Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 13.aprīlī
- 13 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis pateicas Baltijas valstīm par atbalstu; Kādi ir jaunākie partiju reitingi? Un Eirāzijas lūsi iekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā
Uzrunājot Lietuvas parlamentu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar slavēja Baltijas valstis un pateicās, ka tās vienas no pirmajām pēc Krievijas iebrukuma nostājušās Ukrainas pusē. Pēc Zelenska teiktā, Krievijas sāktais karš Ukrainā licis Eiropai uzdot sev stratēģisku jautājumu par to, vai tās vērtības, uz kurām tika veidotas valstis pēc Otrā pasaules kara, arvien ir dzīvas vai arī tās ir novecojušas un var kalpot kā muzeja eksponāti tūristiem. Viņaprāt, nākotne balstās tajā, cik vienotas šajā laikā būs Eiropas valstis.
Krievijas sākusi pārvietot smago bruņojumu, arī raķešu sistēmas, Somijas robežas virzienā jau dažas stundas pēc tam, kad Kremlis bija brīdinājis kaimiņvalsti, ka negatīvi vērtē tās iespējamo pievienošanos NATO. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdinājis, ka Somijas pievienošanās NATO neuzlabos drošības situāciju Eiropā, savukārt Maskavas likumdevējs Vladimirs Džabarovs bijis tiešāks, draudot, ka tas nozīmēs "valsts iznīcināšanu".
Vakar neilgi pirms pulksten 19.30 Valsts policija saņēma informāciju, ka Rīgā, Stāmerienas ielā, mežā, netālu no tirdzniecības centra "Alfa" ir nošauta viena persona, bet vēl viena – ievainota, kas nogādāta medicīnas iestādē. Saņemot informāciju par notikušo nekavējoties ir izsludināts plāns "Slazdi" un piesaistīti plaši policijas spēki noziegumu izdarījušās personas meklēšanai un aizturēšanai.
ASV lielpilsētā Ņujorkā vakar notikusi kārtējā apšaude, uzbrukumā kādā metro stacijā Bruklinas rajonā ievainoti vismaz 16 cilvēki, 10 ir šaujamieroču radītas brūces, bet citi saindējušies ar dūmiem. Uzbrukumu veicis kāds vīrietis, ģērbies gāzmaskā un oranžā celtniecības vestē. Viņš sācis apšaudi, kā arī izmantojis dūmu granātu. Uzbrucējs tiek aprakstīts kā drukns, melnādains, neliela auguma vīrietis. Pagaidām noziedznieks nav notverts. Uzbrukuma motīvs tiek izmeklēts.
Turpinām ziņas
Martā – laikā, kad Krievija jau bija sākusi karu Ukrainā –, Latvijā lielāko atbalsta pieaugumu piedzīvojusi partija - Latvijas Krievu savienība, liecina kompānijas "Factum" veidotie partiju reitingi. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, tad šo politisko spēku atbalstītu 5,6% balsotāju. Pēdējā mēneša laikā atbalsts partijai pieaudzis par 2,2 procentpunktiem, ļaujot tai iekļūt astotajā vietā starp 14 partijām, kurām atbalsts pārsniegtu 0,5% atzīmi.
Otrs lielākais atbalsta kāpums – par 1,3% procentpunktiem –, pēc "Factum" datiem, martā bijis Zaļo un zemnieku savienībai, par kuru būtu balsojuši 10,8% respondentu, šādi ierindojot šo politisko spēku ceturtajā vietā partiju reitingu tabulā.
Savukārt visvairāk - 17% respondentu atbalstītu "Jauno vienotību", 11,9% – Nacionālo apvienību, bet trešajā vietā vēlētāju atbalsta ziņā būtu bijusi "Saskaņa", kuru atbalstītu 11,2% aptaujāto. Atbalsts šai partijai gan mēneša griezumā samazinājies par 1,5 procentpunktiem.
