Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 12.maijā
- 12 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā valstī zaudēti 30 procenti darbavietu; Prognozē, ka gada inflācija sabremzēsies rudenī; un Maijā un jūnijā notiks Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti.
Ukraina ar bezpilota lidaparātiem apšauda Krievijas karavīrus Čūsku salā, liedzot ienaidniekam nostiprināties Melnās jūras rietumu akvatorijā, ziņo Lielbritānijas izlūkdienests, kas norādījis, ka Čūsku salā turpinās kaujas, Krievijai cenšoties pastiprināt savu tur esošo garnizonu. Arī Ukraina un Krievija ir ziņo par smagām kaujām Čūskas salā, kas atrodas aptuveni 35 kilometrus no piekrastes, uz dienvidiem no Odesas. Krievijas centieni palielināt savus spēkus Čūskas salā dod Ukrainai lielākas iespējas apšaudīt Krievijas vienības un iznīcināt to ieročus. Tomēr, ja Krievijai izdosies nostiprināt savas pozīcijas ar stratēģisku pretgaisa aizsardzību un vadāmajām raķetēm, Krievija varētu dominēt Melnās jūras ziemeļrietumos, uzskata britu analītiķi.
Krievijas okupācijas spēku ieceltās Hersonas apgabala administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Kirils Stremousovs pavēstījis, ka reģiona varasiestādes grasās pieprasīt Hersonas apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā. Krievijas karaspēks šo Ukrainas dienvidu apgabalu okupēja jau karadarbības sākumā. Pēdējo nedēļu laikā bija izskanējušas runas, ka Krievija šeit pēc Krimas parauga plāno sarīkot “referendumu” par Hersonas “tautas republikas” pasludināšanu vai pievienošanos Krievijai. Taču tagad acīmredzot pieņemts lēmums iztikt bez šādām formalitātēm.
Ukrainas valdība uzsver, ka Hersonas pilsēta un Hersonas apgabals ir neatņemamas Ukrainas sastāvdaļas, kas uz laiku nonākušas Krievijas okupācijas spēku kontrolē, bet agri vai vēlu tiks atbrīvotas. Okupanti var prasīt pievienoties kaut vai Marsam vai Jupiteram. Ukrainas armija atbrīvos Hersonu, lai arī kādas vārdu spēles viņi nespēlētu, uzsver Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks. Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā pirms kara dzīvoja ap 280 tūkstoši iedzīvotāju. Krievijas karaspēks pilsētu ieņēma 2. martā. Tā bija pirmā un līdz šim vienīgā no lielajām Ukrainas pilsētām, kas pilnībā nonākusi okupācijas spēku kontrolē.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā valstī zaudēti 30% jeb kopumā aptuveni 4,8 miljoni darbavietu, trešdien paziņoja ANO Starptautiskā Darba organizācija. Ekonomikas traucējumi apvienojumā ar bēgļu plūsmu rada vērienīgus zaudējumus nodarbinātības un ienākumu ziņā. Organizācija prognozē, ka gadījumā, ja karadarbība nekavējoties tiktu pārtraukta, Ukrainas ekonomikā būtu novērojama strauja atlabšana ar 3,4 miljonu darbavietu atgriešanos, tādējādi nodarbinātības kritumu samazinot līdz 8,9%.
Baltkrievijas žurnālistam Jurijam Goncarevičam draud līdz sešiem gadiem ilgs cietumsods par Krievijas kara tehnikas fotografēšanu, ziņo Baltkrievijas Žurnālistu asociācija. Baranoviču žurnālistam izvirzītas apsūdzības par "ekstrēmistiskas darbības atbalstīšanu". Goncarevičs tika aizturēts pirms nedēļas.
