2022.gada 28. novembris

Olita, Rita, Vita

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija ir piedāvājusi jaunu Krievijas naftas sankciju projektu; Latvijā turpina pieaugt būvniecības un būvmateriālu cenas;  un Mūžībā devusies aktrise un politiķe Ausma Kantāne

Ukrainas bruņotie spēki valsts austrumos turpina aktīvu pretestību Krievijas iebrucējiem, taču bruņoto spēku ģenerāļi brīdina, ka ir jāgatavojas ilgstošam karam. Un viens no galvenajiem Ukrainas veiksmes stāstiem būtu nepieļaut nekādu piekāpšanos teritoriālajos jautājumos. 

Tikmēr Eiropas Komisija ir piedāvājusi dalībvalstīm jaunu Krievijas naftas sankciju projektu. Par to ziņo aģentūra "Bloomberg".Šajā projektā esot piedāvāts pirms pilnīgas atteikšanās no Krievijas naftas noteikt pārejas periodu. Tā, piemēram, Bulgārijai šāds pārejas posms varētu būt līdz 2024. gada jūnijam vai decembrim, bet Horvātijai varētu piedāvāt izņēmumus vakuuma gāzes eļļas importam. Turklāt, no sankcijām pašlaik tiek izslēgts naftas vads „Družba”, pa kuru naftu saņem arī Ungārija. Projektā arī paredzēts, ka Eiropas Savienība pārtrauks naftas importu pēc sešiem mēnešiem un naftas produktu importu pēc astoņiem mēnešiem.

Volīnijas un Poļesjes virzienos palielinās Baltkrievijas kaujas apmācību pasākumi, svētdien ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Joprojām ir draudi, ka no tās teritorijas tiks veikti raķešu un aviācijas triecieni pret Ukrainas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārā eksperta rezerves pulkveža Oleha Ždanova vērtējumā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins spiež Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko veikt triecienus Luckas-Ļvivas virzienā.

Polija piešķīrusi Ukrainai 18 pašgājējas haubices "AHS Krab", vēsta radiostacija "Polskie Radio". Polijas armija jau ir sagatavojusi 100 ukraiņu karavīrus darbam ar 155 milimetru haubici. Kopā ar Vācijas un Nīderlandes piešķirtajām 12 "PzH 2000" Ukrainai būs jau 30 pašgājējas haubices. "AHS Krab" ir Polijā ražotas haubices. Kompānija "Huta Stalowa Wola" saņēmusi Polijas Aizsardzības ministrijas pasūtījumu 96 haubiču izgatavošanai.

Turpinām ziņas

Zenītraķešu baterijas uzstādīšana mainīs spēles noteikumus jebkuram, kurš gribēs izmantot aviāciju Latvijas teritorijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tā viņš komentē laikraksta "El Pais" vēstīto par Spānija plāniem nosūtīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā zenītraķešu bateriju un aptuveni 100 karavīrus, kas pievienosies apmēram 500 šobrīd Baltijā jau esošajiem spāņu karavīriem.

Aprīlī, salīdzinot ar 2021.gada aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 21,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvmateriālu cenas palielinājās par 30,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 17,0%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 8,7%. Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums metālam, metāla izstrādājumiem, kā arī dolomīta šķembām un smiltīm.

Pilnā jaudā vidusskolēniem turpinās eksāmenu laiks. Lai gan trīs obligātie eksāmeni – svešvalodā, latviešu valodā un matemātikā – ir aiz muguras, priekšā vēl izvēles eksāmeni. Vidusskolas centralizētos eksāmenus šogad kārto vairāk nekā 14 tūkstoši 12. klašu skolēnu, aptuveni desmit procentu jeb vidēji katrs desmitais topošais absolvents no eksāmeniem vai kāda no tiem ir atbrīvots. Iemesli tam pamatā saistīti ar veselības stāvokli, kas liedz kārtot eksāmenus.

