2022.gada 19. augusts

Imanta, Melānija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 31.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 31.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: NATO vairs nav saistoša apņemšanās nepalielināt pastāvīgu alianses spēku klātbūtni Austrumeiropā;  Latvijā mazākā vidējā darba samaksa starp Baltijas valstīm; un Kāda īpaša monēta izgatavota par godu Anglijas karalienes jubilejai.

Trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Vācija kopumā iesaldējusi aktīvus aptuveni 143 miljonu eiro apmērā Krievijas oligarhiem un citām personām, pret kurām vērstas Eiropas Savienības (ES) sankcijas. Februāra beigās īsi pēc kara sākuma Vācija bija iesaldējusi Krievijas aktīvus 342 000 eiro vērtībā, liecina Finanšu ministrijas dati. Līdz 23.maijam kopumā iesaldēti Krievijas aktīvi 142 990 409,35 eiro apmērā, rāda ministrijas dati.

Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņojis, ka Krievija pie robežas ar Igauniju esot izveidojusi filtrācijas nometnes Ukrainas bēgļiem, kas mēģina pamest Krieviju un nokļūt Eiropas Savienībā. Liela daļa Mariupoles iedzīvotāju tika evakuēti caur Krieviju, kur viņiem nācies iziet “filtrācijas” procedūru. Andrjuščenko aicina ukraiņus, kas mēģina izkļūt no Krievijas, izvēlēties citu maršrutu, piemēram, caur Baltkrieviju vai Gruziju.

Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova paziņojusi, ka Krievijas propagandas mediji veidojot melu sižetus ar mērķi diskreditēt Ukrainas kara bēgļus, kuri meklē patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šajos materiālos tiekot apgalvots, ka Eiropas iedzīvotāji ir noguruši no ukraiņu bēgļiem, kuri radot neērtības vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat tiekot apgalvots, ka Eiropā ar katru dienu samazinoties atbalsts Ukrainas pilsoņiem. Denisova uzskata, ka ukraiņu nomelnošanas mērķis ir mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai un sēt naidu pret ukraiņiem Eiropas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijai vairs nav saistoša agrākā apņemšanās būtiski nepalielināt pastāvīgu alianses spēku klātbūtni Austrumeiropā, kas ietverta 1997.gadā parakstītajā NATO un Krievijas Pamataktā par savstarpējām attiecībām, jo Krievija pati to pārkāpusi, norādījis NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirča Džoane. Maskava pati "faktiski anulējusi" visu šā dokumenta saturu, iebrūkot Ukrainā, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis Džoane, kas piedalās Viļņā notiekošajā NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā. Pēc viņa teiktā, Krievija no savas puses bija apņēmusies neuzbrukt kaimiņvalstīm, taču to dara, kā arī solījusi regulāri konsultēties ar NATO, taču to savukārt nedara.

Krievijas smago automašīnu ražotājs "Kamaz" paziņojis, ka vairāk nekā 5000 darbinieku nosaka trīs dienu darba nedēļu, ņemot vērā rezerves daļu deficītu, ko radījušas rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai. Kopumā ietekmēti 5500 darbinieki.
Kopš Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai vairāki starptautiskie autoražotāji pārtraukuši Krievijai piegādāt automobiļus un to detaļas. Turklāt vairākas autobūves kompānijas pārtraukušas darbību Krievijā.

Turpinām ziņas

Baltijas valstīs šī gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bijusi Lietuvā – tūkstoš 730 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – tūkstoš 593 eiro, bet Latvijā viszemākā – tūkstoš 297 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Statistikas pārvalde atzīme, ka šā gada sākumā Lietuvā un Igaunijā palielinājās valstī noteiktā minimālā alga: Lietuvā – no 642 līdz 730 jeb par 13,7 %, Igaunijā – no 584 līdz 654 jeb par 12,0 %. Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, kā arī mākslas izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (811 eiro) un izglītībā (988 eiro).

