Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 29.aprīlī
- 29 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: ASV prezidents rosina Krievijas oligarhiem konfiscētos aktīvus izmantot kompensācijām Ukrainai; Latviju novērtē kā ne pārāk gatavu bēgļu integrācijai, un Zemnieks Gazas joslā atradis 4 tūkstoši 500 gadu senu dievietes statuju
Ukrainas prokuratūra noskaidrojusi desmit Krievijas karavīru identitāti, kas tiek turēti aizdomās par kara noziegumu pastrādāšanu Kijivas apgabala Bučā, ceturtdien pavēstīja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Viņa publiskojusi desmit Krievijas karavīru sarakstu, par kuriem ir noskaidrots, ka viņi cietsirdīgi izturējušies pret mierīgajiem iedzīvotājiem, kā arī pārkāpuši likumus un kara vešanas paražas. Bučas apgabala prokuratūra izvirzījusi pret šiem Krievijas karavīriem aizdomas.
Krievijas okupantu sagrautās Ukrainas pilsētas Mariupoles iedzīvotāju dzīvības apdraud ne tikai bombardēšanas, bet antisanitāro apstākļu dēļ arī tādas bīstamas slimības kā holera, dizentērija un zarnu nūjiņu izraisītas infekcijas, ziņo portāls UNIAN. Gaisa temperatūra dienās jau sasniedz ap 20 Celsija grādus, kas var veicināt drīzu epidēmiju uzliesmojumu. Pilsētā nedarbojas centralizētā ūdens apgāde un kanalizācija, trūkst dzeramā ūdens un pārtikas, bet zem gruvešiem atrodas tūkstošiem līķu, skaidro mērija.
Baltais nams ceturtdien ierosināja izmantot Krievijas oligarhiem konfiscētos aktīvus, lai Ukrainai kompensētu Krievijas iebrukumā nodarīto postu. Tādējādi varētu "pārskaitīt ieņēmumus par konfiscētajiem kleptokrātijas īpašumiem Ukrainai, lai kompensētu Krievijas agresijas nodarīto ļaunumu", teikts Baltā nama paziņojumā. Kompensāciju ideja ir daļa no jaunajiem priekšlikumiem, lai ekonomisko sodu, kas noteikts Krievijai par tās karu pret Ukrainu, padarītu smagāku.
Vācijas Bundestāgs ar ievērojamu balsu pārsvaru atbalstījis Ukrainas nodrošināšanu ar smago bruņojumu un kompleksām bruņojuma sistēmām. Par priekšlikumu balsoja 586 deputāti, 100 bija pret un septiņi atturējās. Balsojums parlamenta apakšnamā iezīmē būtisku pavērsienu Vācijas politikā, pēc tam kad valdība vairākas nedēļas bija atturīgi izturējusies pret smagā bruņojuma piegāžu perspektīvu. Vācija arī norīkos vairāk karavīru, lai stiprinātu NATO klātbūtni Austrumeiropā.
Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā. Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 tūkstoši tonnu Ukrainas graudu pa sauszemes ceļiem. Ukrainai pašlaik ir 20 miljonu tonnu pērn novāktu graudu, kas nav vajadzīgi pašmāju tirgū un ir paredzēti eksportam.
Turpinām ziņas
Visvairāk Ukrainas bēgļu uzņem tās valstis, kuras ir vismazāk gatavas bēgļu integrācijai, tai skaitā Latvija, liecina ziņojums, kas publicēts projektā "Nacionālais integrācijas novērtēšanas mehānisms". Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu, atvērtībā pārvietotajām personām. Tomēr publiskotais ziņojums liecina, ka vairāku valstu ilgtermiņa integrācijas sistēmas šādam pavērsienam nav gatavas. Ziņojumā par Latviju secināts, ka no 2019.gada beigām līdz 2021.gada pavasarim starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas sistēmā netika veiktas lielas izmaiņas.
Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas koncernu "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga". Kalvītis norāda, ka šobrīd LG dabasgāzes krājumi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu atļauties gaidīt komerciāli izdevīgāku dabasgāzes cenu, kad atsākt iepirkt dabasgāzi.
Latvijas gāzei ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro. Kā zināms agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.
Tikmēr Polija paziņojusi, ka Eiropas Savienībai būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi.
Un vēl
Palestīniešu arheologi vēsta, ka Gazas joslā atrasta vismaz 4 tūkstoši 500 gadu sena kanaāniešu auglības un kara dievietes Anates statuja. Dievietes statuju atrada kāds zemnieks, uzrokot savu zemi, Gazas joslas dienvidos, rakstīts izdevumā “BBC”. 22 centimetrus augstajā statujā cirsta dievietes seja, bet uz galvas – čūsku kronis. Anate ir viena no zināmākajām kanaāniešu dievietēm. Jaunatklātā statuja tagad ir izstādīta vienā no Gazas nedaudzajiem muzejiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija apšauda Kijevu ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā, Finanšu ministrs aicina piešķirt pabalstus mērķtiecīgi, un Atgādina, ka lakšu vākšana savvaļā nav atļauta.
Krievijas spēki ceturtdienas vakarā apšaudījuši Kijivu, divreiz trāpot Ševčenko rajonā galvaspilsētas centrā, paziņojis Kijivas mērs Vitālijs Kličko. Valsts ārkārtas situāciju dienesta preses pārstāve Svetlana Vodolaga informēja, ka viena no raķetēm trāpījusi dzīvojamam sektoram, ir cietušie.
Kijivas apšaudīšana no Krievijas spēku puses ceturtdienas vakarā, laikā, kad vizītē Ukrainas galvaspilsētā atradās Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, bija mēģinājums pazemot ANO, paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ANO Drošības padome nav darījusi pietiekami daudz, lai Krievijas karu Ukrainā "novērstu un apturētu", ceturtdien vizītē Kijivā atzinis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. "Lai tas būtu pavisam skaidrs - Drošības padome nav izdarījusi visu, kas ir tās varā, lai novērstu un izbeigtu šo karu. Un tas ir iemesls tam, ka ir liela vilšanās, neapmierinātība un dusmas," ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē sacīja ANO ģenerālsekretārs.
ASV prezidents Džo Baidens aicinās Kongresu piešķirt vēl papildus 33 miljardus dolāru palīdzībai Ukrainai. 20 miljardi dolāru paredzēti kā militārā palīdzība, 8,5 miljardus dolāru plānots piešķirt kā ekonomisko palīdzību, vairāk nekā trīs miljardi dolāru būtu humānā palīdzība. Baidens uzsver, ka ieguldījums Ukrainas brīvībā un drošībā ir cena, kas jāmaksā par Krievijas agresijas atvairīšanu.
Otrā pasaules kara laikā vācieši aiz naida nogalināja ebrejus, bet šodien šādu pat naidu pret ukraiņiem demonstrē krievi, kas Ukrainā nogalina cilvēkus un pastrādā noziegumus, vakar Holokausta piemiņas dienā Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes muzejā Osvencimā sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš uzsvēra, ka tie, kas nogalina un pārkāpj starptautiskās tiesības, pilnā mērā ir jāsauc pie atbildības.
Turpinām ziņas
Strauji augošo cenu apstākļos Latvijā atbalsts jāsniedz mērķēti, nevis universāli visiem, turklāt valstij, vēloties sniegt atbalstu sabiedrībai, būtu jāpārskata atsevišķas budžeta prioritātes, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņa skatījumā, atbalsta sniegšanai pašlaik vairāk esot jāizmanto mājokļa pabalsts. Savukārt, ja valsts vēlas sniegt lielāku atbalstu sabiedrībai, tad ir jāpārskata budžeta programmas. Reirs vērtē, ka patlaban esot sācies "ārpus budžeta tērēšanas neprāts".