Un vēl kāda sēru vēsts

Svētdienas rītā 80 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise un politiķe Ausma Kantāne-Ziedone. Viņa dzimusi Rīgā 1941. gada 10. novembrī. Viņa 1963. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un tūlīt pēc tam kļuva par Dailes teātra aktrisi. Kantāne spēlējusi dažāda žanra un stilistikas lomas. Pēc četrdesmit gadiem teātrī viņa iesaistījās politikā un no politiskās partijas "Jaunais laiks" rindām tika ievēlēta 8. un 9. Saeimas sasaukumā. Viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis apmeklējis Harkivas apgabalu, un Kāds laiks gaidāms šonedēļ.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien pirmo reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma valstī apmeklējis Harkivas apgabalu valsts austrumos, kur runāja par dzīvojamā fonda atjaunošanu. Harkivā un tās apgabalā iznīcinātas 2 tūkstoši 229 ēkas. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs informēja Zelenski, ka pašlaik 31% apgabala atrodas pagaidu okupācijā. 5% apgabala ir atbrīvoti no Krievijas karaspēka.

Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš norādīja, ka okupanti pilnīgi apzināti vēršas pret civiliedzīvotājiem un pastrādā kara noziegumus.

ANO augstākā cilvēktiesību komisāra biroja jaunākie dati liecina, ka Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma nogalināts 4031 mierīgais iedzīvotājs, kuru vidū ir 261 bērns. ANO aģentūra uzsver, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.

Ukrainas pārstāvji "Kalush Orchestra" par 900 tūkstoši ASV dolāru jeb 839 tūkstoši 400 eiro izsolē pārdevuši šomēnes iegūto Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju trofeju, paziņoja grupa. Izsoles organizatori paziņoja, ka par iegūtajiem līdzekļiem tiks iegādāti divi bezpilota lidaparātu kompleksi "PD-2" Ukrainas armijas vajadzībām. 

Kopš otrdienas Brazīlijas ziemeļaustrumu Pernambūku štatā plosās lietusgāzes, kuru izraisītos plūdos un zemes nogruvumos gājuši bojā vismaz 44 cilvēki un vēl 56 cilvēki ir bezvēsts pazuduši, bet gandrīz 4 tūkstoši cilvēki zaudējuši mājas. Eksperti norāda, ka spēcīgas sezonālās lietavas Brazīlijā izraisa cikliska Klusā okeāna atdzišana "La Nina" un klimata pārmaiņas. Karstāka atmosfēra satur vairāk ūdens, tādēļ globālā sasilšana vairo ekstremālu lietavu izraisītu plūdu riskus un intensitāti.

Turpinām ziņas

Pašvaldībām ar atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem saistīto izdevumu segšanai plānots piešķirt teju 13 miljonus eiro paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdībai sagatavotais rīkojuma projekts. Finansējums nepieciešams, lai VARAM reizi mēnesī kompensētu pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai, sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai un valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam.

Apmēram trīs mēnešos kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā reģistrēti teju 30 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, bet 24 tūkstoši 98 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas Permakultūras biedrība aicina lauku iedzīvotājus iesaistīties pētījumā par pesticīdiem mājas putekļos. Pētījuma mērķis ir pārbaudīt, vai mājokļos tuvu lauksaimniecības teritorijām ir veselībai droša dzīves vide. Latvijā mājokļu vides kvalitāte ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātu lauku tuvumā līdz šim nav pētīta un pētījumā ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt sabiedrību un Saeimu. Pētījumā “Pesticīdi tavas mājas putekļos” aicināti pieteikties gan saimnieki, kuru mājas ir tuvāk par 25 metriem apstrādātajiem laukiem, gan saimnieki, kuru mājas atrodas 50 metrus un tālāk.