No nākamā mācību gada ukraiņu bēgļu bērni izglītību Latvijā iegūs valsts valodā. Savukārt skolēni pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē varēs apgūt arī mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot likumā noteikto proporciju latviešu valodas lietošanā mācību procesā. Ukraiņu skolēni jaunajā mācību gadā arī var turpināt izglītības ieguvi tajā pašā izglītības iestādē, kurā tika uzņemti iepriekšējā mācību gadā, ja izglītības iestāde nodrošina izglītības programmu valsts valodā vai ukraiņu valodā. Ja šādas iespējas pašreizējā skolā nav, pašvaldībai ir jānosaka cita izglītības iestāde.

Pagājušajā gadā visvairāk trauksmes celšanas ziņojumu par publiskā sektora pārvaldes darbu saņemti Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā . VID saņemti 85 iesniegumi, bet KNAB – 63. Abās iestādes visvairāk trauksmes cēlēju vērsušies arī citus gadus. Trauksme visbiežāk celta par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību, rīcību ar publiskiem resursiem, īpaši interešu konfliktu, kā arī par sabiedrības veselību un izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Un vēl

Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve laidusi klajā savu līdz šiem lielāko monētu, lai atzīmētu karalienes Elizabetes II platīna jubileju jeb 70 gadus kopš atrašanās tronī. Zelta monēta sver 15 kilogramus un tās nominālvērtība ir 15 tūkstoši britu mārciņu jeb aptuveni 17 ar pusi tūkstoši eiro. Uz monētas attēlota karaliene zirga mugurā. Tā ir lielākā monēta, ko britu Karaliskā naudas kaltuve radījusi savā tūkstoš gadu pastāvēšanas vēsturē. Jubilejas monētu pasūtījis kāds privāts kolekcionārs. Pasūtījuma cena netiek atklāta. 
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00 

Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā nogalināts franču žurnālists,  Plāno izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru,  un Vai šogad sēņu laiks sāksies ātrāk.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien uzrunā Eiropas Savienības samitā aicinājis Eiropas Savienību pārtraukt iekšējās ķildas, kas palīdz vienīgi Maskavai, un piemērot Krievijai plašākas sankcijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropai šobrīd jābūt vienam veselumam, un aicināja piemērot Krievijai jaunas sankcijas, tai skaitā aizliegumu importēt Krievijas naftu.

Ukrainā, pildot darba pienākumus, nogalināts franču žurnālists Frederiks Leklērs Imhofs, pirmdien tviterī paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Frederiks Leklērs Imhofs atradās Ukrainā, lai parādītu kara realitāti. Francijas prezidents atklāja, ka žurnālists atradās autobusā, ar kuru evakuējās civiliedzīvotāji, kad tika nāvējoši ievainots.

NATO Parlamentārā asambleja pirmdien Viļņā vienbalsīgi pieņēmusi deklarāciju "Kopā ar Ukrainu", kurā aicināts pastiprināt sankcijas pret Krieviju un palielināt bruņojuma piegādes Ukrainai. Dokumentā, kas pieņemts asamblejas pavasara sesijas plenārsēdē, mudināts turpināt un pastiprināt sankcijas, līdz Krievija atteiksies no savām nelikumīgajām darbībām un izvedīs savus spēkus no visām starptautisko tiesību aktos atzītajām Ukrainas teritorijām.

Latvija ir pilnībā pārtraukusi sadarbību ar Krieviju kultūras jomā. Sadarbību starp abām valstīm paredzēja 2002.gadā parakstītā Latvijas un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanās. Latvijas kultūras un mantojuma iestādes ir apturējušas visa veida sadarbību un projektus ar Krievijas partneriem. 
 
Turpinām ziņas

Saeimas Mandātu komisija šodien skatīs Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Tāpat arī neoficiāla informācija liecina, ka pēc ziņas par lūgumu viņu izdot kriminālvajāšanai,  politiķis šodien preses konferencē plāno paziņot, ka atkāpsies no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja amata, kā arī, ka neplāno kandidēt rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat arī deputāts savā gaidāmajā paziņojumā presei plāno pavēstīt, ka nav vainīgs saistībā ar prokuratūras virzīto lietu. 

Tikmēr Latvijas Televīzija ziņo, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Bijušais ekonomikas ministrs un esošais Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs nedomā kļūt par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, apliecinājis pats deputāts. Viņš norādīja, ka iemesls atteikumam saistīts ar viņa vēlmi koncentrēties darbam Saeimā. Tikmēr ekonomikas ministres Ilzes Indriksones birojā norādīja, ka diskusija par parlamentārā sekretāra amatu arvien ir atklāta.