Turpinām ziņas
Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks rosinās partijai pieprasīt Marijas Golubevas demisiju, atklāj "Twitter" ieraksts. Jau ziņots, ka iekšlietu ministre Marija Golubeva negrasās demisionēt pēc notikumiem Uzvaras parkā pie okupācijas pieminekļa, izriet no politiķes teiktā intervijā TV3. Golubeva atzīmē, ka pulcēšanās 10. maijā nebija plānota. Policija cilvēkus sākotnēji neaizturēja, jo tie vienkārši nolika ziedus, bet aizturēšanas sākās tad, ka sanākušie vakarā sāka uzvesties demonstratīvāk un izmantot Krievijas agresiju slavinošus simbolus. Neatkarīgi no pārmetumiem demisionēšanas iespējas Golubeva neizskata, jo uzskata, ka policija nodrošināja likumu ievērošanu. Slikta un neētiska rīcība vēl neesot likuma pārkāpums.
Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās pieaugumu un patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai gada otrajā pusē, informē Finanšu ministrija, pamatojoties uz izejvielu cenu dinamiku pasaules tirgos, kā arī ņemot vērā piegāžu ķēžu traucējumus, atsevišķu preču deficītu, ģeopolitiskās situācijas pasliktinājumu Eiropā un patērētāju gaidas par cenu pārmaiņām.
Jau ziņots, ka jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka patēriņa cenu pieauguma temps Latvijā turpina uzņemt apgriezienus. 2022.gada aprīlī patēriņa cenu indekss palielinājās par 2,2% salīdzinājumā ar martu, kas ir ļoti augsta inflācija viena mēneša ietvaros. Ar dažiem izņēmumiem cenu kāpums bija fiksēts visiem preču un pakalpojumu viediem.
Latvija saņems papildu 1,8 miljonus eiro no Eiropas Savienības palīdzības programmas "React-EU" cilvēku, kurus skārusi koronavīrusa krīze, un cilvēku, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā, atbalstam. Latvijā šo palīdzību saņems aptuveni 70 tūkstoši cilvēku, kam nepieciešama palīdzība, ieskaitot aptuveni 10 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti. Šie cilvēki saņems materiālo palīdzību, pārtikas pakas un siltas maltītes.
Un vēl
Maijā un jūnijā notiks Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti, lai ieskatītos un ieklausītos koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru 27to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17to. Deju svētku koncertu repertuārā. 28. maijā Talsu Sauleskalna estrādē dziedās Kurzemes un Zemgales jauktie kori, savukārt 11. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē skanēs Vidzemes un Latgales jaukto koru balsis. 4. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notiks Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. Visos trīs koncertos skanēs 2023. gada Dziesmu un Deju svētku repertuārs .
11. jūnijā Alūksnes Pilssalas estrādē 600 dejotāji no visas Latvijas izdejos dejas no lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs”. Svētkiem gatavojas arī pūtēju orķestri. 22. maijā Auces brīvdabas estrādē, 29. maijā Preiļu parka estrādē, 4. jūnijā Madonas pilsētas estrādē, 5. jūnijā Valmieras pilsētas brīvdabas estrādē un 12. jūnijā Liepājas koncertestrādē "Pūt, vējiņi" orķestru sniegumā skanēs skaņdarbi no dziesmu un deju svētku repertuāra.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienības dalībvalstu lēmums par sesto sankciju paketi kavējas, Latvija plāno sūtīt uz Ukrainu nesprāgušas munīcijas neitralizētājus; un Kur ir vislielākā interese par iespēju ierīkot mazdārziņu?
Ņemot vērā starptautisko pieredzi, Ukrainas atmīnēšana var turpināties piecus līdz desmit gadus, žurnālistiem teicis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta sapieru pārvaldes priekšnieks Olehs Bondars. Viņš norādījis, ka vienas no bīstamākajām Krievijas iebrukuma sekām ir valsts teritorijas plaša piesārņošana ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, no kuriem daļu aizliedz izmantot starptautiskās konvencijas. Mīnas un munīcija atklāta Kijivas, Černihivas, Harkivas, Sumu, Mikolajivas, Zaporižjas, Dņepropetrovskas, Doneckas un Luhanskas apgabalos. Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ir sācis aktīvi informēt civiliedzīvotājus par sprādzienbīstamo priekšmetu radītajiem riskiem.