Un vēl

Šonedēļ cikloni Latvijai atnesīs daudz nokrišņu, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Otrdien valsti no dienvidiem šķērsos ciklons, stiprākais lietus gaidāms pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu. Iespējams, nedēļas vidū Latviju sasniegs jauns ciklons, tas var sagādāt stipru lietu un brāzmainu vēju. Šādā gadījumā nedēļas kopējais nokrišņu daudzums vietām valstī var atbilst mēneša normai. Nedēļas nogalē gaisa temperatūra brīžiem var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem, saglabāsies lietus varbūtība.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas vicepremjere mudina ukraiņus, kas šobrīd atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, nepieņemt Krievijas pilsonību;  Kā izglītības ministre vērtē pagājušo mācību gadu? Un Aicina ar bērniem pārrunāt drošību internetā.

Krievijas karaspēks iespiežas arvien dziļāk Severodoneckā, un kaujas notiek pilsētas ielās, pavēstīja Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs. Pilsētā kritiskā infrastruktūra ir iznīcināta gandrīz par 100%, nodarīti postījumi 90% dzīvojamā fonda, no tiem 60% - kritiski, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja gubernators.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka svētdien mudināja ukraiņus, kas šobrīd atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, nepieņemt Krievijas pilsonību un pārcelties uz Ukrainas centrālās valdības kontrolē esošajām valsts teritorijām. Citēju; " Zinu, ka tas nav viegli, bet atrodiet ceļus un iespējas. Jo, galu galā, runa ir par jūsu drošību un jūsu un jūsu bērnu likteni," citāta beigas, tā savā "Telegram" kanālā mudināja vicepremjere.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" atkārtoti samazinājusi Ukrainas kredītreitingu saistībā ar Krievijas sākto karu, kam tik drīzas beigas netiek paredzētas. Aģentūra Ukrainas kredītreitingu samazinājusi no "B-" līdz "CCC+", nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu.

Šīs nedēļas nogalē Lielbritānijā plaši atzīmēs Karalienes Elizabetes platīna jubileju jeb 70. gadadienu kopš viņas atrašanās tronī. Londona jau gatavojas jātnieku parādēm, piknikiem un dažnedažādiem ielu svētkiem, lai atzīmētu vēsturisko notikumu. Svinības sāksies ceturtdien un ilgs visu nedēļas nogali. Kā ziņots, karaliene Elizabete II ir visilgāk pie varas bijušais britu monarhs, un aprīlī viņai apritēja 96 gadi.

Turpinām ziņas

Masveida atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas ir kliedzoša situācija, intervijā TV3 paudusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Viņa informē, ka Daugavpilī izglītības iestādē pat 90% skolēnu ir atbrīvoti no eksāmeniem. Šajā gadījumā Muižniece ir lūgusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam sazināties ar Veselības inspekciju, saprotot, vai tas ir bijis viens konkrēts ārsts, kas skolēniem izsniedzis atbrīvojumus no centralizēto eksāmenu kārtošanas, vai ir bijuši kādi citi apstākļi masveida atbrīvojumiem no eksāmeniem. 

Kopumā Muižnieces ieskatā šis mācību gads varētu būt bijis nopelnījis septiņas balles, un tā laikā ir bijuši gan izaicinājumi, gan sekmes. Politiķe atzina, ka saskaņā ar IKVD aplēsēm, šogad mācību saturs varētu būt neapgūts apmēram 10% apmērā, salīdzinot ar apmēram 30-50% pirms gada. Viņa piekrita, ka pandēmija noteikti ir atstājusi sekas, savukārt tagad katrs brīdis ir jāizmanto tieši mācībām.

Nacionālā veselības dienesta Covid-19 Vakcinācijas projekta nodaļa darbu beigs ar jūnija beigām. Veselības ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka šobrīd 60% jeb seši no 10 Vakcinācijas nodaļas darbiniekiem jau beiguši darba attiecības un pārējie strādās līdz jūnija beigām. Pēc nodaļas darbības beigām tās funkcijas pārņems citas veselības aprūpes resora iestādes.

