Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 3.maijā
- 03 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Rietumvalstu sankcijām ir jānovājina Krievijas ekonomika, Sāk dejotāju prasmju pārbaudi 2023. gada deju svētkiem; un Sākusies skolēnu reģistrēšanās darbam vasarā.
Lielbritānija piešķirs Ukrainai jaunu militārās palīdzības paketi par 300 miljoniem britu mārciņu jeb 357 miljoniem eiro, kas cita starpā paredz piegādāt radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radarsistēmas, ziņo britu informācijas aģentūra "Reuters". Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona birojs paziņoja, ka Ukrainai tiks piešķirtas nakts redzamības ierīces, līdzekļi satelītsakaru slāpēšanai un smagie bezpilota lidaparāti. Uz Ukrainu jau ir nosūtīti vairāk nekā 10 jauni specializēti automobiļi "Toyota Land Cruiser", kas paredzēti civilpersonu aizsardzībai valsts austrumos un cilvēku evakuācijai no piefrontes rajoniem.
Rietumvalstu sankcijām ir jānovājina Krievijas ekonomika tā, lai agresorvalsts vairs nevarētu sākt jaunu karu, paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa paudusi pārliecību, ka sava agresīvā kara un Rietumvalstu sankciju dēļ Krievijas zaudējumi būs tik lieli, ka tā uz kājām nostāties nespēs daudzus gadus. Viņa īpaši izcēlusi nepieciešamību Rietumiem būt vienotiem, jo nav skaidrības par Krievijas tālāko rīcību. Putins ir pieļāvis gan uzbrukumu Moldovai, gan Baltijas valstīm, tādēļ tagad ir jāinvestē partneru drošībā un jāaizstāv miers.
Ukrainas Drošības dienests identificējis gandrīz 900 Krievijas karavīru, kuri Kijivas reģionā pastrādājuši noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Drošības dienesta izmeklētāji un operatīvās vienības aptaujājušas aptuveni 7 tūkstoši ienaidnieka zvērību aculiecinieku. Dienests arī atklājis aptuveni 100 vietējos iedzīvotājus, kas sadarbojušies ar okupācijas varu un palīdzējuši ienaidniekam Kijivas reģionā. Pēc Dehtjarenko teiktā, lai turpinātu efektīvu darbu pie okupantu kara noziegumu dokumentēšanas, Ukrainas Drošības dienests atvēris īpašu uzticības tālruni.
Krievijas pilsētā Permā noticis sprādziens šaujampulvera rūpnīcā, kur izcēlies ugunsgrēks, kā rezultātā gājuši bojā divi strādnieki un viens guvis ievainojumus. Krievijas Darba inspekcija ziņo, ka incidents noticis 1.maijā. Zināms, ka rūpnīca ražo lādiņus daudzstobru reaktīvajiem mīnmetējiem "Grad" un "Smerč", kā arī zenītartilērijas iekārtām.
Turpinām ziņas
Koalīcijas partneri vakar konceptuāli vienojušies, ka no 1. jūlija biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai nebūs obligāts. Lēmums neparedzēs atteikšanos no biodegvielas piejaukuma, tie, kuri vēlēsies, varēs turpināt iegādāties degvielu ar biopiejaukumu. Atteikšanās no biodegvielas piejaukuma degvielas cenu varētu samaiznāt par 12-14 eirocentiem, bet gadījumā, ja degvielas cenas turpinās augt, tad šī lēmuma rezultātā pieaugums nebūs tik straujš.
Saulainais laiks šogad agrāk nekā citus gadus aktivizēja kūlas dedzinātājus. Tāpēc, salīdzinot ar pērno gadu, kūla dedzināta biežāk, glābēji dzēsuši par 200 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā pērn. Ievērojami postījumi nodarīti dabai un īpašumiem. Šogad līdz 2. maijam visā Latvijā ugunsdzēsēji dzēsuši tūkstoš 244 kūlas ugunsgrēkus.
Jau ziņots, ka naudas sods par kūlas dedzināšanu fiziskām personām ir līdz 280 eiro, juridiskām – 1000 eiro.
