Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 13.maijā
- 13 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: ASV izstrādātas vadlīnijas izlūkošanas informācijas apmaiņai ar Kijivu ; Policijai uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm; un No 20. maija atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiks ieviests palielināts atļautais braukšanas ātrums
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainas teritorijā ASV izstrādātas vadlīnijas izlūkošanas informācijas apmaiņai ar Kijivu, kas paredz daļu informācijas par Krieviju Ukrainas pusei nesniegt, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta laikraksts "The Washington Post". Lai nevairotu saspīlējumu attiecībās ar Krieviju, ASV izlūkdienestu darbinieku iekšējā instrukcijā iekļauti divi ierobežojumi Ukrainai nododamajai informācijai.
Krievijas spēku sagrautās Mariupoles aizstāvji lūguši pasauli palīdzēt izvest ievainotos karavīrus no sabombardētās rūpnīcas „Azovstaļ”. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) solījušas turpinās sniegt atbalstu Ukrainai līdz brīdim, kad Krievija pārtrauks karu. Krievijas aviācija turpina bombardēt metalurģijas kombinātu „Azovstaļ”, kur atrodas Mariupoles pilsētas pēdējie aizstāvji. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka „Azovstaļ” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem gandrīz puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvājusi Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem. Taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi.
Čehija sarunās ar Vāciju vēlas panākt tanku piegādes, lai savā īpašumā esošos padomju tankus varētu nosūtīt Ukrainai, paziņojusi Čehijas aizsardzības ministre Jana Černochova. Čehija varētu saņemt Vācijas tankus "Leopard", viņa sacīja Čehijas sabiedriskajai televīzijai, pieļaujot, ka tā tomēr nebūs vismodernākā vācu tanku versija.
Krievija vakar brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē. Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami." Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Maskava "būs spiesta spert atbildes soļus, militāri tehniskos un citus, lai reaģētu uz draudiem nacionālajai drošībai, kas būs radušies".
Turpinām ziņas
Policijai, tai skaitā Speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm un pirmais tests būs jau piektdien, kad jātiek galā ar aicinājumiem uz nesankcionētu pulcēšanos Rīgā, sociālajā tīklā "Twitter" norādījusi iekšlietu ministre Marija Golubeva. Ministre norāda, ka riskanto situāciju plānošanā ir jāvadās ne tikai no policijas operatīvajiem apsvērumiem, bet arī jāņem vērā plašāks sabiedriskais un ģeopolitiskais konteksts. Tas attiecas gan uz neveiksmīgo risinājumu Ukrainas traģēdijas fotogrāfiju izvietojumam, gan ziedu nogādāšanai.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pauž nožēlu par Veselības ministrijas "kārtējo atteikumu" izpildīt arodbiedrības streika prasību. Kā apgalvo arodbiedrība, tā centusies meklēt kompromisus un mīkstinājusi sākotnējās streika prasības, atstājot vienu - par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Tā paredz, ka ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem jāsaņem vismaz tūkstoš 862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz tūkstoš 117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka veselības ministra nostāja "būtībā pauž necieņu" pret Ministru kabineta 2017.gadā apstiprinātajām "darba samaksas garantijām" veselības nozares darbiniekiem. Viņš akcentē, ka no arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami, bet no veselības aprūpes kvalitātes viedokļa tas esot bīstami.
Un vēl
No 20. maija atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiks ieviests palielināts atļautais braukšanas ātrums. Braukšanas ātrums līdz 110 km/h būs atļauts divos posmos: uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā no autoceļa A1 līdz Sēnītei un uz valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils posmā no Rīgas līdz Jūrmalai.
Savukārt ātrums līdz 100 km/h tiks atļauts trijos posmos: uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) Saulkrastu apvedceļā no 21mā līdz 26tajam un no 27tā līdz 44tajam kilometram. Uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmā no 5tā līdz 60kilometram.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā gandrīz 14 miljoni cilvēku kara dēļ pametuši savas mājas, Valsts policijā notiek pārbaude par notikumiem Pārdaugavā, un Pirms peldsezonas atklāšanas aicina atjaunot zināšanas par drošību uz ūdens.