Apvienotā Karaliste un Zviedrija paziņojušas par divpusēju aizsardzības vienošanos potenciāla uzbrukuma gadījumā. Šādu vienošanos Lielbritānija plāno noslēgt arī ar Somiju, kura tāpat kā Zviedrija drīzumā gatavojas paziņot par vēlmi pievienoties NATO. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir licis Somijai un Zviedrijai pārvērtēt savu līdzšinējo politiku, kas paredzēja nepievienoties militārām aliansēm. Sagaidāms, ka jau nākamajā nedēļā abas valstis varētu pieņemt lēmumu par pievienošanos NATO.
Eiropas Savienības dalībvalstu lēmums par sesto sankciju paketi, kas ietver arī pakāpenisku atteikšanos no Krievijas naftas, joprojām kavējas. Vienošanos apgrūtina Ungārijas nostāja – Budapešta vēlas sev izcīnīt gan īpašu pagarinājumu, gan finansiālu kompensāciju. Ungārijas premjers Viktors Orbāns līdz šim ir bloķējis Eiropas Savienības sankcijas pret Krievijas naftu. Orbāns apgalvo, ka Krievijas naftas importa embargo būtu kā "atombumbas" nomešana uz Ungārijas ekonomiku, jo Ungārijai nav ostu, kas ļautu naftu piegādāt ar kuģiem.
Kā ziņots, sankciju plāna jaunākā versijā, kas publiskota pirms dažām dienām, jau ir piekāpšanās Ungārijai – tajā gan Ungārijai, gan Slovākijai, kam arī nav pieejas jūrai, doti 2,5 gadi, lai ieviestu Krievijas naftas embargo. Tas ir par diviem gadiem ilgāk nekā pārējām ES valstīs.
Trīs ceturtdaļas bulgāru baidās no krievu kodoltrieciena, bet 54% ļoti vai zināmā mērā baidās, ka Krievija varētu Bulgāriju okupēt, liecina šonedēļ publicētie aptaujas rezultāti. Saskaņā ar aptauju, kas veikta pēc Pilsonisko iniciatīvu darbnīcu fonda pasūtījuma, 62% bulgāru baidās, ka krievi varētu apšaudīt ar raķetēm un bombardēt no gaisa objektus Bulgārijā. Tas varētu būt izskaidrojums ar Bulgārijas valdības centieniem neieņemt stingru nostāju pret Maskavu un bulgāru vēlmi ieņemt neitrālu pozīciju pret karu Ukrainā. Tikai 10% respondentu izteikušies, ka pārzina Bulgārijas un Krievijas attiecību vēsturi, kamēr 80% aptaujāto atzinuši, ka nav pārliecināti par savām zināšanām. Tas rada auglīgu augsni Krievijas propagandai un faktu sagrozīšanai.
8. un 9. maijā pie Latvijas vēstniecības Maskavā protestējuši Krievijas prezidenta Putina partijas “Vienotā Krievija” aktīvisti. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, kopumā bija ap 1500 protestētāju. Saistībā ar notikušo Latvija iesniegusi protesta notu. Protesta akcijas mērķis, pēc Krievijas medijos rakstītā, bija norādīt uz viņu skatījumā pareizo vēsturi un to, ka liegums Latvijā pulcēties pie okupācijas laika pieminekļa esot necieņas izrādīšana. Lai arī protests aizritējis bez incidentiem, vēstniecība domā par papildus drošību.