Nedēļas nogalē sākās Dziesmu svētku deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" repertuāra pārbaude. Pēc Kurzemes dejotāju priekšnesumu noskatīšanās lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Jānis Purviņš secinājis, ka pandēmijas laiks atstājis būtisku ietekmi uz deju tehnisko kvalitāti, bet dejotprieks esot galvenais priekšnoteikums, lai svētki notiktu, un tas neesot zudis. 27.tajos Vispārējos latviešu Dziesmu un 17.tajos deju svētkos, kas notiks no nākamā gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, plāno piedalīties 650 deju kolektīvi, kas esot par 50 deju kolektīviem mazāk kā iepriekšējos svētkos. Svētku repertuāra pārbaudes dejotājiem dažādos Latvijas novados notiks līdz 4. jūnijam.
Un vēl
Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā sākusues skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Šodien no pulksten 10 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Zemgalē, tātad arī Jēkabpils un Aizkraukles novados. Darbavietu skaits arī šogad ir ierobežots; tāpēc aicina reģistrāciju neatlikt uz pēdējo brīdi. Šovasar valsts līdzfinansētajās darbavietās drīkstēs strādāt arī Ukrainas bērni.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties:Eiropas Komisija prezentēs jaunāko sankciju paketi pret Krieviju, Pagājušajā nedēļā pieaugusi elektroenerģijas cena, un Izsludināta pieteikšanās konkursam "Sakoptākais mežs 2022".
Eiropas Komisija līdz trešdienai prezentēs jaunāko sankciju paketi pret Krieviju, kas varētu ietvert arī naftas embargo, Vācijas ziņu aģentūrai DPA apstiprinājušas Eiropas Savienības amatpersonas Briselē. Sestā sankciju pakete varētu ietvert arī naftas embargo, kā arī plašākas sankcijas pret Krievijas fiziskām un juridiskām personām. Gaidāms, ka sankciju sarakstam tiks pievienota Krievijā lielākā banka "Sberbank". Jaunās sankcijas varētu nozīmēt arī ierobežojumus sadarbībai ar Krieviju civilās kodolenerģētikas jomā.
Ukraina līdz šīs nedēļas beigām aizpildīs anketas otro daļu par politiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem dalībai Eiropas Savienībā un sagaida pozitīvu atbildi jūnijā, intervijā mediju tīklam EURACTIV paziņojusi Ukrainas vicepremjere Eiropas integrācijas jautājumos Olha Stefanišina. Vienlaikus viņa piebilda, ka Kijiva saprot, ka "nav paātrināta ceļa" uz dalību ES. Otrā anketas daļa aptver aptuveni 33 Ukrainas un ES sadarbības jomas.
Krievijas karaspēkam ar raķetēm apšaudot Odesu, pirmdien nogalināts 15 gadus vecs zēns un vēl viens bērns ievainots, sociālajos medijos paziņojusi pilsētas dome. Uzbrukumā tika ievainota arī nepilngadīga meitene, kas nogādāta slimnīcā.
Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 219 bērni un 405 guvuši dažādus ievainojumus, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi tūkstoš 570 mācību iestādēm, no kurām 111 ir pilnībā sagrautas.
Krievijas bruņotie spēki ir izveduši no Ukrainas uz savu teritoriju 1,1 miljonu cilvēku, tai skaitā gandrīz 200 tūkstošus bērnu, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā. Par šo izvešanu, nosaucot to par "evakuāciju no bīstamiem rajoniem", ziņoja Krievijas mediji, atsaucoties uz Krievijas Nacionālā aizsardzības pārvaldības centra priekšnieku Mihailu Mizincevu.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cena Latvijā pieauga par 2,2 reizēm - līdz 183 eiro par megavatstundu, liecina informācija "Nord Pool" sistēmas tīmekļa vietnē. Arī Lietuvā cena pieauga par 2,2 reizēm, bet cena bija augstāka nekā Latvijā un sasniedza 202,35 eiro par megavatstundu, tikmēr Igaunijā cena pieaugusi par 78,2% - līdz 146,29 eiro par megavatstundu.
Līdz ar aprīļa beigām noslēdzies valsts atbalsta periods vairākiem pasākumiem, ar ko valsts kompensēja iedzīvotājiem energoresursu cenas. Tādēļ, saņemot rēķinus par maiju, iedzīvotājiem jārēķinās ar lielākām izmaksām par elektrību. Jaunus atbalsta pasākumus valdība plāno ieviest gada otrajā pusē, un tie vairs nebūšot tik apjomīgi kā līdz šim. Galvenais atbalsta veids iedzīvotājiem elektrības rēķinu mazināšanai bija pilnībā kompensētas elektroenerģijas sadales izmaksas, kas kopumā valstij varētu būt izmaksājis nedaudz virs 140 miljoniem eiro. Rēķinus tas samazināja par aptuveni trešo daļu. Maijā šī sadaļa rēķinos atgriezīsies.
