2022.gada 30. jūnijs

Mareks, Tālivaldis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 8.00-9.00 

Radio1 ziņās klausieties: Ukraina ierosinājusi īpašu sarunu kārtu ar Krieviju aplenktajā Mariupolē, Ārlietu ministrijas apkopoto informāciju par Latvijas un Krievijas divpusējiem līgumiem; un Aicina iedzīvotājus ierakstīt putnu dziesmas.

Krievijas karaspēks jau 56. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru. 

 Ukraina ierosinājusi sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks. Norādot, ka ir gatavi sarunām bez nosacījumiem, lai savāktu no pilsētas karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie. 

Ukrainas izlūkdienesti pārtvēruši Krievijas militāristu savstarpējās sarunas, no kurām var secināt, ka dota pavēle nogalināt Ukrainas Bruņoto spēku karagūstekņus Luhanskas apgabala Popasnā, vēsta pravda.com.ua.

Kopš 24. februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā pieci miljoni cilvēku, liecina jaunākie ANO bēgļu aģentūras dati. Ja min precīzus skaitļus, tad no Ukrainas bēgļu gaitās devušies 5 miljoni 34 tūkstoši 439 cilvēki, kas ir par 53 tūkstoši 850 vairāk nekā tika ziņots otrdien. ANO aģentūra to raksturo kā lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara un vienu no visu laiku straujākajām cilvēku pārvietošanas un humānajām krīzēm pasaulē. 

Nepilnas astoņas nedēļas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma iesūtīt karavīrus Ukrainā augsta ranga Kremļa amatpersonas sāk apšaubīt prezidenta lēmumu, jo pieaug militārie zaudējumi un Krievijai draud līdz šim nepieredzēta starptautiska izolācija, vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg". Krievijas varas virsotnē kara Ukrainā kritiķu joprojām nav daudz, tomēr augsta ranga valdības un valsts uzņēmumu amatpersonu vidū ir tādi, kas uzskata, ka iebrukums kaimiņvalstī bija katastrofāla kļūda, kuras dēļ valsts cietīs gadiem ilgi, "Bloomberg" sacījuši desmit anonīmi avoti, kuri, bažījoties par iespējamām sankcijām saistībā ar publiski izteiktu kritiku, vēlējās palikt anonīmi. Pagaidām šīs personas neredz iespēju, ka Putins mainīs izvēlēto ceļu, un nesaskata vietējo opozīciju, kas spētu viņam stāties pretī. 

Krievijas un Baltkrievijas tenisisti šovasar nedrīkstēs spēlēt Vimbldonas turnīrā, dalība šajā turnīrā viņiem būs liegta arī neitrālā statusā. Turnīra organizatori norāda, ka jūt atbildību samazināt Krievijas globālo ietekmi ar visstingrākajiem līdzekļiem. Aizliedzot Krievijas tenisistu dalību, Vimbldonā nevarēs spēlēt divi pasaules ranga TOP10 meistari Daniils Medvedevs un Andrejs Rubļovs. Sievietēm visaugstāk rangā esošā Krievijas tenisiste ir 15. vietas īpašniece Anastasija Pavļučenkova, bet baltkrieviete Arina Sabaļenka ir pasaules ceturtā rakete. 

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija norāda, ka Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā. Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvija ir starp Eiropas līderiem palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem un turpinās darīt visu iespējamo, lai veicinātu Ukrainas uzvaru un sekmētu tās pašnoteikšanās un suverenitātes principu aizstāvību. 

Turpinām ziņas 

Paredzēts izvērtēt Ārlietu ministrijas apkopoto informāciju par Latvijas un Krievijas divpusējiem līgumiem, aicinot nozaru ministrijas izskatīt, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Krieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.  Šobrīd Latvijai ar Krieviju ir noslēgti 58 divpusējie līgumi, daži no tiem jau ir zaudējuši spēku. 
 
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā turpina skatīt Enerģētikas likuma grozījumus, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes, īstenot sava sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu, savlaicīgi nodrošināties ar gāzi pirms apkures sezonas sākuma, kā arī atomelektrostaciju būvniecību. Vienlaikus Saeimas deputāti jau šodien plenārsēdē steidzamības kārtā balsos par dabasgāzes rezervju iegādi apmēram divu teravatstundu apjomā.  
 