Turpinām ziņas
Latvija varētu nosūtīt uz Ukrainu nesprāgušas munīcijas neitralizētājus un piešķirs ukraiņiem helikopterus, vakar paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš nākamnedēļ dosies uz Briseli, kur nāks klajā ar aicinājumu sūtīt uz Ukrainu speciālistus, kuri varētu palīdzēt neitralizēt sprādzienbīstamus priekšmetus ukraiņu atbrīvotajās teritorijās. Pabriks uzskata, ka lēmums par speciālistu nosūtīšanu būtu labāks, ja to pieņemtu vairākas valstis.
Aizverot savas ražotnes Zviedrijā un citviet, pārtikas ražotājs “Orkla Group” visu cepumu un vafeļu ražošanu plāno koncentrēt Latvijā, Ādažos. Tur jau uzcelta Skandināvijā lielākā rūpnīca, kas nākamgad sāks ražot arī Norvēģijā un Zviedrijā iecienītu krekeru, cepumu un vafeļu šķirnes. Rūpnīcā būs 300 darbavietas. Pašlaik aktīvi tiek meklēti darbinieki gan ražošanas cehā, gan loģistikas un citās jomās.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome varētu rosināt pārtikas nozarē noteikt ārkārtas situāciju un piemērot 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Taču Finanšu ministrijā to neuzskata par efektīvu instrumentu nozares problēmu risināšanai. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome kopsapulcē plāno pieņemt lēmumu Saeimai un valdībai pieprasīt noteikt ārkārtas situāciju pārtikas nozarē, kā arī atsevišķai pārtikai piemērot 5% PVN likmi. Organizācijā uzsver, ka situācija ir nopietna, jo energoresursu sadārdzinājums rada graujošu ietekmi uz tautsaimniecību un pārtikas nozari.
Un vēl
Saimniekošana mazdārziņos Rīgā un citviet Latvijā kļūst aizvien populārāka, un brīvu vietu pašvaldības piedāvātajos zemes pleķīšos patlaban nav, tomēr citās pašvaldībās aizvien ir iespējams iznomāt mazdārziņu. Veicot aptauju Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībās, secināts, ka vislielākā interese par mazdārziņu nomu ir Rīgā un Pierīgā, kur patlaban brīvu vietu to iekopšanai vairs nav. Savukārt Liepājā, Jelgavā un Ventspilī interese par tiem laika gaitā nav mainījusies, kamēr Daugavpilī daļa tādu pat atstāti novārtā. Noskaidrots, ka starp Latvijas lielākajām vietvarām mazdārziņu teritorijas pašvaldības pārvaldībā nav vien Jūrmalā un Jēkabpilī. Turklāt Jēkabpilī esot zema interese par mazdārziņiem, kur jau no 1998. gada ir pārtraukta pašvaldības darbība mazdārziņu ierīkošanai.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā par civiliedzīvotāja nogalināšanu tiesas priekšā tiks saukts krievu karavīrs; Sākta parakstu vākšana par politiskā spēka Latvijas krievu savienība darbības pārtraukšanu; un Kā pedagogi vērtē savu profesiju?
Ukrainā par civiliedzīvotāja nogalināšanu tiesas priekšā tiks saukts Krievijas armijas tanku nodaļas komandieris Vadims Šišimarins, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.Šis ir pirmais gadījums, kad tiesas priekšā saukta Krievijas militārpersona par civiliedzīvotāja slepkavību šī kara laikā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka šis 21 gadu vecais krievu karavīrs 28.februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupakhivkas ciema iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu. Šobrīd aizdomās turamais atrodas apcietinājumā. Viņam draud desmit līdz 15 gadu ilgs cietumsods vai mūža ieslodzījums.
Slovākija un Polija sadarbosies, lai palīdzētu Ukrainai pēc iespējas ātrāk iegūt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, paziņojuši Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņi arī paziņoja, ka kopā apmeklēs savus kolēģus tajās ES valstīs, kas skeptiski izturējušās pret Ukrainas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienības lidostās un lidojumu laikā Eiropā drīzumā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas. Tā paziņojusi Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Paredzams, ka atvieglojumi stāsies spēkā no 16. maija.