Speciālisti cenšas izstrādāt priekšlikumus post-Covid-19 pacientu veselības aprūpei. Speciālisti ir satraukušies par post-covid-19 stāvokli cilvēku vidū, jo pārslimojušie vēl ilgi jūtas neveseli. Patlaban speciālisti cenšas izveidot priekšlikumus veselības aprūpei, lai palīdzētu šādiem cilvēkiem, jo citviet pasaulē ģimenes ārstiem ir īpašas anketas Covid-19 pārslimojušajiem, kur ir jautājumi gan par somatisko, gan mentālo veselību, kas palīdz noskaidrot cilvēku stāvokli pēc pārslimošanas. Saskaņā ar mediķu aplēsēm pašlaik līdz pat 20% Covid-19 pārslimojušo cilvēku jūtas slikti.

Un vēl

Tuvojoties Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, kas tiek atzīmēta 1. jūnijā – pēc pāris dienām, uzmanību pievērš arī bērnu drošībai internetā. Rezultāti pēc pirmajiem kampaņas mēnešiem ļauj secināt, ka Latvijā bērni ir cietuši no pavedināšanas internetā. Aptaujā secināts, ka uz jautājumu “Vai interneta draugs lūdza nosūtīt kailfoto” 16% atbildēja “Jā”, uz jautājumu “Vai nosūtīji?” 59% atbildēja apstiprinoši. Latvijas Drošāka interneta centrs izveidojis pašpārbaudes testu bērniem, lai pārliecinātos par draudzību internetā no drošības viedokļa, ko rosina vecākiem izpildīt kopā ar bērniem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:neatrisinot graudu izvešanas problēmas no Ukrainas, nākamgad gaidām vēl lielāka pārtikas krīze; Ierosināts kriminālprocess par gandrīz miljons nedrīgo respiratoru iepirkumu; un Vai Latvijas iedzīvotāji izjūt satraukumu?

Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Gončarenko intervijā TV24 raidījumā “Globuss” stāsta, ka Odesas apgabalā burtiski pēc divām nedēļām sākšoties ražas novākšana. Sējas darbi esot notikuši, lai gan, protams, ne visā teritorijā, jo ir okupētās teritorijas, kā, piemēram, lielākā Hersonas apgabala daļa, Zaparožjas apgabala dienvidi, daļa Harjkivas apgabala, daļa Kijivas teritorijas, Čerņigivas un Sumas apgabali, kas ir mīnētas pēc Krievijas karaspēka iebrukuma un tur sēt nebija iepsējams, bet tik un tā 70% platību sēšanas darbi esot notikuši. Deputāts norāda, ka neatrisinot graudu izvešanas problēmas, nākamgad varam sagaidīt vēl lielāku pārtikas krīzi.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 30 tūkstoši 350 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1349 tankus, 3282 bruņutransportierus, 643 lielgabalus, 205 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 507 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2258 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.

Abonenti Krievijā zaudējuši piekļuvi ASV videostraumēšanas platformas "Netflix" pakalpojumiem, paziņojis uzņēmuma preses pārstāvis. Uzņēmums norāda, ka "Netflix" vietne un lietotnes Krievijā vairs nav pieejamas kopš piektdienas.

Polija ir gatava kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantiem, apstiprināja Polijas prezidents Andžejs Duda. Atbilstoši viņa teiktajam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau viņam ir prasījis, vai Polija piekristu kļūt par Ukrainas drošības un miera garantu. Duda norādījis, ka Polijai kā kaimiņiem tas vienkārši ir pienākums.

Turpinām ziņas

Pēc bijušā Saeimas deputāta Ivara Zariņa iesnieguma tiek ierosināts kriminālprocess par Covid-19 pandēmijas sākumā SIA "Titled" gandrīz miljons "nederīgo respiratoru" iepirkumu. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pieņēmusi lēmumu ierosināt kriminālprocesu par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un minētā uzņēmuma 2020.gada 9.aprīlī noslēgto darījumu par respiratoru iegādi, kas piegādāti neatbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem un izvirzītajām tehniskajām prasībām.

