Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 28.martā
- 28 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēks jau 33. dienu turpina iebrukumu Ukrainā; Jēkabpils “Lūšu”volejbolisti kļūst par četrkārtējiem Latvijas čempioniem; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Krievijas karaspēks jau 33. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekam būtiskus zaudējumus.
Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā diennaktī notriekuši četras Krievijas militārās lidmašīnas, šorīt pavēstīja Ukrainas gaisa spēki. Notriekts arī viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.
Ukrainā aizvadītajā diennaktī no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 1000 cilvēku, ziņo Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. "Pavisam evakuēti 1100 cilvēku," videouzrunā sacīja Vereščuka.
Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledrians Mariupoli ir salīdzinājis ar Sīrijas pilsētu Alepo, ko arī nopostīja Krievijas karaspēks. Viņš sacīja, ka starptautiskajai sabiedrībai nekavējoties ir jārīkojas, lai izbeigtu Mariupoles miermīlīgo iedzīvotāju ciešanas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt uzspiest Ukrainai "Korejas scenāriju", to sadalot starp reģioniem, kas atrodas Kijivas un Krievijas spēku kontrolē, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs. Pēc viņa teiktā, Krievijas puse mēģinās "sadzīt okupētās teritorijas vienā kvazivalstiskā veidojumā", kuru stādīs pretim neatkarīgai Ukrainai.
Tikmēr Ukrainas austrumos Krievijas izveidotajā Luhanskas "republikā" drīzumā varētu notikt referendums par pievienošanos Krievijai, svētdien pavēstīja marionešu administrācijas nominālais vadītājs Leonīds Pasečņiks.
Krievija sākusi iznīcināt Ukrainā naftas un pārtikas krājumus, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko. Kā ziņots, sestdien Ļvivas pilsētu skāra divi raķešu triecieni, no kuriem viens bija vērsts pret naftas bāzi. Denisenko arī pavēstīja, ka Krievija sākusi pie Ukrainas robežas savilkt jaunus spēkus, kas varētu liecināt par drīziem jauniem Krievijas armijas mēģinājumiem ielauzties dziļāk Ukrainas teritorijā.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu piegādāt Ukrainai ieročus un noteikt stingrākas sankcijas Krievijai, paziņojot, ka tas būtu pretrunā Ungārijas interesēm.
Jau ziņots, ka Zelenskis, uzrunājot Briselē notiekošo Eiropas Savienības (ES) samitu un Eiropas tautas, tieši vērsās pie Orbāna, mudinot Ungārijas līderi beigt svārstīties, īstenot lielāku atbalstu Ukrainai un ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju.
Turpinām ziņas
Jēkabpils "Lūšu" komanda svētdien savu skatītāju priekšā triumfēja "Optibet" Latvijas volejbola čempionātā, izcīnot savu ceturto valsts meistarsacīkšu titulu. "Lūši" finālsērijas trešajā spēlē ar 3-0 (25:22, 25:21, 25:23) pārspēja RTU/"Robežsardze"/"Jūrmala" vienību un sērijā līdz trīs uzvarām panāca 3-0. Jēkabpiliešiem rezultatīvākais ar 17 punktiem bija Armands Āboliņš, 14 punktus guva Pāvels Jemeļjanovs, bet 11 punkti bija Ērikam Voroņko. Pa deviņiem punktiem sarūpēja Vladislavs Blumbergs, kurš trīs guva ar "eisiem" un divus blokā, un Zigurds Adamovičs, kuram trīs punkti blokā.
Ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete, mūziķe, populārās grupas “Latgales dāmu pops” dziedātāja un dziesmu autore Anita Bērziņa, kas sociālajos tīklos aktīvi aizstāv Ukrainu un ukraiņu tautas varonīgo cīņu pret agresorvalsti Krieviju. Viņa stāstīja, ka kāds no sociālās vietnes facebook lietotājiem komentāros draudējis ar viņu izrēķināties – viņu nolinčot par aktīvo atbalstu ukraiņiem. Šim Facebook lietotājam nav paticis, ka Anita aktīvi publicē informāciju par notikumiem Ukrainā un par iespējamo atbalstu ukraiņu tautai un bēgļiem.
Anita Bērziņa pēc šiem draudiem vērsusies ar iesniegumu Valsts policijas Jēkabpils iecirknī. Policijas vecākā speciāliste Dace Kalniņa apstiprināja, ka šāds iesniegums ir saņemts un ir sākta resoriskā pārbaude. Viņa norāda, ka tiek skaidroti visi apstākļi un iesaistītās personas, šobrīd no plašākiem komentāriem policija atturas. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Jau ziņoņts, ka Valsts drošības dienests kopumā jau ir uzsācis piecus kriminālprocesus saistībā ar Krievijas agresijas pret Ukrainu publisku attaisnošanu un slavināšanu, kā arī darbībām, kas vērstas uz naida izraisīšanu pret Ukrainas iedzīvotājiem.
