Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.aprīlī
- 27 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: ANO ģenerālsekretārs apstiprina, ka Krievijas uzsāktais karš ir Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpums; Saeimas komisija atbalsta kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā virs 1,5 promilēm; un Iznākusi «Līvu» dibinātāja Jura Pavītola grāmata «Liecinieka spoguļportrets».
ASV aizsardzības sekretāra Loida Ostina komentārs, ka ASV vēlas redzēt Krieviju militāri novājinātu un nespējīgu ātri atgūties, iezīmē pavērsienu Vašingtonas deklarētajos mērķos, kas ir pamatā tās militārajam atbalstam Ukrainai, vēsta ziņu aģentūra “The Guardian”. Preses konferencē Polijā, pēc vizītes Kijivā, Ostinam tika jautāts vai ASV mērķi šobrīd var tikt definēti citādāk, nekā tie, kas tika izvirzīti īsi pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Atbildot viņš minēja jau iepriekš pausto administrācijas nostāju par palīdzību Ukrainai aizsargāt teritoriju un saglabāt tās suverenitāti. Tam sekoja piebilde par otru mērķi — ASV vēlas redzēt Krieviju militāri novājinātu līdz līmenim, kurā Maskava nevar veikt tādu iebrukumu, kāds pašreiz redzams Ukrainā.
Krievijas karaspēks sācis aktīvi apšaudīt Ukrainas dzelzceļa infrastruktūru, lai traucētu militārās tehnikas piegādes ukraiņiem. Tādējādi agresors mēģina pārtraukt arī Ukrainas eksportu. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko norāda, ka dzelzceļam joprojām ir būtiska nozīme arī iedzīvotāju evakuācijā, lai gan pēc uzbrukumiem Kramatorskai pasažieru drošība nav prognozējama.
Joprojām aktīvākā karadarbība norisinās Ukrainas austrumos. Harkivā šajās dienās intensīvi bombardēts Saltivkas rajons. Ielas, kas ved uz Saltivku, lielākoties ir pamestas un pilnas ar drupām. Spītējot briesmām, brīvprātīgie mobilizējas, lai nogādātu pārtiku uz vissmagāk skartajiem apgabaliem.
Arī Izjumas pilsētas tuvumā norisinās smagas kaujas, Krievijas karaspēkam mēģinot virzīties uz Slovjanskas un Kramatorskas pilsētām no ziemeļiem un austrumiem.
Tikmēr Ukrainas karaspēks gatavojas Zaporižjas aizsardzībai pret iespējamo krievu uzbrukumu no dienvidiem, vēsta britu militārie izlūki. Karadarbība turpinās arī Ukrainas dienvidos. Krievijas spēki veikuši vairākus raķešu uzbrukumus Odesas apgabalā. Vienā no tiem bojāts tilts pāri Dņestras upei.
Krievija "principā" piekritusi Apvienoto Nāciju Organizācijas iesaistei Ukrainas civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles. Vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antonio Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
ANO lēš, ka līdz gada beigām kopējais Ukrainas kara bēgļu skaits varētu pieaugt līdz 8,3 miljoniem. Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Ukrainu ir pametuši vairāk nekā 5,2 miljoni ukraiņu, bet vēl 7,7 miljoni ir pametuši savas mājas, lai dotos uz relatīvi drošākiem reģioniem Ukrainas iekšienē.
Turpinām ziņas
Valdība vakar konceptuāli vienojās par jaunām atbalsta programmām uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai. Ekonomikas ministrijā sola, ka tuvākajā laikā uzņēmējiem būs pieejami šādi jauni atbalsta instrumenti: aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 39 miljonu eiro apmērā, garantijas 22,5 miljonu eiro apmērā, eksporta kredīta garantijas 1,3 miljonu eiro apmērā, pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai.