Un vēl

Apkopojot datus trešajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus iesaistīties tam paredzēto datu vākšanas procesā, iesūtot ornitologiem pašu veiktus putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā. Īpaši ir gaidīti audioieraksti, kas iesūtīti no viensētām un vietām, kuras ir attālākos Latvijas nostūros. Audioieraksti līdz pat šī gada jūnija beigām jāiesūta uz e-pastu atlants@lob.lv, vēstules tēmas laukā norādot “Audiopiecminūte”. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00 

Radio1 ziņās klausieties; ANO ģenerālsekretārs plāno tikties ar Krievijas un Ukrainas prezidentiwm, Tūrisma nozare kārtējo reizi nonākusi krīzes priekšā; un Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”. 

 ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā – ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā. Gutērreša vēstules abu valstu prezidentiem ar lūgumu viņu pieņemt otrdien nodotas Krievijas un Ukrainas ANO misijām Ņujorkā.

ANO ģenerālsekretārs Maskavā un Kijivā vēlas runāt par tūlītējiem pasākumiem ilgstoša pamiera panākšanai Ukrainā, balstoties uz ANO hartu un starptautiskajām tiesībām, norādīja ANO preses dienestā, piebilstot, ka gan Krievija, gan Ukraina ir ANO dibinātājvalstis un vienmēr ir atbalstījušas organizāciju.

Ukrainas spēki līdz šim atturējuši Krievijas armiju no ielaušanās Dnipropetrovskas apgabalā, taču raķešu triecieni bijuši bieži, un ceturtās lielākās Ukrainas pilsētas Dnipro lidosta ir iznīcināta. Apgabals, no kura nācis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir gatavs cīņai, taču uzticas, ka bruņotie spēki atvairīs pretinieku jau pie esošajām frontes līnijām.   
  
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina būtu gatava apmainīt sagūstītos Krievijas karavīrus pret ukraiņu civiliedzīvotājiem un Ukrainas karavīriem, kas aplenkti Mariupoles pilsētā. Zelenskis vēsta, ka “Azovstaļ” rūpnīcas apkaimē, kur notiek aktīva karadarbība, vēl palikuši ap tūkstoš civiliedzīvotāju. Zelenskis norāda, ka Ukraina ir gatava veikt apmaiņu dažādos formātos, apmainīt ukraiņus pret Krievijas karavīriem, kurus viņi pametuši. Maz ticams, ka Krievija piekritīs šādai apmaiņai, jo Putina režīms ir licis lielu uzsvaru uz Mariupoles un “Azov” pulka pilnīgu iznīcināšanu. Krievijas propaganda raksturo “Azov” karavīrus kā “nacistus”, savukārt “Azov” pulka vadība sola, ka līdz pēdējai patronai cīnīsies pret okupantiem. 
  
Turpinām ziņas 
 
Igaunijas ziemeļos plānotā Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai paredzēts dibināt starpvalstu uzņēmumu, un sagaidāms, ka Latvijas ieguldījums šīs kompānijas pamatkapitālā varētu būt no 30 līdz 40 miljoniem eiro. Igaunijas un Somijas sadarbības partneru piedāvājums Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstībai paredz, ka Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatori dibina kopīgu uzņēmumu, kas faktiski veiktu kuģa nomas funkcijas un pakalpojuma nodrošināšanu pie termināļa. 

Tūrisma nozare, kas pavasari gaidīja ar cerībām atsākt darbu pēc divu gadu ierobežojumiem kovida ēnā, atkal nonākusi krīzes priekšā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā bažas raisījis ārvalstu tūristu vidū, kas Latviju saredz kā tūrismam nedrošu, tāpēc steidz atteikt vasaras rezervācijas Latvijā. Tūrisma aģentu un operatoru asociācijā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ārvalstu tūristi Latviju un Baltijas reģionu saredz kā nedrošu vidi gan tāpēc, ka esam salīdzinošo tuvu Ukrainai, gan arī pēc medijos izskanējušās informācijas par NATO spēku pastiprināšanu Baltijas reģionā. Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā mierina, ka reaģējot uz situāciju, šobrīd norit darbs pie reklāmas kampaņas Eiropā. Tās vēstījums būs par to, ka Latvija ir tūrismam droša vide.

Un vēl

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 26. aprīlī atklās izstādi "Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”. Izstāde ir viens no centrālajiem cikla "Latviešu grāmatai – 500" 2022. gada notikumiem, tās atklāšanā piedalīsies programmas patrons Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Izstādē eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. 2017. gadā tie ir iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima vienbalsīgi pieņem paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā; Jauno ārstu asociācija aicina ieviest skolās uztura mācību; un Šogad vērojama tendence plašāk izmantot mazdārziņus dārzeņu audzēšnai.

