Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 20.aprīlī
- 20 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Iznīcināta Mariupoles metalurģiskā rūpnīca Azovstaļ, Paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu; un Šodien Jēkabpilī notiks jauniešu izglītošana militārajā jomā un militārās tehnikas izstāde.
Ukrainas armija varonīgi aizstāv savu zemi jau astoto nedēļu. Rit nežēlīgā kara 56 diena.
Krievijas karaspēks, izmantojot īpaši jaudīgas bumbas, faktiski ir iznīcinājis Mariupoles metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", un zem gruvešiem ir ļoti daudz cilvēku, paziņojis Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars. Tiek ziņots, ka rūpnīcas pagrabos slēpjas vismaz 1000 civiliedzīvotāju. Mariupole atrodas aplenkumā kopš 1.marta. Pilsēta ir gandrīz pilnībā iznīcināta, bet joprojām nav ieņemta.
Krievija pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas austrumos, pavēstījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi Oleksandrs Motuzjaniks. Pretinieka galvenais mērķis ir iegūt pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem un izveidot sauszemes koridoru ar okupēto Krimu.
Ukrainas Zaporižjas apgabalā ir sadumpojušies Krievijas karavīri, kas nav saņēmuši solīto atalgojumu un tāpēc negrib karot, lietotnē "Telegram" paziņojis Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Ivans Arefjevs.
Krievijas īstenotā Melnās jūras ostu blokāde Ukrainas Odesas apgabalā var izraisīt globālu pārtikas katastrofu, brīdina nevalstiskā organizācija "Ukraine Crisis Media Center", atsaucoties uz ANO datiem.
Paplašinot sankcijas, kam pakļauta Maskava saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu, Kanāda otrdien noteikusi sankcijas vēl 14 personām, arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām. Kanāda iesaldēs sankcijām pakļauto krievu īpašumus, kā arī aizliegs ar viņiem kārtot jebkādus darījumus. Viņiem arī tiks aizliegts iebraukt valstī.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 64% un sasniedza 107,38 eiro par megavatstundu, turklāt cena pieaugusi arī Lietuvā, kur tā sasniedza 109,33 eiro par MWh jeb par 67% vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Igaunijā cena pieauga par 63% - līdz 106,65 eiro par MWh, informē AS "Latvenergo". Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 6% - līdz 525 gigavatstundām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu - aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Vienlaikus ar likumprojektu plānots pagarināt laika posmu, kurā izmantojams bērna tēva atvaļinājums.
Valdība nolēmusi, ka līdz gada beigām visām bērnu nometnēm būs nepieciešams saņemt Veselības inspekcijas atzinumu, bet nometņu dalībniekiem jāsaņem izziņa no ģimenes ārsta. Patlaban regulējums arī paredz, ka nometnē vienā grupā ir ne vairāk kā 20 dalībnieki. Nometnēs, kas tiek organizētas brīvā dabā vai atsevišķās ēkās, ir pieļaujama vairāku grupu dalība, ja tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi un nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un personāls nometnes darbības laikā nesatiekas.
Un vēl
Šodien no pulksten 11 līdz 12, Jēkabpilī, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas teritorijā Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde kopā ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vadīs izglītojošas lekcijas audzēkņiem. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem no pulksten 12 līdz trijiem dienā būs iespēja apmeklēt militārās tehnikas izstādi, atzīmējot NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas piecgadi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: ANO ģenerālsekretārs aicinājis pārtraukt karu Ukrainā pareizticīgo Lieldienu laikā, Koalīcijas partijas vienojušās šogad pensiju indeksēt ātrāk, un Rosina ar likumu noteikt, ka pirmo sešu klašu skolēniemācības notiek tikai klātienē.
Krievijas karaspēks ir sācis pastiprinātu uzbrukumu Zaporižjas apgabala teritorijā, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs, aicinot cilvēkus evakuēties no piefrontes apdzīvotajām vietām. Viņš atzīmēja, ka ir izstrādāts evakuācijas plāns, saskaņā ar kuru sievietes un bērni tika izvesti no Huļaipoles, Orihivas, Komišuvahas un citām apdzīvotām vietām. Daži iedzīvotāji gan atteicās evakuēties uz drošiem reģioniem un nolēma palikt mājās, pakļaujot sevi briesmām.
