2022.gada 27. jūnijs

Malvīne, Malvis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.maijā

Radio1 ziņas pulksten 8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas karavīri no Azovstsļ joprojām atvaira okupantu uzbrukumus, Nākamnedēļ Jēkabpilī norisināsies vērienīgas armijas mācības, un Jēkabpilī šodien aicina locīt miera baložus.

Ukrainas karavīri, kas joprojām atrodas sagrautās ostas pilsētas Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ", ir atvairījuši okupantu uzbrukumu, atsaucoties uz Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieku Oleksiju Arestoviču, vēsta aģentūra UNIAN. Kauja ar pretinieka pārspēku turpinoties.

Zaporižjas apgabala okupētajā Tokmakā Krievijas karavīri sākuši šūt Ukrainas Bruņoto spēku formastērpus un tajos pārģērbties, lai kompromitētu ukraiņu karavīrus, paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova. Viņa norāda, ka Krievu okupanti izmanto PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta vienību metodes, kad tie pārģērbās Ukrainas sacelšanās armijas kareivju formas tērpos un nogalināja civiliedzīvotājus, radot mītu par "banderiešu zvērībām". Denisova pieļauj, ka tā varētu būt provokācija, lai okupētajās teritorijās kompromitētu Ukrainas karavīrus un uzbruktu sabotāžas un izlūkošanas grupām uz kontaktlīnijas.

Pēc ASV Tieslietu ministrijas lūguma Fidži Salu Republika arestējusi jahtu, kas pieder starptautiskajām sankcijām pakļautajam Krievijas finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašniekam Suleimanam Kerimovam. 106 metrus garā jahta "Amadea" ir apmēram 325 miljonus ASV dolāru jeb 300 miljoni eiro vērta. Jahta arestēta saistībā ar aizdomām par sankciju pārkāpšanu un korupciju, paziņoja ASV Tieslietu ministrija. 

Jau ziņots, kapēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par vienu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem uzskatīto Kerimovu savos sankciju sarakstos iekļāvušas ASV, Lielbritānija un Eiropas Savienība.

Turpinām ziņas

Nākamnedēļ militārajās mācībās Jēkabpilī, Lielvārdes novadā un Ādažos no lidmašīnām desantēsies simtiem sabiedroto karavīru. No 9.maija līdz 14.maijam Jēkabpils un Alūksnes apkārtnē, Lielvārdes tuvumā un Ādažu poligonā notiks starptautisko militāro mācību "Swift Response 22" aktīvā fāze, kuras laikā vienlaicīgi notiks vairāki taktiskie vingrinājumi, kas ir apvienoti ar mācību cikla "Namejs 2022" pavasara posmu. 

9.maijā Jēkabpilī notiks pirmais "Swift Response 22" aktīvās fāzes vingrinājums, kura laikā 450 karavīri no Polijas Bruņoto spēku 6.gaisa desanta brigādes un Čehijas Bruņoto spēku 43.gaisa desanta bataljona apakšvienības desantēsies no lidmašīnām "Hercules" un "Casa".

10.maijā Jēkabpils tuvumā notiks militāro vienību pārapgādes mācību operācija, no lidmašīnas "Casa" desantējot kravas konteinerus. 10.maijā un 11.maijā no Jēkabpils uz poligonu "Lāčusils" tiks pārvietota rotas līmeņa desanta apakšvienība, iesaistot vairākus ASV Bruņoto spēku 1.kaujas aviācijas brigādes militāros transporta helikopterus "Chinook" un helikopterus "Black Hawk", lai poligona teritorijā veiktu

Un vēl

Šodien EUROPE DIRECT Jēkabpils centrs aicina iedzīvotājus piedalīties Eiropas dienai veltītajā akcijā “Saloki savu miera balodi!”. Akcija norisināsies: EUROPE DIRECT Jēkabpils centrā, Pasta ielā 1 no pulksten 9 līdz diviem dienā. Eiropas Savienības informācijas punktā Jēkabpils galvenajā bibliotēkā no pulksten 11 līdz trijiem dienā un  Dienas centrā KOPĀ BŪT no pulksten 9 līdz diviem dienā. Visi interesenti aicināti nākt un no papīra izlocīt savu miera balodi.

Savukārt Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē un Preiļu Galvenā bibliotēka aicina apmeklēt pasākumu un praktisko nodarbību šodien,  6. maijā vienos dienā “Dārza ainava pilsētvidē un mazdārziņā”. Lekcijas un praktiskās nodarbības vadīs daiļdārzniece, floriste un agronome Sandra Ozola un Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja Ilona Skorodihina. Galvenās nodarbības tēmas: Daiļdārzu plānošanas pamati”, Ergonomika dārza darbos, Praktiskā nodarbība “Dārza ainava pilsētvidē”.  Nodarbība ir bez maksas, aicināti visi interesenti. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienība plāno noteikt sankcijas Putina mīļākajai, Pieaugusi degvielas cena, un Kādus jaunus faktus par vārnām un kraukļiem atklājuši zinātnieki?

Krievijas pilsētā Ņižņevartovskā nezināmas personas ir apmētājušas kara komisariātu ar Molotova kokteiļiem, aizdedzinot ēku, un iemūžinājušas šo procesu 40 sekunžu garā videoierakstā. Kopš 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, šis ir sestais zināmais Krievijas kara komisariātu dedzināšanas gadījums, liecina mediju ziņas.

Eiropas Savienība ierosinājusi piemērot sankcijas bijušajai krievu olimpiskajai čempionei mākslas vingrošanā Aļinai Kabajevai, kurai, kā tiek uzskatīts, ir tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonācis dokuments. Tiek uzskatīts, ka Kabajeva ir māte vismaz trim Putina bērniem un ir iesaistīta Kremļa propagandas izplatīšanā.Eiropas Komisija trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Krievijas Aizsardzības ministrija atskaitījusies par nesen notikušajām militārajām mācībām Kaļiņingradas apgabalā - tajās simulēti taktiskie raķešu triecieni pa mērķiem Eiropā, vēsta Krievijas medijs “The Moscow Times”. Mācības rīkoja Kaļiņingradā bāzētā Krievijas Baltijas flote, un tajās piedalījās aptuveni simts kareivju un tika iesaistīts aptuveni 20 militārās tehnikas vienību. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvainojies par sava ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem par Ādolfa Hitlera "ebreju asinīm", pavēstīja Izraēlas premjerministra Naftali Beneta birojs.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties neatkarīgi no tā, kā attīstās Covid-19 pandēmija, Eiropas Parlaments plenārsesijā atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas lēmumu sākt sarunas ar dalībvalstīm par ES digitālā Covid-19 sertifikāta sistēmas darbības termiņa pagarināšanu vēl uz 12 mēnešiem. Līdztekus  sertifikāta shēmas darbības termiņa pagarināšanai līdz 2023.gada 30.jūnijam izmaiņas arī ļautu dalībvalstīm piešķirt testēšanas sertifikātus, pamatojoties uz jauna veida antigēnu testiem.

Turpinām ziņas

Latvijā pagājušajā nedēļā 95.markas benzīna vidējā cena pieauga 1,5%, bet dīzeļdegvielas cena palielinājās par 2,6%, sasniedzot rekordaugstu līmeni, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. Šonedēļ publiskotā Eiropas komisijas informācija par iepriekšējo nedēļu liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīna nedēļā no 26.aprīļa līdz 2.maijam maksāja vidēji 1,80 eiro par litru. Nedēļu iepriekš vidējā 95.markas benzīna cena bija 1,77 eiro par litru. Savukārt vidējā dīzeļdegvielas cena pagājušā nedēļā bija 1,87 eiro par litru. Nedēļu iepriekš vidējā dīzeļdegvielas cena sasniedza 1,82 eiro par litru.

Saeimas dienas kārtībā ir lēmumprojekts par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam no nākamā gada janvāra. Lēmumprojekta autore ir pie partijām nepiederošā Saeimas deputāte Ramona Petraviča. Lēmumprojekts iesniegts Saeimā ar uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt variantus bāzes pensijai. Viens no variantiem ir to noteikt 136 eiro apmērā.

Un vēl

Jaunā pētījumā zinātnieki raksta, ka vārnas un kraukļi pasaulē ir tik izplatīti to smadzeņu, spārnu plētuma un ķermeņa lieluma dēļ.Vārnas un kraukļi kārtējo reizi ir pierādījuši savu gudrību. Vārnas, piemēram, saprot nulles jēdzienu un spēj plānot savu rīcību un izmantot rīkus, lai tiktu pie kāruma. Savukārt kraukļi gudrībā pārspēj pat lielos pērtiķus, noskaidrots 2020. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports”. Mazāk ir zināms tas, ka vārnas un kraukļi dzīvo visās pasaules ekosistēmās, sākot no svelmainajiem tuksnešiem un beidzot ar sasalušajām tundrām. Lielāks spārnu plētums ļāva šiem putniem nolidot lielākus gabalus un apdzīvot jaunas ekosistēmas, rakstīts jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: No Mariupoles izdevies evakuēt vēl vairākus simtus civiliedzīvotāju; Latvija uzņēmusi vairāk kā 27 tūkstoši Ukrainas bēgļu; un Ko liecina vidējā termiņa prognozes par gaidāmo vasaru?

No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, šodien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš apliecina, ka turpinās centieni glābt visus nopostītajās vietās esošos civiliedzīvotājus un karavīrus. Arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tviterī informēja, ka "no "Azovstaļ", Mariupoles un tuvākajiem rajoniem veiksmīgi evakuēti apmēram 500 cilvēki. ANO ģenerālsekretārs pauda cerību, ka Maskavai un Kijivai izdosies vienoties par turpmākām humānām pauzēm, lai civiliedzīvotājus varētu nogādāt drošībā.

Vācija panākusi vienošanos par septiņu pašgājējhaubiču piegādāšanu Ukrainai, piektdien pavēstīja Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte. Vācija arī nodrošinās apmācības darbā ar pašgājējhaubicēm "Panzerhaubitzen 2000". Tās ir kaujas mašīnas, uz kurām uzmontētas artilērijas sistēmas un kas ir līdzīgas tankiem. To šāviņi var sasniegt mērķus 30-40 kilometru attālumā.

Ja Zviedrija nolems iestāties NATO, tā var rēķināties ar pastiprinātu NATO klātbūtni tās tuvumā un Baltijas jūrā, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādījis, ka tiklīdz Zviedrija lūgs uzņemt to NATO un sāks iestāšanās procesu, NATO ir stingra politiskā apņēmība garantēt Zviedrijas drošību. Tas var izpausties dažādi, arī ar pastiprinātu NATO klātbūtni ap Zviedriju un Baltijas jūrā. Jau ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Zviedriju un Somiju nopietni apsvērt iestāšanos NATO.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs patlaban atrodas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Ministrs sociālajos tīklos vēsta, ka vizītē Ukrainu apmeklē arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa. Pēc Rinkēviča paustā, vizītes mērķis ir apliecināt solidaritāti Ukrainai, kā arī pārrunāt tālākās atbalsta iespējas.

Turpinām ziņas

Latvijā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim reģistrēti 27 tūkstoši 266 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 21 tūkstotim 162 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību. Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību nodrošināta vairāk kā10 tūkstoši personām. Tas nozīmē, ka pārējie bēgļi atrod dzīvesvietu paši, vai arī pie draugiem un radiem.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu. Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

Aprīlī lidostu "Rīga" izmantojuši vairāk nekā 419 tūkstoši pasažieru, bet gada pirmajos četros mēnešos kopā lidostā apkalpoti vairāk nekā 1,1 miljons pasažieru, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem. Pasažieru skaita pieaugums aprīlī saistīts gan ar jauniem un atjaunotiem lidojumu maršrutiem no Rīgas, sākoties vasaras sezonai, gan lielāku lidojumu biežumu un labu gaisa kuģu piepildījumu.

Un vēl

Visā Eiropā, izņemot vietām ziemeļos, 2022.gada vasara gaidāma siltāka un sausāka par normu, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informācija. Maijs Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijā gaidāms vēsāks nekā ierasts, pārējā Eiropā mēneša vidējā gaisa temperatūra prognozēta virs normas. Jūnijā, jūlijā un augustā tikai vietām Skandināvijā un Krievijā gaisa temperatūra prognozēta atbilstoša daudzu gadu vidējam rādītājam, pārējā Eiropā - virs normas, pat krietni virs normas. Eiropas dienvidu un centrālajā daļā vasaru prognozē īpaši karstu un sausu. Baltijas valstīs visi vasaras mēneši prognozēti siltāki un sausāki nekā ierasts, bet prognozētās novirzes no normas nav tik lielas kā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.

Jau nākamnedēļ daudzviet Rietumeiropā un Centrāleiropā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30 grādiem. Latvijā, sākot ar svētdienu, 8.maiju, uz brīdi atgriezīsies vēsāks laiks, bet nākamās nedēļas gaitā temperatūra paaugstināsies un dažbrīd var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem. Gaidāma ciklonu ietekmes palielināšanās, tādēļ bieži pūtīs brāzmains vējš un brīžiem līs. Naktī uz 9.maiju vēl daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem, arī naktī uz 10.maiju vietām gaidāma salna, pēc tam nākamajā nedēļā salnas vairs nav gaidāmas, bet nav iespējams apgalvot, ka šopavasar tās vairs neatgriezīsies.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina 9. maijā plāno dot triecienu Krimas tiltam;  Apkures tarifs rudenī varētu būt ap 100 eiro par megavatstundu, un Aicina seko līdzi zivju nārstošanai Daugavā tiešraidē!