Četriem evakuācijas autobusiem trešdien izdevies izbraukt no aplenktās un sagrautās Mariupoles, ceturtdien paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Ministre piebilda, ka šodien turpināsies sieviešu, bērnu un senioru evakuācija.

Krievijas karaspēks trešdien tikai nedaudz pavirzījies uz priekšu Ukrainas austrumos, ieņemot dažus ciematus un nedaudz pavirzoties Rubižnē un Popasnā, tomēr kopumā pagaidām neparāda spējas sarīkot spēcīgu izrāvienu, analizējot trešdien Ukrainas frontē notikušo secinājusi ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War". Institūta analītiķi secinājuši, ka Krievijas spēki "turpina veidot loģistiku un pavēlniecības infrastruktūru, kas nepieciešama plašam uzbrukumam".

Krievijas spēki gatavojas 27.aprīlī rīkot "referendumu Hersonas tautas republikas" izveidei, liecina Ukrainas armijas Dienvidu operatīvās pavēlniecības izlūkošanas informācija. "Hersonā okupanti aktivizējuši gatavošanos referendumam. Imitētās tautas nobalsošanas datumu pārcēluši uz 27.aprīli. Mēģina paātrināt okupācijas varas leģitimāciju, kā vienmēr, ignorējot visus likumus un normas," lasāms ziņojumā.

Ukraina lūgusi Latviju nodrošināt kriminālekspertus Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai. Tā šodien Latvijas Televīzijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Krievijas izraisītais kara vājprāts atkal Eiropā sēj bailes un rūpes, preses konferencē pēc tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, piebilstot, ka Vācijai ir jāizbeidz energoresursu imports no Krievijas. Bērboka akcentēja, ka arī Vācija pilnībā atteiksies no Krievijas energoresursu importa. Līdz vasaras beigām plānots atteikties no oglēm, vasarā paredzēts samazināt naftas piegādes uz pusi un gada beigās atteikties no tām pavisam. Pēc tam būs kārta gāzei, atteikšanās no kuras noritēs saskaņā ar kopīgo Eiropas grafiku, kad Eiropas Savienība (ES) kopumā atteiksies no šīm piegādēm.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā uzsverot, ka Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu, un aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.Par paziņojumu nobalsoja 83 deputāti no visām parlamenta frakcijām. Neviens nebalsoja pret un nebija arī parlamentāriešu, kas balsojumā atturētos.

Turpinām ziņas

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumus, kas paredz līdz 2025. gadam pakāpeniski palielināt finansējumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzības vajadzībām. Saeima grozījumiem Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteica steidzamību. Izmaiņas par papildu līdzekļu piešķiršanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rosinātas, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas saistībā ar Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošos ģeopolitiskos riskus.

Latvijas Jauno ārstu asociācija aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību skolās, jo jauniešiem ir vājas zināšanas veselības jautājumos, īpaši pandēmijas laiks izgaismoja sabiedrības, tajā skaitā jaunu cilvēku, veselības pratības problēmas. Jaunie ārsti pauž satraukumu par lielo skaitu bērnu, kas ēdot nepareizi ir ar lieko svaru. Savukārt Izglītības ministrijas pārstāvji uzskata, ka “Skola2030” jaunajā mācību saturā veselības mācības tēmas pietiekami tiek integrētas dažādos mācību priekšmetos un papildus mācību priekšmets nav vajadzīgs.

Un vēl

Vidzemes augstienē mežmalās vietām vēl manāms sniegs, bet Cēsu pievārtē kāds zemnieks jau pirms Lieldienām iestādījis agros kartupeļus. Arī citās saimniecībās saulainās dienas izmanto, lai kartupeļu stādīšanai gatavotu augsni. Vērojama tendence, ka arī mazdārziņu saimnieki šogad aktīvāk gatavojas dēstīt tupeņus un citus dārzeņus pašu patēriņam. Tiek prognozēts, ka minerālmēslu trūkums un varbūt arī sadārdzinājums,  ietekmēs arī kartupeļu audzēšanas izmaksas. Līdz ar to arī to cenu tirgū. Tā rudenī tiek prognozēta daudz augstāka kā citus gadus, tāpēc daudzi, kuriem ir iespēja, plāno šovasar audzēt dārzeņus piemājas saimniecībās un mazdārziņos. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00 -18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas Ārlietu ministrija pieprasa Baltijas valstīm slegt pārstāvniecības Sanktpēterburgā un Pleskavā; Kara noziegumu atbalstītājiem varēs atņemt Latvijas pilsonību; un Festivāls "Liepājas vasara" atgriezīsies koncertdārzā "Pūt, vējiņi!"