Zaļo un zemnieku savienība saņēmusi pieteikumu no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas par vēlmi pievienoties politiskajai apvienībai. Šis jautājums tiks izlemts šonedēļ ZZS dalībnieku kopsapulcē. LSDSP kongresā lēmums par pievienošanos ZZS ir pieņemts vienbalsīgi. 

Kā ziņots, no ZZS ir nolēmusi aiziet Latvijas Zaļā partija, lai 14.Saeimas vēlēšanās startētu kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, Liepājas partiju un uzņēmēja Ulda Pīlēna biedrību.14.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā dienā.

Un vēl

Iespejams, ka lietus sēnes šogad atmodinājis agrāk! Vakar "Facebook" grupā "Sēņu medniekiem" arborista palīgs Raimonds Bērziņš no Olaines pārsteidzis visus sēņu medniekus ar bērzu bekas fotogrāfiju. Bekas atradējs Raimonds Bērziņš atzīst, ka atrast beku 30. maijā ir viņa personiskais beku rekords. Pērn par pirmajām atrastajām sēnēm sociālo tīklu lietotāji vēstīja jūnija vidū.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas savienība vienojusies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa; Tiesa pirmo reizi Latvijā atzīst viendzimuma pāra ģimenes attiecību pastāvēšanu; un Izveidots rīks, kurā pieteikt savu mājokli bēgļu izmitināšanai

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vakar vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa. Vienlaikus plānots vērst papildu sankcijas pret Krievijas bankām, medijiem un par kara noziegumiem Ukrainā atbildīgām personām.  Vienošanās paredz, ka līdz gada beigām bloks pakāpeniski pārtrauks naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru, bet uz naftas piegādēm pa cauruļvadiem aizliegums neattieksies. Tomēr Polija un Vācija ir apsolījušas pakāpeniski atteikties arī no naftas importa pa cauruļvadiem.

Karā pret Ukrainu Krievijas puses galveni pūliņi Doneckas virzienā bijuši koncentrēti centieniem ieņemt Luhanskas apgabala Severodonecku, ziņojumā par situāciju frontē kara 97.dienas rītā vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Doneckas virzienā Krievijas armija apšauda Ukrainas karaspēku līdzās visai saskares līnijai ar mīnmetējiem, stobru artilēriju, daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām. Aktīvi tiek izmantoti radioelektroniskās cīņas līdzekļi.

Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noliedzis baumas, ka 69 gadus vecais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins būtu nopietni slims, ziņo raidsabiedrība BBC. Plašsaziņas līdzekļos vairākkārt ir izskanējusi informācija, ka Putins, kuram šogad apritēs 70 gadi, iespējams, ir slims un cīnās ar vēzi. Sergejs Lavrovs intervijā Francijas TV kanālam TF1 šādu informāciju noraidīja kā nepatiesu, piebilstot, ka Putins katru dienu parādās publikas priekšā un ir redzams, ka ar viņu viss ir kārtībā.

Nepālas glābēji atraduši visu 22 Himalajos avarējušās lidmašīnas pasažieru un apkalpes locekļu mirstīgās atliekas. Lidmašīnas atlūzas tika atrastas kalnos 4 tūkstoši 420 metru augstumā. Kā ziņots, Nepālas centrālajā daļā svētdien neilgi pēc pacelšanās pazuda sakari ar nelielo lidmašīnu, kurā atradās 22 cilvēki. Aviokompānijas "Tara Airlines" lidmašīna bija ceļā uz Džomsomu no Poharas, kas ir iecienīts tūristu galamērķis apmēram 200 kilometrus uz rietumiem no Katmandu. Lidmašīnā atradās četri Indijas, divi Vācijas un 16 Nepālas pilsoņi, kā arī trīs apkalpes locekļi.