Vēlētāju atbalsta ziņā arī "Attīstībai/"Par!"" martā piedzīvojusi atbalsta kritumu par 1,8 procentpunktiem, šādi iekļūstot piektajā vietā partiju reitingu tabulā. Sestajā vietā - partija "Konservatīvie", septītajā - "Progresīvie", šai partijai seko jau minētā Latvijas krievu savienība, devītajā vietā atstājot partiju "Latvija Pirmajā vietā" un reitingu noslēdz partijas – "Katram un katrai" un Latvijas Reģionu apvienība.
Un vēl
Eirāzijas lūsis iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tā vakar lēma valdība, apstiprinot grozījumus noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Tas nozīmē izslēgt sugu no medījamo dzīvnieku saraksta, teikts noteikumu grozījumu anotācijā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija deportētos ukraiņus piespiedu kārtā ved uz Sibīriju, Ko valdība lēma par bēgļu izmitināšanu Latvijā? un Pirms Lieldienu brīvdienām aicina ziedot asinis.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti trešdien tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, apstiprina Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja. Baltijas un Polijas līderi šodien ierodas Kijivā.
ASV prezidents Džo Baidens otrdien apsūdzēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā. Šī bija pirmā reize, kad Baidena administrācija lietojusi genocīda terminu, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz Sibīriju un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent", atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, norādot, ka aptuveni 100 tūkstoši cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem. Jau vēstīts, ka Medvedčuks atbalsta ciešāku attiecību veidošanu ar Maskavu un Ukrainas medijos tiek dēvēts par "Putina kūmu", jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir Medvedčuka meitas krusttēvs.
Zviedrijas un Somijas premjerministres Magdalēna Andešsone un Sanna Marina šodien Stokholmā diskutēs par NATO. Abās ziemeļvalstīs aktivizējušās debates politiskās vadības līmenī par iespējamo pievienošanos aliansei.
Jau ziņots, ka Krievija reaģējot uz iespējamo Somijas pievienošanos NATO, pārvieto militāro tehniku pie šīs valsts robežas.
Pasaules Tirdzniecības organizācija brīdina, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā bremzēs globālās tirdzniecības izaugsmi un palēninās arī pasaules iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Organizācija aicina neierobežot tirdzniecību, lai nevairotu nabadzību pasaulē. Organizācija ir samazinājusi prognozi par pasaules iekšzemes kopprodukta pieaugumu šajā gadā no 4,1% uz 2,8%. Savukārt globālās tirdzniecības pieauguma apmērs šogad sasniegšot 3%, lai gan iepriekš tika prognozēta 4,7% izaugsme.
Turpinām ziņas
Gandrīz puse no Latvijā iebraukušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs jāuzņem septiņām valstspilsētām, liecina Iekšlietu ministrijas izstrādātie un valdībā vakar apstiprinātie noteikumi par pašvaldības izmitināmo Ukrainas cilviliedzīvotāju skaitu.
Latvijā ierodoties 30 tūkstoši Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 tūkstoši 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu paredzēti Rīgai, bet vismazāk Rēzeknei – 431. Savukārt, ja Latvijā ierastos 35 tūkstoši un 40 tūkstoši Ukrainas bēgļu, valstspilsētām būs jāuzņem attiecīgi 17 tūkstoši 356 un 19 tūkstoši 834 no kara Ukrainā bēgošie cilvēki, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais regulējums.
Saskaņā ar šo regulējumu, ja Latvijā ierodas 30 tūkstoši bēgļu tad Jēkabpils novadam būtu jāuzņem 617 cilvēkus, Aizkraukles - 452, Preiļu - 257 un Līvānu - 167. Savukārt, ja Latvijā ierastos 35 tūkstoši un 40 tūkstoši Ukrainas bēgļu, Jēkabpils novadam attiecīgi būtu jāuzņem 720 un 830 cilvēkus, Aizkraukles novadam - 527 un 602 cilvēkus, Preiļu novadam attiecīgi - 300 un 343, bet Līvānu - 195 un 223.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā ir reģistrējušies jau 20 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāji. Tajā skaitā Jēkabpils novadā līdz 11.aprīlim 206 Ukrainas bēgļi.
