Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 19.aprīlī
- 19 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā arvien vairāk atgriežas cilvēki, kas devušies bēgļu gaitās; Jēkabpils novada dome pārtraukusi sadarbību ar Jēkabpils Valsts ģimnāzijas būvnieku SIA “ZENG”; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Ukrainas armija varonīgi aizstāv savu zemi jau astoto nedēļu. ASV Aizsardzības departaments apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Turklāt vēl 22 kaujas grupas atrodoties Krievijas teritorijā Ukrainas robežas tuvumā. Krievijas armijas bataljona lieluma kaujas grupu sastāvā parasti ir no 600 līdz 800 karavīru.
Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā Mariupolē. Pilsētas aizstāvju – brīvprātīgo bataljona "Azov" – komandieris Deniss Prokopenko aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem.
Ukrainā divas dienas pēc kārtas netika atvērti humānie koridori valsts austrumos. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informē, ka bijušas "ilgas un sarežģītas sarunas" ar Krievijas pusi par vairāku humāno koridoru atvēršanu, jo īpaši no aplenktās un praktiski iznīcinātās ostas pilsētas Mariupoles, tomēr tās bijušas nesekmīgas. Tikmēr sestdien pa humāniem koridoriem uz drošāku vietu evakuēti tūkstoš 449 cilvēki, bet svētdien un pirmdien drošības apsvērumu dēļ humānos koridorus neatvēra.
Pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Polijas-Ukrainas robežu šķērsojušo cilvēku skaits pārsniedzis no Ukrainas bēgošo cilvēku skaitu. Polijas robežsardzes jaunākie dati liecina, ka sestdien no Polijas uz Ukrainu devušies 22 tūkstoši, savukārt 19 tūkstoši 200 cilvēki devušies pretējā virzienā. Arī svētdien tendence turpinājusies un no Polijas uz Ukrainu devās 19 tūkstoši 300 cilvēki, bet no Ukrainas puses Polijā ieradās 17 tūkstoši 300 cilvēki. Arvien vairāk cilvēku, kuri iepriekš pameta Ukrainu, vēlas atgriezties savās mājās vai vismaz apraudzīt tuviniekus.
ANO bēgļu aģentūras svētdien publicētie dati liecina, ka kopš 24.februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku.
Jaunu Ukrainas bēgļu izmitināšanas vietu nodrošināšanai būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro, liecina Iekšlietu ministrijas pirms Lieldienām valdībā iesniegtā informācija. Vērtējot papildus izmitināšanas iespējas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no pašvaldībām ir apkopojusi informāciju par to īpašumā esošām ēkām. Saskaitīts, ka pieejamajās ēkās varētu izmitināt ap 6 tūkstoši 500 personas, bet kopējā nepieciešamā summa kapitālieguldījumiem būtu aptuveni 30 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība ir vienpusēji pārtraukusi iepirkuma līgumu ar Jēkabpils Valsts ģimnāzijas būvnieku SIA “ZENG”. Līguma laušanas iemesls ir Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūvē konstatētie pārkāpumi – kopš 18.marta SIA “ZENG” ir nepamatoti pārtraukusi būvdarbus un neievēro darbu veikšanas grafiku un finanšu plūsmas kalendāro grafiku. Jēkabpils novada pašvaldība 12. un 13.aprīlī aicināja SIA “ZENG” uz sarunām par līguma izpildi, bet būvuzņēmējs uz tikšanos neieradās.
Neraugoties uz izveidojušos situāciju, Jēkabpils novada pašvaldība turpinās iesāktos darbus un organizēs jaunu konkursu par būvdarbu veikšanu, lai pabeigtu Jēkabpils Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru saskaņotajos termiņos. Šonedēļ pašvaldības vadība tiksies ar Jēkabpils Valsts ģimnāzijas kolektīvu, lai pārrunātu mācību procesa nodrošināšanu nākamajā mācību gadā. Taču ņemot vērā radušos situāciju, ir skaidrs, ka mācības ģimnāzijas telpās no 1.septembra, kā tika iepriekš plānots, visticamāk, nenotiks.
Jēkabpils novada pašvaldības vadība rīkos sanāksmes, kurās paredzēts tikties ar iedzīvotājiem un uzklausīt viņu viedokli un ierosinājumus. Pirmā šāda tikšanās plānota ceturtdien, 21. aprīlī pulksten sešos vakarā Viesītes kultūras centra "Sēlija" kinoteātra telpās, kur iedzīvotājiem no Viesītes pilsētas, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastiem būs iespēja tikties ar novada domes priekšsēdētāju, pagastu pārvaldes vadītāju, komunālās saimniecības un citiem speciālistiem un uzdot sev interesējošus jautājumus. Šādas tikšanās plānots rīkot arī citās Jēkabpils novada teritorijās.
