2022.gada 16. augusts

Astra, Astrīda

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 3.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 3.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:  Zelenska dzīvesbiedre Olena pateicas Latvijai par atbalstu; Sākts kriminālprocess par negadījumu Jēkabpils valsts ģimnāzijas stadiona basketbola laukumā;  un Tiek meklēti masu skatu aktieri Dziesmu svētkiem veltītai filmai "Zeme, kas dzied"

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedre Olena Zelenska vakar tālsarunā ar Valsts prezidenta Egila Levita dzīvesbiedri Andru Leviti sirsnīgi pateicās Levitei un visai Latvijas sabiedrībai par tik ļoti nepieciešamo atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem Latvijā. Zelenska norādīja, ka Levite kā pirmā no prezidentu dzīvesbiedrēm pauda skaidru atbalstu Ukrainai. Viņa pateicās par lielo un svarīgo atbalstu, ko visa Latvijas tauta sniedz gan Ukrainas kara pārvarēšanai, gan Ukrainas bēgļiem, kuri patlaban raduši mājvietu Latvijā.

Polija no 1. jūlija grasās pārtraukt pabalstu izmaksāšanu Ukrainas kara bēgļiem, vēsta laikraksts “Rzeczpospolita”. Izņēmums varētu būt bēgļi, kam būtu grūti pašiem parūpēties par iztikas nodrošināšanu, bet pārējos bēgļus mudinās meklēt darbu. Polijā kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, ieradušies jau 3,77 miljoni bēgļu no Ukrainas. Viņiem pienākas dažāda veida atbalsts, piemēram, 40 zlotu (8,7 eiro) dienā iztikas nodrošināšanai. Polijas iekšlietu ministra vietnieks Pavels Šefernakers gan pavēstījis, ka šī pabalsta izmaksāšanu plānots pārtraukt ar 1. jūliju. Viņš paudis pārliecību, ka lielākā daļa bēgļu varēs atrast darbu un paši nopelnīt sev iztiku.

Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele apliecinājusi solidaritāti ar Ukrainu "barbariskajā karā", ko Krievija izvērsusi pret šo valsti, nostāju paužot pēc ilgas klusēšanas un pārmetumiem, kas veltīti viņas īstenotajai politikai pret Maskavu. Merkele sacījusi, ka nedos padomus no malas, bet ka atbalsta Vācijas valdības pūliņus, "lai darītu galu šim barbariskajam karam".

Francijas diplomāti vakar ir izziņojuši streiku. Ārlietu ministrijas darbinieki nav apmierināti ar plānoto dienesta reformu, kas pavērtu iespējas citu ministriju darbiniekiem vieglāk kļūt par diplomātiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka valsts pārvaldes darbiniekiem ir jābūt plašākai specializācijai un jāspēj rotēt starp dažādām nozarēm. Francijas diplomātiskais dienests ir viens no lielākajiem un prestižākajiem pasaulē. Tomēr tā darbinieki baidās, ka prezidenta Makrona piedāvātā reforma varētu mazināt dienesta prestižu un spēku. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadiona basketbola laukumā, pagājušās nedēļas nogalē notika nelaimes gaidījums, kurā nopietnas traumas guva nepilngadīgs jaunietis. Par notikušo policija ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 13.nodaļas, par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.  Savukārt Jēkabpils novada sporta jomas, izglītības un pašvaldības amatpersonas pagaidām apgalvo, ka neviena no tām nav atbildīga par notikušo, kā arī izrādās, ka tas, kas notiek stadionā nav nevienas no tām atbildības sfērā. Tāpēc pašvaldības Attīstības pārvaldei uzdots noskaidrot, kuras iestādes pārziņā ir stadions un, kas atbildīgs par tur notiekošo. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Medicīna jāuzlūko kā viena no tautsaimniecības sastāvdaļām un valstij vajadzētu būt tikai diviem mērķiem – lai cilvēks dzīvo ilgāk un lai dzīve būtu kvalitatīvāka, tā norādījis Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis un žurnāla “Latvijas ārsts” galvenais redaktors. Viņš uzsver, ka šajā brīdī, kad mēs visi satraucamies par dārgajām enerģijas un pārtikas cenām, jāatceras, ka inflācija ļoti nopietni ietekmēs arī veselības aprūpi un, pirmkārt, pasaules zāļu tirgu, tas nozīmē, ka turpinās pieaugt medikamentu cenas.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas cita starpā paredz to, ka iestāžu vadītāji, tai skaitā ministriju valsts sekretāri, amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ar valdības virzītajiem likuma grozījumiem iecerēts uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldību, to padarot caurskatāmāku un palielinot politisko neitralitāti valsts pārvaldes iestāžu vadībā.

