Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 22.martā
- 22 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina varonīgi cīnās pret agresoru jau 27. dienu; Kādi ir partiju jaunākie reitingi? un Kāds bijis marts sinoptiķu skatījumā?
Ukraina varonīgi cīnās pret agresoru jau 27. dienu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, līdz 19. marta pusnaktij pēc vietējā laika Ukrainā reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālie dati.
Krievijas spēki atklājuši uguni pa transportlīdzekļiem ar bērniem, kuri pa norunāto humāno evakuācijas koridoru vesti uz Zaporižju, vēsta Zaporižjas apgabala galva Oleksandrs Staruhs. Trīs bērni ievainoti, kad Krievijas karavīri pa evakuācijas konvoju atklājuši uguni, tam šķērsojot Polohijas rajonu. Vēl cits bērns ievainots, kad Krievijas spēki uguni atklāja pa viņa ģimenes auto Kamjansikes ciemā. Divi no cietušajiem bērniem atrodas smagā stāvoklī. Pirmdien no Mariupoles izbraukuši 20 autobusi, kuros pārsvarā bijuši bērni, kā arī desmitiem privāto automašīnu.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka saskaņā ar tam pieejamo informāciju, Krievijas uzņēmumi "Uralzavod" un Čeļabinskas traktoru rūpnīca apturējuši darbu ārvalstīs ražoto komponentu trūkuma dēļ. Abas rūpnīcas specializējas bruņutehnikas, tostarp tanku, ražošanā un remontā Krievijas Federācijas bruņoto spēku vajadzībām. Informācija nav pārbaudāma.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku neapturēs nekāds pamiers - viņa režīms ir jāgāž, uzskata Krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Karamurza. Viņš no Maskavas ieradies uz Viļņā notiekošo Konstantīna Kaļinauska forumu.
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins esot ļoti nobažījies par savu dzīvību, vēsta portāls “Daily Beast”. Bailēs tik noindēts, Putins februārī nomainījis aptuveni tūkstoti savu personīgo darbinieku, atsaucoties uz avotu Krievijas valdībā, raksta portāls. Nomainīti apsargi, pavāri, veļas mazgātājas, sekretāri un citi darbinieki, kas fiziski tuvi diktatoram.
Krievija paziņojusi, ka pārtrauc sarunas ar Japānu par oficiāla miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara, jo Maskavai netīk Tokijas reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Starp Japānu un Krieviju pēc Otrā pasaules kara joprojām nav noslēgts oficiāls miera līgums, jo starp abām valstīm pastāv teritoriālas domstarpības.
Turpinām ziņas
Dati par partiju popularitāti februārī – vēl pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai – iezīmē partiju popularitātes starta līnijas un liecina, ka vislielākais atbalsts pirms kara Ukrainā bijis partijai Saskaņa – nedaudz virs 10%, bet Zaļo un zemnieku savienība, kas ilgstoši reitingā bijusi otrajā vietā, februārī noslīdējusi uz ceturto vietu. Uz otro vietu februārī bija pakāpusies valdību vadošā jaunā Vienotība, bet trešajā vietā bija Nacionālā apvienība, kura pavisam nedaudz apsteigusi ZZS.
Piektajā vietā Aināra Šlesera izveidotā partija "Latvija pirmajā vietā" ar 4,3%. Tas partijai ir labākais rezultāts līdz šim. Tikai mazliet atpaliek Attīstībai/Par un Progresīvie. Bet 3,1% aptaujā atbalstījuši Jauno konservatīvo jeb tagad konservatīvie partiju. Savukārt nedaudz virs diviem procentiem atbalsts bijis Latvijas krievu savienībai, Latvijas Reģionu apvienībai un partijai "Katram un katrai". Viena procenta slieksni pārsniegusi arī partija "Republika".
Covid-19 regulējumā pēc 1.aprīļa plānots saglabāt nosacījumu par masku izmantošanu sabiedriskajā transportā, kā arī ārstniecības un sociālās palīdzības iestādēs. Paredzēts, ka no 1.aprīļa tiks atcelta prasība par sertifikātiem pakalpojumu saņemšanai un pasākumu apmeklēšanai. Tāpat tiks būtiski samazināta prasība pēc masku lietošanas, pamatā to paredzot kā ieteikumu. Atsevišķi drošības pasākumi saglabāsies veselības aprūpē un ieslodzījuma vietās. Ceļošanas nosacījumi tiks harmonizēti un pielāgoti Eiropas Savienības regulējumam. Par šiem jautājumiem šodien lems valdība.