Saeimas Juridiskā komisija otrdien lēma izskatīšanai parlamentā virzīt grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
Grozījumi attieksies uz visu veidu automobiļu, traktoru un citu pašgājēju mašīnu, tramvaju, trolejbusu, motociklu un citu mehānisko transportlīdzekļu, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, vadīšanu šādā reibumā. Uz velosipēdu, elektroskrejriteņu un mopēda vadīšanu šī Krimināllikumā plānotā norma neattieksies – par šādu transportlīdzekļu vadīšanu reibumā saglabāsies administratīvā atbildība.
Un vēl
Latviešu mūziķis, rokgrupas "Līvi" dibinātājs Juris Pavītols savas atmiņas par piedzīvoto apkopojis grāmatā "Liecinieka spoguļportrets". Tas ir stāsts par sirdsapziņu – grāmatu raksturo pats autors. Savukārt mūziķis Ingus Ulmanis uzsver, ka grāmata ir par mūsu mīļo Latviju, par patiesību, ko katrs redzam savām acīm, un "Līviem", par kuriem tiks runāts arī pēc tam, kad mūsu pašu vairs nebūs. Maija beigās iecerēts papildināt grāmatā rakstīto, izdodot plati ar līdz šim nekur vēl neskanējušām Jura Pavītola 70. gados sacerētām dziesmām.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties : Krievija aptur Polijai un Bulgārijai gāzes piegādi, Piedāvā rudenī vēlreiz piešķirt vienreizējamu maksājumu pensionāriem, un Brīvdienās Siguldā norisināsies Latvijas stādu parāde.
Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā Krievijas karaspēkā izsludināta pilna kaujas gatavība, otrdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Krievija cenšas destabilizēt situāciju Piedņestrā, norāda Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks, brīdinot – ja Ukraina karā ar Krieviju nenoturēsies, Krievija nākamajā dienā būs pie Kišiņevas.
Ukrainas Bruņotie spēki zina par Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā izvietotā Krievijas karaspēka jaudām un no tā nebaidās, apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas Bruņotie spēki varēs pāriet pretuzbrukumā, kad būs atbilstošs bruņojums patlaban okupēto teritoriju atbrīvošanai, otrdien sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Lai pārietu pretuzbrukumā, Ukrainas karavīriem nepieciešams daudz tehnikas un dzīvā spēka, kā arī aizmugure, televīzijas maratona gaitā norādīja amatpersona. Taču Ukrainas Bruņotie spēki pāries pretuzbrukumā bez vilcināšanās, tiklīdz parādīsies šāda izdevība.
Rietumvalstu specdienestiem ir zināms, kur atrodas bunkurs, kurā uzturas Krievijas prezidents Vladimirs Putins, paziņojis bijušais Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Viņš sacīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Putins nav iedrošinājies veikt kodoltriecienu, ir tas, ka pēc tam tiktu veikts atbildes trieciens uz vietu, kur Putins slēpjas.
Krievija no šodienas aptur Polijai gāzes piegādi pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu, atsaucoties uz Polijas valsts naftas un dabasgāzes kompānijas paziņojumu. Polijas valsts naftas un dabasgāzes kompānija Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.
Tāpat Krievijas gāzes piegāde pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu tiks pārtraukta Bulgārijai, kas ir tikpat kā pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes. Bulgārija meklē alternatīvus piegādes avotus un jau rīkojusi sarunas ar Grieķiju un Turciju, kā arī vēlas palielināt gāzes iepirkumus Azerbaidžānā. Pašlaik Bulgārijai ar "Gazprom" noslēgts piegādes līgums uz desmit gadiem, kura termiņš beidzas šā gada nogalē.
Starptautiskā Ledus hokeja federācija atņēmusi tiesības 2023. gadā Krievijai rīkot pasaules hokeja čempionātu. Šāds lēmumus pieņemts vakar federācijas padomes sēdē. Lēmuma galvenais iemels saistīts ar visu iesaistīto spēlētāju, amatpersonu, mediju un līdzjutēju drošību un labklājību. Turnīra norise bija paredzēta 2023. gadā no 5. līdz 21. maijam Sanktpēterburgā. Jauna rīkotājvalsts tiks apstiprināta ikgadējā federācijas kongresā, kas notiks maijā Tamperē.
