2022.gada 30. jūnijs

Mareks, Tālivaldis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 26.aprīlī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 26.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 8.00-9.00 
Radio1 ziņās klausieties: Polija atzinusi, ka Ukrainai nodevusi tankus, Bijušajam bērnunama Līkumi direktoram Boķim piespriež cietumsodu, un Kāda situācija ir mājokļu tirgū?

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vakar paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi. Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju, apgalvojot, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās. 

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, komentējot Lavrova teikto par Trešā pasaules kara draudiem, atzīmēja, ka Maskava jūt sakāvi Ukrainā un tāpēc cenšas ar kodolkaru baidīt starptautisko sabiedrību, lai tā neatbalsta un nepalīdz Ukrainai. 
 
Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas galvaspilsētā Tiraspolē pirmdien nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā.

Lielbritānija nosūtīs Ukrainai ar pretgaisa raķešu palaišanas iekārtām aprīkotas bruņumašīnas, pirmdien pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless. Ukraina jau trīs nedēļas pret Krievijas spēkiem izmanto Lielbritānijas dāvātās raķetes "Starstreak", ministrs sacīja parlamentam.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis oficiāli atzinis to, par ko neoficiāli runāts jau vairākas dienas, proti, ka Polija Ukrainai nodevusi tankus. Telekanāla "Polsat" ēterā uz jautājumu, vai Polija ir nosūtījusi vai grasās nosūtīt Ukrainai tankus, premjers atbildēja ar "jā". Par detaļām Moraveckis runāt nevēlējās, skaidrojot to ar rūpēm par drošību, pirmkārt jau Ukrainā.
  
Lielākā daļa bojāgājušo krievijas armijas karavīru Ukrainā ir militārpersonas no nabadzīgajiem reģioniem, vēsta pravda.com.ua. Lielākie zaudējumi ir abās Krievijas Federācijas republikās - Dagestānā un Burjatijā.
  
Turpinām ziņas

Valdība šodien skatīs pasākumu plānu, kas paredz palielināt Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas kapacitāti līdz 40 tūkstošiem Latvijā. Plāna izmaksas  ir tuvu 100 miljoniem eiro. Iekļauta gan bēgļu izmitināšana un ēdināšana, gan iekļaušana sabiedrībā, izglītības sistēmā un citās sociālās dzīves sfērās. Par bēgļu izmitināšanu pabalstu varēs saņemt arī mājsaimniecības. 

Palīdzības meklētāju plūsmas neapsīkst, bet brīvprātīgo un ziedotāju vēlme, kā arī iespējas palīdzēt gan. Par to Latvijas Televīzija pārliecinājās, apmeklējot vienu no noliktavām, kura vēl pirms kāda laika bija pārpildīta ar precēm, ko sūtīt uz Ukrainu un izdalīt šurp atbraukušajiem bēgļiem, bet patlaban ir pustukša. Bēgļiem ļoti vajadzīga ir pārtika. Visvairāk – ātri pagatavojama, piemēram, konservi vai ātri aplejamas zupas. Lielākā daļa pārtikas paku šobrīd aiziet tiem ukraiņiem, kas pabalstus vēl gaida un nestrādā, kuri nav tuvinieku vai brīvprātīgo izmitināti.

Pēc gandrīz trīs gadu ilgas tiesāšanās vakar Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī bijušajam bērnunama "Līkumi" direktoram Jurim Boķim piesprieda pusotra gada cietumsodu, kā arī liegumu uz pieciem gadiem ieņemt valsts amatpersonas amatu. Boķis tika apsūdzēts par vardarbību pret bērnunama audzēkņiem, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, amatpersonas bezdarbību, kā arī piespiešanu veikt abortu. Šajā krimināllietā desmit personas tika atzītas par cietušajiem, un tiesa lēma par labu četriem cietušajiem piedzīt 500 eiro kompensāciju katram. Šis ir pirmās tiesu instances spriedums un visām iesaistītajām pusēm ir tiesības to pārsūdzēt.
  
Un vēl 
  
Mājokļu tirgū novērojams cenu kāpums, pieaug maksa ne tikai par nekustamā īpašuma iegādi, bet arī par īri. Cilvēki joprojām vairāk izvēlas iegādāties mājokli, vienlaikus kara bēgļu ierašanās no Ukrainas raisījusi lielu pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem. Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ienākumiem, kas pārsniedz tūkstoš eiro uz vienu ģimenes locekli. Eksperti atzīst, ka inflācijas pieauguma dēļ grūti prognozēt, kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus, taču viens gan esot skaidrs – cenas augs.

Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00 

Radio1 ziņās klausieties: Šodien aptuveni 40 valstis piedalīsies Ukrainas karam veltītā konferencē, Vairāk kā tūkstoš Ukrainas bēgļu Latvijā sākuši darbu, un Botāniskajā dārzā sākušas plaukt magnolijas. 

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins uzaicinājis aptuveni 40 valstis piedalīties Ukrainas karam veltītā konferencē, kas šodien notiks ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā, Vācijā. Konferencē tiks diskutēts par Ukrainas ilgtermiņa drošību un suverenitāti, kā arī apspriestas valsts aizsardzības vajadzības periodā pēc kara. ASV Aizsardzības ministrija uzsvērusi, ka konference netiek organizēta NATO paspārnē, un uzaicināto valstu vidū ir arī valstis, kas neietilpst NATO.

Pirmdienas vakarā bruņoti vīri iekļuvuši Hersonas pilsētas domes ēkā, atsaucoties uz Hersonas mēru Igoru Kolihajevu, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra “Unian”. Kolihajevs informē, ka bruņoti vīri iekļuva Hersonas pilsētas domes ēkā, atņēma atslēgas, nomainīja ukraiņu apsardzi pret savējiem. Pēc Kolihajeva teiktā, viņš ēku pametis pulksten 19:45 - virs mēra biroja joprojām bijis Ukrainas karogs. 

Jau ziņots, ka Krievija plāno sarīkot iestudētu referendumu Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā, lai attaisnotu tās okupāciju, norādījusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Krievijas Belgorodas apgabala gubernators pirmdien apgalvoja, ka Ukrainas bruņotie spēki bombardējuši šī apgabala ciemu, ievainojot divus civiliedzīvotājus un nodarot postījumus vairākiem namiem. 

Jau ziņots, ka Krievija pēdējās nedēļās ir apsūdzējusi Ukrainas spēkus, ka tie esot uzbrukuši mērķiem Krievijas teritorijā, tajā skaitā diviem ciemiem Belgorodas apgabalā un vienam ciemam Brjanskas apgabalā. Krievijas Kurskas apgabala gubernators pirmdien apgalvoja, ka Krievijas spēki no rīta esot notriekuši divus Ukrainas bezpilota lidaparātus.

 Saeimas prezidijā iesniegts likumprojekts, kas ļaus vienkāršākā ceļā likvidēt Latvijas valstij un demokrātiskai sabiedrībai naidīgas politiskās partijas. Šobrīd kā galvenā šādam aprakstam kvalificējas prokremliskā partija Latvijas Krievu savienība. Koalīcijā esošie Nacionālās apvienības deputāti iesnieguši likumprojektu, kas paredz papildināt Politisko partiju likumu ar šādu pantu: 

“Partijām savā darbībā aizliegts publiski slavināt, noliegt vai attaisnot genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu, kā arī veikt vai atbalstīt darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes, suverenitātes, neatkarības vai konstitucionālās iekārtas graušanu.”

Turpinām ziņas

Līdz 21.aprīlim tūkstoš 354 Ukrainas civiliedzīvotāji sākuši darbu Latvijā. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, visvairāk jeb 113 ukraiņu bēgļu sākuši darbu restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, 95 - vispārējo valsts dienestu darbības jomā, 68 nodarbojas ar izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās un 67 - ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku. Vēl 30 Ukrainas civiliedzīvotāju strādā darbu, kas saistīts ar zivju pārstrādi un konservēšanu, 20 nodarbināti dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības jomā, bet vismazāk jeb 14 - kravu pārvadājumu pa autoceļiem jomā. Savukārt kā saimnieciskās darbības veicēji no reģistrējušies astoņi ukraiņu bēgļi.

Sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekme uz ekonomiku būs ilgtermiņā, tāpēc jāmeklē iespējas pārorientēties, biznesa augstskolas  Turība diskusijā "Kara sankciju ietekme uz Latvijas uzņēmējdarbību" atzina tās dalībnieki. Ekspertu ieskatā atbalsta pasākumi sankciju radīto grūtību pārvarēšanai nedrīkst būt mērķēti uz grūtā perioda "izsēdēšanu", kā tas bija Covid-19 gadījumā. Tāpat diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka no valsts puses būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi visiem jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku - jānoņem jebkādi kavējoši ierobežojumi, lai enerģētisko neatkarību stiprinošo projektu realizācija varētu sākties pēc iespējas ātrāk.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotāju cenu līmenis šī gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājies par 27,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja: cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes izstrādājumu ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Un vēl

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā sākušas plaukt magnolijas. Kā pirmā uzziedējusi Lebnera magnolija, vēsta Latvijas Universitātes ieraksts sociālajā vietnē "Facebook". Botāniskais dārzs lūdz apmeklētājus ņemt verā darbalaikus. Dārza darba laiks aprīlī - no pulksten desmitiem līdz septiņiem vakarā, tauriņu māja atvērta līdz četriem pēcpusdienā, savukārt augu mājas pagaidām ir slēgtas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas ārlietu ministrs skaidro, ko nozīmē Krievijas draudi par pasaules trešo karu; 4. maija deklarācijas klubs aicina demontēt uzvaras pieminekli Rīgā; un Aizsardzības ministrija aicina stāties zemessardzē.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 22 100 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 918 tankus, 2308 bruņutransportierus, 416 lielgabalus, 149 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 69 zenītartilērijas iekārtas, 184 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1643 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 205 bezpilota lidaparātus, 31 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Lielbritānijas bruņoto spēku valsts ministrs Džeimss Hīpijs intervijā "Times Radio" paudis viedokli, ka kara apstākļos Ukrainai ir pilnas tiesības uzbrukt mērķiem Krievijā. Ir pilnīgi leģitīmi, ka Ukraina uzbrūk mērķiem Krievijā, lai traucētu loģistikai, ko Krievija izmanto, lai karotu Ukrainā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē Twitter komentējis Krievijas izteikumus, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi. Kā ierakstā angļu valodā norāda ārlietu ministrs, Krievijas draudi par Trešo pasaules karu ir skaidra zīme, ka Ukrainai karā ir panākumi. Tāpat Rinkēvičs pauž, ka pasaule nedrīkst pakļauties Krievijas šantāžai, bet ir jādubulto atbalsts Ukrainai un jāpalielina sankcijas pret Krieviju, jo tikai stingra un konsekventa pieeja var atjaunot starptautiskās tiesības un kārtību. 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" apstiprinājusi, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru tiek pārdota ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājam Īlonam Maskam. Viņš iepriekš paziņoja, ka šim iecerētajam darījumam ir nodrošinājis finansējumu 46,5 miljardu dolāru apmērā. Kā ziņots, Masks, kurš aprīļa sākumā atklāja, ka kopš janvāra beigām nopircis 9,2% "Twitter" akciju, kļūstot par "Twitter" lielāko akcionāru, atlikušās akcijas piedāvājis iegādāties par 54,20 dolāriem par akciju. Līdz ar to viņš uzņēmumu novērtējis par 43 miljardiem dolāru.

Turpinām ziņas

Vairākums bijušo Augstākās padomes deputātu, kuri ir 4. maija deklarācijas kluba biedri, vēlas, lai tiktu demontēts piemineklis Uzvaras parkā Rīgā, jo uzskata to par Krievijas simbolu, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību. Kluba prezidente Velta Čebotarenoka norāda, ka piemineklis valsts iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai mūsu Latvijā un tās galvaspilsētā Rīgā. Kluba biedri uzticas valdībai, kura ir informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar pieminekli. Tomēr viņi uzskata, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā kara Ukrainā kontekstā. 

Izglītības un zinātnes ministrija aicina valdību no 1.jūlija atcelt izglītības nozarei noteiktās prasības par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību. Grozījumi arī dotu tiesības personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, tajā skaitā speciālās, vai profesionālas izglītības iestādēs ar 1.jūniju tikt nodarbinātiem izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā vasaras brīvdienās bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Un vēl

Ar aicinājumu “Nāc nosargāt un stiprināt!” Aizsardzības ministrija uzrunā sabiedrību par iestāšanos Zemessardzē, kā arī pieteikšanos rezervistu apmācībām.  Krievijas uzsāktais karš Ukrainā uzskatāmi parāda, cik svarīga ir katra pilsoņa loma un iesaiste valsts aizsardzībā, un tieši Zemessardzē apgūtās militārās pamatiemaņas, kā arī iegūtās zināšanas un prasmes ir tās, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju. 