Pagājušajā nedēļā, no 14. līdz 20.martam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir samazinājās par 29,6. Pēdējās septiņās dienās lēnāk, tomēr samazinājies arī stacionēto pacientu skaits - par 15%. Pagājušajā nedēļā vidēji dienā slimnīcās nonāca 115 Covid-19 pacienti, savukārt iepriekš - 138.
Jēkabpils novadā marta trešajā nedēļā kopumā reģistrēti 793 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 110 saslimšanas gadījumiem mazāk, kā marta otrajā nedēļā. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – tūkstoš 698 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 4184,7 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā samazinājusies saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas ši rādītājs bija augstāks - 4404,1.
Un vēl
Marta otrā dekāde Latvijā ir bijusi siltāka un ievērojami sausāka nekā citos gados, liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Marta otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 grādus, kas ir par 1,2 grādiem vairāk nekā vidēji citos gados. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -15,4 grādi tika novērota 11.martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 grādi tika novērota 16.martā Liepājā, kas ir jauns stacijas 16.marta maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Gandrīz visos novados nebija novēroti nokrišņi. Tikai Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē nokrišņu daudzums sasniedza vismaz 0,1 milimetrus. Salīdzinot marta pirmajā dekādē kopējais nokrišņu daudzums bija 1,5 milimetri, kas joprojām bija 85% zem dekādes normas. Savukārt visstiprākās vēja brāzmas – līdz 16,8 metriem sekundē – tika novērotas 18.martā Ventspilī.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā tiek īstenota lielākā Sarkanā Krusta operācija ar rekordlielu budžetu; Latvijas valdība plāno slēgt ostas Krievijas kuģiem; un Nedēļas nogalē Latvija pāries uz vasaras laiku.
Patlaban Ukrainā tiek īstenota lielākā Sarkanā Krusta operācija ar rekordlielu budžetu, kas ir 243 miljoni eiro, atsaucoties uz Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas prezidentu Pēteru Maureru, vēsta "Unian". Viņš atzīmēja, ka budžets operācijai Ukrainā ticis ievērojami palielināts. Sākotnējoi tas bijis ap 75 miljoniem Šveices franku, taču vēlāk palielināts līdz 250 miljoniem. Iepriekš lielākās Sarkanā Krusta operācijas bijušas Sīrijā un Afganistānā, atzīmēja Maurers. To budžets bija 180-190 miljoni Šveices franku (175-185 miljoni eiro). Sarkanais Krusts Ukrainā piedalās humāno koridoru darbībā un humānās palīdzības piegādē. Ukraina ar šīs organizācijas starpniecību arī mēģina vienoties ar Krieviju par vairāk nekā 14 000 kritušo Krievijas karavīru līķu izvešanu.
Ukrainas spēki atbrīvojuši no Krievijas armijas Makarivas pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas, otrdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Pateicoties Ukrainas aizstāvju varonīgajām darbībām, virs Makarivas pacelts Ukrainas karogs, ienaidnieks ir padzīts, teikts Ģenerālštāba paziņojumā.
Eiropas Savienības Aviācijas aģentūra izplatījusi brīdinājumu, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā var negatīvi ietekmēt Globālās pozicionēšanas sistēmas pārklājumu atsevišķās reģiona vietās. GPS traucējumi mūsu reģionā un Somijas austrumu rajonos novēroti jau kopš marta sākuma. Visvairāk par notiekošo uztraucas aviācijas nozarē, taču traucējumi var ietekmēt arī ikdienišķākas ierīces vai cilvēku darbības, kurās GPS izmanto. Sistēmas problēmas novērotas arī Latvijā – valsts vidienē un rietumu daļā.
Eiropas atteikšanās turpmāk pirkt Krievijas naftu ir krietni ticamāka nekā iespējamā atteikšanās arī no Krievijas gāzes. Uz pilnīgu tirdzniecības izbeigšanu ar Krieviju, kā aicinājis Polijas premjerministrs, Rietumeiropas valstis vēl nav gatavas. Vienlaikus kļuva zināms, ka Vācija plāno daļu Krievijas gāzes aizvietot ar piegādēm no Kataras. Eiropā tiek spriests par nākamo – piekto – pret Krieviju vērstu sankciju kārtu. Eiropas Savienības (ES) austrumu flanga valstis aicina tiekties uz pilnīgu tirdzniecības blokādi ar Krieviju, tajā skaitā atteikties no Krievijas gāzes un naftas jau tūlīt, nevis piecu gadu laikā. Šādam lēmumam pagaidām pretojas Nīderlande un Vācija.