Mariupolē ielenkto jūras kājnieku komandieris sociālajā tīklā "Facebook" trešdien norādījis, ka viņiem šīs varētu būt pēdējās dienas, ja ne stundas, un lūdzis pasaules līderiem palīdzību. Viņš aicina diplomātus panākt starptautisku kontroli pār karavīru un civiliedzīvotāju nogādāšanu drošībā.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis Krievijas jauno ofensīvu Austrumkurainā un aicinājis uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām, kas būs 24. aprīlī. Tā vietā, lai svinētu jaunu dzīvi, šīs Lieldienas sakrīt ar Krievijas ofensīvu Austrumukrainā.
ASV uzskata, ka Krievija uzbruks maršrutiem, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāti ieroči, atklājusi augsta ranga ASV amatpersona.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina šī brīža situāciju sašūpotu tikai tas, ja Ukrainai izdotos atkarot Krimu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Bukovskis. Viņš uzsvēra, ka pašlaik nav gaidāma Kremļa uzvedības maiņa.
Eiropas Komisija paziņojusi, ka tā “uzcītīgi un ātri” izvērtēs Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien nodeva ES vēstniekam pirmo atbilžu sēriju uz anketas jautājumiem par valsts gatavību kļūt par Savienības dalībvalsti. Anketas pirmā daļa ir par politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Eiropas Komisija vēl gaida, kad tiks iesniegta anketas otrā daļa. Tā ir Ukrainas likumu saskaņošanu ar ES tiesību aktiem un tiesu lēmumiem, kas veido ES tiesību kopumu. EK gaida otro daļu, lai sniegtu savu atzinumu. Noprotams, ka Ukraiņi ar anketas otro daļu nekavēsies.
Turpinām ziņas
Valdība konceptuāli vienojās atteikties no Krievijas dabasgāzes un būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā. Pieļauj, ka Latvija no Krievijas gāzes kopā ar Igauniju varētu atteikties no nākamā gada janvāra. Tas būtu īstenojams, sākot darbu Paldisku terminālim Igaunijā. Baltija tā kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.
Ik gadu iekšlietu jomā nodarbinātajiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumu cels vidēji par 141 eiro. To paredz 19. aprīļa valdības lēmums. Valdība atbalstīja finansējuma palielināšanu atlīdzībai 27 miljoni 528 tūkstoši 335 eiro apmērā Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Valdība atbalstīja arī atlīdzības palielināšanu un papildu četru amata vietu izveidi Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, lai stiprinātu personāla resursus kiberdrošības jomā. Vidējais mēnešalgas palielinājums amatpersonām paredzēts vidēji 10% katru gadu, salīdzinot ar bāzes izdevumiem mēnešalgām 2022. gadā.
Koalīcijas partijas vienojušās pensijas šogad indeksēt agrāk. Šāda iecere atbalstīta, lai palīdzētu maznodrošinātajai sabiedrības daļai cenu kāpuma iespaidā. Labklājības ministrija plāno pensiju indeksāciju pārcelt no oktobra uz septembri.
Labklājības ministrija gatavo arī grozījumus normatīvajos aktos, lai no 2023. gada 1. janvāra palielinātu minimālos ienākumu sliekšņus un turpmāk to darītu reizi gadā, nevis trīs gados. Tas attiektos uz minimālajām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, garantēto minimālo ienākumu slieksni, trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību ienākumiem. Tāpat zināms, ka cenu kāpuma iespaidā pensionāriem, kuriem pensijas apmērs nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, varētu piešķirt vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā.