Turpinām ziņas
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus "Likumā par ostām", kas stāsies spēkā šodien, liecina oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" publikācija. Ostu likums paredz, ka līdz 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai. Līdz gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas.
Labklājības ministrija piedāvā decembrī vēlreiz piešķirt vienreizēju maksājumu pensionāriem - sirmgalvjiem ar pensiju līdz 300 eiro tiek piedāvāts piešķirt 200 eiro piemaksu, savukārt pensijai virs 300 eiro vienreizējais maksājums būtu tik liels, lai pensija sasniegtu 500, liecina Saeimas mājaslapā publicētā Labklājības ministrijas prezentācija. Šādu vienreizēju maksājumu tiek piedāvāts veikt katru gadu, šim nolūkam atvēlot ap 43 miljoniem eiro gadā.
Un vēl
Sestdien, 30. aprīlī un svētdien, 1. maijā Siguldas Svētku laukumā norisināsies 18. Latvijas Stādu parāde, kurā varēs iegādāties ne tikai krāšņus stādus savam dārzam, bet arī noderīgus darba rīkus un dārza tehniku. Stādu parāde abas dienas notiks no pulksten 9 līdz pulksten 17. Ieeja tajā ir bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pasaules Banka: Pasauli apdraud lielākais enerģētikas satricinājums kopš 70.gadiem; Iedzīvotāji var pieteikties privātmāju siltināšanas programmai; un Sinoptiķi neiepriecina ar laika prognozi.
Enerģijas cenas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir strauji pieaugušas un, visticamāk, saglabāsies ļoti augstā līmenī līdz 2024.gadam, radot lielāko enerģētikas satricinājumu kopš 20.gadsimta 70.gadiem, brīdina Pasaules Banka. Šo satricinājumu, kas enerģijas cenas šogad paaugstinās par 50%, saasina tirdzniecības ierobežojumi, kā arī pārtikas produktu, degvielas un mēslojumu cenu kāpums. Banka prognozē, ka vidējā "Brent" jēlnaftas cena šogad veidos 100 dolārus par barelu, bet Eiropas dabasgāzes cena būs divreiz lielāka, nekā pērn.
Ja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izdosies sasniegt savus mērķus, Eiropai gaidāmas jaunas ciešanas, brīdina Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa. Valstīm, kas nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir jādubulto savu palīdzību Kijivai, tai skaitā jānodrošina smagā bruņojuma, arī tanku un lidmašīnu, piegādes, lai apturētu šo agresiju. Ja Putins panāks savu, visai Eiropai gaidāmas jaunas, ārkārtējas ciešanas, bet sekas būs šausmīgas visai pasaulei.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā demontēta bronzas skulptūra, kas simbolizēja Krievijas un Ukrainas draudzību, liecina ziņu aģentūru fotogrāfijas. Krievu un ukraiņu strādniekus simbolizējošā statuja bija daļa no tā sauktās "Tautu draudzības arkas" pieminekļa, kas atklāts 1982. gadā par godu PSRS 60. gadadienai un Kijivas 1500 gadiem. Komplekss sastāv no milzīgas metāla arkas, kā arī bronzas statujas un granīta skulpturālās kompozīcijas. Bronzas strādnieku demontāžas laikā pirmā zemē nokritusi krievu strādnieka galva, liecina foto un video no demontāžas procesa. Granīta skulpturālo kompozīciju paredzēts nojaukt vēlāk.
Pasaulē lielākais bezpilota lidaparātu ražotājs - Ķīnas uzņēmums "SZ DJI Technology Co." - paziņojis par pagaidu darbības apturēšanu Krievijā un Ukrainā. Tādējādi šis ir pirmais lielais Ķīnas uzņēmums, kas nolēmis apturēt savas produkcijas pārdošanu Krievijā pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā kopumā reģistrēti 25 tūkstoši 194 Ukrainas civiliedzīvotāji, savukārt 19 tūkstoši 972 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija. Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 9 tūkstoši 614 personām. Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Turpinām ziņas
No šodienas iedzīvotāji var pieteikties "Altum" atbalsta programmā privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalsts privātmāju īpašniekiem visā Latvijā paredzēts grantu tehniskās palīdzības un garantiju veidā, un maksimālā atbalsta summa būs 6 tūkstoši eiro. Pieteikumus var iesniegt "Altum" klientu apkalpošanas portālā "mans.altum.lv". Pieteikumus izskatīs iesniegšanas kārtībā un aicina interesentus jau savlaicīgi iepazīties ar informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem.
Jau ziņots, lai pretendētu uz atbalstu "Altum" privātmāju energoefektivitātes programmā, mājai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem - saskaņā ar "kadastrs.lv" reģistra datiem mājai jāatbilst viena vai divu dzīvokļu mājas klasei, tai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, mājā nedrīkst veikt saimniecisko darbību, kā arī pieteikuma iesniedzējam ir jābūt ēkas īpašniekam un viņa apgādībā jābūt vismaz vienam bērnam.
Valsts policija kādā Aizkraukles skolā pieķērusi nepilngadīgu skolēnu, kas atradies alkohola reibumā. Skolēna izelpā konstatētas 0,66 promiles. Policijā par notikušo sākts administratīvā pārkāpuma process. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam, bērns nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, un par bērna atrašanos alkoholisko dzērienu ietekmē tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 35 eiro.
Otru iespējamo starptautisko militāro bāzi varētu veidot jebkurā Latvijas reģionā, tomēr jaunā bāze netiktu būvēta Ādažos, jo šajā reģionā militārajā jomā kapacitāte esot jau izsmelta. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagaidām neatklāj nevienu no Aizsardzības ministrijas potenciālajām jaunās bāzes atrašanās vietām, tomēr viņš piebilda, ka “padomā ir trīs vietas”. Svarīgs faktors, kas tiks ņemts vērā jaunās bāzes atrašanās vietā, ir reģionu attīstība.
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē naktīs temperatūra bieži slīdēs zem nulles, bet nākamnedēļ gan kļūs mazliet siltāks, liecina prognozes. Atlikušajās nedēļas dienās nokrišņu būs maz, bet ceturtdien un piektdien vietām neliels, īslaicīgs lietus un slapjš sniegs iespējams. Brīvdienās visā valstī būs sauss, lielākoties saulains laiks. Valdošie būs lēni līdz mēreni ziemeļu un rietumu vēji. Brīvdienās bieži būs lēns mainīga virziena vējš. Gaisa temperatūra naktīs lielākoties -3...3 grādu robežās, bet vietām, īpaši sestdienas agrā rītā līdz -4...-5 grādiem. Dienās pakāpeniski kļūs siltāks - ceturtdien līdz 6...11 grādiem, piektdien un sestdien 7...13 grādiem.
Nākamās nedēļas sākumā biežāk parādīsies lietus mākoņi, tomēr joprojām būs arī daudz saulainu brīžu. Naktīs temperatūra vairs nebūs zem nulles, pēcpusdienās pārsvarā 12...17 grādi. Taču nedēļas otrajā pusē atkal iespējama būtiska temperatūras pazemināšanās visā valstī.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un agresorvalsts Vladimira Putina tikšanās varētu notikt tuvākajās dienās ; Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu pieteicies arī Jēkabs Straume; un Nevalstiskās organizācijas aicina nerīkot uguņošanu.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un agresorvalsts Vladimira Putina tikšanās varētu notikt tuvākajās dienās, sacījis Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars. Viņš norāda, ka prezidents Erdogans ir vairākkārt ticies ar Putina kungu un Zelenska kungu. Šajās sanāksmēs prezidents cenšas pēc iespējas ātrāk panākt pamieru un sēsties pie sarunu galda. Tāpēc ir cerība, ka, neskatoties uz zināmām grūtībām, abi līderi tuvākajās dienās varētu sanākt kopā.