Latvijā 27% iedzīvotāju pirmajās divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, lielākā daudzumā iegādājoties produktus ar ilgu derīguma termiņu, secināts "Benu aptiekas" aptaujā. Tikmēr 72% pārtikas uzkrājumus minētajā laikā nav sākuši veidot, bet vēl 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tajā skaitā pārtikas uzkrājumus apzināti veido 23% sieviešu un 20% vīriešu.
Un vēl
Ja marta mēneša beigās vēl daudzviet sagaidīsim nokrišņus un brāzmainu vēju, tad aprīlis jau iesāksies ar lielākoties sausu laiku un bieži uzspīdēs saule. Nedēļas vidū termometra stabiņš naktīs noslīdēs zem -10 grādu atzīmes, prognozē sinoptiķi. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļus noteiks augsta spiediena apgabals, nokrišņi mitēsies. Līdz nedēļas beigām laika apstākļi būs mierīgi - nokrišņi nav gaidāmi, pūtīs galvenokārt lēns vējš, kas nedēļas nogalē iegriezīsies no ziemeļiem. Debesīm skaidrojoties,arī brīvdienu nakts stundās termometra stabiņš noslīdēs līdz -10…-12 grādu atzīmei, bet dienās nepakāpsies virs +2…+6 grādu atzīmei.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Turcijā varētu atsākties Ukrainas un Krievijas sarunas; Krievijas iebrukums Ukrainā radījis satricinājumu pasaules energoproduktu tirgū; un Zinātnieki atklājuši, kas rada atmiņas traucējumus.
Šodien Turcijā varētu atsākties Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Tas Krievijai esot bijis pats galvenais un pirmais jautājums, un tieši šo iemeslu dēļ Maskava esot sākusi karu. Par sarunu atsākšanu sociālā saziņas vietnē "Facebook" pavēstīja Ukrainas valdošās partijas "Tautas kalps" parlamenta frakcijas vadītājs.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija publicējusi savu jaunāko vērtējumu par situāciju Ukrainā pēdējās diennakts laikā, secinot, ka lielu izmaiņu Krievijas spēku pozīcijās nav. Paziņojumā arī teikts, ka Krievijas armija turpina izjust loģistikas problēmas, tāpat britu izlūki ziņo par Krievijas karavīru zemo kaujas garu, kā arī Ukrainas armijas pretsparu.
ASV prezidents Džo Baidens ir sacījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar palikt pie varas un nodēvēja viņu par „miesnieku” un brīdināja viņu nemēģināt iekarot pat centimetru NATO valstu teritorijas. Baidens uzstājās ar kaismīgu runu Varšavā, noslēdzot savu vizīti Eiropā.
Somijas dzelzceļa kompānija "VR Transpoint", kas ir valsts dzelzceļa operatora VR meitas uzņēmums kravas pārvadājumu veikšanai. No šodienas tiks pārtraukti arī pasažieru pārvadājumi ar ātrvilcienu "Allegro" starp Somiju un Krieviju.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba svētdien aicināja boikotēt Francijas lielveikalu tīklu "Auchan", kurš turpina darbu Krievijas tirgū. Uzņēmuma "Auchan Retail International" vadītājs Īvs Klods svētdien paziņoja, ka tīkls turpinās darbu Krievijā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzējis "Auchan", ka tas sponsorē Krievijas agresiju. Krievijā "Auchan" tīklā ir 311 veikali, bet Ukrainā - 22.
Ārvalstu uzņēmumiem, kas turpina darbību Krievijā, būs jāmaksā lielāki nodokļi Ukrainā, paredz jauns likumprojekts, kas pašlaik tiek izstrādāts, paziņojis Ukrainas parlamenta Finanšu, nodokļu un muitas politikas komisijas priekšsēdētājs Daniils Hetmancevs.
Turpinām ziņas
Krievijas iebrukums Ukrainā radījis satricinājumu pasaules energoproduktu tirgū, AS "Latvenergo" tirgus apskatā pauž kompānijas enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis. Viņš norāda, ka rietumvalstu politiskā griba un sankciju ieviešana pret agresoru ir grandioza mēroga – mērķis ir panākt kara izbeigšanu, izolējot Krieviju, un miera labā ekonomika uzņem visu šoku. Tas redzams cenu pieauguma eskalācijā visplašākajā spektrā, un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību rada pieaugošu nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā.