Turpinām ziņas

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pirmo spriedumu Latvijā, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana" jeb ģimenes attiecību pastāvēšana, proti, atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Tā pirmajā teikumā ir noteikts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Tiesa spriedumā, tulkojot minētās tiesību normas jēgu, ir atsaukusies uz Satversmes tiesas un Senāta atziņām. Atbilstoši tām ģimenes jēdziens aptver arī viena dzimuma pāri, ja starp pāra attiecībās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien vienbalsīgi atbalstīja deputāta Mārtiņa Bondara izdošanu kriminālvajāšanai par savulaik ar sievu Ievu Bondari slēgtu līgumu par ģimenes īpašuma tiesībām. Gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai.

Jau ziņots, ka 2018. gadā sāka kriminālprocesu, kura ietvaros tika pārbaudīts, vai Bondara līgums ar sievu par ģimenes īpašuma tiesībām nav viltots. Tolaik tika pārbaudīts, vai starp laulātajiem slēgtais līgums negarantē to, ka gadījumā, ja Bondars tiktu atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā "Latvijas krājbankai", viņam nevarētu atņemt ģimenes māju. Par lietas virzību atbildīgā Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe vērsās pie Saeimas, lūdzot izdod kriminālvajāšanai Bondaru. Griķe šo lietu pārņēmusi vien pirms gada, bet patlaban viņas rīcībā ir tāds pierādījumu kopums, kas ļauj Bondaru saukt pie kriminālatbildības.

Ieilgušais papīra deficīts un kopējais ražošanas izmaksu kāpums grāmatu cenās atspoguļosies ar laika nobīdi, prognozē izdevēji un autori. Patlaban grāmatnīcu plauktos nav vērojams būtisks cenu kāpums un arī pieprasījums pēc grāmatām nav krities. Taču rudenī situācija nozarē var pasliktināties. Papīra cena palielinājusies par aptuveni 60% deviņu mēnešu laikā un turpina pieaugt, kāpumu radījusi gan energoresursu cenu celšanās, gan papīra deficīts. Turklāt līdz ar karu Ukrainā šobrīd papīra ražotājiem un poligrāfiem ir papildus jāizvērtē, vai visi materiāli nāk no sankcijām nepakļautiem piegādātājiem.

Un vēl

Valsts iestādes ir izveidojušas rīku, kurā katrs iedzīvotājs, kurš to vēlas, var pieteikt savu mājokli bēgļu izmitināšanai, otrdien, 31.maijā, preses konferencē par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem mājokļu jautājumā. Līdzīgs rīks jau bija izveidots iepriekš, lai apzinātu problēmas, kuras skarušas bēgļus, bet tagad tas padarīts pieejams visiem, lai ātrāk varētu apzināt pieejamos mājokļus bēgļu izmitināšanai. Rīku iespējams atrast portālā "Latvija.lv".

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Lietuva plāno iegādāties "Bayraktar" arī savām vajadzībām; Pieaudzis Latvijas iekšzemes kopprodukts; un Šodien skolēniem noslēdzas mācību gads.

Ukrainā Luhanskas apgabalā daļu Severodoneckas kontrolē Krievijas karaspēks, bet brīvi pārvietoties ienaidnieka karavīri tur nevar, televīzijas maratona "UArazom" ēterā sacīja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš norāda, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Severodoneckā daļu pilsētas diemžēl jau kontrolē Krievijas armija. Viņi vēl pirms pāris dienām atskaitījās, ka pilsētu jau ir sagrābuši, bet tas tā nav, jo pilsētā joprojām ukraiņu karavīri dod iebrucējiem pretsitienu, līdz ar to viņi pārvietoties brīvi pa pilsētas ielām nevar. 

Ukrainas Drošības dienests pārtvēris Krievijas karavīru sūtītās īsziņas un uzzinājis, ka iebrucēji, pārtikas trūkuma dēļ, atsākuši ēst suņus. Citēju: "Mēs ēdam suņus, mums nav ko ēst. Mēs šodien apēdām jorkiju. Jorkšīras terjeru," citāta beigas, tā rakstīts vienā no pārtvertajām īsziņām. Kā ziņo Ukrainas drošības dienests, tad īsziņas ir pārtvertas no kāda karavīra, kurš atrodas okupētajā Hersonas apgabala teritorijā.

