Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 23.martā
- 23 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa karā pret Krieviju; Jēkabpils no vadā uzņemti 80 bēgļi; un Šodien tiek atzīmēta pasaules meteorologu diena.
Ukraina atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa karā pret Krieviju, tikmēr Maskava vēlas ielauzties arī pārējā Eiropā, tā videouzrunā Itālijas parlamentam sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš atkārtoti aicināja ieviest stingrākas sankcijas Krievijai, kura 24.februārī sāka neizprovocētu karu Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka Itālijai ir liela vara, jo liela daļa Krievijas ietekmīgāko cilvēku izmanto valsti kā savu brīvdienu galamērķi, viņiem Itālijā ir aktīvi. Ukrainas prezidents paziņoja, ka Krievijas karavīru rīcība Ukrainā, "spīdzinot, izvarojot, nolaupot bērnus, iznīcinot" ir salīdzināma ar nacistu pastrādātajiem noziegumiem.
Pirms uzrunas Itālijas parlamentā Zelenskis telefoniski otrdien sazinājies arī ar Romas pāvestu Francisku, kurš paudis atbalstu Ukrainas tautas cīņai pret agresoru.
Ukrainas bruņotie spēki jau ir notriekuši vairāk nekā 100 Krievijas kara lidmašīnu, apgalvo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības preses sekretārs Jurijs Ignats. Viņš atzīmēja, ka otrdien Ukrainas spēki iznīcināja sešas ienaidnieka lidmašīnas, vienu helikopteru, piecus bezpilota lidaparātus un piecas spārnotās raķetes. Ignats kā simbolisku faktu atzīmēja to, ka 100. jeb pēdiņās "jubilejas" lidmašīnu notrieca varoņpilsētas Mariupoles aizstāvji.
Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija ir pārtraukusi sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai, jo tā var būt svarīga ķīmiskā uzbrukuma plānošanai Ukrainā. Tā ziņo Lielbritānijas ziņu aģentūra "Reuters". ASV un sabiedrotie iepriekš brīdināja, ka Maskava varētu plānot ķīmisko vai bioloģisko ieroču pielietošanu Ukrainā. Bruņojuma eksperti paziņoja, ka šāda uzbrukuma plānošanai izšķiroši var izrādīties dati, kas ietver vēja ātruma un virziena mērījumus, ziņas par saules gaismu, nokrišņiem un citiem faktoriem.
Ungārijas valdības brīdinājums uzlikt veto Eiropas Savienības sankcijām Krievijai izpelnījies skarbu kritiku no Ukrainas premjera vietnieces Irinas Vereščukas. Vietniece īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos kritizē Ungārijas atteikšanos vērsties pret asiņainā kara īstenotāju, kā arī retoriski vaicājusi, kādi gan ir Ungārijas patiesie mērķi. Premjera vietniece atzīmēja, ka pat vairākas ierasti no Krievijas atkarīgās valstis šobrīd nerīkojas tā, kā to dara Ungārijas valdība un aicināja neatkārtot Otrā pasaules kara kļūdas, kad Ungārija izdarīja nepareizo izvēli.
Kā ziņots, pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto sacīja, ka vienotas ES sankcijas pret Krieviju enerģētikas sektorā, kā arī lidojumu aizlieguma zonas noteikšana virs Ukrainas un Polijas piedāvātā miera uzturēšanas misija Ukrainā esot viņa "sarkanās līnijas". Gadījumā, ja tiks lemts par šiem jautājumiem, viņš brīdināja izmantot Ungārijas veto tiesības. Savukārt iepriekš Ungārija atteicās Ukrainu atbalstīt ar ieročiem, kā to darījušas vairākas citas valstis.
Turpinām ziņas
No 1. aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs. Paliek prasības pēc potes sertifikāta veselības aprūpē, izglītībā un ieslodzījuma vietās strādājošajiem. Maskas jāvelk riska vidēs, piemēram, sabiedriskajā transportā un medicīnas iestādēs. Darba devēji varēs paši noteikt, kurās profesijās strādājošajiem prasīt Covid-19 sertifikātu. Pasākumu rīkotāji drīkstēs noteikt Covid-19 drošās vides pasākumus. Maskas skolās varēs nevilkt ne skolēni, ne skolotāji. Skolās bez Covid-19 sertifikāta varēs ļaut strādāt darbiniekiem, kuri nenonāk saskarsmē ar skolēniem. Atceļ prasību, ieceļojot no Eiropas, uzrādīt Covid-19 sertifikātu. PĶR testus izmantos retāk; lielākoties pielietos antigēna testus.
Valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā. Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2023.gadā, 2,4% no IKP 2024.gadā un 2,5% no IKP 2025.gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību.
Valsts drošības dienests ir aizturējis personu, kura "YouTube", "Telegram" un citās sociālās tīklošanās vietnēs regulāri publicējusi videomateriālus un ierakstus, kuros attaisno un slavina Krievijas bruņoto spēku Ukrainā īstenotos kara noziegumus. Tas ir 30 gadus vecs rīdzinieks, Latvijas pilsonis Kirils Fjodorovs. Viņam ir "Youtube" kanāls, kuram ir vairāk nekā 500 tūkstoši abonementu, bet katru video vidēji noskatās aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, populārākos – vairāk nekā miljons. Šajos video materiālos tiek attaisnota Krievijas vardarbība Ukrainā. Tajā pašā laikā par Krievijas kara noziegumiem blogeris klusē. Pēc Fjodorova aizturēšanas sociālajos tīklos parādījies viņa komandas izplatīts uzsaukums Krievijas politiķiem izdarīt spiedienu uz Latviju un rietumvalstīm, lai panāktu aizturētā atbrīvošanu.
Jēkabpils novadā pašlaik ir uzņemti 80 bēgļi, no kuriem 26 ir bērni. Nodarbinātības valsts aģentūras Jēkabpils filiālē pagaidām nav ziņu, ka no reģistrētajiem bēgļiem kāds būtu iekārtojies darbā. Tā kā šobrīd vēl procesā ir vīzu kārtošana, tikai nedaudzi var pretendēt uz darba attiecībām. Bērnudārzos pašlaik ir iekārtoti seši izglītojamie, bet vidusskolā - divi. Plānots, ka 28.martā viņiem pievienosies vēl divi izglītojamie. Jēkabpils novada Sociālais dienests informē, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts līdz 21.martam izmaksāts par 57 personām - kopsummā 5 tūkstoši 144 eiro.
Un vēl
Kopš 1961. gada 23. martā tiek atzīmēta Pasaules meteoroloģijas diena. Gadu no gada šai dienai veltītie temati mainās. Šī gada tēma ir “Agrīna brīdināšana un agrīna rīcība” - uz ietekmi balstītu prognožu un brīdinājumu sagatavošana. Tēma uzsver hidrometeoroloģiskās un klimatiskās informācijas būtisko nozīmi katastrofu risku mazināšanā. Ekstremālu laika apstākļu un plūdu radītā postošā ietekme daudzviet pasaulē kļūst arvien biežāka un spēcīgāka. Ikviens no mums var būt pakļauts apdraudējumiem, kas rodas iedzīvotāju skaita pieauguma, urbanizācijas un vides degradācijas rezultātā. Lai zinātu, cik piesardzīgiem mums ir jābūt, kad tuvojas kāda vētra, ilgstošs karstuma vilnis, negaiss vai, piemēram, plūdi, ir nepieciešams sekot līdzi laika apstākļu prognozēm. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs aktīvi strādā, lai pilnveidotu uz ietekmi vērsto brīdinājumu sistēmu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: No Baltkrievijas uz Ukrainas robežu virzās militārās tehnikas ešelons; Zema interese par parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai ostu jautājumā; un Prognozē cenu pieaugumu olām un putnkopības produkcijai.
No Baltkrievijas uz Ukrainas robežu virzās militārās tehnikas ešelons. Baltkrievijas dzelzceļnieku savienība pamanīja, ka ešelonā ir piecas reaktīvās zalvju uguns sistēmas "Grad", vairāk nekā 15 kravas automašīnas "Ural" un kāpurķēžu kaujas tehnika bez pazīšanas zīmēm. NATO uzskata, ka Baltkrievija varētu tuvākajā laikā iesaistīties Krievijas karā Ukrainā. Avots Baltkrievijas opozīcijā atklājis, ka Baltkrievijas kaujas vienības ir gatavas ieiet Ukrainā jau nākamajās pāris dienās, un nosūtīšanai uz Ukrainu sagatavoti tūkstošiem karavīru. Avots uzskata, ka tam būs liela ģeopolitiska ietekme, ja ņem vērā sekas, ko rada citas valsts iesaistīšanās karā.
Ukrainā turpinās iedzīvotāju evakuācija no aktīvākajām karadarbības zonām, arī no aplenktās un praktiski iznīcinātās ostas pilsētas Mariupoles. Šonedēļ no smagi cietušās pilsētas izdevās evakuēties aptuveni 7000 cilvēku. Evakuēto vidū bija arī divi starptautiskie žurnālisti no "Associated Press". Viņi bija tie, kas Krievijas armijas nodarīto Mariupolei parādīja pasaulei. No pilsētas viņus izveda, jo kļuva skaidrs – Krievijas armija žurnālistus "medī" un, ja atradīs, tad piespiedīs melot, ka Mariupolē veiktie noziegumi un traģēdijas bijuši izdomājumi.
Lietuva ir gatava uzņemt aptuveni 30 tūkstoši ukraiņu bērnu vispārizglītojošās skolās un 4 tūkstoši bērnu bērnudārzos. Kā liecina Statistikas departamenta informācija, Lietuvā reģistrējušies jau gandrīz 27 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, tai skaitā gandrīz 11 tūkstoši 700 nepilngadīgie.
Šodien norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas īpašā ārkārtas sesija jautājumā par Ukrainu, bet Briselē šodien sāksies Eiropas Parlamenta plenārsesija un tajā Eiropas Parlamenta deputāti gatavojas aicināt Eiropas Savienību rīkoties, lai palīdzētu Ukrainas ražotājiem un mazinātu kara ietekmi uz lauksaimniecības tirgu un pārtikas piegādi.