Saskaņā ar ANO datiem Ukrainā jau gandrīz 14 miljoniem cilvēku karadarbības dēļ nācies pamest savas mājas; aptuveni astoņi miljoni cilvēku devušies bēgļu gaitās valsts iekšienē. Vietējie iedzīvotāji turpina evakuēties no Ukrainas austrumiem, īpaši no Doneckas reģiona. Dažkārt cilvēki vilcinās pamest karadarbības skarto reģionu, nevēloties atstāt savas mājas un visu, kas viņiem pieder. Tomēr nemitīgo apšaužu un bombardēšanas rezultātā zudis viss, kas viņiem bijis dārgs. Tādēļ iedzīvotāji ar brīvprātīgo palīdzību steidz evakuēties no Doneckas reģiona.
Somijas pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei būtiski mainītu drošības situāciju reģionā, vajadzības gadījumā ļaujot papildspēkiem nonākt Baltijā pa ziemeļu ceļu, savukārt Krievijas Kaļiņingradas apgabalu padarot vēl vairāk līdzīgu koridoram, norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, komentēdams Somijas prezidenta un premjeres pausto atbalstu valsts dalībai NATO. Arī ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis atzinis, ka Somijas pievienošanās NATO krasi mainītu drošības situāciju reģionā, bet vienlaikus uzsvēris, ka Krievija ir "agresīva un bīstama valsts", tāpēc visi draudi jāuztver nopietni.
Daudz izdarīts, bet vēl daudz darāmā, – ar šādu atziņu Igaunijā vakar atzīmēja piecgadi, kopš tur tika izvietota NATO kaujas grupa tāpat kā Latvijā, Lietuvā un Polijā. Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmē, ka sabiedrotie vēl vairāk uzmanības pievēruši Baltijas valstu drošībai. NATO daudznacionālajā bataljonā Igaunijā ietilpst četras valstis – Apvienotā Karaliste, Dānija, Francija un Islande. NATO kaujas grupas vadošā valsts ir Apvienotā Karaliste.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece aicina Izglītības kvalitātes valsts dienestu izvērtēt Rīgas domes deputātes un Rīgas 80. vidusskolas direktores Annas Vladovas lēmumu 10. maijā nolikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā. Muižniece savā "Twitter" kontā norāda, ka Vladovas piedalīšanos ziedu nolikšanā pie Uzvaras pieminekļa dienestam esot jāvērtē saskaņā ar Izglītības likuma 30. panta 4. un 6. daļu. Tie paredz, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijai un tās Satversmei. Savukārt tā paša panta 6. daļa norāda, ja konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcību neatbilstamu, tad šai personai ir aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu.
Valsts policijā jau notiek dienesta pārbaude par notikumiem 10. maijā Pārdaugavā, kad atsevišķi policisti nav pildījuši "no augšas" dotās pavēles, norāda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Raidījumā Krustpunktā viņš uzsvēra, ka īpaši tiek izvērtēta uz vietas esošā komandējošā sastāva darbība, jo tieši šiem policistiem bija jāpieņem lēmumi, bet Ruks redzējis, ka stundas laikā netiekot pildītas dotās pavēles. Skaidrojot policijas rīcību, Ruks atzīmēja, ka, iespējams, pie vainas arī bijusi situācija, kad policija bija pieradusi Covid-19 ierobežojumu laikā strādāt "maigi", proti, brīdinot nevis sodot, taču 10. maijā bijusi nepieciešama cita pieeja.
Saeimas lēmums, kas paver ceļu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai, izraisījis asu reakciju no Krievijā valdošā režīma amatpersonām. Latvijai tiek draudēts gan ar ekonomiskām sankcijām, gan ar pilsoņu kara tuvošanos. Tomēr dažas amatpersonas pieļāvušas, ka demontēto pieminekli Krievija varētu savākt pie sevis. Krievijas Valsts domes Drošības komisijas priekšsēdētājs Vasilijs Piskarjovs uzskata, ka Latvijas varasiestādes, gatavojoties nojaukt “Uzvaras pieminekli”, veicinot pilsoņu karu pašu valstī. Tikmēr Putina pārstāvis starptautiskās kultūras sadarbības jautājumos Mihails Švidkojs paudis cerību, ka “Uzvaras pieminekļa” jautājumu tomēr būs iespējams atrisināt diplomātiskā veidā. Taču, ja pieminekļa demontāža kļūs neizbēgama, Krievija varētu paņemt to pie sevis.