Preiļu novadā, Pelēču pagastā svētdien no akas izcelts bojāgājušais. Viņa personību un bojā iešanas iemeslus noskaidro policija. Savukārt Viesītē ugunsdzēsēji svētdien izglābuši divus cilvēkus. Trīsstāvu mājā dega dzīvokļa durvis divu kvadrātmetru platībā. Notikuma vietā izglābti divi cilvēki.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā gaiss iesils līdz plus 17 grādiem. Darba nedēļā pārsvarā saglabāsies sauss laiks, sestdien un svētdien pieaugs lietus varbūtība. Vējš galvenokārt mēreni pūtīs no austrumiem, ziemeļaustrumiem, trešdien gaidāmas brāzmas līdz 11-16 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās caurmērā būs plus 12, plus 17 grādi, par dažiem grādiem vēsāks laiks saglabāsies Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0, plus 7 grādiem. Šī būšot siltākā nedēļa kopš rudens, prognozē sinoptiķi. Ņemot vērā sauso laiku, upēs pazemināsies ūdens līmenis.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina iesniegusi iestāšanās anketu Eiropas Savuenībā; Centrālā vēlēšanu komisija aicina partijas pārliecināt vēlētājus piedalīties vēlēšanās; un Sākusies ērču aktivitātes sezona.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Eiropas Savienības delegācijas Ukrainā vadītājam Mati Māzikam iesniedzis aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, paziņojis Ukrainas prezidenta birojs. Zelenskis norāda, ka Ukrainas iestāšanās ES notiek ļoti traģiskā laikā, kad daudzi Eiropas vērtībām uzticīgi ukraiņi mirst. Vienlaikus Zelenskis pauda pārliecību, ka Ukrainas tautai ir vienots mērķis - būt vienlīdzīgai Eiropas, ES daļai.
Krievijas armijas raķešu triecienos Ļvivā nogalināti vismaz septiņi cilvēki, ievainoti 11, no kuriem viens ir bērns. Cilvēkus aicina palikt patvertnēs. Ļviva ir ļoti būtiska Ukrainas kara bēgļiem, kuri dodas uz Poliju.
Arvien vairāk Krievijas karavīru atsakās piedalīties uzbrukumos Ukrainā. Tā liecina Ukrainas izlūku informācija. Viņus cenšoties pārliecināt un, ja tas neizdodas, draudot izrēķināties ar tuviniekiem. Tāpat piesola naudu. Ukrainas izlūki arī saka, ka Krievija slēpj reālos kritušo apmērus.
Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm. Organizācija atkārtoti brīdina, ka karadarbība Ukrainā var izraisīt globālu pārtikas katastrofu, jo 36 valstis ir atkarīgas no pārtikas eksporta no Ukrainas un Krievijas.
Vācijas darba devēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju Eiropas Savienības aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, uzstājot, ka tas nozīmētu rūpnīcu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu Eiropas lielākajā ekonomikā. Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7. aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.
Turpinām ziņas
Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu licis samazināt Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes, tomēr recesija vai budžeta konsolidācija šobrīd nedraud, norāda Finanšu ministrija. Ministrs Jānis Reirs uzsver, ka īpaši piesardzīgi jāvērtē papildu tēriņi, jo aizņemties valstij kļūst dārgāk. Drīzumā gan izdevumus audzēt nāksies, lai palīdzētu mazāk turīgajiem iedzīvotājiem pārvarēt cenu pieaugumu. Ja pirms kara Finanšu ministrija šogad prognozēja Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi 4% apmērā, tagad prognoze samazināta par pusi.
Tā kā Centrālajai vēlēšanu komisijai prasītais finansējums vēlētāju informēšanai piešķirts netika, CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aicina pašas partijas pārliecināt savus balsotājus doties vēlēt 14. Saeimas vēlēšanās. Bērziņa norāda, ka CVK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS februārī veiktā vēlētāju aptauja atkārtoti apliecina, ka daļa vēlētāju Latvijā ir zaudējusi ticību, ka viņu balss spēj ko ietekmēt. Tas nozīmē, ka diemžēl arī šā gada Saeimas vēlēšanās ar lielu varbūtību var saglabāties tendence vēlētāju līdzdalībai samazināties.
Un vēl
Latvijā ierasti ērču aktīvā sezona rit no aprīļa sākuma līdz oktobrim. Tā sākusies arī šogad, jo viens no nosacījumiem ir +3, +5 grādu siltums. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka patlaban nav par vēlu vakcinēties pret ērču encefalītu. Šogad par ērču endēmiskajām zonām noteikts neliels novadu skaits, jo novadu reformas dēļ daudzi endēmiskie novadi saplūduši kopā. Šogad šie novadi ir četri – Kuldīgas, DienvidKurzemes, Ventspils un Talsu novads.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina fiksējusi ienaidnieka zaudējumus; Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē; un Veikta latvijas upju inventarizācija.