Krievija ir noraidījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot  Lieldienu pamieru no ceturtdienas līdz svētdienai, lai ļautu no karadarbības skartajiem Ukrainas apgabaliem evakuēt vairāk civiliedzīvotāju. Krievijas pārstāvis ANO Kremļa propagandas manierē paziņoja, ka pašlaik nevar būt runa par kaut kādu pamieru, jo tas “tikai dotu Kijivas nacionālistiem un radikāļiem atelpu, lai viņi varētu pārgrupēties, kā arī sarīkot jaunas necilvēcīgas provokācijas un izplatīt viltus ziņas par Krievijas karavīru rīcību”.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien sarunā ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu lika atcelt plānus par “Azovstaļ” ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās “pat muša nevarētu izmukt”. Šoigu Putinam paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir pilnībā ieņēmis Mariupoli un tā, izņemot metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju, pārņemta Krievijas spēku kontrolē. Ukrainas spēki pēdējā laikā Mariupolē aizstāv tikai vienu objektu – metalurģisko rūpnīcu "Azovstaļ", kas kļuvusi par Mariupoles aizstāvju pēdējo patvērumu.

Politisko patvērumu Krievijā un Krievijas pilsonību pieprasījis prokrieviskais Ukrainas politiķis, bijušais Ukrainas parlamenta deputāts Iļja Kiva. Skandalozais politiķis Ukrainā tiek apsūdzēts par valsts nodevību. Kiva jau pirms Krievijas iebrukuma aizbēga uz Spāniju, bet Ukrainas parlaments viņam atņēma deputāta mandātu. Lielbritānija šodien iekļāva Kivu savā sankciju sarakstā.

Krievijas naftas uzņēmuma “Lukoil” vadītājs Vagits Aļekperovs paziņojis par atkāpšanos no amatiem “Lukoil” vadībā. “Lukoil” ir viens no lielākajiem Krievijas uzņēmumiem, ko Aļekperovs vadījis kopš 1993. gada. Viņš ir arī viens no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā; saskaņā ar žurnāla “Forbes” datiem Aļekperova bagātība ir vairāk nekā 19 miljardi dolāru. Nesen viņš tika iekļauts Lielbritānijas un Austrālijas sankciju sarakstos, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas Ārlietu ministrija šodien paziņoja, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā. Tas ir Maskavas atbildes solis uz Krievijas ģenerālkonsulātu slēgšanu Baltijas valstīs. Prasība attiecas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ģenerālkonsulātiem Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas un Igaunijas konsulātiem Pleskavā. Konsulātu vadība un darbinieki pasludināti par “persona non grata”, kam jāpamet Krievijas teritorija.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis iepriekš nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, lai protestētu pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Turpinām ziņas

Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šodien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā martā bijusi 11,5%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Martā salīdzinājumā ar 2021.gada trešo mēnesi inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas dod tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošai personai, kas sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Pilsonību varēs atņemt dubultpilsoņiem, bet nevarēs atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.

Latvijā pagājušajā diennaktī reģistrēti tūkstoš 133 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 11 mirušiem pacientiem. No pagājušajā diennaktī reģistrētajiem jaunajiem inficēšanās gadījumiem 290 cilvēki nebija vakcinēti vai nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 843 bija vakcinēti pret Covid-19. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā palielinājies no 477,9 līdz 481,1 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. No mirušajiem pieci bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet seši - vakcinēti.

Un vēl

Šogad festivāls "Liepājas vasara" atgriezīsies savās vēsturiskajās mājās – Liepājas Jūrmalas parkā, atjaunotajā koncertdārzā "Pūt, vējiņi!".  Atbilstoši koncertdārza "Pūt, vējiņi!" atdzimšanas lielajam brīdim, Liepājas Simfoniskais orķestris trijos koncertos godinās trīs fundamentālas Kurzemes kultūras galvaspilsētas mūzikas tradīcijas – simto jubileju piedzīvojošo Liepājas operas tradīciju ar operas galā koncertu Atvara Lakstīgalas vadībā, 140 gadus ilgstošo simfonisko tradīciju ar Vestarda Šimkus un Gunta Kuzmas koncertprogrammu, un vairāk nekā pusgadsimtu dimdošo Liepājas rokmūzikas tradīciju ar leģendāro grupu "Pērkons".

Atstājiet komentāru