Un vēl
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ir iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Izglītības likumā, piedāvājot likumā noteikt, ka no 1. līdz 6. klasei mācības skolās notiek tikai klātienē. Izglītības likums pašlaik nosaka, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas var īstenot gan klātienē, gan neklātienē un tālmācības formā. Lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimas sēdē, kur rīt, 21.aprīlī minētā likuma grozījumus plānots skatīt otrajā lasījumā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Ukrainā tiks atvērts viens humānais koridors; Tiesībsargs norāda, ka Covid-19 krīze sabiedrībā radījusi šaubas par demokrātiju Latvijā; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Šodien pēcpusdienā tiks atvērts humānais koridors sievietēm ar bērniem un senioriem no Mariupoles caur Manhušu un Berdjansku uz Zaporižju, trešdien paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
Jautājumā par ieroču piegādēm Kijivai Vācijas lēmumi izsauc "vilšanos un skumjas", kritizējot Vācijas kancleru Olafu Šolcu izteicies Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks. Kijivā Šolca paziņojums par bruņojuma piegādēm Ukrainai uztverts ar "lielu vilšanos un skumjām", jo Ukraina solītās piegādes uzskata par nepietiekamām, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" sacījis diplomāts.
Tikmēr Ukraina ir saņēmusi no citām valstīm iznīcinātājus un lidmašīnu rezerves daļas, lai pastiprinātu savus gaisa spēkus Krievijas iebrukuma apstākļos, paziņojusi ASV Aizsardzības ministrija, neprecizējot šo lidmašīnu skaitu un izcelsmi.
Jau ziņots, ka Kijiva ir lūgusi savus Rietumu partnerus piegādāt tai iznīcinātājus "MiG-29", ar kuriem ukraiņu piloti jau prot lidot un kādi ir dažām Austrumeiropas valstīm. Marta sākumā tika apspriesta šādu lidmašīnu pārvešana no Polijas, bet ASV toreiz noraidīja šo plānu, baidoties, ka Krievija to uzskatīs par NATO tiešu iesaistīšanos bruņotajā konfliktā.
Karā pret Ukrainu Krievija iesaistījusi gandrīz 8000 algotņu no bēdīgi slavenā privātā militārā uzņēmuma "Vagner", taču viņi cietuši ļoti smagus zaudējumus, Lielbritānijas parlamenta deputātiem pavēstījis pētnieciskās žurnālistikas grupas "Bellingcat" izpilddirektors Hristo Grozevs. Sniedzot liecību apakšnama Ārlietu komitejai, Grozevs pavēstījis, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma karadarbībā nogalināti 3000 krievu algotņu. Viņš piebildis, ka saskaņā ar "Vagner" iekšienē esošo avotu teikto karadarbībā iesaistīto algotņu skaits esot daudz lielāks, nekā ticis sagaidīts.
Japāna šodien atņēmusi Krievijai vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā, pastiprinot sankcijas pret Maskavu par tās agresiju Ukrainā. Vislielākās labvēlības režīma atņemšana nozīmē, ka tiks palielināti muitas tarifi visām Krievijas precēm.
Šodien Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā. Daļēji izģērbušās, “asinīm” notraipītā apakšveļā, aizsegtām sejām un uz muguras sasietām rokām akcijas dalībnieces atgādina par seksuālās vardarbības nežēlību. Protesta dalībnieces aicina uz tūlītēju un aktīvu rīcību, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem, nosoda Krievijas brutalitāti un lūdz Rietumu valstis aktīvi iestāties pret šādu cietsirdību, kam nav vietas 21. gadsimtā. Līdzīgas akcijas, solidarizējoties ar Ukrainas sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, jau norisinājušās Viļņā un Tallinā.
Turpinām ziņas
Covid-19 krīze radījusi sabiedrības šķelšanos un daļā iedzīvotāju - arī šaubas par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, ikgadējā ziņojumā secinājis tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs skaidro, ka valdības grūtības vienotu lēmumu pieņemšanā un nesaskaņas starp dažādu nozaru ministrijām radīja situāciju, ka nepopulāri valdības lēmumi vairs nebija atliekami un iedzīvotājiem nācās saskarties ar sevišķi būtiskiem cilvēktiesību ierobežojumiem.
