esot "lietas, ko administratīvajā tiesā nevarēs apstrīdēt," piemēram, "nekādas tirdzniecības, nekādas ēdināšanas, nekādu pasākumu ar skaņu pastiprinošiem efektiem".
Iekšējās drošības birojs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes amatpersonām par pretlikumīgām medībām. Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā gūti pierādījumi, ka minētās VUGD amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās veica nelikumīgas medības, nomedījot limitētu medījamo dzīvnieku ārpus atļautā medīšanas termiņa. Valstij radīts mantiskais zaudējums vairāk nekā 4 tūkstoši 500 eiro apmērā.
Sestdien ugunsgrēkā Jēkabpilī, Zīlānu ielā cietis cilvēks, informēa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Izsaukumu uz notikuma vietu VUGD saņēma ap pussešiem vakarā. Zīlānu ielā kādai vienstāva saimniecības ēkai dega durvis un jumta apšuvums sešu kvadrātmetru platībā.
Ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots mediķiem. Ugunsdzēsēji ugunsgrēku likvidējanpusstundas laikā.
Brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji Zemgalē dzēsa 27 kūlas ugunsgrēkus. Pēdējo nedēļu laikā arī Jēkabpils ugunsdzēsēji katru dienu saņem izsaukumus uz kūlas ugunsgrēku dzēšanu, visbiežāk sausā zāle tiek dedzināta Jēkabpilī, kas liecina, ka pilsētā ir lielas nesakoptas, rudenī nenopļautas platības, kurās tiek svilināta vecā zāle. Brīvdienās Jēkabpilī kūlas ugunsgrēki dzēsti - Dzelzceļmalas ielā 500 m2 platībā, Mālu ielā 80 m2 platībā, pie Radžu ūdenskrātuves 600 m2 platībā, Nameja ielā 200 m2 platībā, Artilērijas ielā 1 hektāra platībā un Pļaviņu ielā 200 m2 platībā. Viens izsaukums saņemts arī uz Aknīstes pagastu, kur kūla degusi 220 m2 platībā.
Līvānos sestdien no upes izcelts bojāgājis cilvēks, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Izsaukums tika saņemts uz Dubnas upi Līvānos un tika ziņots, par bojāgājušā izcelšanu no ūdens. Bojāgājušais nodots valsts policijai.
Un vēl
No šodienas, 21. marta mainās vakcinācijas pret Covid-19 konsultatīvā tālruņa 8989 darba laiks, liecina Nacionālā valsts dienesta paziņojums sociālajos tīklos. Turpmāk tālruņa līnija strādās darba dienās no pulksten 9 līdz 18, sestdienās no plkst.9 līdz 16, bet svētdiena tai būs brīvdiena.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Nosoda nežēlīgos uzbrukumus Mariupolē ; Jēkabpils reģionālajā slimnīcā vairāki mediķi saslimuši ar Covid-19; ierobežots neiroloģijas nodaļas darbs ; un Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā klajā nāks Gunāram Astram veltīta pastmarka.
ANO Cilvēktiesību birojs (OHCHR) paziņoja, ka Ukrainā ir reģistrējis 2 tūkstoši 421 civiliedzīvotāju upuri - 925 nogalināti un tūkstoš 496 ievainoti. Tomēr, tā kā vietējās amatpersonas Mariupolē ziņo par vismaz 2 tūkstoši 400 cilvēku nāvi pilsētā kopš kara sākuma, patiesais civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā, visdrīzāk, ir ievērojami lielāks.
Eiropas Savienības augstākais diplomāts Krievijas uzbrukumu Mariupolei nodēvējis par "milzīgu kara noziegumu". Šo atzinumu Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmes sākumā Briselē šodien sacīja Žuzeps Borels.
Tikmēr Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nolēmis atriebties Mariupoles pilsētas iedzīvotājiem, nolīdzinot pilsētu līdz ar zemi, jo Krievijai neizdevās ieņemt šo pilsētu jau 2014. gadā. Vereščuka intervijā Francijas laikrakstam “Liberation” norāda, ka tas ir kolektīvais sods par atteikšanos pakļauties Krievijai.
Latvijā dzimušais baletdejotājs Mihails Barišņikovs, kurš padomju laikā aizbēga no PSRS, intervijā britu laikrakstam “The Observer” aicinājis nevērsties pret Krievijas māksliniekiem un sportistiem, jo viņiem nav jāuzņemas atbildība par Kremļa lēmumu sākt karu Ukrainā. Barišņikovs ir asi nosodījis šo karu.
Krievijas Federālais drošības dienests šodien lūdzis tiesu nekavējoties aizliegt "Facebook", "WhatsApp" un "Instagram" māteskompāniju "Meta". Lūgums izteikts, jo šie tīkli strādājot pret Maskavas interesēm laikā, kad tā veic "militāro specoperāciju" Ukrainā.
Ukraina uzvar informācijas karā pret Krieviju, uzskata informācijas tehnoloģiju eksperts, kompānijas "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs. Eksperts arī uzsver, ka liela daļa no Ukrainas uzvaras informācijas karā ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktīva iesaiste sociālajos medijos.
ASV vēstnieku šodien uz pārrunām izsauca Krievijas Ārlietu ministrija, un viņam paziņots, ka attiecības starp ASV un Krieviju ir uz pārtraukšanas robežas. Krievi minēja ASV prezidenta Džo Baidena "nepieņemamos" komentārus par Vladimiru Putinu. Pagājušajā nedēļā Baidens nosauca Putinu par "kara noziedznieku". Kremlis asi kritizēja šos Baidena izteikumus, raksturojot tos kā "nepieņemamu un nepiedodamu retoriku".
Turpinām ziņas
Autotransporta direkcija ir pieņēmusi lēmumu anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja "Yandex Taxi B.V." reģistrāciju un bloķēt mobilās lietotnes "Yandex Go" darbību, jo tika konstatēts, ka tā nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā. No trešdienas, 23. marta, pārvadātāji vairs nedrīkstēs izmantot mobilo lietotni "Yandex Go", un šis pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nodrošināt savus pakalpojumus Latvijas teritorijā. Lēmums pieņemts, jo datu nodošana valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO dalībvalsts ir būtisks pārkāpums, kas apdraud valsts drošību un rada iespēju piekļūt datiem par Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem, kuri izmanto tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumus.
Lai arī Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā lēnām uzlabojas, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā problēmas vēl sagādā mediķu slimošana ar Covid-19, piemēram, šī iemesla dēļ ir ierobežots neiroloģijas nodaļas darbs. Kā informēja Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, diezgan augstā personāla saslimstība ar Covid-19 brīžiem vēl rada būtiskus sarežģījumus, kā rezultātā nesen tika ļoti ierobežots neiroloģijas nodaļas darbs. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir vairāk nekā 500 darbinieku. Janvārī Covid-19 infekcija tika apstiprināta 21 darbiniekam, februārī - 63 darbiniekiem, bet šomēnes līdz 20.martam - 26 darbiniekiem. Slimnīcā atklāja, ka lielākais izaicinājums un tendence šobrīd ir Covid-19 kā blakus diagnozes konstatēšana pacientiem. Jau apmēram mēnesi Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ik dienu ārstējas vidēji ap 40 Covid-19 pacienti.
Valdība šonedēļ plāno pieņemt gala lēmumus par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu regulējumu no 1. aprīļa. Prasību par Covid-19 sertifikātu paredzēts saglabāt veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem, domstarpības ir par šo prasību arī pedagogiem. Savukārt medicīnisko masku vai respiratoru lietošanu plānots turpināt sabiedriskajā transportā, veselības aprūpes un sociālās aprūpes centros.
Un vēl
25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, klajā nāks Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībniekam Gunāram Astram veltīta pastmarka un speciālā aploksne. Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,20 eiro, un tā atbilst vēstuļu korespondences apmaksai līdz 20 gramu Latvijas teritorijā, savukārt pastmarkas tirāža sasniedz 25 tūkstoši eksemplāru. Līdz ar pastmarku tiks izdota arī speciāla aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere.