Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 24.martā
- 24 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Aprit mēnesis kopš Krievijas armijas iebrukšanas Ukrainā; Arodbiedrība vēlas, lai pedagogiem tiek atcelta prasība pēc Covid-19 sertifikāta darbam skolās; un Daugavpilī piedāvā pēdējo iespēju apskatīt pašreiz izstādītos Marka Rotko oriģināldarbus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien rītā videouzrunā "Telegram" kanālā atzīmēja, ka ir pagājis mēnesis, kopš Ukrainas valsts un tauta varonīgi pretojas Krievijas iebrukumam. Viņš uzsvēra, ka Krievijas karaspēka sākotnējā iecere izjuka jau pirmajās iebrukuma dienās. Zelenskis norādīja, ka uzbrucēji domāja, ka ukraiņi nobīsies un necīnīsies, uzsverot, ka agresors kļūdījās, jo neko nezina par ukraiņiem, par brīvību. Par to, cik tā ir vērtīga. Zelenskis arī konstatēja, ka okupantu Ukrainā "vēl aizvien ir ļoti daudz" un Krievijas karaspēks turpina sagraut Ukrainas pilsētas, bez izšķirības nogalina civiliedzīvotājus, izvaro sievietes, nolaupa bērnus, apšauj bēgļus, sagrābj humānās kolonnas un piekopj marodierismu. Taču Ukrainas tauta nepadodas un varonīgi cīnās.
Kijivā Krievijas spēku veiktā raķešu triecienā gājusi bojā tīmekļa izdevuma "The Insider" žurnāliste Oksana Bauļina. "The Insider", kas specializējies pētnieciskajā žurnālistikā, ir reģistrēts Latvijā un tā redakcija atrodas Rīgā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien brīdināja Krieviju, ka Kremļa draudi par iespējamo kodolieroču pielietošanu ir “bīstami un bezatbildīgi”. Viņš norādīja, ka Krievijai jāsaprot, ka tā nekad nevarēs uzvarēt atomkarā.
Eiropas Savienības (ES) valstis trešdien devušas zaļo gaismu vēl 500 miljonu eiro piešķiršanai militārai palīdzībai Ukrainai, šo lēmumu pieņemot pirms ES līderu samita ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurā tiks spriests par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Turpinām ziņas
Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā, uzskata Latvijas Banka. Tāpat bankā norāda, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.
Tranzīta nozarē pēc Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām varētu būt ievērojams ienākumu kritums. Pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, kravu pārvadājumi varētu samazināties par 82 procentiem un Latvijā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50–60 miljoni eiro. Karadarbība Ukrainā ir atstājusi lielu ietekmi uz transporta plūsmām un starptautisko tirdzniecību.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēlas, lai arī pedagogiem tiek atcelta prasība pēc Covid-19 sertifikāta darbam skolās. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka epidemioloģiskās drošības risku dēļ šī prasība vēl jāsaglabā. Pedagogu arodbiedrības vadītāja vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka vēl palikušie ierobežojumi apgrūtina pedagogu darbu, jo neesot skaidrs, vai skolotājiem, kuriem sertifikātu derīguma termiņš pagarināts līdz maijam, būs iespējams strādāt arī no jūnija. Izglītības ministre Anita Muižniece sola, ka ministrija maijā vēl vērtēs aktuālo situāciju valstī un lems, vai iespējams mazināt šos ierobežojumus izglītības procesā.
Un vēl
Svētdien, 27. martā, visas dienas garumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bez maksas varēs apskatīt Marka Rotko oriģināldarbus. Tā būs pēdējā iespēja apskatīt pašreiz izstādītos darbus, jo pienākusi kārta oriģināldarbu maiņai. Kamēr jaunie Marka Rotko oriģināldarbi atceļo līdz Latvijai, Rotko zāle dosies nelielā rekonstrukcijā. Pēc deviņu gadu perioda telpa ir jāatjauno jaunu oriģināldarbu uzņemšanai. Tikmēr pastāvīgās ekspozīcijas zālē būs apskatāmas vairākas Marka Rotko darbu reprodukcijas un Rotko centra kolekcijas izstāde "Atrasts kolekcijā".
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Vācija un Zviedrija piegādās Ukrainai ieročus; Piektdien Jēkabpils novadā pieminēs cietušos no komunistiskā genocīda; un Kādi nepatīkami notikumi risinājušies Durbes jūras ērgļu ligzdā?
Kļuvis zināms, ka Krievijas gūstā atrodas apmēram 100 ukraiņu, tai skaitā jūrnieki no Čūsku salas, un notiek sarunas par gūstekņu apmaiņu. Bet turpinoties civiliedzīvotāju evakuācijai, vakar no vairākām vietām kopumā evakuēti nepilni 5000 cilvēku.