Latvija protestē pret Beļģijas pašvaldības plānu noņemt Latvijas karagūstekņiem veltīto pieminekli Zedelgemā. Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns vērsies Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai". Īstenojot beļģu pašvaldības ieceri un sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju, šis piemineklis kopš 2018.gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā.Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvijai nav pieņemams Zedelgemas pašvaldības nupat paziņotais lēmums noņemt pieminekli, šādu rīcību nesaskaņojot ar Latvijas Okupācijas muzeju.

Un vēl

Vairāk nekā trešdaļa jeb 34% Latvijas iedzīvotāju pēdējo mēnešu laikā ir izjutuši satraukumu, liecina "Lotos pharma" sadarbībā ar "Norstat" veiktā aptauja. Aptaujas dati liecina, ka satraukumu neizjūt tikai 11% aptaujāto. Gandrīz puse jeb 46% respondentu atzinuši, ka neveic nekādas darbības, lai mazinātu satraukumu, bet katru dienu ar satraukumu mazinošām darbībām nodarbojas 13% iedzīvotāju. Ļoti lielu satraukumu pēdējā laikā izjutuši 13% iedzīvotāju, bet lielu satraukumu - 21%. Biežāk satraukumu pēdējo mēnešu laikā izjūt sievietes un cilvēki vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem. Skatoties reģionu griezumā, visvairāk cilvēku ar lielu satraukumu ir Latgalē, kur tādu ir vairāk nekā piektdaļa jeb 21%. Arī lielajās pilsētās dzīvojošie biežāk izjūt lielu satraukumu, un šādu atbildi snieguši 19% aptaujāto lielo pilsētu iedzīvotāju. Savukārt vismazāk jeb 8% gadījumos cilvēki nav izjutuši satraukumu Rīgā.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās:Ukrainas prezidents apmeklējis Harkivu;  Kā šo mācību gadu vērtē izglītības ministre; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien pirmo reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma valstī apmeklējis Harkivas apgabalu valsts austrumos, kur runāja par dzīvojamā fonda atjaunošanu. Harkivā un tās apgabalā iznīcinātas 2 tūkstoši 229 ēkas. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs informēja Zelenski, ka pašlaik 31% apgabala atrodas pagaidu okupācijā. 5% apgabala ir atbrīvoti no Krievijas karaspēka.

 Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits Ukrainā vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš norādīja, ka okupanti pilnīgi apzināti vēršas pret civiliedzīvotājiem un pastrādā kara noziegumus.

Ukrainas bruņotie spēki valsts austrumos turpina aktīvu pretestību Krievijas iebrucējiem, taču bruņoto spēku ģenerāļi brīdina, ka ir jāgatavojas ilgstošam karam. Un viens no galvenajiem Ukrainas veiksmes stāstiem būtu nepieļaut nekādu piekāpšanos teritoriālajos jautājumos. 

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka svētdien mudināja ukraiņus, kas šobrīd atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, nepieņemt Krievijas pilsonību un pārcelties uz Ukrainas centrālās valdības kontrolē esošajām valsts teritorijām. Citēju; " Zinu, ka tas nav viegli, bet atrodiet ceļus un iespējas. Jo, galu galā, runa ir par jūsu drošību un jūsu un jūsu bērnu likteni," citāta beigas, tā savā "Telegram" kanālā mudināja vicepremjere.

Šīs nedēļas nogalē Lielbritānijā plaši atzīmēs Karalienes Elizabetes platīna jubileju jeb 70. gadadienu kopš viņas atrašanās tronī. Londona jau gatavojas jātnieku parādēm, piknikiem un dažnedažādiem ielu svētkiem, lai atzīmētu vēsturisko notikumu. Svinības sāksies ceturtdien un ilgs visu nedēļas nogali. Kā ziņots, karaliene Elizabete II ir visilgāk pie varas bijušais britu monarhs, un aprīlī viņai apritēja 96 gadi.