Plānots paplašināt "Moderna" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 lietošanu Eiropas Savienībā bērniem no sešu mēnešu līdz sešu gadu vecumam. "Moderna" iesniegusi Eiropas Zāļu aģentūrā pieteikumu izmaiņām tirdzniecības atļaujā, lai novērtētu "Spikevax", uzņēmuma vakcīnas 25 mikrogramu divu devu lietošanu bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz sešiem gadiem pret Covid-19.
Un vēl
Jau sesto gadu Latvijas Meža īpašnieku biedrība rīko konkursu "Sakoptākais mežs", kurā mežsaimnieki var palepoties ar darba augļiem un dalīties pieredzē. Ikviens interesents ir aicināts iesūtīt savu pieteikumu konkursam līdz 4. jūlijam. Konkurss veidots kā platforma, kur meža īpašniekiem dalīties pieredzē, iegūt ieteikumus no ekspertiem par īpašumā paveikto, kā arī parādīt sava darba augļus plašākai sabiedrībai. Konkursa nolikums un papildu informācija par pieteikšanos un vērtēšanas
kritērijiem meklējami tīmekļa vietnē mezaipasnieki.lv.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē, ka rietumvalstu solītais smagais bruņojums Ukrainai mainīs situāciju frontē; Latvijā samazinājies bezdarbs; un Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā klajā nāk Jēkaba Jančevska dziesma ar dzejnieka vārdiem
Rietumvalstu solītais smagais bruņojums Ukrainas bruņotajiem spēkiem mainīs situāciju frontē, un Ukraina pat varētu sākt ofensīvu jeb pretuzbrukumu pret iebrucējiem, intervijās Latvijas televīzijai prognozēja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Gan Kalniņš, gan Rostoks norādīja, ka Krievijas spēku uzbrukums Ukrainā ir iestrēdzis – vietām izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu, bet, piemēram, pie Harkivas Ukrainas spēkiem izdevies iebrucēju atspiest atpakaļ.
Lai arī Krievijas amatpersonas ir izteikušās, ka karadarbība Ukrainā netiek piesaistīta kādam konkrētam datumam, Rietumu politiķi un eksperti uzskata, ka Kremlis darīs visu iespējamo, lai maksimāli propagandas mērķiem izmantotu 9. maiju. Netiek izslēgta iespēja, ka uz 9. maiju varētu tikt pasludināta okupēto Luhanskas un Doneckas teritoriju aneksija, var tikt pastiprināti uzbrukumi Odesai vai arī izsludināta pilnīga kontrole pār Mariupoli. Netiek izslēgta iespēja, ka maija vidū var notikt mēģinājums pasludināt arī tā dēvēto “Hersonas tautas republiku”, sarīkojot viltus referendumu un mēģinot piešķirt notiekošajam vismaz kaut kādu leģitimitāti.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir gājuši bojā desmit žurnālisti un dokumentālisti no dažādām pasaules valstīm – Ukrainas, ASV, Īrijas, Krievijas un Lietuvas, televīzijas operatori, reportieri, kinodokumentālisti un fotogrāfi. Pasaules preses brīvības dienā, šodien, 3. maijā, piemin žurnālistus un mediju darbiniekus, kuri gājuši bojā karā.
Jau ziņots, ka šogad preses brīvības dienas centrālā tēma ir digitālo rīku un interneta radītie izaicinājumi neatkarīgai žurnālistikai, jo jaunās tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas melu un dezinformācijas izplatīšanai. Pasaules preses brīvības dienu ik gadu 3. maijā atzīmē kopš 1994. gada. Tās nolūks ir atgādināt par brīvu mediju nozīmi demokrātijā, novērtēt preses brīvības stāvokli pasaulē, aizsargāt medijus no uzbrukumiem to neatkarībai, kā arī pieminēt žurnālistus, kuri ir zaudējuši dzīvību, pildot savus profesionālos pienākumus.