Vācija un Zviedrija piegādās Ukrainai vēl vairākus tūkstošus prettanku ieroču. Zviedrija nosūtīs Ukrainai vēl 5000 prettanku kompleksu. Savukārt Vācijas Aizsardzības ministrija no Bundesvēra arsenāliem vēlas piegādāt Ukrainai vēl 2000 prettanku ieroču "Panzerfaust”.
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, daži NATO alianses dalībvalstu vadītāji izteikuši vēlmi pagarināt ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga termiņu amatā vēl vismaz uz gadu. Par to, atsaucoties uz NATO diplomātu sacīto, vēsta izdevums "Politico". Pašlaik paredzēts, ka Stoltenbergs ģenerālsekretāra amatu atstās šī gada septembrī, bet vēlāk ieņems Norvēģijas centrālās bankas direktora amatu. Tomēr daži alianses dalībvalstu līderi kara laikā nevēlas iesaistīties potenciāli apgrūtinošā pēcteča meklēšanas procesā, tādēļ vēlas, lai Stoltenbergs paliek amatā vismaz līdz 2023. gada septembrim.
ASV vērtējumā Krievijas bruņotie spēki Ukrainā pastrādājuši kara noziegumus, trešdien apliecināja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Viņš uzsver, ka pagājušajā nedēļā atkārtojis prezidenta Baidena paziņojumu, balsoties neskaitāmās posta un ciešanu liecībās un attēlos, ko visi ir redzējuši, ka Putina spēki Ukrainā ir pastrādājuši kara noziegumus. Blinkens norāda, ka tīša uzbrukšana mierīgajiem iedzīvotājiem ir kara noziegums.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka miera uzturētāju nosūtīšana uz Ukrainu var izraisīt tiešu sadursmi starp Krieviju un NATO. Lavrovs ar šādu paziņojumu nācis klajā runā Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā. Viņš uzsvēris, ka tā būs tiešā Krievijas un NATO bruņoto spēku sadursme, no kuras visi ne tikai gribēja izvairīties, bet apgalvoja, ka tam principā nekad nevajadzētu notikt.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadā, tāpat kā visā Latvijā, rīt, 25.martā pieminēs komunistiskā genocīda upurus. Pasākumi norisināsies gan Jēkabpilī, gan Viesītē un Aknīstē, gan pagastos. Piektdien, 25. martā Jēkabpilī pulksten 11 skanēs zvani visos Jēkabpils novada dievnamos un Jēkabpils pilsētā cilvēki ir aicināti uz dievkalpojumu un aizlūgumu Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pulksten 12 norisināsies piemiņas brīdis pie pieminekļa represiju upuriem.
Aknīstē pulksten 10 Represēto piemiņas vietā aicina uz sveču un ziedu nolikšanu. Atašienes baznīcā pulksten trijos dienā norisināsies Svētā Mise. Pulksten 16. Atašienes Tautas namā “Annas Sāta” aicina uz dokumentālo filmu “Bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Lūgšana krustā.” Pulksten 17 pie piemiņas akmens represijās cietušajiem – svētbrīdis.
Elkšņu pagastā pulksten 11. pie piemiņas akmens notiks ziedu nolikšanas un svecīšu aizdegšana.
Gārsenē pulksten 11 aicina Represēto piemiņas vietā uz piemiņas brīdi. Leimaņos pulksten 11. pie Leimaņu Tautas nama notiks ziedu nolikšana un svecīšu aizdedzināšana komunistiskā
genocīda upuru piemiņai.
Viesītē pulksten 11 piemiņās brīdis “To nevar aizmirst” un ziedu nolikšana Viesītē pie piemiņas akmens Komunistiskā genocīda upuriem. Ritē pulksten 13. pie pieminekļa “Tiem, kas nepārnāca” - piemiņas brīdis. Sēlpilī pulksten 17. Daugavas stacijā norisināsies Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.
Un vēl
Durbē esošajā Jūras ērgļu ligzdā, kuras norises Latvijas Dabas fonds translē videotiešraidē, trešdienas vakarā sveša mātīte apēdusi abas olas, ko perēt bija sākusi Milda un Voldis. Mātīte turpina perēt inerces dēļ, tomēr nevar izslēgt, ka šajā ligzdā tiks izdēta vēl kāda ola. Tas būs redzams tuvākās aptuveni nedēļas vai divu laikā. Kā vēstīts, jūras ērgļu mītne Kurzemē, Durbes novadā ir pati populārākā dabas fonda tiešraide. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Šī ligzda ir tiešraižu veterāne - vērojama jau kopš 2015.gada.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pulcēšanās pasākumos 9.maijā tiks uztverta, kā atbalsts Krievijai; SIA “Jēkabpils ūdens” prasīs maksu par rēķinu sagatavošanu; un Sinoptiķi prognozē aukstuma vilni.