Tēlnieka un deputāta Aigara Bikšes skulptūra "Mediķi pasaulei" aizceļojusi uz Indijas pilsētu Bareli. Sešus metrus augstās skulptūras autors Bikše savu mākslas darbu indiešiem uzdāvinājis, un turpmāk tas atradīsies kādas mācību iestādes pagalmā. Tā atgādinās par mediķu svarīgo lomu sabiedrībā.
Un vēl
Savvaļā plūkt, griezt vai izrakt laksi ir aizliegts. Par to var tikt piemērots bargs naudas sods līdz pat tūkstoš 400 eiro juridiskai personai un 700 eiro fiziskai personai, atgādina Dabas aizsardzības pārvalde. Līdz pat maija beigām pārvalde pastiprināti uzraudzīs tirdzniecības vietas un arī lakšu audzes savvaļā. Aizliegums neattiecas uz lakšiem, kas no legāli iegādātām sēklām vai stādiem izaudzēti mazdārziņos. Tie garšas, krāsas un izskata ziņā neatšķiras no īpaši aizsargājamiem savvaļniekiem, jo ir tā pati suga.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina cer šodien realizēt civiliedzīvotāju evakuācijas operāciju no metalurģijas kombināta "Azovstaļ"; Jēkabpils slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 1,1 miljons eiro; un Aicina piedalīties gaiļbiksīšu skaitīšanas akcijā visā Eiropā
Karš nepaliks tikai Ukrainas robežās, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš sacījis, ka kara ēna pārņēmusi Moldovu, pār Baltkrieviju tā jau sen gulstas, un pār Krievijas reģionu. Karš izplešas, tas nenoturēsies ne "specoperācijas" robežās, un pat ne Ukrainas robežās. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks arī paziņojis, ka starptautiski neatzītajā Piedņestrā tiek gatavots lidlauks Krievijas militāro lidmašīnu nosēdināšanai.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas 29.aprīļa izlūkdienestu informācija vēsta, ka Krievijas stratēģiskajos mērķos ietilpst Donbasa reģiona ieņemšana, tomēr ukraiņi rada spēcīgu pretestību. Britu izlūki atkārtoti uzsver, ka Maskavas interesēs šobrīd ir austrumu pilsētas – Donecka un Luhanska – kas pazīstamas kā Donbass reģions.
Ukraina cer šodien realizēt civiliedzīvotāju evakuācijas operāciju no metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē, kur pilsētas iedzīvotāji atrodas kopā ar Ukrainas karavīriem, atsaucoties uz avotu Ukrainas prezidenta birojā, ziņo aģentūra "Reuters". Jau ziņots, ka vakar Kijivā viesojās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Pēc tikšanās ar Gutērrešu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka evakuācijas no Mariupoles iespējama ar ANO atbalstu.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” veiksmīgi turpina realizēt vairākus projektus, piesaistot investīcijas un attīstot pakalpojumu klāstu un veicinot pieejamību veselības aprūpei reģiona iedzīvotājiem. Saistībā ar Covid ārstniecību Jēkabpils slimnīcai projektos piesaistīti lieli naudas līdzekļi. Šis finansējums ieguldīts slimnīcas pamatkapitālā un daļēji veido arī slimnīcas peļņu 2021.gadā. Iepriekšējais gads ir pabeigts ar izcili lielu peļņu Jēkabpils slimnīcai, kas ir 1,1 miljons eiro. Plašāk par Jēkabpils slimnīcas aktualitātēm lasiet portālā Radio1.lv, intervijā ar slimnīcas valdes locekli Renāru Putniņu.
No nākamās nedēļas, 2.maija, visā Latvijas teritorijā sāksies meža ugunsnedrošais laikposms. Ikvienam iedzīvotājam, uzturoties mežā, būs jāievēro ugunsdrošības prasības, piemēram, pa mežu un purvu ārpus ceļiem būs aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ugunskurus drīkstēs kurināt tikai īpaši ierīkotās vietā. Par šo aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
Kā ziņots, šogad Valsts meža dienests ir reģistrējis jau 83 meža ugunsgrēkus, un kopējā izdegusī meža zemes platība ir 100,1 hektārs, tajā skaitā jaunaudzes 42,1 hektāra platībā.