Un vēl
Lieldienas ar nelielām bažām gaida Valsts asinsdonoru centrā – drīz būs vairākas brīvdienas, un jau pašlaik trūkst asins krājumu vairākās asinsgrupās. Šobrīd īpaši trūkst 0 grupas asinis, A grupas, arī B negatīvās un AB pozitīvās grupas asinis. Teju katros svētkos ir papildus pieprasījumus pēc asinīm, jo brīvo dienu dēļ krājumus izdodas atjaunot tikai, kad svētki beigušies. Tāpēc centrā aicina donorus ziedot asinis pirms svētku brīvdienām.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Karš Ukrainā veicinās nabadzību visā pasaulē; Kādi pasākumi Lieldienās norisināsies Jēkabpilī? Un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Krievijas karaspēka ielenktajā Mariupolē sarežģītā un ļoti riskantā specoperācijā Ukrainas Bruņoto spēku 36.jūras kājnieku brigāde apvienojusies ar pulku "Azov", paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš uzsvēra, ka apvienošanās rezultātā ir palielinājusies un pastiprinājusies Mariupoles aizsardzības sistēma.
Krievija 48 dienās Ukrainā ir zaudējusi vairāk savu karavīru nekā padomju Savienība 10 kara gados Afganistānā, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā no 24.februāra līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 tūkstoši 600 karavīru. Karš Afganistānā ilga no 1979. līdz 1989. gadam. PSRS apgalvoja, ka šajā karā zaudējusi apmēram 15 tūkstoši karavīru.
Valts policijas likumsargi šorīt aizturējuši vīrieti, kurš vakar vakarā mežā Rīgā, Stāmerienas ielā, nošāva kādu vīrieti, bet vēl vienu ievainoja. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka noziegums izdarīts sadzīviska konflikta laikā, kas izcēlies starp aizdomās turēto un četru vīriešu kompāniju. Četrotne, tajā skaitā bojāgājušais un ievainotais, ar aizdomās turēto iepriekš nav bijuši pazīstami. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un šobrīd turpinās darbs ar aizturēto.
Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass paziņojis par jaunu finanšu palīdzības paketi Ukrainai 1,5 miljardu dolāru (1,38 miljardu eiro) apjomā. Nauda paredzēta tam, lai Ukraina varētu turpināt sniegt kritiski svarīgus pakalpojumus, arī maksāt ārstiem un pensionāriem, pildīt sociālo programmu saistības. Pasaules Banka nule kā publiskojusi prognozes, ka kara dēļ, ko Krievija izvērsusi pret Ukrainu, 2022.gadā Ukrainas IKP var sarukt par vairāk nekā 45%, bet Krievijas - par 11,2%.
Ukrainas kara sekas, aizvien pieaugošā nevienlīdzība un koronavīrusa pandēmija šogad var pasaulē iedzīt galējā nabadzībā vairāk nekā 250 miljonus cilvēku, prognozē starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam". "Jaunas "Oxfam" aplēses liecina, ka 2022.gadā 263 miljoni cilvēku varētu tikt iedzīti galējā nabadzībā, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada koronavīrusa pandēmija, nevienlīdzība, kā arī pārtikas un enerģijas cenu kāpums, kuru paātrinājis Ukrainas karš," norāda organizācija.
Turpinām ziņas
Svētdien, 17. aprīlī, Jēkabpilī, Kena parkā norisināsies Lieldienu pasākums – Raiba bija Lieldieniņa. No pulksten 11 aicina saulgriežus ieskandināt kopā ar Ivetas Tāles dūdu ansambli un gavilēt kopā ar folkloras kopu “Rati”, augstu iešūpot Lieldienas, ieklausīties tradīcijās, skatīties amatierkolektīvu daudzveidīgo koncertu Kena estrādē, krāsot un ripināt olas, kaulēties, aktīvi iet rotaļās kopā ar ausaino Lieldienu Zaķi un viņa draugiem.