Turpinām ziņas
Maija sākumā Latvijā nedaudz krities reģistrētā bezdarba līmenis, sasniedzot 6,5% atzīmi. Raugoties uz sadalījumu pa reģioniem, ierasti zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 4,7% un 4,6%. Kurzemē un Zemgalē šis rādītājs ir nedaudz virs 6%, Vidzemē – virs 7%. Savukārt Latgale turpina izcelties ar samērā lielu bezdarbu – vairāk nekā 14%. Visvairāk vakanču pašlaik ir būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī atzīst cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, tas noskaidrots Eirobarometra aptaujā, kas veikta 2021.-2022.gada ziemā un publicēta aprīlī. Kopš vasaras par 21 procentpunktu pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas cenu pieaugumu uzskata par svarīgāko problēmu, ar kuru saskaras valsts. Arī citur Eiropas Savienībā vērojama līdzīga tendence - to iedzīvotāju skaits, kuri cenu pieaugumu min kā ES valstu svarīgāko problēmu, pusgada laikā ir pieaudzis no 23% uz 41%.
AS "Latvenergo" izsludinājusi dinamisko iepirkumu saules paneļu un invertoru iegādei, kas paredz divu gadu laikā iegādāties saules paneļus ar 100 megavatu jaudu. Saules paneļi primāri paredzēti "Latvenergo" saules staciju būvniecībai Baltijas valstīs. Kompānijā norāda, lai iegūtu iespējami labāko piedāvājumu, iegādei izvēlēts dinamiskā iepirkuma modelis.
Un vēl
Šodien, 3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, klajā nāk videoklips jaunradītai komponista Jēkaba Jančevska dziesmai ar Imanta Ziedoņa dzeju – "Varbūt mūžībā". Komponists Jēkabs Jančevskis par dziesmu "Varbūt mūžībā" sacīja: "Ir sācies Ziedoņa mēnesis. Gan dabā, gan dzejā. Kopā ar radošajiem domubiedriem – Daumantu Kalniņu, Rīgas Doma kora skolas jaukto kori un tā māksliniecisko vadītāju Jurģi Cābuli – vēlamies dāvināt dziesmu, kas tapusi, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa reiz rakstītām rindām par nesatikšanos. Bet varbūt tieši pretēji – par satikšanos citur, citreiz, citādāk."
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija, iespējams, 9.maijā var oficiāli pieteikt karu Ukrainai; Pēc mācību gada beigām atcels Covid-19 drošības sertifikāta prasību izglītībā; un Sarūk Latvijas krievvalodīgo atbalsts Krievijai saistībā ar karu Ukrainā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izmantot 9. maija “Uzvaras dienas” svinības, lai oficiāli pieteiktu karu Ukrainai, vēsta raidsabiedrība CNN, atsaucoties uz ASV un citu rietumvalstu amatpersonām. Krievija līdz šim izvairījusies saukt karadarbību Ukrainā par karu, tā vietā tiek lietots apzīmējums “speciālā militārā operācija”. Kara pieteikšana Ukrainai ļautu ātrāk mobilizēt cilvēkus un vairot Krievijas sabiedrības atbalstu karam, kas, kā apgalvo Kremļa propaganda, notiek pret Ukrainas “nacistiem”.
Ukrainas Augstākajā Radā tikmēr ir iesniegts likumprojekts par 9. maiju, kas aicina nepieļaut, lai Krievija piesavinātos uzvaru pret nacismu Otrajā pasaules karā. Cita starpā tiek prasīts, lai tiktu atzīta arī Ukrainas un citu valstu loma uzvarā pār hitlerisko Vāciju.
Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova nesenajiem izteikumiem par Hitlera "ebreju asinīm" un tai sekojušās Izraēlas vadības reakcijas saglabāt neitralitāti Krievijas-Ukrainas karā Izraēlai vairs neizdosies, norāda Izraēlas mediji. Atbildot uz jautājumu, kā iespējams apsūdzēt Ukrainu "nacifikācijā", ja tās prezidents ir ebreju izcelsmes, Lavrovs intervijā Itālijas telekanālam sacīja, ka arī Hitleram ir bijušas "ebreju asinis", bet vēlāk piebilda, ka "paši dedzīgākie antisemīti parasti ir ebreji".