Turpinām ziņas

Latvija protestē pret Beļģijas pašvaldības plānu noņemt Latvijas karagūstekņiem veltīto pieminekli Zedelgemā. Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns vērsies Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai". Īstenojot beļģu pašvaldības ieceri un sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju, šis piemineklis kopš 2018.gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā.Ārlietu ministrija uzsver, ka Latvijai nav pieņemams Zedelgemas pašvaldības nupat paziņotais lēmums noņemt pieminekli, šādu rīcību nesaskaņojot ar Latvijas Okupācijas muzeju.

Pašvaldībām ar atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem saistīto izdevumu segšanai plānots piešķirt teju 13 miljonus eiro paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valdībai sagatavotais rīkojuma projekts. Finansējums nepieciešams, lai VARAM reizi mēnesī kompensētu pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai, sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai un valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam.

Masveida atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas ir kliedzoša situācija, intervijā TV3 paudusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Viņa informē, ka Daugavpilī izglītības iestādē pat 90% skolēnu ir atbrīvoti no eksāmeniem. Šajā gadījumā Muižniece ir lūgusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam sazināties ar Veselības inspekciju, saprotot, vai tas ir bijis viens konkrēts ārsts, kas skolēniem izsniedzis atbrīvojumus no centralizēto eksāmenu kārtošanas, vai ir bijuši kādi citi apstākļi masveida atbrīvojumiem no eksāmeniem. 

Kopumā Muižnieces ieskatā šis mācību gads varētu būt bijis nopelnījis septiņas balles, un tā laikā ir bijuši gan izaicinājumi, gan sekmes. Politiķe atzina, ka saskaņā ar IKVD aplēsēm, šogad mācību saturs varētu būt neapgūts apmēram 10% apmērā, salīdzinot ar apmēram 30-50% pirms gada. Viņa piekrita, ka pandēmija noteikti ir atstājusi sekas, savukārt tagad katrs brīdis ir jāizmanto tieši mācībām.

Un vēl

Šonedēļ Latviju šķērsos divi cikloni, kas atnesīs lielu nokrišņu daudzumu, bet brīvdienās laikapstākļi uzlabosies, liecina prognozes. Pirmais ciklons Latvijā ieradīsies pirmdienas vakarā, kad, sākot no dienvidiem, visu valsti pārņems plaša lietus zona. Līs ilgstoši, brīžiem stipri, Kurzemē un Vidzemē lietus turpināsies arī otrdien, tādēļ otrdiena būs vēsa. Trešdiena būs saulaina un vasarīgi silta – lielākajā Latvijas daļā gaiss iesils līdz 17...21 grādam, taču pēcpusdienā un vakarā no rietumiem Latviju sasniegs nākamais ciklons, atnesot lietusgāzes un pērkona negaisu.

Naktī uz ceturtdienu un ceturtdienas gaitā atkal līs daudz, debesis būs lielākoties apmākušās, tāpēc dienā atkal nebūs siltāks par 10...15 grādiem. Nedēļas nogalē biežāk spīdēs saule, taču vietām neliels lietus joprojām gaidāms. Gaisa temperatūra naktī pārsvarā 6...11 grādi, pēcpusdienā līdz 16...21 grādam.

Tā kā šonedēļ gaidāms liels nokrišņu daudzums, vietām pat 30–50 milimetri, kas ir tuvu mēneša klimatiskajai normai, dārzos un uz ceļiem var parādīties problēmas, kas saistītas ar pārāk lielu ūdens daudzumu. Atsevišķos ceļu posmos var veidoties izskalojumi, lielas peļķes, bet dārzos applūst vagas un sējumi.


Foto: Spodra Purviņa

Atstājiet komentāru