Savukārt Eiropas Komisija šodien iepazīstinās ar saviem ilgtermiņa plāniem, kā stiprināt pārtikas drošību Eiropā un piegādes ķēžu noturību. Paredzams, ka debatēs deputāti pieprasīs tūlītējus pasākumus, lai stabilizētu Eiropas Savienības tirgu, ko skāris lauksaimniecības produktu importa trūkums no Ukrainas.
Par rezolūciju balsojums notiks ceturtdien un rezolūcijas projektā ir uzsvērta nepieciešamība samazināt Eiropas Savienības atkarību no importa un palielināt ražošanu, jo īpaši proteīnaugu ražošanu dalībvalstīs. Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē finansiālais atbalsts visvairāk skartajām bloka lauksaimniecības nozarēm un iespējamā ietekme uz Eiropas Savienības pārtikas drošību, apsverot arī iespēju izmantot krīzes rezervi 479 miljonu eiro apmērā.
Turpinām ziņas
NATO patruļlidmašīnas otrdien virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas Krievijas bruņoto spēku radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnu "Il-20". Iepriekšējā reize, kad Latvijas tuvumā konstatēta Krievijas tehnika, bija pagājušajā nedēļā, kad 17. martā Latvijas tuvumā tika konstatētas četras Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas "IL-76". Tāpat arī 16. martā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 10,5 jūras jūdzes no valsts teritoriālajiem ūdeņiem bez ieslēgtas automātiskās identifikācijas sistēmas atpazīts Krievijas bruņoto spēku kuģis, iespējams, velkonis "Viktor Konetsky". Krievijas lidmašīnas un karakuģi jau vairākus gadus regulāri tiek konstatēti Latvijas robežu tuvumā.
Parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par grozījumu Likuma par ostām atcelšanu no 10. līdz 22.martam ir piedalījušies vien 2 tūkstoši 575 vēlētāji, kas ir 1,66% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā vēlētāju skaita. Līdz šim iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām izmantojis viens vēlētājs, kurš parakstījās Latvijas vēstniecībā Zviedrijā.
Kā ziņots, lai būtu jārīko tautas nobalsošana, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 tūkstoši 868 vēlētājiem. Parakstu vākšana turpināsies līdz 8.aprīlim.
Jēkabpils novadā noteiktas vairākas parakstu vākšanas vietas: Jēkabpils novada pašvaldībā, Brīvības iela 120, Viesītes pārvaldē, Brīvības iela 10, Aknīstes pārvaldē, Skolas iela 7, un Kūku bibliotēkā, Kūkas 36. Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanu komisija ir noteikusi šādu paraksta vākšanas vietu darba laiku: pirmdienās, trešdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās darba laiks no pulksten 9 līdz 13, otrdienās un ceturtdienās no pulksten 15 līdz 19.
Ministru kabinets piešķīris 5,19 miljonus eiro Veselībai ministrijai, lai segtu ārstniecības iestāžu 2021.gada oktobra, novembra un decembra izdevumus par medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, kā arī intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu. Saskaņā ar slimnīcu sniegto informāciju, ārstniecības iestādēs ir pārprofilētas, no jauna izveidotas tūkstoš 613 gultas, tajā skaitā intensīvās terapijas gultas. Papildu gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai ir atvērtas gan klīniskās universitātes slimnīcās, gan reģionālajās slimnīcās. Lai ārstniecības iestādes savlaicīgi varētu norēķināties par piegādātajām iekārtām, veiktajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem un intensīvās terapijas gultu uzturēšanu, rīkojums paredz piešķirt finansējumu. Jēkabpils reģionālajai slimnīcai paredzēti - 454 tūkstoši 677 eiro.
Kopš bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanas gandrīz visos 15 maršrutos pasažieru skaits ir pieaudzis. Jau ziņots, ka no 2021.gada 1.oktobra bezmaksas sabiedriskais transports ieviests 15 maršrutos, tajā skaitā atsevišķos maršrutos Jēkabpils-Mežgale un Jēkabpils – Sunākste. Laika periodā no pērnā gada 1.oktobra līdz šā gada 28.februārim bezmaksas reisos kopumā pārvadāti 13 tūkstoši 200 pasažieru. Lielākais pārvadāto pasažieru skaits bezmaksas maršrutos bija Istras, Nirzas un Valkas pagastā - maršrutā Ludza-Konecpole-Zilupe-Ludza, kurā pārvadāti 3 tūkstoši 107 pasažieri. Savukārt vismazākais - maršrutā Jēkabpils-Sunākste. Šajā maršrutā attiecīgajā periodā pārvadāti 14 pasažieri.
Un vēl
Krievijas karš Ukrainā ietekmē arī barības izejvielu pieejamību un cenas putnkopībā Latvijā. Tāpēc, kā ziņots, nozare cer uz valsts atbalstu, kas ļautu izdzīvot putnkopjiem šajā laikā. Nozarē prognozē, ka saražotās produkcijas cena pieaugs par 10-50%. Tas nozīmē, ka šogad, sagaidot Lieldienas, olas var nākties pirkt par ievērojami augstākām cenām, kā līdz šim.