Igaunija plāno piektdaļu valsts gada dabasgāzes patēriņa turēt rezervēs, cenšoties mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, paziņojušas Igaunijas amatpersonas. Igaunija gadā patērē ap piecām teravatstundām dabasgāzes, un līdz šim Krievijas piegādes veidoja 80% no patēriņa. Apmēram 60% dabasgāzes Igaunija patērē apkures sezonā no oktobra līdz maijam.
Turpinām ziņas
Lai pašvaldības varētu uzņemt vēl vairāk bēgļu, nepieciešami teju 20 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija apkopojusi pašvaldību iesniegtos piedāvājumus par ēkām, kurās, veicot remontdarbus, varētu tikt izmitināti vēl 4 tūkstoši 800 bēgļu. Tomēr, pēc vietvaru sacītā, ir jādomā ne tikai īstermiņā par pagaidu mītnēm, bet arī ilgtemiņā, jo jautājums par dzīvojamo fondu kļūst arvien sāpīgāks. Pēc pašvaldību lietu ministrijas sniegtās informācijas, piedāvājumu par pašvaldības ēku pielāgošanu bēgļu izmitināšanai galvenokārt iesniegušas tieši valstspilsētas un novadi Pierīgā, kur salīdzinoši tuvu pieejami gan valsts, gan pašvaldību sniegtie pakalpojumi.
Portālā "manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par politiskā spēka Latvijas krievu savienība darbības pārtraukšanu. Iniciatīvas autors Gatis Auziņš norāda, ka viņš vēlas iedrošināt Latvijas likumdevēju radīt precedentu un iedibināt sistēmu acīmredzami pretvalstisku politisko un citu darbību apturēšanai Latvijā. Auziņš norāda, ka ar šo iniciatīvu savāktie paraksti būs pamats un atbalsts Latvijai patiesi lojālajiem politiķiem, mūsu valsts patriotiem, veikt nepieciešamās darbības, lai rosinātu un panāktu Latvijas krievu savienības darbības pārtraukšanu.
Un vēl
Savas profesijas patrioti – skolotāji tomēr šaubās, vai turpinās strādāt nozarē. Veicot pētījumu, atklājies, ka tikai 56% skolotāju sevi redz strādājam savā profesijā arī pēc pieciem gadiem. Viens no biežākajiem pamatojumiem ir nepietiekams atalgojums un skolotāja darba prestiža mazināšanās. Pētījumā “Skolotāju balss” noskaidrots, ka pedagogi vēlas būt savas profesijas patrioti, taču nejūtas sabiedrībā novērtēti un nesaņem pietiekamu atalgojumu. Lai pabeigtu ikdienas darbus, nereti darba dienas ieilgst un nedēļā tiek nostrādātas vairāk nekā 40 stundas. Pētījumā vairākums skolotāju gan norādījuši, ka savās darba vietās ir iespēja profesionālai attīstībai un vairāk nekā puse pedagogu savu konkrēto darba vietu ieteiktu arī citiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā atklātas 88 diversantu grupas, Nacionālā apvienība pieprasa Golubevas demisiju; un Izdod pastmarku par godu Latvijas olimpiskās komitejas 100 gadu jubilejai.
Ukrainas armija Doneckas un Luhanskas virzienos trešdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus, iznīcinājusi 20 pretinieka tehnikas vienības un notriekusi četrus bezpilota lidaparātus, ziņo Apvienoto spēku operatīvi taktiskā grupa "Austrumi". Iznīcināti astoņi krievu tanki, sešas cita tipa bruņutehnikas vienības, pieci automobiļi un viena zenītartilērijas iekārta. Iznīcināta arī iebrucēju munīcijas noliktava un novērošanas postenis. Krievu dzīvā spēka zaudējumi sasniedz aptuveni 250 cilvēkus.