Un vēl

Spēlfilmas "Zeme, kas dzied" veidotāji aicina filmēties pirmo Dziesmu svētku rekonstrukcijas masu skatos. Šovasar tiks uzņemti masu skati, filmējot pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājienu un ainas no pirmo dziedāšanas svētku koncerta. Filmas veidotāji aicina pieteikties brīvprātīgos masu skatiem un kļūt par daļu no šī vēsturiskā notikuma kinematogrāfiskā atveidojuma. Iespējams pieteikties brīvprātīgai līdzdalībai masu skatos kinopilsētiņā "Cinevilla" 5.augustā, 7.augustā un 8.augustā, kad tiks filmēts svētku gājiens. Savukārt Valmieras pilsētas estrādē 13.augustā un 14.augustā ir iespēja filmas uzņemšanā piedalīties kā koru dalībniekiem un skatītājiem koncertā. Pieteikties var gan individuāli, gan kolektīvi.

Lai pieteiktos brīvprātīgai dalībai masu skatos, jāsūta savs vai kolektīva pieteikums uz e-pasta adresi "kastings@zemekasdzied.lv". Pieteikumā jānorāda vārds, uzvārds, vecums, telefona numurs, vēlamā filmēšanās diena vai dienas un jāpievieno savs foto.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Militārie eksperti prognozē, kad varētu sākties izšķirošās kaujas Ukrainas austrumos;  Pieņemti grozījumi azartspēļu likumā; un Rokmūziķi rīko trešo atbalsta koncertu Ukrainai.

Militārie eksperti prognozē, ka izšķirošās kaujas par Ukrainas austrumu daļu varētu sākties vasaras otrajā pusē. Aizritējušas jau gandrīz 100 dienas, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, un sīvas cīņas turpinās Ukrainas austrumos. Kā spriež bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess, visticamāk, ka karadarbības kulminācija Ukrainas austrumos ir gaidāma augustā, bet Ukrainas spēku pretuzbrukums varētu sākties vasaras beigās, septembrī. Pēc Hodžesa vārdiem, viņš neredz, kā Krievijas spēki spēs turpināt kaujas pēc šī termiņa, jo saskaras ar nopietniem loģistikas traucējumiem, kā arī personāla un tehnikas trūkumu. Vienlaikus viņš gan atzinis, ka viņa rīcībā nav informācijas par Krievijas artilērijas spējām.

Eiropas Savienība padevusies Ungārijas spiedienam un atteikusies no idejas piemērot sankcijas Krievu pareizticīgās baznīcas patriarham Kirilam, ziņo avoti diplomātu aprindās. Šis kompromiss jaunajās ES sankcijās pret Krieviju šodien panākts ES valstu vēstnieku sanāksmē Luksemburgā.
Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Jau ziņots, ka ES samitā Briselē pirmdien tika panākta vienošanās par sesto sankciju paketi, kas paredz aizliegt Krievijas naftas importu ar tankkuģiem, taču šajā aizliegumā netika iekļauts naftas imports pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Jaunās sankcijas paredz arī atslēgt Krievijas lielāko banku "Sberbank" no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT, bloķēt vēl trīs Krievijas valsts raidorganizāciju saturu, kā arī papildināt sankciju sarakstu ar jaunām personām.

Desmiti tūkstoši cilvēku ceturtdien svētku noskaņojumā pulcējās Londonas centrā, lai svinētu karalienes Elizabetes II Platīna jubileju - 70 gados ilgo atrašanos Apvienotās Karalistes tornī. 6.februārī apritēja 70 gadu, kopš Elizabete II, kas 21.aprīlī nosvinēja 96.dzimšanas dienu, kļuva par Lielbritānijas karalieni. 18.gadsimtā ieviestā karaliskā tradīcija paredz, ka britu monarha oficiālā dzimšanas diena neatkarīgi no īstā datuma tiek atzīmēta jūnijā. Šogad karalienes oficiālās dzimšanas dienas svinības norisinās kopā ar Platīna jubileju. Svētki ilgs četras dienas un tiks svinēti visā valstī, miljoniem cilvēku piedaloties dažādos pasākumos un izklaidēs.