Valsts policija gatavojas dažādiem scenārijiem saistībā ar 9. maija pasākumiem, kas ik gadu notiek pie pieminekļa Pārdaugavā, tomēr policijas šefs Armands Ruks aicināja šogad atturēties no tiem, jo pašreizējos apstākļos šāda pulcēšanās tiktu uztverta kā atbalsts Krievijai, tās agresijai, kā arī artava sabiedrības šķelšanā. Protams, atļaut vai neatļaut šādus pasākumus rīkot ir katras pašvaldības kompetence.
NATO dalībvalstis šodien samitā Briselē lems ne tikai par palīdzību Ukrainai ķīmiskā uzbrukuma novēršanai, bet arī par iespējamo NATO atbildes rīcību gadījumā, ja šāds uzbrukums tiešām notiktu. Vašingtona arī izveidojusi komandu, lai izstrādātu scenārijus iespējamai ASV un sabiedroto reakcijai uz iespējamu Krievijas kodoluzbrukumu. Tomēr šāda scenārija īstenošanas nepieciešamību ASV amatpersonas uzskata par maz iespējamu.
Pentagons šobrīd nesaskata pazīmes, ka Baltkrievija gatavotos iesaistīties karā. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apgalvo – Baltkrievijas armija negrib un nav gatava karot. Ukraina ir pilnīgi skaidri likusi saprast Baltkrievijas pusei – ja Baltkrievijas bruņotie spēki ienāks Ukrainas teritorijā un uzsāks kaujas, tad tiks iznīcināti bez žēlastības tāpat kā Krievijas spēki. Vienlaikus pasaulē arvien pieaug bažas, ka Krievija varētu Ukrainā īstenot ķīmisko vai bioloģisko uzbrukumu.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 sazinājās jēkabpilieši, kas bija neizpratnē par saņemto informāciju no SIA “Jēkabpils ūdens”, ka no 1.maija uzņēmums daudzdzīvokļu māju klientiem papildus rēķina summai katru mēnesi iekasēs vienu eiro par rēķina sagatavošanu. Sazinājāmies ar SIA Jēkabpils ūdens” valdes priekšsēdētāju Artūru Smagaru un lūdza komentēt šo lēmumu.
Audio; Artūrs Smagars
Tā kā lielāko daļu daudzdzīvokļu māju Jēkabpilī apsaimnieko SIA “JK Namu pārvalde”, lūdzām uzņēmuma valdes loceklei Elitai Freijai komentēt šo lēmumu no sava skatupunkta.
Audio: Elita Freija
Jēkabpils novada pašvaldības skatījumu lūdzām komentēt izpilddirektoram Guntaram Gogulim.
Audio: Guntars Gogulis
Plašāk par šo SIA “Jēkabpils ūdens” lēmumu lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl
Marts Latvijā līdz šim bijis siltāks par klimatisko normu, bet marta nogalē un aprīļa sākumā gaidāms aukstuma vilnis, liecina prognozes. Vēl piektdien laiks Latvijā būs silts un saulains, bet sestdien Latviju sasniegs spēcīgs ciklons, ziemeļrietumu vēja brāzmas visā valstī būs ap 20 metriem sekundē, bet vietām pat ap 25 metriem sekundē, turklāt ne tikai piekrastē, bet arī no jūras attālākos reģionos. Šāds vējš nesīs nelielus postījumus, nolaužot atsevišķus kokus, to zarus, būs pārrāvumi elektrolīnijās.
Gaisa temperatūra sestdien sasniegs vairs tikai 2...7 grādus. Svētdien vējš kļūs lēnāks, bet temperatūra turpinās pazemināties – naktī valdīs neliels sals, bet dienā gaiss iesils līdz tikai 0...5 grādiem. Pirmdien Latviju sasniegs jauns ciklons, atkal būs stiprs vējš un vairāk nokrišņu. Vidzemē un Latgalē naktī uz pirmdienu var snigt diezgan stipri, manāmi papildinot tur jau esošos sniega krājumus, bet vietās, kur sniegs nokusis, veidosies jauna sniega kārtiņa.