Ukrainas Bruņotie spēki no 24.februāra līdz 19.aprīlim likvidējuši aptuveni 20 800 Krievijas karavīru, sociālajā tīklā "Facebook" otrdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Krievijas karaspēks zaudējis arī 802 tankus, 2063 bruņumašīnas, 386 artilērijas sistēmas, 132 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 67 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 169 lidmašīnas, 150 helikopterus, 1495 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 158 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas, teikts paziņojumā.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka Krievijas karaspēka vienības mēģina izlauzties cauri ukraiņu aizsardzības pozīcijām Doneckā un Luhanskā, lai nodrošinātu pilnīgu kontroli reģionā. Tikmēr Ukrainas virzienā dodas militārās tehnikas kolonnas no Krievijas centrālajiem un austrumu apgabaliem. Vienlaikus Pentagons neuzskata, ka Krievija būtu uzsākusi jaunu kara fāzi, bet gan turpina spēku pārgrupēšanu, lai mēģinātu gūt militārus panākumus Ukrainas austrumos un dienvidos.
Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas aizstāvji aizvadītās diennakts laikā atvairījuši septiņus ienaidnieka uzbrukumus, iznīcināti desmit tanki, 18 bruņutehnikas vienības un astoņi automobiļi, viena artilērijas sistēma, kā arī viens pretinieka mīnmetējs kopā ar apkalpi, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Krievijas karaflotes raķešu un desanta kuģi Melnajā jūrā atvirzījušies 200 kilometru attālumā no Ukrainas krasta, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Krievijas karakuģi turpina bloķēt kuģniecību, arī raķešu triecienu draudi saglabājas.
Nav izslēgta pilnīgi alternatīvas realitātes izveidošana Krievijā saistībā ar tās armijas panākumiem Ukrainā, šodien intervijā Latvijas Televīzijai atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts. Komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu, ka Krievija ir sākusi liela mēroga ofensīvu Donbasā, Sārts sacīja, ka Krievija ļoti vilcinājās ar plašas ofensīvas sākšanu, tādā veidā ļaujot Ukrainai sagatavoties, dodot iespēju Rietumiem piedāvāt ieročus, lai varētu kauju uzvarēt. Pēc viņa paustā, tā bijusi nopietna stratēģiska kļūda no Krievijas puses.
Turpinām ziņas
Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums. Noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē. Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišana tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.
Latvijā Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pirmo reizi kopš pērnā gada 15.decembra noslīdējis zem 500. Pēdējās 24 stundās veikti 2 tūkstoši 338 Covid-19 testi un reģistrēti 172 jauni inficēšanās gadījumi. No inficētajiem 34 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 138 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 7,4%.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica uzņēmēju aptauju, kurā noskaidrojās, ka viszemāk Latvijas uzņēmēji novērtējuši finanšu ministru Jāni Reiru, bet visaugstāk – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Starp sliktāk vērtētajiem ministriem ir arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Savukārt starp augstāk vērtētajiem ministriem ir arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Un vēl
Latvijas upēs ir vairāk nekā tūkstoš dažādu šķēršļu, kas apgrūtina zivju migrāciju, liecina Zinātniskā institūta “BIOR” veiktā Latvijas upju inventarizācija. Šķēršļus rada ne tikai dambji un hidroelektrostacijas, bet arī akmeņu krāvumi, bebru aizsprosti, un dažādas caurtekas.Inventerizācijas gaitā tūkstoš 549 upes un strauti ir sarindoti Latvijas upju sarakstā pēc to esošās nozīmes zivju faunas saglabāšanā, katrai no tām aprēķinot arī koeficientu. Papildus tam ir izveidots potenciālās nozīmes saraksts, kurā analizēts, cik bagātas un vērtīgas varētu būt upes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā trešo dienu pēc kārtas netiek atvērti humānie koridori; Jēkabpilī notiks militārās tehnikas izstāde un jauniešu izglītošana militārajā jomā; un Grupa « Prāta vētra » izsludinājusi vasaras koncerttūri.
Ukrainā trešo dienu pēc kārtas netiek atvērti humānie koridori, jo nav izdevies vienoties ar Krievijas pusi, šodien paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa piebilda, ka arī aplenktajā un nopostītajā Mariupolē Krievijas puse nepiekrīt izveidot koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu droši doties Berdjanskas virzienā. Vereščuka uzsvēra, ka Ukraina turpina sarežģītās sarunas par humāno koridoru atvēršanu Hersonas un Harkivas apgabalos.