No Eiropas Savienības sagatavotās sestās sankciju paketes Krievijai ticis izslēgts aizliegums Krievijas iedzīvotājiem iegādāties nekustamo īpašumu Eiropā, apgalvo aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz situāciju pārzinošiem avotiem. Kā norādīja informācijas avoti, no šāda soļa nolemts atteikties Kipras spiediena rezultātā. To, ka šāds aizliegums varētu tikt iekļauts sestajā sankciju paketē, "Bloomberg” ziņoja maija sākumā. Aizliegumu iegādāties nekustamo īpašumu bija paredzēts noteikt tiem krieviem, kam ir pilsonība vai uzturēšanās atļauja kādā no ES valstīm vai Šveicē.

Lietuva, kas tikko piesaistījusi pasaules uzmanību ar spēju savākt ziedojumus Ukrainai paredzēta Turcijā ražotā bezpilota lidaparāta "Bayraktar" iegādei, varētu iegādāties šādus lidaparātus arī savām vajadzībām, norādījis aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Ministrs uzsvēris, ka  Lietuva regulāri atjaunina savu militāro iepirkumu plānus, ņemot vērā Ukrainas kara sniegtās mācības. Pēc viņa teiktā, attieksme pret to, kas iepriekš likās nepārliecinošs vai šejienes apstākļiem nepiemērots, ļoti mainās.

Turpinām ziņas

Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, informē Centrālā statistikas pārvalde. Statistikas pārvaldē norāda, ka nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā pirmajā ceturksnī deva sekmīgā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs, kur pieaugums bija 8,3% apmērā, tajā skaitā izaugsme bija vērojama 19 nozarēs no 22. Izaugsmi veicināja koksnes un koka izstrādājumu ražošana.

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

Ģenerālprokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles apsūdzībā par bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkumā. Apsūdzība Viņķelei celta par to, ka viņai, zinot par iespējamo vakcīnu pret Covid-19 pieejamību pasaules tirgū 2021. gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsta vienošanos par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu, bija pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, nodrošināt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai. Minēto stratēģiju Viņķele neizstrādāja, tādējādi viņa neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu.

Un vēl

Šodien noslēdzas 2021./2022.mācību gads 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem. Savukārt 9.klases skolēni pamatizglītības sertifikātu saņems 14.jūnijā, bet vispārējās vidējās izglītības sertifikātus 12.klases skolēni saņems 29.jūnijā. Skolēni, kas eksāmenus kārtos papildtermiņā, sertifikātus iegūs 5.jūlijā. Pēc centralizēto eksāmenu kārtošanas skolēniem vēl būs iespēja kārtot arī skolas organizētos pārbaudījumus, savukārt, sākot no 9.jūnija, eksāmenus papildu termiņā kārtos tie skolēni, kuriem objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējas ierasties uz eksāmenu kārtošanas pamattermiņā.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Eiropas savienības līderi nosaka jaunas sankcijas Ukrainai ; saeimas komisija vienbalsīgi nolemj Mārtiņu Bondaru izdot kriminālvajāšanai ; un Šodien vispārizglītojošo skolu audzēkņiem noslēdzas mācību gads.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien uzrunā Eiropas Savienības samitā aicinājis Eiropas Savienību pārtraukt iekšējās ķildas, kas palīdz vienīgi Maskavai, un piemērot Krievijai plašākas sankcijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropai šobrīd jābūt vienam veselumam, un aicināja piemērot Krievijai jaunas sankcijas, tai skaitā aizliegumu importēt Krievijas naftu.

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vakar vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa. Vienlaikus plānots vērst papildu sankcijas pret Krievijas bankām, medijiem un par kara noziegumiem Ukrainā atbildīgām personām.  

Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņojis, ka Krievija pie robežas ar Igauniju esot izveidojusi filtrācijas nometnes Ukrainas bēgļiem, kas mēģina pamest Krieviju un nokļūt Eiropas Savienībā. Liela daļa Mariupoles iedzīvotāju tika evakuēti caur Krieviju, kur viņiem nācies iziet “filtrācijas” procedūru. Andrjuščenko aicina ukraiņus, kas mēģina izkļūt no Krievijas, izvēlēties citu maršrutu, piemēram, caur Baltkrieviju vai Gruziju.

Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova paziņojusi, ka Krievijas propagandas mediji veidojot melu sižetus ar mērķi diskreditēt Ukrainas kara bēgļus, kuri meklē patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šajos materiālos tiekot apgalvots, ka Eiropas iedzīvotāji ir noguruši no ukraiņu bēgļiem, kuri radot neērtības vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat tiekot apgalvots, ka Eiropā ar katru dienu samazinoties atbalsts Ukrainas pilsoņiem. Denisova uzskata, ka ukraiņu nomelnošanas mērķis ir mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai un sēt naidu pret ukraiņiem Eiropas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū.

Ukrainā, pildot darba pienākumus, nogalināts franču žurnālists Frederiks Leklērs Imhofs, pirmdien tviterī paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Frederiks Leklērs Imhofs atradās Ukrainā, lai parādītu kara realitāti. Francijas prezidents atklāja, ka žurnālists atradās autobusā, ar kuru evakuējās civiliedzīvotāji, kad tika nāvējoši ievainots.

Turpinām ziņas

Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pirmo spriedumu Latvijā, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana" jeb ģimenes attiecību pastāvēšana, proti, atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien vienbalsīgi atbalstīja deputāta Mārtiņa Bondara izdošanu kriminālvajāšanai par savulaik ar sievu Ievu Bondari slēgtu līgumu par ģimenes īpašuma tiesībām. Gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai.

Pēc Ģenerālprokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara izdošanu kriminālvajāšanai viņš paziņoja par atkāpšanos no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās. Šodien preses konferencē Bondars medijiem norādīja, ka lēmumu atkāpties no Saeimas komisijas vadītāja amata pieņēmis, jo “nevar likt šo komisiju zem spiediena”. Savukārt lēmumu nekandidēt 14. Saeimas vēlēšanās deputāts Bondars pieņēmis, lai viņa kolēģiem no partiju apvienības “Attīstībai/Par” netraucētu strādāt. Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka nenoliks 13. Saeimas deputāta mandātu. Savu vainu izvirzītajā apsūdzībā viņš neatzīst.

Valsts iestādes ir izveidojušas rīku, kurā katrs iedzīvotājs, kurš to vēlas, var pieteikt savu mājokli bēgļu izmitināšanai, otrdien, 31.maijā, preses konferencē par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem mājokļu jautājumā. Līdzīgs rīks jau bija izveidots iepriekš, lai apzinātu problēmas, kuras skarušas bēgļus, bet tagad tas padarīts pieejams visiem, lai ātrāk varētu apzināt pieejamos mājokļus bēgļu izmitināšanai. Rīku iespējams atrast portālā "Latvija.lv".

Pagājušajā gadā visvairāk trauksmes celšanas ziņojumu par publiskā sektora pārvaldes darbu saņemti Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā . VID saņemti 85 iesniegumi, bet KNAB – 63. Abās iestādes visvairāk trauksmes cēlēju vērsušies arī citus gadus. Trauksme visbiežāk celta par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību, rīcību ar publiskiem resursiem, īpaši interešu konfliktu, kā arī par sabiedrības veselību un izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Iespejams, ka lietus sēnes šogad atmodinājis agrāk! Vakar "Facebook" grupā "Sēņu medniekiem" arborista palīgs Raimonds Bērziņš no Olaines pārsteidzis visus sēņu medniekus ar bērzu bekas fotogrāfiju. Bekas atradējs Raimonds Bērziņš atzīst, ka atrast beku 30. maijā ir viņa personiskais beku rekords. Pērn par pirmajām atrastajām sēnēm sociālo tīklu lietotāji vēstīja jūnija vidū.

Un vēl

Šodien noslēdzas 2021./2022.mācību gads 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem. Savukārt 9.klases skolēni pamatizglītības sertifikātu saņems 14.jūnijā, bet vispārējās vidējās izglītības sertifikātus 12.klases skolēni saņems 29.jūnijā. Skolēni, kas eksāmenus kārtos papildtermiņā, sertifikātus iegūs 5.jūlijā. Pēc centralizēto eksāmenu kārtošanas skolēniem vēl būs iespēja kārtot arī skolas organizētos pārbaudījumus, savukārt, sākot no 9.jūnija, eksāmenus papildu termiņā kārtos tie skolēni, kuriem objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējas ierasties uz eksāmenu kārtošanas pamattermiņā.

Atstājiet komentāru