Ikviens savus spēkus varēs izmēģināt Jēkabpils Sporta centra stafetēs un “Mazā Stiprinieka” Lieldienu aktivitātēs. Ciemos atbrauks arī mini zoo “Karlīnas” ar pūkainajiem iemītniekiem - trušiem, kaziņām, pīlēm, zosīm, kā arī būs iespēja pavizināties ar zirgiem.
Kena parka teritorijā un Dambja ielā būs “Lielās dienas raibais pavasara tirgus”, kur savus amata darinājumus un mājražojumus jau no plkst.10.00 andelēs tuvi un tāli tirgotāji. Lieldienu pasākumi Jēkabpilī, Kena parkā norisināsies svētdien, 17. aprīlī no plkst. 10.00 līdz 15.00.
Un vēl
Svētku brīvdienas Latvijā sāksies ar apmākušos un drēgnu laiku, bet no sestdienas valsts lielākajā daļā gaidāms pārsvarā saulains laiks, gaisa temperatūra gan būs zem normas, prognozē sinoptiķi. Zaļajā ceturtdienā, pūšot mērenam dienvidu vējam, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā pakāpsies līdz +11..+15 grādiem, un tā būs nedēļas siltākā diena. Vietām uzlīs, vairāk līs pēcpusdienā ziemeļrietumu novados.
Piektdien vējš iegriezīsies no ziemeļiem un gaisa temperatūra pazemināsies, debesis būs pārsvarā apmākušās, palaikam gaidāms lietus. Nakts uz piektdienu vēl būs silta - gaisa temperatūra nenoslīdēs zemāk par +3..+8 grādiem, - bet pēcpusdienā temperatūra būs aptuveni tāda pati kā naktī.
Iespējams, sestdien Latgalē snigs slapjš sniegs, visā valstī gaidāmas ziemeļu vēja brāzmas līdz 12-17 metriem sekundē, gaisa temperatūra būs vien +3..+8 grādi. Naktī uz svētdienu temperatūra noslīdēs līdz -2..+3 grādiem, dienā tā nepārsniegs +6..+11 grādus, pirmdien kļūs par kādu grādu siltāks. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, daudzviet spīdēs saule.
Saskaņā ar pašreizējo "Global Forecast System" prognozi pēc Lieldienām gaisa temperatūra brīžiem pakāpsies līdz +16 grādiem un nokrišņu būs maz.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas zemnieki, spītējot karam, visā valstī sākuši sēju; Lieldienu brīvdienās mediķi aicina domāt par drošību un būt piesardzīgiem uz šūpolēm; un Nominēti darbi ''Purvīša balvai 2023''.
Ukrainas amatpersonu rīcībā nonākusi informācija, ka Krievijas okupācijas spēki 9. maijā Mariupolē plāno sarīkot “Uzvaras dienas” parādi. Pasākuma mērķis būšot nosvinēt Krievijas sāktās “speciālās militārās operācijas” panākumus. Sīvas kaujas par Ukrainas ostas pilsētu Mariupoli turpinās jau vairāk nekā mēnesi. Pilsētas centrs pašlaik nonācis Krievijas okupantu kontrolē, bet vairākos pilsētas rajonos ukraiņu karavīri turpina cīņu ar okupantiem. Liela daļa pilsētas ir nopostīta; tiek ziņots par tūkstošiem nogalinātu civiliedzīvotāju. Okupanti iecēluši savu “pilsētas mēru”, kurš uzdevis attīrīt un puslīdz savest kārtībā pilsētas centru, lai 9. maijā varētu sarīkot okupantu svinības.
Bučas pilsētā ir atrakts kārtējais masu kaps. Kā paziņojuši policijas pārstāvji, aptuveni 90% no bojā gājušiem konstatētas šautas brūces galvā, kas liecina par apzinātu nogalināšanu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā vismaz 20 žurnālisti. Par to paziņojusi Ukrainas Nacionālā žurnālistu savienība. Savienība nopublicējusi visu karā nogalināto žurnālistu vārdus, norādot, ka šie ir tikai tie žurnālisti, kuru bojāeju apstiprinājusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Vēl vairāki žurnālisti daudzas dienas nav sazinājušies, un precīzu datu par viņu likteni nav.