Un vēl
Svētdien, 15.maijā Latvijā tiks atklāta peldsezona, tikmēr šogad no Latvijas ūdenstilpēm jau izcelti 26 bojāgājušie. Tāpēc biedrība “Peldēt droši” aicina pirms sezonas atklāšanas katram atjaunot zināšanas par drošību uz ūdens. Statistika liecina, ka uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ik gadu noslīkst visvairāk cilvēku, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Peldēšana nenoliedzami ir veselīga aktivitāte, bet, to darot pārgalvīgi, rezultāts var būt letāls. Tikai 30% iedzīvotāju savas peldēšanas prasmes vērtē kā labas un tikai 6% kā teicamas, liecina SKDS aptauja.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausiefies: ANO Cilvēktiesību padome sāks izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, un Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas šogad neiekļūst Eirovīzijas finālā.
Ukrainas armija sašāvusi vēl vienu krievu kuģi, ceturtdienas vakarā pavēstījis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Aleksijs Arestovičs. Viņš informējis, ka sašauts apgādes kuģis "Vsevolods Bobrovs", kas Melnajā jūrā ieradies no Krievijas Ziemeļu flotes un mēģinājis nogādāt Čūsku salā zenītartilērijas iekārtas.
ANO Cilvēktiesību padome ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīja rezolūciju, kas paredz sākt izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas karaspēka Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Kā sacīja ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta, pēdējo nedēļu laikā uz ziemeļiem no Kijivas atrasti tūkstošiem līķu, un daudzi no šiem cilvēkiem, spriežot pēc ievainojumu rakstura, sodīti ar nāvi. Rezolūciju atbalstīja 33 valstis, bet 12 atturējās. Pret Ukrainas iesniegto rezolūciju nobalsoja tikai Ķīna un Eritreja.
Ziemeļkoreja piektdien apstiprinājusi pirmo nāves gadījumu no Covid-19. Lai gan pārējā pasaule ar vīrusu sadzīvo vairāk nekā divus gadus, izolētā Ziemeļkoreja tikai šonedēļ oficiāli ziņoja par pirmajiem saslimšanas gadījumiem. Tiek ziņots, ka drudža simptomi esot desmitiem tūkstošiem cilvēku. Seši cilvēki no drudža miruši, un vienam no tiem konstatēts jaunā koronavīrusa omikrona paveids, šodien vēstīja Ziemeļkorejas valsts propagandas kanāli. Tie norādīja, ka 187 tūkstoši cilvēku ar drudža simptomiem esot "izolēti un tiek ārstēti".
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieku Marošu Šefčoviču atkārtoti draudējusi, ka Londona vienpusējā kārtā atteiksies tā dēvētā Ziemeļīrijas protokola. Tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols ir 2020.gadā noslēgtās breksita vienošanās sastāvdaļa, un tas paredz, ka starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju jāievieš muitas robeža, lai tādējādi izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju. Taču izrādījies, ka muitas procedūru piemērošana precēm, kas Ziemeļīrijai tiek piegādātas no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas, rada nesamērīgu nastu uzņēmējiem. Lielbritānija apsūdz Eiropas komisiju par neelastību šajā jautājumā un uzstāj uz protokola pārskatīšanu.
Turpinām ziņas
Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par valdības atbalsta nepieciešamību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes stiprināšanai. Tiesībsargs vēstulē aicina nekavējoties rast risinājumu, lai PMLP pamatpakalpojums iedzīvotājiem būtu pieejams saprātīgā laikā, kas nav ilgāks par 30 dienām. Atbildi par plānotajiem pasākumiem tiesībsargs vēlas saņemt līdz maija beigām.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēmusi Latvijā ierobežot vairāku Krievijas sociālo tīklu platformas, tviterī paziņoja NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš. Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām padome lēma Latvijā ierobežot “Vkontakte”, “Odnoklassniki” un “Moi mir” darbību. Platformas fiziski tiks bloķētas nākamnedēļ.
Portāls "Ziedot.lv" otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus. Problēmas "Ziedot.lv" darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā "Okupācijas pieminekļa" nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. Ziedot.lv" norāda, ka patlaban risina problēmu saistībā ar uzbrukumu. "Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā," paziņojumā norāda "Ziedot.lv".
Jaunākā informācija liecina, ka "Okupācijas pieminekļa" nojaukšanai saziedoti jau ap 200 tūkstoši eiro.