Mūziķa Rolanda Baloža-Ūdra ģimenei gads sākās finansiāli labi. Autoratlīdzības un dāvanas jubilejā ļāva uz brīdi atslābt no "kapeiku skaitīšanas". Prieku gan nule kā aizēnojusi saņemtā vēsts, ka ienākumu pieauguma dēļ Rīgas dome vairs pilnībā neapmaksās smagi slimā mūziķa aprūpi mājās. Rolanda Baloža-Ūdra sieva Ilona ar rūgtumu portālam DELFI atzīst, ka dāvanas tādiem kā viņi laikam nav paredzētas, bet ir paredzēts vilkt dzīvību. Sociālā dienesta darbinieki šādu lēmumu pieņēmuši pēc tam, kad Ilona martā iesniedza kārtējo iztikas līdzekļu deklarāciju. Decembra, janvāra un februāra konta izraksti liecinājuši, ka ienākumi šajā laikā uz vienu ģimenes locekli par nieka pārdesmit eiro pārsniedza noteikto 500 eiro robežu. Un tas ir slieksnis, pēc kura ģimenei atbalsts par Rolanda aprūpi mājās vairs nepienākas. Tikmēr Rīgas domes Labklājības departamentā akcentē, ka Ūdra ģimenei aprūpe mājās nav atņemta pavisam, bet uz laiku, kamēr ienākumi pārsniedz 500 eiro robežu.
Pagājušajā nedēļā Latvijā slimnīcās nonākuši 39 gripas slimnieki, no kuriem vairāk nekā puse bija bērni līdz 14 gadu vecumam. Epidemiologi norāda, ka gripas izplatība Latvijā palielinājusies. Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā gripas intensitāte aizvadītajā nedēļā bija virs 100 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Iepriekšējā nedēļā ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 64 gripas gadījumi. Savukārt slimnīcas no 11. līdz 17. aprīlim ziņoja par 39 stacionētiem pacientiem saistībā ar gripu, viens pacients ievietots arī Jēkabpils slimnīcā
Un vēl
Līdz piektdienai Latvijā nav gaidāmi ievērojami nokrišņi, savukārt sestdien un svētdien iespējams lietus, liecina sinoptiķu prognozes. Prognozes par nokrišņiem pagaidām ir dažādas. Iespējams, līs tikai vietām un īslaicīgi, bet var ierasties ciklons ar mēreni stipru lietu plašā teritorijā. Ceturtdien un piektdien mākoņu daudzums pārsvarā būs neliels.
Ceturtdien austrumu, ziemeļaustrumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 10-15 metriem sekundē, piektdien vējš nedaudz pierims. Maksimālā gaisa temperatūra būs +13..+18 grādi, mazliet vēsāks laiks saglabāsies vietām piekrastē. Naktīs valsts lielākajā daļā nekļūs vēsāks par +2..+7 grādiem.
Brīvdienās, palielinoties mākoņu daudzumam, gaisa temperatūra naktīs kļūs vēl par kādu grādu augstāka, bet maksimālā temperatūra dienā - nedaudz zemāka. Aprīļa beigās Latviju var sasniegt aukstāks gaiss no ziemeļiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas līderi ir asi reaģējuši uz Moldovas lēmumu aizliegt krievu imperiālisma simbolus; Noskaidroti pērnā gada lielākie nodokļu maksātāji; un Aicina uz Ligitas Ābolnieces eseju grāmatas atvēršanu.
Krievijas Federālais drošības dienests aizturējis tā dēvētās Luganskas tautas republikas "iekšlietu ministru" Igoru Kornetu, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes publicētā informācija. Saistībā ar neveiksmēm frontē Maskava ķērusies pie Luganskas Tautas republikas vadītāju "tīrīšanas"," secinājuši Ukrainas izlūki. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka Kornetu aizturējuši Krievijas FSB darbinieki un pašlaik viņš tiek turēts FSB izmeklēšanas izolatorā Rostovā pie Donas.