Labdarības organizācija “Ziedot.lv” saņēmusi gandrīz 6,6 miljonus eiro palīdzības sniegšanai Ukrainai, un no tiem jau izlietoti 5,9 miljoni eiro, informē organizācijas vadītāja Rūta Dimanta. No izlietotajiem līdzekļiem vairāk nekā četri miljoni eiro nonāks tieši Ukrainā palīdzības veidā. Ukrainas aizsardzībai jau ir sūtīti droni, taktiskās brilles, taktiskie žņaugi, specifiska medicīnas palīdzība, automašīnas, radiotelefoni, arī degviela. Tāpat par ziedojumos saņemto naudu uz Ukrainu tiek sūtīta humānā palīdzība – pārtika, medikamenti, higiēnas preces. Ziedojumi nonāk arī pie Ukrainas cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā.
Un vēl
Ikviens kaut reizi steigā ir meklējis, kur nolicis telefonu vai atslēgas, bet nespējis atcerēties, kurā vietā. Speciālisti apkopojuši iemeslus, kāpēc rodas īslaicīgi atmiņas zudumi. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pasliktinās atmiņa ir novecošanās. Tomēr ne vienmēr vecums ir vainojams pie īslaicīgiem atmiņas zudumiem. Izrādās, ka to veicina arī neveselīgs uzturs un nesabalansētas ēdienreizes. Ja organisms piedzīvo B12 vitamīna deficītu, tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz atmiņu! Tā pasliktinās arī brīžos, kad ir lietots pārlieku daudz alkohols.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jau 42 valstis vērsušās Starptautiskajā krimināltiesā ar sūdzībām par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem ; Jēkabpilī un novadā reģistrēti 13 stiprā vēja postījumi un 14 kūlas ugunsgrēki; un "Oskaru" kā labākā filma iegūst "CODA".
Bruņotie spēki aizvadītajā diennaktī notriekuši četras Krievijas militārās lidmašīnas. Savukārt, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti paziņojis, ka Ukraina ir gatava apspriest savu neitralitāti un drošības garantijas.
Krievijas drošības dienesta analītiķi gatavo plānus uzbrukumam Moldovai, kas potenciāli varētu nest ātru un vienkāršu uzvaru, kas Kremlim šobrīd tik ļoti vajadzīga. Darbiniekiem uzdots pētīt arī scenārijus karam Japānā, Baltijas valstīs un Polijā, astaucoties uz "Gulagu.net" dibinātājs, cilvēktiesību aktīvists Vladimirs Ošečkina teikto, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga". No slepenā dienesta turpina noplūst informācija par scenārijiem, kā Krievija apsver rīkoties Ukrainas neveiksmes piesegšanai.
Tāpat arī Kijivas ieņemšanas pilnīgas izgāšanās gadījumā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins varētu izšķirties par kodoltriecienu, taču viņš viens nevar palaist raķetes, TV kanāla "Ukraina 24" ēterā skaidroja "Bellingcat" pētnieciskais žurnālists Kristo Grozevs. Ja Krievijas vara nopietni izskatītu kodolscenāriju, politiskā un militārā vadība savlaicīgi tiktu paslēpta. Lidojumu dati liecina, ka no publiskās dzīves pazudušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu slēpjas slepenā bunkurā pie Ufas, savukārt Putins slēpjoties citā bunkurā aiz Urāliem.
Jau 42 valstis vērsušās Starptautiskajā krimināltiesā ar sūdzībām par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem karā pret Ukrainā, sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi Ukrainas Tieslietu ministrija. Ja Starptautiskā krimināltiesa atzīs Krievijas karaspēka kara noziegumus, tajos iesaistītās personas var tikt aizturētas jebkurā valstī, kas atzīst šīs tiesas jurisdikciju.
Krievijā izvērstā kara dēļ, kura laikā kā simbols tiek lietots "Z" burts, nekustamā īpašuma projekts "Z-Towers", kas atrodas Rīgā mainīs nosaukumu uz "Zunda Towers", informēja projekta pārstāvji.
Turpinām ziņas
Aizvadītajās trijās diennaktīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 186 izsaukumu – 59 uz ugunsgrēku dzēšanu, 113 uz glābšanas darbiem un vēl 14 izsaukumi bija maldinājums.
VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raivis Pužulis norāda, ka šajās trīs dienās Zemgalē ugunsdzēsēji glābēji devās uz trīs reizes vairāk izsaukumiem kā nedēļu iepriekš. Diemžēl vislielāko neizpratni ugunsdzēsējos glābējos izraisīja neapdomīgie kūlas dedzinātāji, kuru rīcības rezultātā tika dzēsti 43 kūlas ugunsgrēki. Tie nav kontrolējami, vēl jo vairāk stipra vēja apstākļos, kad tie strauji izplatās un apdraud cilvēku dzīvības un īpašumus. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama, aizliegta un sodāma!
Aizvadītajās trijās diennaktīs ugunsdzēsēji glābēji Zemgalē dzēsa 43 kūlas ugunsgrēkus. Tajā skaitā Jēkabpilī – Nameja ielā dega žogs un kūla 5020 m2 platībā, Zīlānu ielā 300 m2 platībā, Madonas ielā 200 m2 un 1 hektāra platībā, Vārpu ielā 100 m2 un 3 hektāru platībā, Nameja ielā 600 m2 platībā, Meža parkā 5 hektāru platībā, 1.maija ielā 500 m2 platībā, Slimnīcas ielā 3000 m2 un 1 hektāra platībā. Savukārt Jēkabpils novadā – Saukas pagastā dega 16 siena ruļļi un kūla 2000 m2 platībā, Salas pagastā 300 m2 platībā, Kūku pagastā 5000 m2 platībā, Kalna pagastā 500 m2 platībā un Variešu pagastā 2000 m2 platībā.
Zemgalē 97 reizes ugunsdzēsēji glābēji steidzās likvidēt spēcīgā vēja radītās sekas, no tām 81 reizi tika novākti vēja gāzti koki, bet 16 reizes – demontētas vai piestiprinātas bojātas konstrukcijas. Vēja nolauztus kokus ugunsdzēsēji glābēji sazāģēja un no ceļa braucamās daļas novāca arī Jēkabpilī – Zvaigžņu, Madonas, Neretas, Pļaviņu un Dārzu ielā; Jēkabpils novadā – divas reizes Aknīstes pagastā un pa vienai reizei Rites, Viesītes, Salas, Elkšņu pagastā un Jaunatnes ielā Aknīstē.
Jēkaba ielā Jēkabpilī ugunsdzēsēji glābēji sazāģēja koku, kas bija nokritis uz dzīvojamās mājas jumta. Viesītes ielā Jēkabpilī vējš daudzdzīvokļu mājā bija atrāvis balkona konstrukcijas. Puķu ielā Jēkabpilī polikarbonāta siltumnīca bija iepūsta kokos. Draudzības alejā Jēkabpilī ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja automašīnu, kurai bija uzkritis koks.
Un vēl
Losandželosā svētdien notiekošajā ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā "Oskaru" kā labākā režisore saņēmusi Džeina Kempione par filmu "The Power of the Dog". "Oskaru" kategorijās "labākā filma" saņēma ģimenes drāma "CODA", kas vēsta par kurlu meiteni un viņas ceļu mūzikas pasaulē. Savukārt "Oskaru" kā labākā aktrise saņēma Džesika Česteina ("The Eyes of Tammy Faye"), bet kategorijā "labākais aktieris" balvu saņēma Vils Smits par tenisistu Venusas un Serēnas Viljamsu tēva atveidojumu filmā "King Richard". Šogad Oskara balvas tika pasniegtas jau 94.reizi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā šodien netika atvērti humānie koridori ; Darbaspēka izmaksas Latvijā pērn krietni zemākas nekā ES un eirozonā vidēji; un Inflācijas dēļ ēdinātājiem grūti nodrošināt skolēniem pusdienas.
Ukrainā šodien netika atvērti humānie koridori, jo saņemti brīdinājumi no izlūkdienestiem par iespējamām ienaidnieka provokācijām, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
Ukrainas pilsētas Mariupoles mērs Vadims Boičenko vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku apšaudītajā pilsētā vēl palikuši vismaz 100 tūkstoši, līdz pat 160 tūkstoši iedzīvotāju. Viņš uzskata, ka nepieciešams veikt pilnīgi visu iedzīvotāju evakuāciju no pilsētas, kas ir smagi cietusi Krievijas uzbrukumā, jo Mariupolē nav iespējams dzīvot, jo vairs nav nekā: ne ūdens, ne gaismas, ne siltuma, ne sakaru.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā Serbijas medijiem paziņojis, ka Maskavai nav pamata uztraukumam par starptautisko izolāciju, ko izraisījis iebrukums Ukrainā. Lavrovs vēsta, ka Krievijai esot "milzīgs skaits partneru" Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Āfrikā un Latīņamerikā. Arī attiecības ar Ķīnu esot labākās abu valstu vēsturē.
