Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 22.aprīlī
- 22 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienība pirks ieročus sūtīšanai uz Ukrainu, Labklājības ministrija plāno paaugstināt minimālo algu un Jēkabpils novada tūrisma un informācijas centrs izteicis piedāvājumu nozares uzņēmējiem.
Eiropas Savienība ir vienojusies pirkt smagos ieročus un tos bez maksas nodot Ukrainai, sniedzot atbalstu karā pret Krieviju, intervijā izdevumam "Jevropeiska pravda" paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Ja būs iespējams, Ukrainas armija noteikti dos triecienu Krimas tiltam, ko Krievija izmanto papildspēku ievešanai Ukrainā, tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs. Krimas tilts stiepjas pāri Kerčas šaurumam, kas savieno Azovas jūru ar Melno jūru un atdala Krimas Kerčas pussalu no Krievijas Tamaņas pussalas. Krievija izmanto šo tiltu sava karaspēka un tehnikas pārvietošanai uz Krimu un pēc tam tālāk uz Ukrainas dienvidiem.
Mēģināt karu Ukrainā apturēt sarunu ceļā, visticamāk, ir bezjēdzīgi, jo sarunāties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir tas pats, kā mēģināt sarunāties ar "krokodilu, kurš jau iekodies jūsu kājā", paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Britu premjerministrs, runājot ar žurnālistiem pa ceļam uz Indiju, pieļāvis, ka Putins reālas sarunas ar Ukrainu vēlēsies sākt tikai tad, kad viņam būs iespēja tajās runāt no spēka pozīcijām.
Zviedrijas valdībai cenšoties paātrināt lēmuma pieņemšanu NATO jautājumā, ziņojums par valsts drošības jautājumiem, kurā cita starpā būs izvērtēta iespējamā pievienošanās aliansei, tiks publicēts agrāk nekā sākotnēji plānots, paziņojusi Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde. Intervijā radio ministre sacīja, ka Zviedrija izjūt arvien lielāku spiedienu atklāt savu izvēli, īpaši tāpēc, ka Somija jau publicējusi līdzīgu ziņojumu.
Ugunsgrēkā militārās pētniecības institūtā Tverā, Krievijas ziemeļrietumos, vakar gājuši bojā pieci cilvēki un 26 ievainoti, vēsta Krievijas ziņu aģentūras. Ugunsgrēks izcēlās Krievijas gaisa un kosmosa spēku Centrālās pētniecības institūta četrstāvu ēkā. Vairākiem institūta darbiniekiem nācies lekt laukā pa augšējo stāvu logiem, lai izbēgtu no liesmām, medijiem stāsta aculiecinieki. Sākotnējā informācija liecina, ka ugunsgrēks izcēlies bojātu elektrības vadu dēļ.
Turpinām ziņas
Labklājības ministrija plāno no 2023. gada celt minimālo algu līdz 640 vai 700 eiro, vakar Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis. Pēc viņa paustā, tas būtu viens no atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem cenu kāpuma dēļ, taču Eglīša vērtējumā, 640 eiro varētu būt pieņemamākais variants, bet celt no 500 eiro līdz 700 eiro varētu būt par strauju.
Jēkabpils novada Izglītības pārvaldei ir uzdots izstrādāt plānu par vecāku līdzmaksājumu pirmsskolas vecuma bērnu un skolēnu ēdināšanai no 1.septembra. Šis ēdināšanas plāns ir jāiesniedz Jēkabpils novada domei, tad arī tālāk ziņojot, cik lielu līdzfinansējumu par bērnu ēdināšanu būs jāpiemaksā vecākiem.
Jau ziņots, ka patlaban līdz 31.augustam tiek nodrošinātas brīvpusdienas 1.-9.klašu audzēkņiem novada vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī brīvpusdienas bērniem bērnudārzos. Ēdināšana vienam skolēnam Jēkabpils vispārējās vidējās izglītības iestādēs maksā 1,73 eiro ar PVN. Savukārt bijušo novadu teritoriju izglītības iestādēs bāzes maksa ir no 1,42 līdz 1,73 eiro ar PVN.