Pēc Krievijas vadības pavēles tās armija ar mobilo krematoriju palīdzību iznīcina jebkādus pierādījumus par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes informācija. Pēc tam, kad pasaulei atklājās Krievijas armijas pastrādātās zvērības Kijivas apgabala Bučā un citviet apkaimē, okupanti sākuši izmantot mobilās krematorijas, secinājuši izlūki. Ukraiņu izlūku dati liecina, ka Mariupolē, kura jau pusotru mēnesī ir blokādē, fiksētas 13 mobilās krematorijas, kuras izmanto ielu attīrīšanai no nogalinātu civiliedzīvotāju līķiem. Filtrācijas nometnēs Krievijas puse mēģina identificēt visus iespējamos lieciniekus okupantu zvērībām un tos iznīcināt.
Ukrainas zemnieki gandrīz visās valsts daļās sākuši sējas darbus, lai gan Krievijas karaspēks turpina valsts bombardēšanu. Vienlaikus labības sēšanas darbi nav bijuši iespējami Luhanskas apgabalā valsts austrumos, paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Krievijas karaspēki gandrīz pilnībā kontrolē Luhanskas apgabalu. Šmihaļs norādīja, ka Ukrainas valdība lauksaimniecības sektoram piedāvā lētus aizdevumus 3,5 miljardu grivnu (110 miljonu eiro) apmērā.
Jau ziņots, ka Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām labības piegādātājām, tomēr arvien vairāk pieaug bažas, ka Krievijas iebrukuma dēļ lauki šajā sezonā netiks apsēti laikus. Bez Ukrainas labības piegādēm starptautiskajā lauksaimniecības produkcijas tirgū gaidāms deficīts un cenu kāpums.
Turpinām ziņas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi aicina atcerēties par drošību Lieldienu svētku un brīvdienu laikā, lai pasargātu sevi un tuviniekus no nelaimes, ņemot vērā, ka Covid-19 dēļ noteiktās ārkārtējās situācijas pārtraukšana valstī un ierobežojumu mīkstināšana varētu rosināt iedzīvotājus Lieldienas šogad svinēt plašāk un aktīvāk, nekā tas bija iespējams iepriekšējo divu gadu laikā. Mediķi norāda, ka svētku laikā nedrīkst aizmirst par drošību, jo īpaši to ievērojot šūpojoties.
Gaidāmajos svētkos un brīvdienās visu diennakti mediķa padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma gadījumos var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ja trauma vai pēkšņa saslimšana apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113.
Grādīgajos dzērienos, tāpat kā ēdienā, ir kalorijas, taču, ja uz pārtikas produktiem tās ir norādītas, tad uz alkohola pudelēm ne. Ir noslēgta vienošanās, ka drīzumā lielākajai daļai pudeļu atjaunos etiķetes, kurās būs norādīts kaloriju skaits. Paredzēts, ka ražotāji etiķešu nomaiņu sāks ar vīniem. Turklāt etiķetēs arī būs norādīts speciāls kvadrātkods, kuru ar viedtālruni noskenējot, atvērsies izvērstāka etiķete.
Latvijas dzelzceļš plāno trim gadiem iegādāties degvielu par 5,38 miljoniem eiro autotransporta vajadzībām. Iepirkuma dokumentācija liecina, ka lielākā iepirkuma daļa ietver degvielas iegādi Rīgai un vēl desmit pilsētām, tajā skaitā Madonai, kopumā veidojot 4,50 miljonus eiro. Savukārt prognozējoši par 152 tūkstoši 512 eiro plānots iegādāties degvielu Jēkabpilij, par 30 tūkstošiem eiro Līvāniem, 20 tūkstoši eiro Pļaviņām un 10 tūkstoši eiro Aizkrauklei, Aglonai un Koknesei. Degvielas iepirkumā atsevišķi izdalītas arī Sēlpils un Preiļi.
Un vēl
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam, ''Purvīša balvas 2023'' ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir nominējusi Līgas Spundes, Aļņa Stakles un Preiļu konceptuālistu darbus. Kā ziņots: Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados.