Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 9.maijā
- 09 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: ASV pirmā lēdija apmeklē Ukrainu, Latvijā šodien sēru diena, jebkādas svinības aizliegtas , un Šonedēļ Latvijā gaidāmas salnas.
Krievijas agresijas rezultātā Mariupolē dzīvību zaudējuši kopumā aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, svētdien paziņojis Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars. Viņš piebilda, ka daudzi no nogalinātajiem cilvēkiem atradās metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā.
Krievijas karaspēkam sestdien sabombardējot skolu Ukrainas Luhanskas apgabala Belohorivkas pilsētciematā, nogalināti aptuveni 60 cilvēki, paziņojušas amatpersonas. Uz skolu, kuras pagrabā slēpās apmēram 90 vietējie iedzīvotāji, kas nebija evakuējušies no ciemata, tika nomesta aviācijas bumba. Izglābti 30 cilvēki, no kuriem septiņi guvuši smagus ievainojumus, pārējie gājuši bojā.
ASV pirmā lēdija Džila Baidena svētdien ieradusies Ukrainā, kur Užhorodā tikās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundzi Olenu. Džila Baidena ieradās Ukrainā no Slovākijas, kur apmeklēja pierobežas apgabalus un tikās ar ukraiņu bēgļiem. Viņas vizīte Ukrainā iepriekš tika turēta noslēpumā. Zelenska pateicās Baidenai un nodēvēja viņas vizīti par ļoti drosmīgu rīcību. ASV pirmā lēdija pavadīja Ukrainā aptuveni divas stundas.
Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas dome nolēmusi trīs jaunas ielas nodēvēt par godu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, šonedēļ ziņoja Islandes mediji. Baltijas valstu vārdā nosauktās ielas atradīsies jaunajā rajonā, ko plānots izbūvēt Reikjavīkas austrumos. Islande bija pirmā valsts, kas 1991.gadā atzina Baltijas valstu neatkarību.
Turpinām ziņas
Šodien 9. maijā Latvijas valsts karogi pie ēkām izkarami sēru noformējumā, jebkādas svinības ir aizliegtas, un policija īpaši uzraudzīs, lai puķu licēji pie padomju varu slavinošajiem pieminekļiem nenodarbotos ar Krievijas iebrukuma cildināšanu.Pateicoties Krievijas Federācijas kultivētajai tautiešu politikai, 9. maijs pirmspandēmijas pēdējos gados bija pārvērties kara propagandas festivālā Latvijas krievvalodīgajiem. Ar Putina uzrunu klausīšanos, sarkanās armijas dziesmām un salūtu par godu uzvarai, kas Latvijai atnesa okupāciju un ciešanas. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radikāli pazeminājis sabiedrības iecietības līmeni, un tāpēc tradicionālās okupācijas svinības ir aizliegtas. Uzvedību 9. maijā regulē vairāki jaunpieņemti vai grozīti normatīvie akti.
Jēkabpilī, Rīgas ielā, visticamāk, paužot protestu pret notiekošo Ukrainā, šonakt kāds uz padomju memoriāla postamenta, kur agrāk atradās lielgabals, uzzīmēts ukraiņu karogs un visapkārt izlaistīta sarkanā krāsa kā lieli asins pleķi. No postamenta pazuduši arī šeit demontētā lielgabala vietā novietotie sēru vainagi. Par to Radio1 infoformēja aculiecinieki, kas šorīt pamanījuši notikušo.
Eiropas Savienības Militārās mobilitātes fondā Latvija pieteikusies mazākam atbalstam nekā Lietuva un Igaunija, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Pēc raidījumā minētā, Latvija pieteikusies pieciem miljoniem eiro, Igaunija – 31 miljonam eiro, bet Lietuva – 73 miljoniem eiro. Raidījumā atzīmē, ka ES Militārās mobilitātes fonds ir jauns atbalsta veids dalībvalstīm, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Septiņu gadu plānošanas periodā būs pieejams miljards eiro, sadalot to trijos piegājienos. Pērn izsludināja un nesen kā noslēdzās pirmā pieteikšanās. Atbalsta intensitāte ir 50% no projekta kopsumas.
Šodien studentu korporāciju biedri rīkos zibakciju “Ieelpo brīvību”, pieminot karā kritušos Ukrainas iedzīvotājus un karavīrus. Zibakcijas dalībnieki pulksten 19 ieturēs klusuma brīdi par godu karā kritušajiem ukraiņiem un vēlāk atskaņos Latvijas un Ukrainas himnu. Akcijā piedalīsies arī Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K), dažādi mediji, mūziķi, deju kolektīvi, sporta klubi, uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. IZM aicina ikvienu iesaistīties zibakcijā un dalīties ar to sociālajos medijos, pievienojot mirkļabirku #Ieelpobrivibu.