Un vēl
Veiksmīgāk nekā Latvijai Eirovīzijas pusfināls šogad bijis Lietuvai un Igaunijai. Abas kaimiņvalstis tikušas finālā. Noslēdzoties otrajam pusfinālam, ir skaidrs, ka sestdien cīņu par uzvaru Eirovīzijā turpinās Šveice, Armēnija, Islande, Lietuva, Portugāle, Norvēģija, Grieķija, Ukraina, Moldova, Nīderlande, Beļģija, Čehija, Azerbaidžāna, Austrālija, Polija, Somija, Igaunija, Zviedrija, Rumānija, Serbija, kā arī "Lielā piecinieka" valstis - Francija, Itālija, Vācija, Spānija un Lielbritānija.
Jau ziņots, ka Latvija arī šogad nespēja iekļūt Eirovīzijas finālā. Grupa "Citi zēni", neskatoties uz spridzinošo uzstāšanos, netika pietiekami augstu novērtēti.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas armijai veiksmīgi pretuzbrukumi Harkivas apkaimē ; Parādnieki slimnīcām rada miljonos eiro mērāmus zaudējumus; un Jēkabpils sporta hallē rīt - Starptautiskas funkcionālā fitnesa sacensības.
Ukrainas armija ar veiksmīgiem pretuzbrukumiem Harkivas apkaimē piespiež Krieviju atvilkt savus spēkus, un krievi spiesti atteikties no pilsētas bombardēšanas, atzinusi ASV bāzētā domnīca, kas pēta karu. Domnīcas analītiķi norāda, ka pretuzbrukumi pie Harkivas sāk līdzināties veiksmīgai okupantu padzīšanai no Kijivas apkārtnes un Ukrainas ziemeļu rajoniem. Ukrainas armijas pretuzbrukumi ir izjaukuši iebrucēju plānus, tādēļ Krievijas spēki ir atvilkti Rubižnes un Severodoneckas virzienā, tomēr eksperti nav pārliecināti, ka krievi drīzumā necentīsies atgūt zaudētās pozīcijas.
ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols Senātā bloķējis ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Šī pakete, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu, otrdien tika pieņemta Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā ar 368 balsīm par un 57 pret. Pret to balsoja tikai republikāņu kongresmeņi. Palīdzības paketes apstiprināšana Senātā tika atlikta uz nākamo nedēļu, bet tas var radīt problēmas rietumvalstīm, kuras cenšas atbalstīt Ukrainu tās karā ar Krieviju.
Tiesa pret 20 tūkstoši eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvojusi "garīgās attīstības un dziedniecības centra" "DVS Urantija" pārstāvi Aivi Vasiļevski, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu. Vasiļevskis no apcietinājuma atbrīvots vakar. Tikmēr ceturtdien tiesa citā kriminālprocesā piemērojusi apcietinājumu jaunietim, kurš tiek turēts aizdomās par darbībām, kas vērstas uz Krievijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu. Viņš redzams 10.maijā fiksētajos video un foto materiālos pie padomju pieminekļa Pārdaugavā ar Krievijas karogu uz pleciem, noskaidroja LETA.
Ukrainas Drošības dienests aizliedzis valstī ieceļot 13 ārvalstu žurnālistiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, dienests informē vietnē "Telegram". Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, valsts Drošības dienests atklājis 13 ārvalstu mediju pārstāvjus, kuri gatavojuši pasūtījuma materiālus Kremļa propagandistiem un publicējuši dezinformāciju no frontes. Kā informē dienests, šīm personām trīs gadus liegts iebraukt Ukrainā.
Turpinām ziņas
Parādnieki slimnīcām rada miljonos eiro mērāmus zaudējumus. Bieži tas notiek, kad tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība – cilvēks par parādu mēdz aizmirst vai apzināti to nemaksā. Daļa ārstniecības iestāžu naudu mēģina atgūt pašas, bet citas piesaista parādu piedzinējus. Piemēram, Vidzemes slimnīcā parādi sasniedz 230 tūkstošus eiro. Divās lielākajās Rīgas universitātes slimnīcās parāds ir ap 5 miljoni eiro. Precīzu datu par parādu apjomu nav, jo parādnieku sistēma visām slimnīcām nav vienota. Tādēļ parādnieki bieži vienkārši izvēlas citu medicīnas iestādi, kurā saņemt pakalpojumus. Parādu piedzinēji aicina sakārtot klientu uzskaites sistēmu.
Apgādā "Dienas Grāmata" klajā nācis nākamais darbs sērijā "Es esmu..." - Arņa Koroševska monogrāfija "Lielais noliedzējs" par Andreju Upīti. Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem, turklāt kopā ar Rūdolfu Egli sarakstījis pasaules rakstniecības vēsturi un bijis arī ievērojams literatūrkritiķis un tulkotājs. Tomēr mūsdienās arvien tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Andreja Upīša dzīves traģēdija bija viņa stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu un vēlāk – sociālistisku rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā.
AS "Latvenergo" vasarā īstenos Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas un uzturēšanas darbus divās HES, tādējādi paredzēta ūdenslīmeņa pazemināšana zem ikdienā ierastā uzstādinājuma. No 14.jūlija līdz 28.augustam Pļaviņu HES plānota ūdenslīmeņa pazemināšana un noturēšana no atzīmes 67,5 metri līdz 69,14 metriem, kas ir par 1,64 metriem zemāk par pieļaujamo minimālo ūdens līmeni HES ikdienas ekspluatācijas laikā. Pļaviņu HES ūdenslīmeņa pazeminājuma laikā uz autoceļa Rīga-Daugavpils uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" plāno veikt tilta pār Pērses upi balstu un uzbēruma atjaunošanu.
Savukārt Rīgas HES no 1.augusta līdz 30.septembrim plānota ūdenslīmeņa pazemināšana un noturēšana no atzīmes 16,25 metriem līdz 16,45 metriem, kas ir par 0,9 metriem zemāk par pieļaujamo minimālo ūdens līmeni HES ikdienas ekspluatācijas laikā. "Latvenergo" šajā periodā veiks Rīgas HES ēkas augšas bjefa sienas zem gājēju ietves konsoles apsekošanu virsmas atjaunošanas būvprojekta izstrādei un Ķeguma HES lejas bjefa dzelzsbetona konstrukciju atjaunošanu un plostu ceļa atbalstsienu atjaunošanu.
Un vēl
Rīt, 14.maijā pulksten 10 Jēkabpils sporta hallē pulcēsies vairāk kā 60 atlēti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Somijas, lai sacenstos par labākā atlēta titulu sacensībās “Lynx Games 2022”. Šī ir lieliska iespēja klātienē vērot spraigu cīņu, iedvesmoties un iepazīt funkcionālo fitnesu. Tas ir mainīgs, daudzpusīgs un dažādas intensitātes slodzi paredzošs sporta veids, kas ir balstīts uz vispusīgu cilvēka fizisko spēju attīstību. Sacensību laikā varēs vērot, kā atlēti pilda piecus dažādus uzdevumus, kas testēs ātrumu, spēku, izturību, veiklību un koordināciju. Tikai 10 labākie vīrieši un 5 labākās sievietes iegūs iespēju nokļūt finālā un cīnīties par čempiona titulu.
Radio1 dienas ziņu apskats puylksten 17.00
Svarīgākais šodien ziņās: ANO Cilvēktiesību padome sāks Krievijas kara noziegumu izmeklēšanu; Portāls "Ziedot.lv" otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus; un Jēkabpils sporta hallē rīt - Starptautiskas funkcionālā fitnesa sacensības.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainas teritorijā ASV izstrādātas vadlīnijas izlūkošanas informācijas apmaiņai ar Kijivu, kas paredz daļu informācijas par Krieviju Ukrainas pusei nesniegt, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta laikraksts "The Washington Post". Lai nevairotu saspīlējumu attiecībās ar Krieviju, ASV izlūkdienestu darbinieku iekšējā instrukcijā iekļauti divi ierobežojumi Ukrainai nododamajai informācijai.
Krievija vakar brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē. Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami." Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Maskava "būs spiesta spert atbildes soļus, militāri tehniskos un citus, lai reaģētu uz draudiem nacionālajai drošībai, kas būs radušies".
Saskaņā ar ANO datiem Ukrainā jau gandrīz 14 miljoniem cilvēku karadarbības dēļ nācies pamest savas mājas; aptuveni astoņi miljoni cilvēku devušies bēgļu gaitās valsts iekšienē. Vietējie iedzīvotāji turpina evakuēties no Ukrainas austrumiem, īpaši no Doneckas reģiona. Dažkārt cilvēki vilcinās pamest karadarbības skarto reģionu, nevēloties atstāt savas mājas un visu, kas viņiem pieder. Tomēr nemitīgo apšaužu un bombardēšanas rezultātā zudis viss, kas viņiem bijis dārgs. Tādēļ iedzīvotāji ar brīvprātīgo palīdzību steidz evakuēties no Doneckas reģiona.
ANO Cilvēktiesību padome ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīja rezolūciju, kas paredz sākt izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas karaspēka Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Kā sacīja ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta, pēdējo nedēļu laikā uz ziemeļiem no Kijivas atrasti tūkstošiem līķu, un daudzi no šiem cilvēkiem, spriežot pēc ievainojumu rakstura, sodīti ar nāvi. Rezolūciju atbalstīja 33 valstis, bet 12 atturējās. Pret Ukrainas iesniegto rezolūciju nobalsoja tikai Ķīna un Eritreja.
Turpinām ziņas
Policijai, tai skaitā Speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm un pirmais tests būs jau piektdien, kad jātiek galā ar aicinājumiem uz nesankcionētu pulcēšanos Rīgā, sociālajā tīklā "Twitter" norādījusi iekšlietu ministre Marija Golubeva. Ministre norāda, ka riskanto situāciju plānošanā ir jāvadās ne tikai no policijas operatīvajiem apsvērumiem, bet arī jāņem vērā plašāks sabiedriskais un ģeopolitiskais konteksts. Tas attiecas gan uz neveiksmīgo risinājumu Ukrainas traģēdijas fotogrāfiju izvietojumam, gan ziedu nogādāšanai.
Saeimas lēmums, kas paver ceļu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai, izraisījis asu reakciju no Krievijā valdošā režīma amatpersonām. Latvijai tiek draudēts gan ar ekonomiskām sankcijām, gan ar pilsoņu kara tuvošanos. Tomēr dažas amatpersonas pieļāvušas, ka demontēto pieminekli Krievija varētu savākt pie sevis. Krievijas Valsts domes Drošības komisijas priekšsēdētājs Vasilijs Piskarjovs uzskata, ka Latvijas varasiestādes, gatavojoties nojaukt “Uzvaras pieminekli”, veicinot pilsoņu karu pašu valstī. Tikmēr Putina pārstāvis starptautiskās kultūras sadarbības jautājumos Mihails Švidkojs paudis cerību, ka “Uzvaras pieminekļa” jautājumu tomēr būs iespējams atrisināt diplomātiskā veidā. Taču, ja pieminekļa demontāža kļūs neizbēgama, Krievija varētu paņemt to pie sevis.
Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par valdības atbalsta nepieciešamību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitātes stiprināšanai. Tiesībsargs vēstulē aicina nekavējoties rast risinājumu, lai PMLP pamatpakalpojums iedzīvotājiem būtu pieejams saprātīgā laikā, kas nav ilgāks par 30 dienām. Atbildi par plānotajiem pasākumiem tiesībsargs vēlas saņemt līdz maija beigām.
Portāls "Ziedot.lv" otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus. Problēmas "Ziedot.lv" darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā "Okupācijas pieminekļa" nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. Ziedot.lv" norāda, ka patlaban risina problēmu saistībā ar uzbrukumu. "Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā," paziņojumā norāda "Ziedot.lv". Portāls visus kiberuzbrukumus patlaban ir novērsis.
Jaunākā informācija liecina, ka "Okupācijas pieminekļa" nojaukšanai saziedoti jau vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.
Un vēl
Rīt, 14.maijā pulksten 10 Jēkabpils sporta hallē pulcēsies vairāk kā 60 atlēti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Somijas, lai sacenstos par labākā atlēta titulu sacensībās “Lynx Games 2022”. Šī ir lieliska iespēja klātienē vērot spraigu cīņu, iedvesmoties un iepazīt funkcionālo fitnesu. Tas ir mainīgs, daudzpusīgs un dažādas intensitātes slodzi paredzošs sporta veids, kas ir balstīts uz vispusīgu cilvēka fizisko spēju attīstību. Sacensību laikā varēs vērot, kā atlēti pilda piecus dažādus uzdevumus, kas testēs ātrumu, spēku, izturību, veiklību un koordināciju. Tikai 10 labākie vīrieši un 5 labākās sievietes iegūs iespēju nokļūt finālā un cīnīties par čempiona titulu.