Zemessardzes šī brīža lielākie izaicinājumi ir ilgtermiņa investīcijas, tajā skaitā jaunākā komandējošā sastāva izaugsme, intervijā TV3 sacīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Viņš atzina, ka kopš 2014.gada Zemessardze ir saņēmusi diezgan nopietnas investīcijas dažādās jomās, īpaši individuālā ekipējuma un ieroču nodrošinājumam, taču ir lietas, kas prasa ilgāku laiku - investīcijas infrastruktūrā, dažādās modernajās ieroču sistēmās un dienesta komandējošā sastāva izaugsmē. Tieši šīs ilgtermiņa investīcijas ir zemessardzes lielākais izaicinājums. Tāpat arī patlaban aktuāls jautājums ir jaunākā komandējošā sastāva izaugsme. Šāda nepieciešamība radusies iedzīvotāju pastiprinātās intereses par Zemessardzi dēļ.
Un vēl
Sācies gaiļbiksīšu ziedēšanas laiks, un arī šajā pavasarī notiek sabiedriskās zinātnes iniciatīva "Meklēsim gaiļbiksītes". Ja 2020. gadā gaiļbiksītes skaitīt aicināja Latvijā un Igaunijā, nu jau otro gadu akcija norit visā Eiropā – piedalīties tajā var ikviens, dodot ieguldījumu zinātniskajā izpētē. Pērn visā Eiropā akcijas laikā reģistrēti gandrīz 400 tūkstoši novērojumi. Latvijas Dabas fonds kā šīs akcijas partneris jau trešo gadu aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties un doties skaitīt gaiļbiksītes, veicot augu uzskaiti lapā gailbiksite.lv, savukārt sociālajos tīklos savu dalību un gaiļbiksīšu foto atzīmējot ar tēmturi #Latvijameklēgaiļbiksītes.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties; EDSO paziņo par novērotāju misijas slēgšanu Ukrainā; Bažījas par sagaidāmu parādnieku skaita pieaugumu nākamajā apkures sezonā; un Aicina iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā – “Viena diena Latvijā”.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO oficiāli paziņojusi par savas astoņus gadus ilgušās misijas Ukrainā slēgšanu pēc tam, kad Krievija pagājušajā mēnesī uzlika veto misijas turpināšanai. EDSO ir bijusi vienīgā starptautiskā organizācija, kuras novērotāji sekojuši līdzi konfliktam Ukrainas austrumos.
Organizācijas vadība paziņojumā norāda, ka lēmums nav bijis viegls, bet ir izsmeltas visas politiskā dialoga iespējas, lai atjaunotu novērotāju misijas mandātu. Krievijas Federācijas pozīcija neatstājusi citu izvēli, kā tikai slēgt misiju.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 23 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 986 tankus, 2418 bruņutransportierus, 435 lielgabalus, 151 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 73 zenītartilērijas iekārtas, 189 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1695 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 229 bezpilota lidaparātus, 31 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Turku pašvaldība nolēmusi demontēt pilsētas centrā esošo Ļeņina pieminekli. Granīta krūšutēls un piemiņas plāksne tiks demontēta tuvākajā laikā.
Polijas un Baltijas ārlietu ministri ir vienisprātis par nepieciešamību izstrādāt stratēģisku pieeju, lai atbalstītu Ukrainu tās pretstāvē pret Krievijas agresiju, šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Latvijas ārlietu ministrs šodien tikās ar Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Polijas ārlietu ministru Zbigņevu Rau. Rinkēvičs atzīmēja, ka tikšanās laikā ārlietu ministri pārrunājuši divus galvenos jautājumus - atbalsts Ukrainai un gaidāmais NATO samits Madridē. Ministri vienojušies par reģionālu konsultāciju rīkošanu gan starp Baltijas valstīm un Poliju, gan arī ar NATO sabiedrotajiem un draugiem.