Atbalstīts priekšlikums Ukrainas kara bēgļus uzņemošām mājsaimniecībām nodrošināt finanšu kompensāciju – par periodu līdz 90 dienām saņemt atlīdzību 100 eiro apmērā mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro apmērā mēnesī par katru nākamo izmitināto personu. Likuma grozījumi paredz, ka mājsaimniecībām jeb tās pārstāvošajām fiziskajām personām, kas savā mājoklī bez maksas izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, būs tiesības kā kompensāciju par papildus izmaksām, kas tai šajā sakarā radušās. Tiesiskais regulējums attieksies uz tām mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi, atsaucības mudinātas, un nepieprasot samaksu no Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir gatavas viņus izmitināt.
Krievijas iedzīvotāju plūsma uz Gruziju palielinājusies gandrīz piecas reizes, uz Armēniju – trīs reizes, liecina oficiālās statistikas portālā publicētā informācija. Pirmajā ceturksnī uz Armēniju izbraukuši 134 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju. 78 tūkstoši norādījuši, ka brauciena mērķis ir privāts, 41 tūkstotis – ka tas ir tūrisms. Ievērojami pieaudzis arī Krievijas iedzīvotāju skats, kas devušies uz Uzbekistānu - 53 tūkstoši šā gada pirmajos trīs mēnešos.
Turpinām ziņas
No 1.jūlija tiks atcelta izglītības nozarei noteiktā prasība par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, šodien, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lēma valdība. Tas nozīmē, ka izglītības sfērā nodarbinātajiem pienākumu pildīšanai vairs nebūs nepieciešami Covid-19 sertifikāti. Grozījumi tāpat paredz, ka personas, kuras iegūst izglītību vispārējās, tajā skaitā speciālās, vai profesionālās izglītības iestādēs, no 1.jūnija varēs nodarbināt izglītības procesā vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanā vasaras brīvdienās bez vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta.
Ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, valdība šodien atbalstīja papildu 25,3 miljonu piešķiršanu Latvijas iekšlietu iestādēm trīs gadu laikā. Finansējums nepieciešams četriem mērķiem. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanas pasākumi ietver Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidi, iekšlietu nozarei kopīgas valsts materiālo rezervju un ikdienas resursu noliktavas būvniecību, starptautiskās un humānās palīdzības spēju izveidošanu un uzturēšanu, proti, iegādāties divus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētus augstas caurgājības transportlīdzekļus, lai nodrošinātu atbalstu ES, ANO un NATO reaģēšanai un uzņemošās valsta atbalstu.
Valdība šodien apstiprināja kārtību kompensācijas piešķiršanai gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību rezultātā cilvēkam radies smags vai vidēji smags kaitējums veselībai vai dzīvībai. Veselības ministrija skaidro, ka ar smagu kaitējumu definēti paliekoši veselības traucējumi, kas izraisa neatgriezenisku pašaprūpes, funkcionēšanas, darbspēju un dzīves kvalitātes būtisku ierobežojumu vai to zudumu, vai nāve, un ir tieši saistīti ar Covid-19 vakcīnas izraisītu blakusparādību. Savukārt vidēji smagi kaitējumi ir ilgstoši veselības traucējumi, kas ir tieši saistīti ar vakcīnas pret Covid-19 izraisītu blakusparādību, daļēji ierobežojot pašaprūpi, funkcionēšanas, darbspējas un dzīves kvalitāti.
Un vēl
Atbalsts Krievijai saistībā ar karu Ukrainā krievvalodīgo vidē Latvijā aprīlī ir sarucis, liecina pētījumu centra SKDS internetā veiktā aptauja. SKDS direktors Arnis Kaktiņš "Twitter" norāda, ka kara Ukrainā jautājumā kopš marta krievvalodīgo vidē atbalsts Krievijai ir no 20% sarucis līdz 13%. Savukārt atbalsts Ukrainai šajā grupā ir pieaudzis no 25% līdz 30%. Taču, tāpat kā iepriekš, vairāk nekā puse nevienam nepauž simpātijas, norāda Kaktiņš. Proti, 47% krieviski runājošo respondentu norāda, ka neatbalsta ne vienu ne otru, bet 10% atzīmēja atbildi "grūti pateikt". Savukārt to respondentu vidū, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu, samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas neatbalsta ne Krieviju, ne Ukrainu, bet palielinājies Ukrainas atbalstītāju skaits.