Baltkrievija slēgusi migrantu nometni, kas bija izveidota netālu no Polijas robežas Bruzgos, otrdien paziņoja Baltkrievijas Valsts robežsardzes komiteja. Darbu pārraucis bēgļu izmitināšanas punkts transporta un loģistikas centrā "Bruzgi". Visi ārvalstnieki, kuri uz laiku atradās transporta un loģistikas centrā, ir to atstājuši. Daļa migrantu esot izlidojusi uz Irāku, bet atlikušie izvietoti viesnīcās un sanatorijās Baltkrievijas teritorijā un gaida evakuācijas reisus.
Turpinām ziņas
Patlaban uz Ukrainu ir nosūtītas 14 civilās humānās palīdzības kravas, lai sniegtu atbalstu Krievijas izraisītajā karadarbībā cietušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kravas nosūtījusi kustība "Viegli palīdzēt" Ineses Vaivares vadībā, kas sadarbībā ar uzņēmumiem nokomplektējuši kravas ar uzņēmumu ziedotām pirmās nepieciešamības un higiēnas precēm, medikamentiem, pārtikas precēm un apģērbu uz Rivnas, Odesas un Aizkarpatu apgabaliem. Tāpat palīdzības kravas sūta labdarības organizācija "Ziedot.lv" Rūtas Dimantas vadībā sadarbībā ar uzņēmēju iniciatīvu "Uzņēmēji mieram", par Latvijas iedzīvotāju ziedotajiem līdzekļiem iegādājoties higiēnas un pirmās nepieciešamības preces Hersonas un Aizkarpatu apgabala ļaudīm.
Karš Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas pārrāvušas līdzšinējās minerālmēslu piegādes ķēdes. Lauksaimnieki piekrīt bez vārda runas – ar agresoru sadarboties jāatsakās, bet mudina zemkopības ministru meklēt jaunus minerālmēslu piegādes ceļus. Vasarai augsnes bagātinātāju vēl pietikšot, bet nav skaidrības, kas notiks ar rudens sēju. Lielākais kālija izejvielu ražotājs ir Kanāda. Tas nozīmē, ka jādibina jauni piegādes ceļi, lai to atvestu. Nepieciešamas arī Fosfors, kura krājumi Latvijas augsnē ir vismazākie. Šos minerālmēslus iespējams iegādāties Marokā, taču Marokas fosfors neatbilst Eiropas standartiem. Tādēļ zemnieki sagaida, ka Zemkopības ministrs meklēs risinājumu minerālmēslu piegādes problēmai.
Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda, ka neraugoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, šobrīd kravu kustība vēl notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā – no 20 līdz 30%. Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas pagaidām neieklausās šādos aicinājumos, jo oficiāls valdības lēmums vēl nav pieņemts.
Un vēl
Latvijā 27. martā plkst.3 – naktī no sestdienas uz svētdienu – notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija. Jau ziņots, ka vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā tutpina mēģinājumus no mariupoles izvest civiliedzīvotājus; Latvijas putnkopji pieprasa izsludināt ārkārtas situāciju nozarē; un Jēkabpils novadā aizliegts atrasties uz visu ūdenstilpju ledus.
Šodien civiliedzīvotāju evakuācijai no smagi skartās Mariupoles plānots atvērt trīs humānās palīdzības koridorus, atsaucoties uz Ukrainas vicepremjeri Irinu Vereščuku, ziņo "Unian". Iedzīvotājus paredzēts evakuēt uz Zaporižju. Kopumā pa humānajiem koridoriem pirmdien tikuši evakuēti vairāk nekā 8000 cilvēku, un aptuveni 3000 cilvēki evakuēti no Mariupoles.