Jau ziņots, ka arī svētdien un pirmdien Ukrainai un Krievijai neizdevās vienoties par humāno koridoru atvēršanu.
Pēc Ukrainas raķešu trieciena Melnajā jūrā nogrimušā Krievijas kreisera "Moskva" 37 ekipāžas locekļi gājuši bojā, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza", atsaucoties uz avotu Krievijas Melnās jūras flotes pavēlniecībā.
Izpildot Eiropas Savienības Krievijai pēc iebrukuma Ukrainā noteiktās sankcijas, Grieķijā arestēts naftas tankkuģis, kas kuģojis zem Krievijas karoga, otrdien pavēstīja krasta apsardzes pārstāve sakariem ar presi. 115 tūkstoši tonnu kuģis "Pegas" bija ceļā uz Marmaras ostu Turcijā. Kuģis šobrīd noenkurojies Karistas enkurvietā, uz dienvidiem no Eibojas salas. "Tankkuģis ar 19 Krievijas jūrniekiem arestēts 15.aprīlī atbilstoši ES sankcijām..
Krievijas armija plānoja iebrukt Baltkrievijā pēc 2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām, pavēstījusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. “Ukrainas militārā izlūkdienesta saņemtie dokumenti liecina, ka Krievijas 1. tanku armija tika gatavota iebrukumam un Baltkrievijas teritorijas sagrābšanai. Pēc prezidenta vēlēšanu falsifikācijas Baltkrievijā Krievijas bruņotie spēki izstrādāja plānu iebrukumam un tautas protestu apspiešanai," teikts paziņojumā, kas publicēts lietotnē "Telegram".
Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par seksuālās vardarbības gadījumiem kara plosītajā Ukrainā, Latvijā ukraiņu bēgles varēs saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus, paredz šodien valdībā apstiprinātais Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Plānots, ka vienuviet tiks nodrošināta gan ginekoloģiska konsultācija, gan grūtniecības pārtraukšanas manipulācija.
Turpinām ziņas
Rīt, 20. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 12.00, Jēkabpilī, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas teritorijā Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde kopā ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vadīs izglītojošas lekcijas audzēkņiem. Pirmajā lekcijas daļā audzēkņi tiks iepazīstināti ar NATO organizācijas struktūru un lomu, kā arī ar līdzšinējo sadarbību ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi. Otrajā lekcijas daļā Artilērijas diviziona, Kaujas atbalsta bataljona un Štāba sakaru rotas pārstāvji informēs jauniešus par dienesta iespējām un aktuālajām vakancēm Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Savukārt Jēkabpils novada iedzīvotājiem rīt no pulksten 12 līdz trijiem dienā būs iespēja apmeklēt militārās tehnikas izstādi, atzīmējot NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas piecgadi.
Biedrība ”Sēlijas laivas” realizē apmācību ciklu “Vides inteliģence Sēlijā. Rudens 2022” par norisēm dabā un praktisko zinību papildināšanu jomas profesionāļu pavadībā. Apmācību cikls iesāksies ar divu spilgtu Sēlijas personību organizētiem pasākumiem. Sestdien, 23.aprīlī Vagulānu skrajciemā, Kalna pagastā, pulksten sešos no rīta ornitoloģijas un vietas vēstures nodarbību uzsāks Aigars Pērkons. Savukārt pusdienlaikā biedrības “Sēlijas laivas” takuzinis Andris Zībergs papildinās klātesošo zināšanas par skrajciema apkārtnes biotopu vērtībām. Paredzēts cilpveida maršruts ar vairākkārtēju atgriešanos sākumpunktā, līdz ar to gājējiem iespēja pievienoties sev vēlamā laikā. Pieteikšanās pa tālruni 28616357.
Un vēl
No jūlija līdz augustam norisināsies grupas "Prāta vērta" koncerttūre pa Latvijas pilsētām, un gaidāmos koncertus bez maksas varēs apmeklēt Ukrainas bēgļi. Grupa norāda, ka vasaras koncerttūre "Gads bez kalendāra" būs iespēja atbalstīt tos, kuru mājas izpostījis karš. Ukraiņi, kurus uz Latviju atvedušas bēgļu gaitas, būšot koncertu goda viesi un varēšot tos apmeklēt bez maksas. Ieeja koncertos būšot iespējama, uzrādot Ukrainā izdotu derīgu personu apliecinošu dokumentu. Vasaras koncerti notiks piecās Latvijas pilsētās - 23.jūlijā Jelgavā, 30.jūlijā Valmierā, 6.augustā Daugavpilī, 13.augustā Ventspilī un 20.augustā Rīgā.