Ukrainā kopš 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu, atklātas 88 diversantu grupas un par dalību sabotāžā aizturēti 750 cilvēki, paziņojis Ukrainas policijas informācijas departamenta priekšnieks Oleksijs Serhejevs. "Kopš kara sākuma atklātas 88 sabotāžas un izlūkošanas grupas, aizturēti 750 cilvēki, kas piedalījušies sabotāžas darbībās. No tiem 676 nodoti Ukrainas Drošības dienestam," viņš informēja preses konferencē. Ukrainas policijā ierosinātas 484 krimināllietas par kolaboracionismu, informēja Serhejevs, piebilstot, ka aizdomās turētā statuss noteikts 72 personām.
ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi. Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.
Ziemeļkoreja apstiprinājusi pirmo Covid-19 uzliesmojumu valstī kopš pandēmijas sākuma, raksta "Al Jazeera". Totalitārās valsts valdības kontrolētā ziņu aģentūra KCNA vēstījusi, ka vairākiem galvaspilsētā Phenjanā dzīvojošajiem ziemeļkorejiešiem konstatēta inficēšanās ar jaunā koronavīrusa omikrona variantu. Precīzs saslimšanas gadījumu skaits netika minēts. Valsts medijs ziņoja, ka Phenjanā tiek ieviesti "maksimālie" kontroles pasākumi. Eksperti norādījuši, ka Phenjanas publiskā atzīšanās par slimības uzliesmojumu varētu liecināt par situācijas nopietnību.
Turpinām ziņas
Šodien Nacionālās apvienības Saeimas frakcija un valde lēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10. maijā. Ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā Nacionālās apvienības viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.
Interneta platformā "Ziedot.lv" aizvadītās saziedoti jau 100 tūkstoši eiro pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanai. 11. maija pievakarē "Ziedot.lv" platformā tika uzsākta ziedojumu vākšana Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai.
Sezonas laukstrādniekiem atvieglotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu pagarinās līdz 90 līdzšinējo 65 dienu vietā. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kurus pieņemšanai otrajā un galīgajā lasījumā steidzamā kārtā gatavo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likuma grozījumi tāpat paredz, ka samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli turpmāk varēs ieturēt par akmeņu lasītājiem no vienotajam platības maksājumam pieteiktajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām.
Un vēl
Latvijas pasts šodien izdod jaunu pastmarku un aploksni Latvijas Olimpiskās komitejas 100. jubilejā. Filatēlijas jaunumus sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī "Latvijas Pasta" e-veikalā. Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,20 eiro, un tā atbilst vēstuļu korespondences apmaksai līdz 20 gramu Latvijas teritorijā, savukārt pastmarkas tirāža sasniedz 50 tūkstoši eksemplāru. Līdz ar pastmarku tiks izdota arī speciāla aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Svarīgākais šodien: Ukrainā tiesās pirmo krievu karavīru par civiliedzīvotāja noslepkavošanu; Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai saziedoti jau 100 tūkstoši eiro; un Sākusies gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem.
Ukrainā par civiliedzīvotāja nogalināšanu tiesas priekšā tiks saukts Krievijas armijas tanku nodaļas komandieris Vadims Šišimarins, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.Šis ir pirmais gadījums, kad tiesas priekšā saukta Krievijas militārpersona par civiliedzīvotāja slepkavību šī kara laikā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka šis 21 gadu vecais krievu karavīrs 28.februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupakhivkas ciema iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu. Šobrīd aizdomās turamais atrodas apcietinājumā. Viņam draud desmit līdz 15 gadu ilgs cietumsods vai mūža ieslodzījums.