Ja Ukrainas ziemeļos un austrumos Krievijai lielu panākumu pēdējās dienās nav, tad dienvidos Krievijas spēki ir pavirzījušies uz priekšu un tur notiek lielākās kaujas, komentējot notiekošo Ukrainā Latvijas Radio atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš arī minēja, ka gribētu būt optimists un sagaidīt arī kādus rezultātus no abu pušu uzsāktajām miera sarunām. Ukrainas pusei ir vēlme pārtraukt karu, bet Rostoks nav pārliecināts, ka tieši to pašu vēlas Krievija. Iespējams, Krievija šīs sarunas izmanto savu spēku pārgrupēšanai. Tāpat Rostoks uzskata, ka Mariupole ir kļuvusi par Krievijas sāktā kara Ukrainā nežēlības simbolu.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja vietnieks Mihails Podoļaks sacīja, ka pārrunas ar krieviem ir ļoti sarežģītas; Krievijā savas propogandas rezultātā ir izveidojušies nepatiesi stereotipi un apgalvojumi, kas viņiem neļauj konstruktīvi izvērtēt situāciju. Abas puses būs gatavas runāt par mieru tikai tad, kad tiks atrasts kompromiss.
ASV prezidents Džo Baidens sacījis, – ir "skaidrs", ka Krievija apsver ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu Ukrainā, un brīdināja par "smagu" Rietumu reakciju, ja tā izvēlēsies to darīt. Baidens arī nāca klajā ar paziņojumu, brīdinot ASV uzņēmējus par izlūkošanas datiem, norādot uz pieaugošiem Krievijas kiberdraudiem un mudinot uzņēmumus "nekavējoties" sagatavot aizsardzību. Baidens arī runājis ar Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas līderiem.
Tikmēr ASV sākušas nosūtīt Ukrainai jaunu bruņojuma partiju 800 miljonu ASV dolāru vērtībā. Bruņojums vēl nav nonācis Ukrainā, bet gaidāms, ka tas notikšot tuvākajā laikā. Tiek vēstīts, ka šim bruņojumam būs izšķiroša nozīme Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumu. Tajā pirmoreiz būs iekļauti 100 bruņoti bezpilota lidaparāti.
Turpinām ziņas
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija aicina Zemkopības ministriju un valdību izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē. Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir nepieredzēts izejvielu cenu kāpums, ko radījusi izejvielu piegāžu pārtraukšana no Krievijas, Ukrainas un arī no Baltkrievijas.
Putnkopībā 70% un vairāk no produktu pašizmaksas veido barības izmaksas, turklāt putnkopības nozarei Latvijā kopumā ir nepieciešami 13 tūkstoši tonnu lopbarības kviešu mēnesī. Ņemot vērā straujo izejmateriālu cenu kāpumu, bez konkrēta valsts atbalsta putnkopības nozares uzņēmumu darbība ir apdraudēta. Asociācija rosina nozares atbalstam novirzīt iepriekš Covid-19 seku mazināšanai paredzētos līdzekļus, kurus uzņēmumi nevarēja pilnībā saņemt noteikto prasību dēļ.
Vērīgākie "Google Maps" lietotāji pamanījuši, ka Pārdaugavas Uzvaras parka piemineklis ieguvis jaunu nosaukumu. Kā zināms, ka Rīgas Uzvaras parkā slienas "piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem", neoficiāli sauktais par Uzvaras pieminekli, kurš īpašu aktualitāti joprojām ik gadu izplenās 9. maijā, kad Krievijā un daļa iedzīvotāju arī Latvijā atzīmē Otrā pasaules kara beigas. Kāds vērīgāks iedzīvotājs pamanījis, ka piemineklis "Google Maps" tagad atrodams, kā "Okupācijas piemineklis".
Jēkabpils novada Dignājas pagastā nošauts suns. Tas nav bijis klaiņojošs, bet gan mājdzīvnieks kādai vietējai iedzīvotājai. Valsts policijā sākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un tajā pašā dienā likumsargi noskaidroja iespējamo vainīgo personu – tas ir 1954.gadā dzimis vīrietis, kurš savu vainu atzina un labprātīgi izsniedza šaujamieroci, ar kuru suns tika nošauts, – vītņstobru karabīni ar optisko tēmekli. Šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Atbilstoši Krimināllikuma 230. panta pirmajai daļai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Valsts policija vērš uzmanību, ka par, iespējams, klaiņojošiem dzīvniekiem ir jāziņo attiecīgajā pašvaldībā, kas vērtē, vai saimnieks ievēro dzīvnieka labturības prasības. Turklāt jāņem vērā, ka medīt ir aizliegts pilsētu teritorijā un vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis.