Krievijas līderi ir asi reaģējuši uz Moldovas lēmumu aizliegt krievu imperiālisma simbolus. Krievijas senators Aleksejs Puškovs draudējis Moldovas proeiropeiski noskaņotajai prezidentei Maijai Sandu, ka viņas valsts var nonākt "vēstures izgāztuvē". Moldova vēlas iestāties Eiropas Savienībā un sniegusi humāno palīdzību Ukrainai, bet ne militāro. Ukrainas kara jautājumā Moldova paziņojusi, ka saglabā neitrālu nostāju. Tomēr aizliegusi publiskos pasākumos izmantot tā dēvētās Georga lentes un latīņu alfabēta lielos burtus "Z" un "V", kas izraisījis Krievijas līderu asu reakciju.
ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija UNESCO papildinājusi ģeoparku sarakstu. Tajā iekļautas astoņas teritorijas ar izciliem ģeoloģiskiem veidojumiem un ainavām Somijā, Zviedrijā, Grieķijā, Rumānijā, Vācijā, Luksemburgā un Brazīlijā. Organizācijas eksperti informē, ka katram no šiem ģeoparkiem ir unikālas iezīmes.
Amerikas Savienotajā Valstīs aizvien populārākas kļūst ar 3D printeri būvētās mājas. Šāds celtniecības veids palīdz samazināt izmaksas un dod iespēju cilvēkiem piepildīt sapni par privātmāju. Pirmā Aiovā bāzētā uzņēmuma māja tapa Virdžīnijas štata pilsētā Viljamsburgā. Sienas ēkai, kurā ir trīs guļamistabas, tika uzbūvētas 30 stundu laikā, un celtniecības izmaksas bija par 15 procentiem mazākas nekā parasti. Jaunā tehnoloģija arī samazina vajadzību pēc darbaspēka un izejmateriāliem, taču rada dažas problēmas, tai skaitā lielāku ietekmi uz apkārtējo vidi.
Turpinām ziņas
Apkopojot Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka 2021. gadā valsts kopbudžetā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 8,33 miljardus eiro. No šīs summas 1,45 miljardus eiro veidoja iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 2,84 miljardus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Lielāko nodokļu maksātāju saraksta pirmajās vietās jau ierasti atrodas degvielas tirgotāji – SIA Neste Latvija - 198,06 miljoni eiro, SIA "Cirkle K Latvia" - 186,2 miljoni eiro un SIA "Orlen Latvija" - 158,89 miljoni eiro. Savukārt pēc samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoma pērn līderpozīcijās pērn atradušās abas lielākās Latvijas slimnīcas – SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.
Rīt, 21. aprīlī pulksten 16.00 pēc Latvijas laika tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē – mākslinieču dueta Skuja Braden multimediju ekpozīcija "Selling Water by the River" ("Tirgot ūdeni upes malā"), ko organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Paviljons būs pieejams publikai no 23. aprīļa līdz 27. novembrim.
Un vēl
Rīt pulksten 11 Jēkabpilī, Pasta ielā 39, bijušajās pilsētas bērnu bibliotēkas telpās notiks Ligitas Ābolnieces eseju grāmatas “Esejas par esību” atvēršana. Pasākumā muzicēs Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas pedagoģe Dārta Stašāne. To organizē Jēkabpils galvenā bibliotēka. Eseju grāmatu laidusi klajā izdevniecība “Ezerrozes grāmatas”. Ligitas Ābolnieces krājums “Esejas par esību” tapis galvenokārt 2020. gada nogalē. Šis ir Ligitas 20. Izdevums. Jaunajā eseju krājumā atklājas ne vien piedzīvotais un lasītais, bet arī vērotais un izjustais. Vēstīts par cilvēku savstarpējām attiecībām, spēju nospraust un nosargāt savas robežas, dzīves ritmu, laimes un prieka izpratni, bailēm, nodarbošanos, attiecībām ar Dievu, māju sajūtu, spēka avotu un spēju attīstīt to, kas šūpulī ielikts kā talants.