Eiropā noziedzīgas darbības veikt ieradušies 620 Krievijas Federālā Drošības dienesta darbinieki, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes rīcībā nonācis saraksts. Tajā ir spiegu vārds, uzvārds un tēvavārds, darbavieta, pastāvīgā dzīvesvietas adrese, pases dati, izmantoto automašīnu markas, modeļi un reģistrācijas numuri un tamlīdzīga informācija. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde sarakstu pilnā apjomā publicējusi savā mājaslapā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs apsver raķešu vairoga nodrošināšanu visai valsts teritorijai, balstoties uz Izraēlas paraugu. Viņš atteicās atklāt plašāku informāciju par šo plānu, jo tas vēl nav līdz galam izstrādāts. Vācijas laikraksts "Bild" iepriekš ziņoja, ka Vācija apsver iegādāties no Izraēlas sistēmu "Arrow 3" par diviem miljardiem eiro.
Turpinām ziņas
Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 11,1 eiro, kas ir krietni zemāks līmenis nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" šodien publiskotie dati. Saskaņā ar tiem zemākas nekā Latvijā darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija vien Bulgārijā (septiņi eiro stundā), Rumānijā (8,5 eiro) un Ungārijā (10,4 eiro). Lietuvā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,3 eiro, bet Igaunijā – 14,5 eiro. Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (46,9 eiro), Luksemburgā (43 eiro), Beļģijā (41,6 eiro), Zviedrija (39,2 eiro), Nīderlandē (38,3 eiro) un Francijā (37,9 eiro).
Latvijā pret Covid-19 revakcinēti 39,53% no tiem iedzīvotājiem, kas pabeiguši vakcinācijas procesu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Kopumā šonedēļ pret Covid-19 vakcinējies ap 713 cilvēku dienā, kas ir 26% kritums pret vēl nedēļu pirms tam. Kopumā šonedēļ darba dienās vakcinējušies 3 tūkstoši 563 iedzīvotāji, no tiem revakcināciju veikuši 2 tūkstoši 748 iedzīvotāji. Minētie dati gan vēl var mainīties, jo vakcinācijas iestādes datus par vakcinētajiem sistēmās mēdz ievadīt ar vairāku dienu nobīdi.
Partijā "Kustība "Par!"" ("Par!") tiek vākti vienas desmitās daļas biedru paraksti, lai izlemšanai virzītu jautājumu par apvienības izbeigšanu un atteikšanos no kopīgas kandidēšanas 14.Saeimas vēlēšanās ar partiju "Latvijas attīstībai”, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Ja minētais parakstu skaits tiktu savākts, tas ļautu nepieciešamības gadījumā sasaukt partijas ārkārtas kongresu, kurā tiktu skatīti šie jautājumi.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji pieprasa ekspertu pamatojumu par Covid-19 prasībām izglītības nozares darbiniekiem jaunajā mācību gadā. Organizācija norāda, ka tā "jau mēnesi akcentē politikas veidotāju nespēju argumentēti pamatot nosacījumus darbam klātienē jaunajā mācību gadā". Arodbiedrība apgalvo, ka, lai gan prasības, kas būs spēkā pēc 1.aprīļa, novēloti, tomēr beidzot ir definētas, joprojām nav izskanējuši veselības un zinātnes ekspertu viedoklī balstīti, argumentēti skaidrojumi par valsts stratēģiju kā tādu vakcinācijas sertifikātu jomā izglītības nozarē.
Un vēl
Inflācijas dēļ ēdinātājiem kļūst aizvien sarežģītāk nodrošināt skolēnu pusdienas, jo minimālā summa skolēna pusdienām ir 1,42 eiro, kas nav mainījusies astoņus gadus. Ēdinātāji norāda, ka tiem rodas zaudējumi un vairs nevar nodrošināt prasības. Minimālā summa skolēna pusdienām ir 1,42 eiro. Pusi no šīs summas dotē valsts, otru pusi pašvaldība. Tas ir katras pašvaldības ziņā – piešķirt vai nepiešķirt papildu dotāciju skolēnu pusdienām. Piemēram, Talsu pašvaldība papildu dotāciju skolēnu pusdienām pagaidām nav piešķīrusi, bet Rīgas dome lēmusi piešķirt papildu finansējumu vairāk nekā 880 tūkstošu eiro apmērā skolēnu pusdienām šim gadam. Arī Siguldas pašvaldība nākusi soli pretim ēdinātājiem un dotācijas apmēru palielinājusi. Tā maksā apmēram 70% no pusdienu dotācijas.