Pirmdien ap pusdienas laiku Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji devās uz Viesītes ielu Jēkabpilī, kur piecstāvu dzīvojamās mājas piektā stāva dzīvoklī bija izveidojies sadūmojums. Tā iemesls bija uz plīts piededzis ēdiens. Ugunsgrēkā saindējoties ar dūmiem cieta viens cilvēks, kas tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.
Tāpat arī vakar dzēsti kārtējie kūlas ugunsgrēki. Jēkabpils pilsētas teritorijā – piecu hektāru platībā, bet Rites pagastā hektāra platībā. VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas! Ugunsdzēsēji glābēji aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas! Ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt 112!
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis izdevis rīkojumu, kas nosaka aizliegumu atrasties uz ledus visās Jēkabpils novada teritorijā esošajās, publiskajās ūdenstilpēs. Aizliegums ir spēkā no 21.marta. Kontroli par rīkojuma ievērošanu veic Jēkabpils pašvaldības policija.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas bēgļi cieš no garīgās veselības problēmām; Pastiprinās cīņu ar ēnu ekonomiku; un Policija lūdz atsaukties aculieciniekus, kas redzēja huligāna ārdīšanos veikalā MaximaXX Jēkabpilī
Ukrainas pilsētas Čerņihivas amatpersonas vēsta, ka pilsētas iedzīvotāji palikuši bez elektrības un ūdens padeves. Krievijas okupācijas spēku apšaudītajā pilsētā pašlaik palikuši ap 130 tūkstoši iedzīvotāju, vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku ir pametuši pilsētu. Iedzīvotāji mēģina pamest pilsētu pa meža ceļiem, jo šoseja, kas savieno Čerņihivu ar Kijivu, esot mīnēta.
ASV militārie speciālisti norāda – Krievijas armijas haotiskās darbības Ukrainā liecina, ka Krievija nav iecēlusi virspavēlnieku, kas vadītu kaujas operācijas, vai arī to dara pilnīgi nekompetents cilvēks. Tikmēr milzīgo apgādes problēmu dēļ, Krievijas armijas rezerves strauji tuvojoties beigām. Ukrainas armijas ģenerālštābs uzskata, ka to pietiks trim dienām. Arī virsskaņas raķešu “Kinžal” izmantošana liecina par Krievijas armijas sauszemes spēku izgāšanos, tā apgalvo Lielbritānijas izlūkdienests. Tikmēr Ukrainas sapieru asociācija aplēsusi, ka Krievija Ukrainā mīnējusi teritorijas vairāk nekā 82 tūkstošu kvadrātkilometru platībā, kas krietni pārsniedz Latvijas platību, kas ir 64 tūkstoši kvadrātkilometru.
Aptuveni 500 tūkstoši bēgļu, kas no Ukrainas ieradušies Polijā, cieš no garīgās veselības problēmām, liecina Pasaules Veselības organizācijas jeb PVO dati. 30 tūkstošiem no bēgļiem ir garīgās veselības problēmas, kas atzītas par nopietnām, un daudziem nepieciešams atbalsts traumu dēļ, ziņo PVO.
Japāna šodien pauda stingru protestu pret Krievijas lēmumu pārtraukt sarunas par Otrā pasaules kara miera līgumu, jo Tokija nosodījusi Maskavas iebrukumu Ukrainā. Japānas pozīcija strīdus salu jautājumā miera līguma parakstīšanai ir nemainīga. Kā jau vēstīts, Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Krievija pārtrauc sarunas ar Japānu par oficiāla miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.
Šī gada februārī Krievijas iedzīvotāji no saviem bankas kontiem izņēmuši aptuveni 1,2 triljonus rubļu (aptuveni 10 miljardus eiro), kas veido aptuveni 3,5% no kopējā noguldījumu apjoma, liecina Krievijas centrālās bankas publiskots apskats par bankas sektora attīstību valstī.
Krievijas Elektrotehnisko kompāniju asociācijas vadītājs Sergejs Plugotarenko pavēstījis, ka Krieviju kopš Ukrainas kara sākuma un Rietumu sankciju ieviešanas pametuši jau 50 līdz 70 tūkstoši IT nozares darbinieku. Viņš norāda, ka otro vilni aizkavē tikai tas, ka tagad dārgas biļetes, augušas mājokļu cenas, krievus tur neviens negaida, kā arī nav iespējams veikt finanšu transakcijas. Taču otrais vilnis noteikti būšot, pēc pašreizējām prognozēm, aprīlī aizbrauks 70 līdz 100 tūkstsoši cilvēku. Un tas ir tikai IT nozarē.