Visu nākamo nedēļu laiks būs vēss, dažās naktīs temperatūra valsts austrumos noslīdēs līdz aptuveni -10 grādiem, bet dienās tā lielākoties būs tikai mazliet virs nulles.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas parlaments dod zaļo gaismu finansējuma piešķiršanai bēgļu atbalstam; No kara Ukrainā bēgošajiem civiliedzīvotājiem Latvijā būs tiesības saņemt vienreizēju pabalstu; un Kā globālā sasilšana ietekmē gājputnus?
Jaunākās ziņas no Krievijas sāktā kara pret Ukrainu liecina, ka agresors tomēr lēnām "graužas iekšā" Ukrainas aizsardzībā, bet izšķirošā loma noteikti būs Mariupolei, aģentūrai LETA norises frontē vērtēja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, kapteinis Jānis Slaidiņš. Apritot mēnesim kopš kara sākuma, Slaidiņš atzina, ka Krievijas sākotnējie mērķi pēc iespējas īsākā laikā okupēt Ukrainu ir izgāzušies un krievi cieš lielus zaudējumus, taču vienlaikus nedrīkst novērtēt pretinieku par zemu, jo Krievijas bruņoto spēku rīcībā vēl ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu karošanu.
Eiropas Parlaments šodien deva zaļo gaismu Eiropas Savienības kohēzijas un patvēruma finansējuma novirzīšanai uz ES dalībvalstīm, kuras sniedz patvērumu tiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Apstiprinātās izmaiņas pašreizējos kohēzijas politikas noteikumos ļaus ātri pārdalīt pieejamo finansējumu, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un reģioniem sniegt ārkārtas atbalstu - pagaidu izmitināšanu, pārtikas un ūdens piegādi, medicīnisko aprūpi vai izglītību - cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas Ukrainā. Tam varēs novirzīt vēl nepiešķirtos vai neizlietotos 2014. līdz 2020.gada kohēzijas politikas līdzekļus, kā arī papildu 10 miljardus eiro no "React-EU" līdzekļiem.
Krievijas sāktā kara dēļ šobrīd Ukrainā darbu zaudējuši 53% cilvēku, kuri iepriekš bijuši nodarbināti, liecina socioloģisko pētījumu grupas "Reiting" veikta aptauja. Tikmēr ierastā režīmā darbu turpina 22% Ukrainas iedzīvotāju, bet vien 2% darbu zaudējušo cilvēku spējuši atrast jaunu darbavietu. Aptauja, kas veikta 19.martā, arī liecina, ka 21% aptaujāto šobrīd savus profesionālos pienākumus veic attālināti vai daļēji.
Turpinām ziņas
No kara Ukrainā bēgošajiem civiliedzīvotājiem Latvijā būs tiesības saņemt vienreizēju pabalstu – 272 eiro apmērā pilngadīgai personai un 190 eiro apmērā par katru bērnu. To paredz Saeimas šodien galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju likumā. Pabalsts tiks izmaksāts, lai cilvēkiem būtu iespēja iegādāties nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbu, higiēnas un saimnieciskās preces. Iecerēts, ka pabalsts novērsīs iespējamo Ukrainas civiliedzīvotāju "ceļošanu" starp pašvaldībām un nevienlīdzīgo atbalstu Latvijas teritorijā.
Latvijā plānots aizliegt publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju slavinošus simbolus. To paredz Saeimas ceturtdien, 24.martā, konceptuāli atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Aizliegti būs Krievijas militāro agresiju slavinošie simboli, piemēram, burtiem "Z", "V" un citi, kas izmantoti ar šādu mērķi. Tāpat aizliegts izmantot ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.
Un vēl
Ornitologi secinājuši, ka globālā sasilšana ietekmē gājputnus. Katru gadu arvien agrāk Latvijā atgriežas gājputni. Lielākās pārmaiņas novērojamas tuvās distances migrantiem jeb putniem, kas ziemo Rietumeiropā un Dienvideiropā, jo tie migrējot seko līdzi siltajam laikam un atgriežas Latvijā agrāk kā ierasts. Savukārt putni, kas ziemo tālāk, attiecīgi savās ligzdošanas vietās Latvijā ierodas nedaudz vēlāk jeb savā vēsturiski ierastajā laikā, nevis sākoties agram pavasarim un veidojas ķēdes reakcija. Putns nokavē ierašanās laiku, uzsāk ligzdošanu nedaudz vēlāk nekā būtu optimāli un tajā brīdī, kad ir vislielākie barības daudzumi nepieciešami, kad ligzdā aug mazuļi, lielais pīķis, kad ir visvairāk kukaiņu dabā, ir jau nokavēts. Ornitologi norāda, ka tas, savukārt nozīmē, ka putnu mazuļi uzaug sliktākos apstākļos, un ne visiem pietiek barības.