Ņemot vērā starptautisko pieredzi, Ukrainas atmīnēšana var turpināties piecus līdz desmit gadus, žurnālistiem teicis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta sapieru pārvaldes priekšnieks Olehs Bondars. Viņš norādījis, ka vienas no bīstamākajām Krievijas iebrukuma sekām ir valsts teritorijas plaša piesārņošana ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, no kuriem daļu aizliedz izmantot starptautiskās konvencijas. Mīnas un munīcija atklāta Kijivas, Černihivas, Harkivas, Sumu, Mikolajivas, Zaporižjas, Dņepropetrovskas, Doneckas un Luhanskas apgabalos. Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ir sācis aktīvi informēt civiliedzīvotājus par sprādzienbīstamo priekšmetu radītajiem riskiem.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā valstī zaudēti 30% jeb kopumā aptuveni 4,8 miljoni darbavietu, trešdien paziņoja ANO Starptautiskā Darba organizācija. Ekonomikas traucējumi apvienojumā ar bēgļu plūsmu rada vērienīgus zaudējumus nodarbinātības un ienākumu ziņā. Organizācija prognozē, ka gadījumā, ja karadarbība nekavējoties tiktu pārtraukta, Ukrainas ekonomikā būtu novērojama strauja atlabšana ar 3,4 miljonu darbavietu atgriešanos, tādējādi nodarbinātības kritumu samazinot līdz 8,9%.
Portālā "manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par politiskā spēka Latvijas krievu savienība darbības pārtraukšanu. Iniciatīvas autors Gatis Auziņš norāda, ka viņš vēlas iedrošināt Latvijas likumdevēju radīt precedentu un iedibināt sistēmu acīmredzami pretvalstisku politisko un citu darbību apturēšanai Latvijā. Auziņš norāda, ka ar šo iniciatīvu savāktie paraksti būs pamats un atbalsts Latvijai patiesi lojālajiem politiķiem, mūsu valsts patriotiem, veikt nepieciešamās darbības, lai rosinātu un panāktu Latvijas krievu savienības darbības pārtraukšanu.
Turpinām ziņas
Šodien Nacionālās apvienības Saeimas frakcija un valde lēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10. maijā. Ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā Nacionālās apvienības viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.
Interneta platformā "Ziedot.lv" aizvadītās saziedoti jau 100 tūkstoši eiro pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanai. 11. maija pievakarē "Ziedot.lv" platformā tika uzsākta ziedojumu vākšana Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai.
Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija turpinās pieaugumu un patēriņa cenu pieauguma bremzēšanos varētu sagaidīt tikai gada otrajā pusē, informē Finanšu ministrija, pamatojoties uz izejvielu cenu dinamiku pasaules tirgos, kā arī ņemot vērā piegāžu ķēžu traucējumus, atsevišķu preču deficītu, ģeopolitiskās situācijas pasliktinājumu Eiropā un patērētāju gaidas par cenu pārmaiņām.
Un vēl
Maijā un jūnijā notiks Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncerti, lai ieskatītos un ieklausītos koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru 27to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17to. Deju svētku koncertu repertuārā. 28. maijā Talsu Sauleskalna estrādē dziedās Kurzemes un Zemgales jauktie kori, savukārt 11. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē skanēs Vidzemes un Latgales jaukto koru balsis. 4. jūnijā Tukuma Durbes estrādē notiks Latvijas sieviešu un vīru koru svētki. Visos trīs koncertos skanēs 2023. gada Dziesmu un Deju svētku repertuārs .
11. jūnijā Alūksnes Pilssalas estrādē 600 dejotāji no visas Latvijas izdejos dejas no lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs”. Svētkiem gatavojas arī pūtēju orķestri. 22. maijā Auces brīvdabas estrādē, 29. maijā Preiļu parka estrādē, 4. jūnijā Madonas pilsētas estrādē, 5. jūnijā Valmieras pilsētas brīvdabas estrādē un 12. jūnijā Liepājas koncertestrādē "Pūt, vējiņi" orķestru sniegumā skanēs skaņdarbi no dziesmu un deju svētku repertuāra.