Turpinām ziņas
Aktīvistiem Polijā turpinot bloķēt kravas automašīnas, kas dodas uz Baltkrieviju un Krieviju, pagājušās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā izveidojušās garas kravas automašīnu rindas arī uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas. Saskaņā ar valsts ieņēmumu dienesta datiem šodien no rīta uz Latvijas-Krievijas robežas Grebņevas muitas kontroles punktā no Latvijas puses rindā gaidīja 90 kravas automašīnas ar paredzamo robežas šķērsošanas laiku 24 stundas, bet Terehovā - 230 kravas automašīnas ar paredzamo robežas šķērsošanas laiku 34 stundas.
Valdība šodien apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam, kas kā prioritāti definē cīņu pret tā dēvēto aplokšņu algu maksāšanu. Ņemot vērā dinamisko notikumu gaitu un mainīgos apstākļus, plāns ir izveidots kā atvērta tipa dokuments, lai operatīvi varētu veikt papildinājumus un integrēt jaunas iniciatīvas. Pieci rīcības virzieni aplokšņu algās maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai ir nereģistrētas saimnieciskās darbības mazināšana, nedeklarētas nodarbinātības un neuzrādītas darba samaksas izskaušana, neuzskaitītu darījumu un nelegālas preču aprites ierobežošana, skaidras naudas neuzskaitītas un nekontrolētas aprites novēršana, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana un ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekta pasākumu īstenošana.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, nedaudz pieaugusi Covid-19 gultu noslodze Latvijas ārstniecības iestādēs. Nedēļas laikā par 3% samazinājies pārprofilēto Covid-19 gultu skaits - no tūkstoš 116 uz tūkstoš 84. Covid-19 pacienti papildus tiek ārstēti citu profilu nodaļās, kā arī specializētajās slimnīcās. Laika periodā no 14. līdz 20.martam bija aizņemti 68% no visām Covid-19 gultām, savukārt līdz 21.martam gultu noslodze palielinājusies līdz 69%.
Eiropas Komisija turpina attīstīt plānus obligāto gāzes krājumu veidošanai, lai izbeigtu Eiropas Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA rīcībā nonācis ierosinājuma projekts. ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka līdz katra gada 1.novembrim gāzes krātuvju piepildījums ir vismaz 90% līmenī, jo gāzes piegādes pa cauruļvadiem var pārtrūkt jebkurā brīdī, lasāms dokumentā. Gaidāms, ka ierosinājumu Eiropas komisija publicēs trešdien. Tas izstrādāts laikā, kad pieaug bažas par ES enerģijas resursu piegādēm, jo Krievija ir draudējusi pārtraukt gāzes piegādes, tā reaģējot uz ES noteiktajām sankcijām par tās sākto karu Ukrainā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas amatpersonām būs jauni ikdienas formastērpi. Šādas izmaiņas Iekšlietu ministrijas virzītajos noteikumos otrdien, 22. martā, atbalstīja Ministru kabinets. Tāpat noteikumu grozījumi nosaka jauna dizaina svētku formas tērpus Valsts policijas un Valsts policijas koledžas amatpersonām.
Un vēl
7. martā ap pulksten 15.15 Jēkabpilī, Brīvības ielā 108, veikalā „MaximaXX” 1996. gadā dzimis vīrietis uzvedās huligāniski, traucējot veikala darbu un apdraudot gan apmeklētāju, gan arī veikala darbinieku drošību, veselību un dzīvību. Viņa rīcības rezultātā tika bojātas veikala preces, radot materiālos zaudējumus. Valsts policija aicina notikuma aculieciniekus zvanīt uz tālruņa numuru 65202652 darbdienās no plkst. 8.30 līdz 16.30.
Jau ziņots, ka 7. martā ap pulksten 15.29 Jēkabpils iecirknī tika saņemts izsaukums uz veikalu, kur kāds apmeklētājs, iespējams, būdams narkotisko vielu vai alkohola reibumā, ārdījās alkoholisko dzērienu nodaļā dauzot un mētājot preci un iepirkumu ratiņus. Valsts policijas darbinieki huligānu aizturēja. Policija turpina skaidrot notikušā apstākļus un ir sākts kriminālprocess pēc 231. panta otrās daļas par huligānismu. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju, veikalam nodarīts materiālais zaudējums 969 eiro.