Un vēl
Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centrs aicina Jēkabpils novada viesmīlības nozarē strādājošos uzņēmējus, apskates saimniecības, tūrisma objektus, naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu saimniekus stāties Zemgales tūrisma asociācijas biedru rindās, un pārstāvēt savu novadu vietējā un starptautiskajā tirgū. Jēkabpils novada tūrisma uzņēmējus, kuri vēlas iestāties Zemgales tūrisma asociācijā, lūdzu sazinieties ar Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centru.
Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Jēkabpils Radio1 ziņās klausieties: Ždanokas dzīvesvietas vārti ir nokrāsoti Ukrainas karoga krāsās, Ukraiņu bēgļus uzņemošajām mājsaimniecībām izmaksās pateicības pabalstus, un Turpina labiekārtot Dunavas pārceltuvi.
Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu uz dienvidiem no Izjumas un aplenkt Ukrainas spēku Donbasa grupējumu, šodien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Ukrainas kontrolēto Doneckas apgabala daļu pametušas gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko. Līdz kara sākumam Ukrainas kontrolētajā apgabala daļā dzīvoja 1,6 miljoni cilvēku, bet tagad palikuši ap 430 000. Apgabala administratīvajā centrā Kramatorskā palikusi piektā daļa iedzīvotāju - 40 000 no pirmskara 200 000.
Morgos Kijivā un tās apkārtnē pēc Krievijas spēku atkāpšanās no reģiona atrodas 1020 civiliedzīvotāju līķu, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, vēsta aģentūra AFP.
Savukārt pie Borodjankas policija atradusi divus masu kapus. Savukārt smagi izpostītajā Mariupolē pie apvedceļa atklāti vairāki 30 metrus gari masu kapi, uz kuriem okupanti ar kravas automašīnām ved bojāgājušo līķus, atsaucoties uz Mariupoles mēra vietnieka Petra Andrjuščenko paziņojumu, ziņo aģentūra UNIAN.
Tikmēr Krievija turpina noliegt savu karavīru vēršanos pret civiliedzīvotājiem, taču par to jau ir daudz liecību. Pēc okupantu atkāpšanās no Kijivas apkārtnes klajā nāk fakti par zvērībām un noziegumiem. Piemēram, Bučā atrasti vismaz 500 civiliedzīvotāju līķu, atgādina raidsabiedrība CNN.
Arī Igaunijas Rīgikogu ceturtdien pieņēmis paziņojumu, kurā Krievijas bruņoto spēku un militārās un politiskās vadības darbības atzītas par genocīdu pret ukraiņu tautu un izteikts aicinājums atbalstīt šo noziegumu izmeklēšanu.
Latviju pārstāvošās Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas dzīvesvietas vārti ir nokrāsoti Ukrainas karoga krāsās, Ždanoka vērsusies policijā. Jau vēstīts, ka Ždanoka bija viena no nedaudzajiem deputātiem, kas martā neatbalstīja Eiroparlamenta rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, kurā tika pieprasītas stingrākas sankcijas pret Krieviju un iezīmēti centieni piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Turpinām ziņas
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amatam izraudzīts Olaines cietuma priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Viņš izraudzīts augstajam amatam konkursa kārtībā. Kaļins līdz šim ir veicis Olaines cietuma priekšnieka pienākumus. No 2015. līdz 2016.gadam viņš bijis arī būvdarbu koordinators Norvēģu finanšu instrumenta projektā un organizējis būvdarbu procesus jaunas nodaļas izveidei Olaines cietumā.
Ukrainas civiliedzīvotājus uzņemošajām mājsaimniecībām varētu piešķirt "pateicības pabalstu" 300 eiro apmērā, ko izmaksātu trīs mēnešu periodā, informē labklājības ministrs Gatis Eglītis. Paredzēts, ka par pirmo uzņemto bēgli izmaksātu 100 eiro, bet par katru nākamo 50 eiro. Attiecīgi, uzņemot piecus ukraiņu bēgļus, pabalsts sasniegtu 300 eiro, kas arī tiktu noteikts kā maksimālais izmaksājamais apjoms.
Un vēl
2021. gadā bijušā Jēkabpils novada pašvaldībā tika apstiprināts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai LEADER projekts “Viedās tehnoloģijas drošas vides veicināšanai Jēkabpils novada Dunavas pagastā”. Šobrīd objektā norit noslēdzošie darbi Dunavas pārceltuves teritorijas labiekārtošanai. Pie pārceltuves uzstādīta hibrīdapgaismojuma laterna, patlaban tiek uzstādīta nojume.Labiekārtošanas darbus Dunavas pagasta pārceltuves teritorijā veic SIA “LEGĀTS”. Kopējās projekta izmaksas 5 tūkstoši 118 eiro.
Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Jēkabpils Radio1 ziņās klausieties: Piena pārstrādes uzņēmumi ceļ trauksmi par straujo cenu kāpumu, un Noteiks publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori.
Mariupoles krišanas draudi ir mazinājušies, jo Krievijai nepietiek spēku uzbrukuma operāciju pabeigt līdz galam, secinājis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un prezidenta Vladimira Putina sarunas analīzes.
Ukrainas Bruņotie spēki ceturtdien notriekuši 15 Krievijas gaisa mērķus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība. Notriektas trīs lidmašīnas, trīs helikopteri un deviņi droni "Orlan-10". Notriekto lidmašīnu vidū pēc provizoriskiem datiem ir "Su-24", "Su-25", kā arī modernā lidmašīna "Su-35", bet helikopteru vidū divi "Mi-8" un modernais helikopters "Ka-52".
Krievijas karaspēks ir izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 tūkstoši ukraiņu, uzrunā Portugāles parlamentam paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka deportētajiem ukraiņiem tiek atņemti sakaru līdzekļi un pat viņu dokumenti. Viņus sadala pa attāliem Krievijas reģioniem. Okupanti ir izveidojuši īpašas filtrācijas nometnes, lai sadalītu cilvēkus. Daļu no tiem, kas tur nonāk, vienkārši nogalina. Jaunietes izvaro. Zelenskis norāda, ka tā ir deportācija, ar ko nodarbojās visbriesmīgākie pagātnes totalitārie režīmi.
Krievijas un Ukrainas karā drīzāk varam runāt par ilgstošu karadarbību, nevis par konflikta iesaldēšanu. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš. Arī NBS Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs norādīja, ka kaujas Donbasā varētu ilgt pat līdz pusgadam, ja Krievijai vispār izdosies reģionu ieņemt.
Krievijas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, un valsts iekšzemes kopproduktam šogad gaidāma straujāka lejupslīde par iepriekš prognozēto, ceturtdien paziņoja Krievijas centrālā banka.
Turpinām ziņas
Piena pārstrādes uzņēmumi ceļ trauksmi par straujo svaigpiena cenas kāpumu. Tā gada laikā augusi par 44%. Līdz ar to gaidāms straujš cenu kāpums arī veikalu plauktos, ko daļa iedzīvotāju vairs nevarētu atļauties. Tāpēc nozare atkārtoti lūdz valdību samazināt pārtikai pievienotās vērtības nodokli, kā arī sniegt tiešu atbalstu piena pārstrādes uzņēmumiem.
Par straujo cenu kāpumu brīdināja arī zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" vadītājs Andris Bite, kurš uzskata – rudenī gada griezumā pārtikas cenas būs augušas par 50 un pat 100%. Tāpēc arī viņš iesaka apsvērt PVN samazināšanu pārtikas produktiem.
Tikmēr premjera partijas "Jaunās Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens diskusijā ar piensaimniekiem atbalstu PVN samazināšanai nesola, jo valstij vajadzību esot daudz. Bažas esot arī par to, ka samazinot PVN pārtikai lielākie ieguvēji būs tirgotāji, kas cenas plauktos nesamazinās.
Pēc gandrīz trīs gadu ilgas tiesāšanās vakar krimināllietā savu pēdējo vārdu sacīja apsūdzētais – bijušais bērnunama "Līkumi" direktors Juris Boķis. Viņš savu vainu pilnībā noliedz. Kriminālprocesā Boķis apsūdzēts par vardarbību pret bērnunama audzēkņiem, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, amatpersonas bezdarbību, kā arī piespiešanu veikt abortu. Prokurore Lita Sakoviča viņam prasa piemērot septiņu gadu un trīs mēnešus ilgu cietumsodu, ar liegumu piecus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatu. Spriedumu tiesa pasludinās pirmdien.
Un vēl
Saeima ar grozījumiem Ārstniecības likumā deleģējusi Ministru kabinetu noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori jeb sirds elektrošoki, kā arī to uzstādīšanas prasības. Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi. Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apliecības izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz. Likuma grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Jēkabpils Radio1 ziņās klausieties: Krievijas iebrukums radījis postījumus Ukrainas infrastruktūrai 60 miljardu dolāru apmērā, Latvijā samazinājies bezdarba līmenis, un Kāds bijis aprīļa vidus sinoptiķu vērtējumā?