Ir informācija, ka Ukraina 9. maijā plāno dot triecienu Krimas tiltam, intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis kapteinis Jānis Slaidiņš. Viņš norādīja, ka bruņojuma ziņā Ukrainai ir šāda iespēja un tas būtu morāls pacēlums valstij, ja operācija izdotos.

Ukrainas amatpersonas tikmēr vēsta, ka Krievijas spēki 9. maijā Mariupolē plāno ukraiņu karagūstekņu parādi. Viens no Ukrainas delegācijas pārstāvjiem sarunās ar Krieviju Mihailo Podoļaks norādījis, ka 9. maijā Mariupolē Krievijas spēki plāno sarīkot karagūstekņu parādi – līdzīgu, kā 2014. gadā tika sarīkota ieņemtajā Doņeckā. Toreiz 50 ukraiņu karavīri tika vesti cauri pilsētai, iedzīvotājiem apmētājot viņus ar atkritumiem. Pēc Podoļaka vārdiem, šoreiz formastērpos esot paredzēts ietērpt arī civiliedzīvotājus. Viņš uzsver, ka tā būtu ņirgāšanās par Ženēvas konvenciju, piebilstot, ka Ukraina rūpīgi dokumentē visus karagūstekņu spīdzināšanas gadījumus. Arī spīdzināšanā iesaistītās personas tiek rūpīgi uzskaitītas.

Ukrainas bēgļus uzņēmušās valstis pirmdien Varšavā pulcēsies uz konferenci, kurā piedalīsies par bēgļu politiku atbildīgie ministri. Portāls "Politico.eu" ziņo, ka pasākumā pulcēsies Ukrainas kaimiņvalstu Rumānijas, Ungārijas, Slovākijas un Moldovas, kā arī bēgļu vilni uzņēmušo valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas pārstāvji. Polijas bēgļu komisārs Pavels Šefernakers paziņojis, ka tas būs pirmais tāda veida forums, kurā dalīties ar informāciju un pieredzi par Ukrainas kara bēgļu uzturēšanos un iejušanos citās valstīs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 tūkstoši 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1110 tankus, 2686 bruņutransportierus, 502 lielgabalus, 171 daudzstobru reaktīvos mīnmetēju, 83 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1926 automobiļus un autocisternas, 11 kuģus un ātrlaivas, 324 bezpilota lidaparātus, 38 specializētās tehnikas vienību un 90 spārnotās raķetes.

Turpinām ziņas

Nākamā apkures sezona izmaksu ziņā solās būt sūrāka nekā šī. Valsts plāno atbalstu mērķēti – tikai tiem, kurus visvairāk ietekmē energocenu krīze un inflācija. Apkures tarifs rudenī varētu būt ap 100 eiro par megavatstundu. Pabalstus plāno mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Līdz augusta beigām piedāvās dažādus scenārijus, ko darīt. Tikmēr siltumapgādes eksperti, lai mazinātu apkures rēķinus, aicina remontēt esošo apkures sistēmu, jo nekam citam līdz nākamajai apkures sezonai laika vairs nav. Iedzīvotājiem ir jāvēršas pie sava namu apsaimniekotāja un jāpieprasa savest kārtībā ēku, lai no tās būtu pēc iespējas mazāks siltuma zudums. 

Deputāti otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Plānots, ka šī norma sāks darboties no 2028. gada. Saeimai par grozījumiem vēl būs jālemj trešajā – galīgajā – lasījumā.

Akcijā "Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2022", ko sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru organizē Latvijas Piļu un muižu asociācija, piedalīsies 60 dalībnieki. Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzīmē, ka ar šo akciju plānots pievērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību kultūrvēsturiskajam mantojumam. Pēc viņa paustā, daudzas pilis un muižas pēdējos gados ir restaurētas un gatavas pārsteigt viesus. Akcijā piedalās arī Krustpils pils. 

Un vēl

Tuvojoties siltākam laikapstākļu periodam, Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles un Klintaines ir izvietotas zivju nārsta mākslīgās ligzdas. Trešo gadu tajās notiekošo var vērot zemūdens videokameru tiešraidēs no Lielvārdes un Kaibalas. Tiešraides būs redzamas aptuveni mēnesi līdz jūnija pirmajai nedēļai. Latvenergo mājaslapā www.latvenergo.lv un Latvenergo Facebook sociālā tīkla kontā var vērot zemūdens kameru tiešraidi no Daugavas - kā nārsto līdakas, brekši, asari.

Atstājiet komentāru