Un vēl
Šī nedēļa Latvijā sākās ar spēcīgām salnām, nedēļas turpinājumā laiks kļūs siltāks, bet debesis biežāk aizklās mākoņi un brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Naktī uz pirmdienu un otrdienu gaisa temperatūra daudzviet valstī noslīdēs līdz 0..-4 grādiem. Pirmdien lielākais aukstums gaidāms Kurzemē, otrdien – Vidzemē un Latgalē. Turpmākās naktis būs krietni siltākas – minimālā gaisa temperatūra pārsvarā gaidāma +5..+10 grādu robežās. Sākot ar svētdienu, 15.maiju, atkal kļūs vēsāks un gaidāmas salnas zāles virskārtā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00 un 13.00
Radio1 ziņās klausieties: Azovstaļ aizstāvji ced uz palīdzību, un Cik bieži jaunieši atpazīst nepatiesu informāciju internetā?
Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars intervijā BBC Ukrainas dienestam atzinis, ka nav zināms, cik viņa biedru pēc bombardēšanas aprakti zem drupām Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, un, iestājoties siltākam laikam, līķi sāk sadalīties un saindēt apkārtni. "Azovstaļ" ir vienīgā vieta sagrautajā Mariopulē, kur Ukrainas spēki vēl pretojas Krievijas karaspēkam, un rūpnīca kļuvusi par ukraiņu pretestības simbolu. Karavīri, kas joprojām notur pozīcijas rūpnīcas teritorijā, solījuši turpināt cīņu un nepadoties. Viņi cer uz palīdzību.
G7 valstis svētdien solījušas pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas, bet neprecizēja, ko tieši katra valsts darīs. Kopīgajā paziņojumā G7 valstis solīja to darīt organizēti un pakāpeniski, dodot laiku pasaulei nodrošināt alternatīvas piegādes. G7 valstu līderi arī nolēma noteikt vēl citas sankcijas Krievijai. To vidū ir sankcijas Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem, aizliegums uz Krieviju eksportēt industriālo tehniku, kā arī jauni iebraukšanas aizliegumi Krievijas un Baltkrievijas amatpersonām.
Lielbritānija palielinās savu militāro palīdzību Ukrainai vēl par 1,3 miljoniem sterliņu mārciņu jeb 1,5 miljardi eiro, sestdien paziņoja Lielbritānijas valdība. Līdz ar to Lielbritānijas militārās palīdzības Ukrainai vērtība gandrīz divkāršosies.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien inaugurēts amatā uz otro piecu gadu pilnvaru termiņu, solot šai laikā darīt Franciju "stiprāku un dzīvīgāku" un strādāt ar jaunām pārvaldības metodēm. Inaugurācijas ceremonijā Elizejas pilī Francijas Konstitucionālās padomes priekšsēdētājs Lorāns Fabiuss apstiprinājis Makronu par aprīlī notikušo vēlēšanu uzvarētāju un parakstījis dokumentu par viņa atkārtotu apstiprināšanu amatā. Makrona jaunais mandāts gan stāsies spēkā tikai naktī uz 13.maiju, kad beigsies viņa līdzšinējais pilnvaru termiņš.
Ukrainā sestdien pēc vairāku nedēļu pārtraukuma atsākusies vilcienu satiksme starp Kijivu un Irpiņu pār atjaunoto dzelzceļa tiltu, kas martā cieta karadarbībā, un Irpiņā sagaidīts pirmais vilciens no galvaspilsētas, vietnē “Telegram” paziņojis Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins. Videoierakstā redzams, ka pagaidām atjaunots viens no abiem dzelzceļa tiltiem pār Irpiņas upi.
Turpinām ziņas
Lai arī Latvijā pirmdiena, 9. maijs, oficiāli atzīta par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, Pārdaugavā pie pieminekļa Uzvaras parkā jau no agra rīta pulcējas cilvēki, kas pie iežogotā monumenta cenšas nolikt ziedus. Notiekošo visā Pārdaugavā uzrauga ievērojams skaits kārtības sargu, bet pie paša pieminekļa atrodas lielākā spēka struktūru darbinieku koncentrācija.
Jau ziņots, ka pagājušajā naktī, Jēkabpilī, Rīgas ielā paužot protestu pret Krievijas agresiju Ukrainā, kāds uz padomju memoriāla postamenta, kur agrāk atradās lielgabals, uzzīmējis ukraiņu karogu un visapkārt izlaistījis sarkano krāsu, kā lielas asins peļķes.
Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils pašvaldības policijas priekšnieku Induli Surkuli un lūdza komentēt notikušo. Viņš stāstīja, ka diennakts tumšajā laikā videonovērošanas kamerā, kas ir pie Krustpils kultūras nama šo objektu neredz, redzama tikai ielas izgaismotā braucamā daļa. Notikušo pašvaldības policijas dežuranti kamerā pamanījuši uzlecot saulei, rītausmā. Surkulis sacīja, ja tiešām šajā vietā ir apbedījumi, tad tas ir nopietns pārkāpums, ja nē, tad to var raksturot kā huligānismu.