Jau ziņots, ka opumā patlaban Zemessardzē dienē ap 8 tūkstoši 200 Latvijas pilsoņu, tomēr Valsts aizsardzības koncepcijas mērķis līdz 2024. gadam paredz palielināt zemessargu skaitu līdz 10 tūkstoši.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00 

Radio1 ziņās klausieties: ANO ģenerālsekretārs cer pēc iespējas ātrāk rast veidu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā, Valdība šodien atbalstīja atbalstīja 4,9 miljonu eiro novirzīšanu veselības nozarei, un Lux Express no maija pārtrauks reisu Rīga-Jēkabpils-Daugavpils. 
 
Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī veicis 35 aviācijas triecienus Mariupolē rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijai, pavēstīja Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu vienība "Azov". "Azovstaļ" teritorija, kur atrodas Mariupoles aizstāvji un kur slēpjas mierīgie iedzīvotāji, pakļauta Krievijas karaspēka ugunij, "Telegram" kanālā pavēstīja "Azov".

Lielbritānijas izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija mēģina aplenkt labi nocietinātās ukraiņu pozīcijas Ukrainas austrumos. Uz dienvidiem no Izjumas notiek smagas kaujas, Krievijas karaspēkam mēģinot virzīties uz Slovjanskas un Kramatorskas pilsētām no ziemeļiem un austrumiem. Krievijas armijas vienības varētu uzbrukt Zaporižjai no dienvidiem. Zaporižju joprojām apšauda un Ukrainas armija gatavojas tās aizsardzībai.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vizītē Krievijā otrdien paziņojis, ka cer pēc iespējas ātrāk atrast veidu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Viņš, sākot sarunas Krievijā norādījis, ka visi ir ieinteresēti atrast veidus, kā radīt apstākļus efektīvam dialogam, pēc iespējas ātrāk radīt apstākļus pamieram, radīt apstākļus mierīgam risinājumam.

Arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atbalstīt viņa centienus, lai Ukrainā panāktu paliekošu mieru, norādot, ka šis karš nodara ļaunumu pilnīgi visiem. Erdogans uzsvēris, ka "pozitīvā virzība, kas iegūta Stambulas sarunās, ir jāturpina", pavēstīja Turcijas prezidenta birojs, šādi izsakoties par Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunām Stambulā marta beigās.

Turpinām ziņas
  
Valdība šodien atbalstīja atbalstīja 4,9 miljonu eiro novirzīšanu veselības nozarei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. No šiem līdzekļiem paredzēts nedaudz vairāk nekā 3,2 miljonus eiro novirzīt, lai slimnīcām segtu izdevumus par gultu izveidi, materiāltehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras uzlabošanu no 2021.gada decembra līdz šā gada aprīlim. Savukārt gandrīz 1,7 miljoni eiro nozarei nepieciešami ārstniecības iestāžu izdevumu segšanai, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumu medicīniskām ierīcēm un precēm laikā no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim. 

Latvija bez atlīdzības nodos Ukrainas transplantācijas koordinācijas centram medicīnisko aprīkojumu 29 tūkstoši 996 eiro vērtībā. Valsts asinsdonoru centrs no saviem resursiem ziedos iekārtu trombocītu masas uzglabāšanai, svarus-šeikerus asins sagatavošanai, centrifūgas asins centrifugēšanai, automātiskas asins izspiešanas no caurulītēm iekārtas, asins sadalīšanas iekārtas, kā arī ierīces hemoglobīna līmeņa noteikšanai donoriem. Aprīkojuma transportēšanu uz Ukrainu nodrošinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. 
 
Rīgas iedzīvotāju skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir samazinājies, turklāt par 25% atpaliekam no pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām ienākumu ziņā un līdzīgi ir ar izaugsmes tempu, secinājis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš norāda, ka ienākumu ziņā Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas, un laika gaitā šī plaisa paplašinās. Savukārt, ja runā par dzīves kvalitāti, tad atpalicība ir vēl lielāka, salīdzinot ar Igauniju, Lietuvu un vairumu citu Eiropas pilsētu. Krasnopjorovs norāda, ka šobrīd līderpozīcijas godā Baltijas valstu konkurencē gozējas Viļņa.

Un vēl

 "Lux Express" no 1. maija slēgs maršrutu Rīga–Jēkabpils–Daugavpils. Satiksmi nodrošinās "Daugavpils autobusu parks". Uzņēmumā informēja, ka strauji kāpušas izmaksas, bet pastāvošie tirgus ierobežojumi un neskaidrās attīstības perspektīvas liedz uzņēmumam veidot plašāku Latvijas iekšzemes tālsatiksmes maršrutu tīklu.

Atstājiet komentāru