Augsta ranga amatpersonas ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā izdevumam "The New York Times" atklājušas, ka amerikāņu izlūkdienestu vērtējumā tuvākās četras nedēļas noteiks iespējamo Krievijas uzsāktā kara Ukrainā iznākumu, kas uz vairākām desmitgadēm varētu ietekmēt to, kāda izskatīsies Eiropas karte.
ASV amatpersonas joprojām uzskata, ka karš būs ilgstošs un smags, taču rietumvalstīm obligāti un nekavējoties esot jānosūta Ukrainai pēc iespējas vairāk ieroču, jo īpaši tālās darbības rādiusa artilērija un pretartilērijas radari, lai nepieļautu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu Donbasā.
Ja Krievijas spēki spēs iekarot plašāku teritoriju Ukrainas austrumos, tad Kremlim būšot lielākas iespējas Krievijas sabiedrībai pasniegt savu tā dēvēto "speciālo operāciju" kā nelielu panākumu un apgalvot, ka ir nodrošināta aizsardzība krievvalodīgajai minoritātei Ukrainā.
Krievijas iebrukums radījis postījumus Ukrainas ēkām un infrastruktūrai aptuveni 60 miljardu dolāru apmērā, atsaucoties uz Pasaules Bankas konferencē prezidenta Deivida Malpasa sacīto, ziņo ziņu aģentūra "Reuters".
Latvijas Krievu savienība pēc Valsts Drošības dienesta brīdinājuma saviem biedriem liegusi sociālajos tīklos dalīties ar nepārbaudītu informāciju un ziņām par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Savukārt Saeimā par valsts drošību atbildīgo komisiju vadītāji uzskata, ka partijas biedru līdz šim paustais būtu pietiekams pamats runāt par tās slēgšanu.
Turpinām ziņas
Tiesai nodota krimināllieta, kurā pie kriminālatbildības saukts vīrietis par ziņu nelikumīgu vākšanu un to tiešu nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā. Saskaņā ar prokuratūras lēmumu apsūdzētais vīrietis ilgstoši sadarbojās ar kādas ārvalsts militāro izlūkdienestu, tā uzdevumā sniedzot tam ziņas. Proti, apsūdzētais nelikumīgi vāca militāra rakstura ziņas un ziņas par infrastruktūras objektiem, pēc tam tās nodeva ārvalsts izlūkdienesta rīcībā. Tādējādi apsūdzētais radīja apdraudējumu Latvijas drošības interesēm, tajā skaitā valsts iekšējai drošībai un valsts aizsardzības spējām.
Interesi par iespēju nodrošināt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā izrādījuši pieci uzņēmumi, kas jau šobrīd nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus pa dzelzceļu gan Eiropā, gan citās valstīs. Autotransporta direkcija ir uzsākusi iesniegto pieteikumu vērtēšanu un, ņemot vērā rezultātus, šī gada vasarā sadarbībā ar Satiksmes ministriju plānots pieņemt lēmumu par dzelzceļa pārvadājumu tirgus daļēju vai pilnīgu liberalizāciju.
Faktiskā bezdarba līmenis martā Latvijā bija 7,4%, un salīdzinājumā ar februāri tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās tāds pats kā februārī – 6,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Sieviešu faktiskā bezdarba līmenis martā samazinājās par 0,1 procentpunktu līdz 6,9%, taču vīriešu – par 0,2 procentpunktiem, sasniedzot 7,9%.
Un vēl
Aprīļa otrajā dekādē nokrišņu daudzums Latvijā bija 43% no normas, savukārt gaisa temperatūra bija vienu grāda desmitdaļu zemāka par ilggadējo vidējo rādītāju, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Vidējā gaisa temperatūra bija +5,6 grādi. Viszemāk – līdz -6 grādiem – termometra stabiņš noslīdēja 18. aprīlī Daugavpils novērojumu stacijā. Arī augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī – 20. aprīlī gaiss sasila līdz +19 grādiem.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa otrajā dekādē bija 5,3 milimetri jeb 57% zem dekādes normas.