Arī valsts policijas Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš notikušo apstiprināja, taču pagaidām neko plašāk nekomentēja, piebilstot, ka policijā fakts ir reģistrēts, bet tā kā nav iesnieguma no cietušās puses, nekas nav uzsākts, ja būs iesniegums, tiks uzsākts kriminālprocess.
Radio1 sazinājās arī ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini. Viņš sacīja, ka tiks lemts, ko darīt ar šo objektu, jo, visticamāk, krāsu tik viegli noņemt neizdosies, bet atstāt to šādā veidā arī nevarot. Tāpēc, iespējams, šis ir īstais brīdis, kad postamentu uz kura atradās lielgabals un apkārt esošās plāksnes demontēt un aizvest uz noliktavu atjaunošanai. Savukārt šajā vietā veikt zondāžu, lai pārliecinātos vai šeit ir apbedījumi. Par to kāda varētu sekot rīcība, pašvaldībā tiks lemts.
Un vēl
Deviņi no desmit Latvijas jauniešiem jeb 93% ir saskārušies ar nepatiesu informāciju sociālajos medijos, savukārt 61% jauniešu atzīst, ka šādu informāciju ir snieguši arī paši, noskaidrots Samsung aptaujā par jauniešu paradumiem internetā. Šis skaitlis realitātē varētu būt arī lielāks, jo, piemēram, tādas informācijas kā atrašanās vietas vai datuma izmainīšanu par nepatiesu informācijas sniegšanu uzskata mazāk nekā puse no aptaujātajiem (attiecīgi 46% un 48%), bet attēla izmainīšanu, izmantojot filtrus vai speciālas lietotnes - vien 38% respondentu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina saņēmusi tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju lūgumus sniegt ziņas par pazudušiem krievu karavīriem; Latvijā būtiski samazinājusies saslimstība ar Covid-19; un Pārtikas un veterinārais dienests sācis meža dzīvnieku vakcināciju.
Krievijas karaspēks gatavojas turpināt uzbrukumu Izjumas virzienā, svētdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saglabājas risks, ka Krievija var veikt raķešu uzbrukumus un uzlidojumus no Baltkrievijas teritorijas, brīdināja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien uzrunā Sarkanajā laukumā atsaucies uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, aicinot karaspēku gūt uzvaru karā Ukrainā. Maskavā šodien notiek svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju. Uzrunājot militārpersonas Sarkanajā laukumā, Putins nosodīja "ārējos draudus", kuru mērķis esot novājināt un sašķelt Krieviju, kā arī kārtējo reizi apgalvoja, ka NATO radot draudus tieši pie Krievijas robežām.
Tikmēr Ukrainas Iekšlietu ministrija kopumā saņēmusi aptuveni 32 tūkstoši lūgumu meklēt Krievijas karavīrus, un aptuveni 12 tūkstoši no šiem lūgumiem saņemti pa ministrijas karsto telefona līniju, paziņojis iekšlietu ministra padomnieks Viktors Andrusivs. Viņš norādīja, ka marta sākumā tika saņemts daudz lūgumu, bet tagad nevarētu sacīt, ka tādi pienāk masveidā. Drīzāk šādi lūgumi kļuvuši par ikdienišķu parādību. Ukrainas pārstāvji ir jautājuši tiem, kas meklē savus pazudušos tuviniekus, Krievijas karavīrus, kāpēc jūs to jautājat mums ne Krievijai, tuvinieki atbildot, ka Krievijas puse melo un tur atbildi saņemt neesot iespējams.
Ziemeļmaķedonijas raidorganizācija apsver iespēju savas valsts pārstāvei liegt uzstāšanos Eirovīzijas dziesmu konkursā pēc tam, kad viņa esot "aizmetusi valsts karogu" atklāšanas ceremonijas laikā. Publiskotajā video Ziemeļmaķedonijas pārstāve Andrea pozē Eirovīzijas atklāšanas pasākumā uz tirkīzzilā paklāja. Brīdī, kad viņai tika palūgts pozēt bez valsts karoga, viņa to pameta nostāk. Ziemeļkoreja sagaida atvainošanos no dziedātājas un apsver iespēju atsaukt Andreas dalību konkursā.
Turpinām ziņas
VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī. Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts. Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 24 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie astoņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.
Kopš piektdienas Covid-19 kumulatīvais rādītājs nokrities no 280,8 līdz 251,7, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Kopumā pēdējo trīs dienu laikā laboratoriski veikti 6 tūkstoši 914 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 8,5% bija pozitīvi. No 589 reģistrētajiem jaunajiem inficēšanās gadījumiem 174 cilvēki nebija vakcinēti vai nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 415 bija vakcinēti pret Covid-19. Brīvdienās bija saņemta arī ziņa par vienu mirušo Covid-19 pacientu 80 līdz 89 gadu vecumā, kurš bija vakcinēts. Savukārt pēc aģentūras LETA aprēķiniem septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies tūkstoš 909 cilvēki, bet septiņu dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 100,8.
Un vēl
Pārtikas un veterinārais dienests sācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnas ēsmas – brūngani sērkociņu kastītes lieluma zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma kubiņi, kuros iestrādāta vakcīna, - izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiek izvietotas valsts austrumu pierobežā. Vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta. Vakcīna nav bīstama arī cilvēkam un apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kas ēsmas iekšpusē ir šķidra – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas vēstnieks Polijā apliets ar sarkanu krāsu; Šonedēļ Jēkabpilī notiek militārās mācības; un Ornitologi aicina iesaistīties putnu balss kataloga veidošanā.
Krievijas vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs šodien apliets ar sarkanu krāsu, ziņo portāls "Meduza". Incidents noticis publiska pasākuma laikā, kas organizēts saistībā ar 77. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Vēstnieks devās nolikt ziedus pie PSRS karavīriem veltītas piemiņas vietas. Apkārt esošie cilvēki Krievijas pārstāvja virzienā skandēja saukļus "Fašisti!". Pēc tam vēstnieks tika apliets ar sarkanu krāsu. Vēstnieks policijas pavadībā vēlāk pametis notikuma vietu.
Krievijas karaspēks koncentrē spēkus un gatavojas uzbrukumam Izjumas un Doneckas virzienos, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Vislielākā iebrucēju aktivitāte vērojama Slobožanskes un Doneckas virzienos. Tajā pašā laikā saglabājas liela iespējamība, ka tiks doti raķešu triecieni visā Ukrainas teritorijā.
Latvija pievienosies starptautiskajai apvienotajai izmeklēšanas grupai, kuras uzmanības centrā ir Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā, diskusijā "Karš Ukrainā. Taisnīguma atjaunošana un starptautiskās tiesības. Krievijas atbildība" norāda ģenerāprokurors Juris Stukāns. Viņš informē, ka Lietuva, Ukraina un Polija izveidojusi starptautisku apvienotu izmeklēšanas grupu. Arī Latvija savlaicīgi paziņojusi par vēlēšanos pievienoties šai grupai, un tagad saņemts oficiāls apstiprinājums par Latvijas pārstāvju iekļaušanu tajā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus. Ministrs mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs. Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.
Turpinām ziņas
Šodien Jēkabpilī notika pirmais militāro mācību "Swift Response 22" aktīvās fāzes vingrinājums, kura laikā 450 karavīru no Polijas Bruņoto spēku sestās gaisa desanta brigādes un Čehijas Bruņoto spēku 43.gaisa desanta bataljona apakšvienības desantējās no lidmašīnām "Hercules" un "Casa".
Savukārt rīt Jēkabpils tuvumā notiks militāro vienību pārapgādes mācību operācija, no lidmašīnas "Casa" desantējot kravas konteinerus. Tāpat arī rīt un parīt no Jēkabpils uz poligonu "Lāčusils" tiks pārvietota rotas līmeņa desanta apakšvienība, iesaistot vairākus ASV Bruņoto spēku pirmās kaujas aviācijas brigādes militāros transporta helikopterus "Chinook" un helikopterus "Black Hawk", lai poligona teritorijā veiktu taktiska līmeņa sauszemes operāciju.
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs KNAB rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par nepatiesas informācijas ievadīšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā pēc personu fiktīvas vakcinēšanas pret Covid-19. KNAB ieguvis pierādījumus, ka konkrētā medicīnas darbiniece varētu būt veikusi vakcinācijas imitāciju 11 personām.
Jau ziņots, ka Valsts policija šogad un pērn par iespējamu fiktīvu vakcināciju sākusi 60 kriminālprocesus.
Un vēl
Apkopojot datus trešajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu iesaistīties datu vākšanas procesā, iesūtot ornitologiem pašu veiktus putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā. Īpaši ir gaidīti audioieraksti, kas iesūtīti no viensētām un vietām, kuras ir attālākos Latvijas nostūros. Vērtīgākie ieraksti ir pirmajās četrās stundās pēc saullēkta vai divās stundās pirms saulrieta. Ierakstus vēlams atkārtot ik pēc divām nedēļām arī tajā pašā vietā, jo dziedošo putnu daudzveidība katru reizi atšķirsies. Audioierakstus līdz pat šī gada jūnija beigām jāiesūta uz e-pastu atlants@lob.lv, vēstules tēmas laukā norādot “Audiopiecminūte”.