Krievijas bankas "Gazprombank" bijušais viceprezidents Igors Volobujevs intervijā tīmekļa izdevumiem "The Insider" un "Liga.net" pavēstījis, ka ir aizbraucis no Krievijas uz Ukrainu un iestājies Kijivas teritoriālās aizsardzības spēku rindās. Sākoties Krievijas karam pret Ukrainu, viņš savāca mantas un 2.martā pameta Maskavu.
Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā tūkstoš 300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir samazinājies uz pusi, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Viņa piebilda, ka tās ir gan gaisā, gan jūrā, gan uz zemes bāzētās raķetes. Maļara uzsvēra, ka Krievijā pastāv raķešu ražošana, bet tagad tā ir sarežģījusies, jo raķešu komplektējošās daļas tika importētas, līdz ar to Krievija patlaban nevar atjaunot savus raķešu krājumus.
Šodien Rīgā no Dānijas ostas Koges ieradušies divi transportlīdzekļu pārvadāšanas kuģi, kas Latvijā nogādāja gandrīz 300 Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1.brigādes militārās un atbalsta tehnikas vienības, tajā skaitā kājnieku kaujas mašīnas “Piranha V” un kāpurķēžu kājnieku kaujas mašīnas “CV 90”. Dānijas kontingenta izvietošana Latvijā un dāņu karavīru dalība kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citu sabiedroto valstu vienībām nodrošinās gan NATO dalībvalstu savietojamības turpmāku pilnveidošanu, gan arī augstāku gatavību reaģēšanai uz pašlaik aktuāliem drošības izaicinājumiem stratēģiskā, operacionālā un taktiskā līmenī.
Turpinām ziņas
Pašreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume ir pieteicies konkursā uz biroja priekšnieka amatu, šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja pats Straume. Viņš, atskatoties uz paveikto, Latvijas Radio apgalvoja, ka pirms pieciem gadiem KNAB saņēmis nolaistā stāvoklī, tajā skaitā, motivācijas un atalgojuma jomā. Pārliecinot valdību, KNAB patlaban atalgojums ir adekvāts, KNAB ēka ir priekšzīmīga, ir piešķirtas papildu štata vietas un ir citi nepieciešamie resursi.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 8.martā nolēma rīkot atklātu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Likums nosaka, ka KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem. Pretendenti bija aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski līdz 6.aprīlim. Konkursā saņemti pieteikumi tikai no diviem pretendentiem.
Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 1,15 miljonus eiro Tieslietu ministrijai vienreizējām investīcijām, lai segtu izdevumus par iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu, tai skaitā nodrošinot divu cietumu žoga pārbūvi. Ieslodzījuma vietu nožogojumi, kuri nodrošina ieslodzījuma vietas "ārējo drošības līniju", ir morāli un fiziski novecojuši, un daļu no tiem vairs praktiski nav iespējams remontēt, jo vairs neeksistē šo līdzekļu ražotāji. Visu ieslodzījuma vietu nožogojuma kopējais garums ir aptuveni 9 tūkstoši metri. Par situācijas nopietnību liecina arī tas, ka pēdējos gados fiksēti ieslodzīto bēgšanas vai to mēģinājumu gadījumi.
Jau ziņots, ka pērnā gada 8.novembrī no Jēkabpils cietuma izbēga notiesātais Igors Korolis. Viņš, izmantojot palīglīdzekļus, pārvarēja ieslodzījuma vietas nožogojumu un izbēga no Jēkabpils cietuma. Vēlāk viņš tika aizturēts.
Un vēl
Vairākas nevalstiskās organizācijas aicina valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus un visus Latvijas iedzīvotājus Ukrainas bēgļu labad atteikties no uguņošanas. Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone norāda, ka bumbu triecieniem un signālraķešu svilpieniem līdzīgi trokšņi var izraisīt Ukrainas cilvēku retraumatizāciju. Tādējādi salūta un uguņošanas skaņas var atgriezt cilvēkus atpakaļ situācijā, no kuras viņi ir nesen izbēguši. Aicinājumam paudušas aptuveni 17 nevalstiskās organizācijas.