Valdība šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Plāns paredz daudzus nepieciešamos atbalsta pasākumus ukraiņu bēgļiem. Viens no pasākumiem paredz izmitināšanas vietas nodrošināšanu personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz 90 dienām. Tāpat pastāv iespēja novirzīt personas brīvprātīgi uzņemošajās mājsaimniecībās, tajā skaitā, izmaksājot atlīdzību mājsaimniecībām 100 eiro par pirmo personu un 50 eiro par katru nākamo personu, kopā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par mājokli. Cits pasākums paredz slēgt īres līgumus ar privātpersonām par dzīvojamo telpu nodošanu lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šādos līgumos iekļautu īres maksu, kas nepārsniedz 400 eiro mēnesī par mājokli un neparedzētu atlīdzināt komunālos maksājumus.
Turpinām ziņas
Pagājušajā apkures sezonā parādnieku, kas nebija norēķinājušies par saņemto siltumu, skaits nepalielinājās, bet par nākamo sezonu ir bažas, ka dzīves dārdzības dēļ parādnieku skaits strauji pieaugs, aģentūrai LETA pauda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. Pēc Viņa sniegtās informācijas, parādnieku skaits aizvadītajā sezonā saglabājies ap 2% no kopējā klientu skaita, atsevišķās pašvaldībās, kas ir tālāk no Rīgas, tas, iespējams, sasniedzis 3%, kas ir apmēram tikpat daudz kā pirms gada. Vītoliņš informēja, ka uzņēmumi jau šobrīd mēģina veidot kādus uzkrājumus, apzinoties, ka būs drastisks energoresursu cenu pieaugums, un prognozējot, ka arī siltumenerģijas uzņēmumiem nākamā sezona būs sarežģīta, jo ir paredzams, ka siltumenerģijas pārdevējiem nākamajā sezonā būs jāmeklē iespējas īstermiņa aizdevumiem.
Latvijā Covid-19 saslimstības rādītājs pirmo reizi kopš 2021. gada septembra noslīdējis zem 400 atzīmes, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 411 jauni inficēšanās gadījumi. No inficētajiem 139 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 272 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 9,8%. Saņemts ziņojums par vienu mirušu slimnieku 90–99 gadu vecuma grupā, kurš bijis nevakcinēts. Covid-19 saslimstības rādītājs jeb 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 391,3. Iepriekšējo reizi šis rādītājs mazāks par 400 bija 2021. gada 25. Septembrī.
Jau decembrī, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kiberuzbrukumu skaits krietni palielinājies. Savukārt šobrīd to intensitāte ir pat trīskāršojusies, informē Aizsardzības ministrija. Uzbrukumus vērš pret valsts iestādēm, nozīmīgiem infrastruktūras objektiem un bankām. Apdraudējumu kiberdrošībai rada austrumu kaimiņi – Krievija un Baltkrievija. Līdz šim visus uzbrukumus veiksmīgi izdevies atvairīt.
Un vēl
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte aicina Latvijas iedzīvotājus sestdien, 30. aprīlī, iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā “Viena diena Latvijā”, iesūtot zinātniekiem dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei. Iedzīvotāju iesūtītās fotogrāfijas ļaus zinātniekiem gan salīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā, gan turpināt darbu pie fenoloģiskā modeļa, kas ļauj prognozēt dažādus procesus dabā, piemēram, kad būs gatava labība, kad nogatavosies āboli.
.
Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus, vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā parastajai ievai, āra bērzam un mājas ābelei. Norādot apdzīvotas vietas koordinātas vai arī apdzīvotas vietas pasta indeksu, lūgums atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas saziņas vietnē ''WhatsApp'' tel. 27104440 vai uz e-pasta adresi gadalaiki2021@gmail.com.