Turpinām ziņas

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Saeima 2. jūnijā pieņēma likumu, kas paredz virkni atbalsta pasākumu Krievijas īstenotā kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem. Uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Savukārt atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas.

Saeima vakar vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Grozījumi paredz noteikt aizliegumu azartspēlēs piedalīties personām, kas jaunākas par 21 gadu. Patlaban azartspēles drīkst spēlēt no 18 gadu vecuma. Savukārt lai mazinātu azartspēļu pieejamību, paredzēts no pašreizējiem 20 spēļu automātiem līdz 25 paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā spēļu zālē. Tas novērstu maza izmēra spēļu zāļu darbību, kā arī spēļu organizētājiem radītu papildu slogu esošās zāles aprīkot atbilstoši prasībām, norādījuši grozījumu autori. 

Rudenī 14. Saeimas vēlēšanās par vienu deputātu vairāk ievēlēs no Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabaliem, bet par vienu mazāk – Latgalē un Zemgalē, balstoties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, šodien lēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Ja pašreiz strādājošajā Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala tika ievēlēti 35 deputāti, tad nākamajās vēlēšanās būs jāievēlē 36. Vidzemē būs jāievēlē 26 deputāti, Latgalē un Zemgalē – pa 13 deputātiem, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputāti.

Un vēl

Šodien notiks roka un metālmūzikas koncertu aģentūras “THP Production” sadarbībā ar klubu “Republika”, tā telpās organizētais labdarības un solidaritātes koncerts „Metal Stand With Ukraine”. Šis būs jau trešais aģentūras “THP Production” organizētais labdarības koncerts, kas veltīts Ukrainas atbalstam. Šoreiz koncertā piedalīsies “heavy metal” grupa “Garu pagrabs”, metālkoristi “Pale Eyes Dim Red”, vieni no vadošajiem latvju “sludge metal” pārstāvjiem “Saturn’s Husk” un modernā metāla grupa “Mindesign”. Visi koncerta laikā savāktie ziedojumi tiks nodoti Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, bet daļa no ziedojumiem tiks nosūtīta organizācijām, kuras palīdz Ukrainas karā cietušajiem bērniem.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00 

Radio1 ziņās klausieties : Krievija sagrābusi piektdaļu Ukrainas,  Aicina līdzdarboties grāmatas par Inantu Ziedoni tapšanā, un Iznācis mūziķa Jāņa Šipkēvica solo albums "Apgaismo mani".

Turpinoties pilna mēroga Krievijas invāzijai, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis attālinātā uzrunā Luksemburgas parlamantā norādījis, ka Krievija sagrābusi piektdaļu viņa valsts, raksta BBC. Ukrainas līderis atklājis, ka kopējā frontes līnija jau pārsniedzot 1000 kilometrus un agresijā Krievija iesaistījusi "visus kaujas spējīgos Krievijas militāros formējumus". 

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā. Baidens iepriekš runā par stāvokli valstī paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu. ASV Finanšu ministrija vakar identificējusi divas jahtas - "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins, kuras tiks konfiscētas.

Moldovas parlaments ceturtdien oficiāli aizliedzis Krievijas ziņu programmas, lai novērstu Maskavas propagandas izplatību valstī. Moldovas televīzijas kanāliem tagad būs atļauts pārraidīt tikai Krievijas izklaides programmas. Politiskas un analītiskas programmas ir aizliegts pārraidīt. Jaunais likums paredz arī sodanaudas un citus sodus par dezinformācijas pārraidīšanu.

Eiropas Komisija apstiprinājusi Polijas ekonomikas atjaunošanas plānu, kas ļaus Polijai tikt pie ekonomikas atveseļošanas fonda 36 miljardiem eiro. Lēmums gan nebija vienbalsīgs. Naudas piešķiršana aizkavējās, jo Polija vilcinājās risināt jautājumus saistībā ar tiesiskumu un tiesnešu neatkarību. 800 miljardu eiro lielais ekonomikas atjaunošanas fonds “NextGenerationEU” tika izveidots, lai palīdzētu dalībvalstīm pārvarēt pandēmijas radītās sekas. Lai tiktu pie naudas, katrai valstij vajadzēja iesniegt savu plānu un saņemt tā apstiprinājumu.

Igaunijā sācies laiks ar valdību bez koalīcijas, kas nozīmē, ka valdības koalīcija ir izjukusi, bet valdība turpina funkcionēt, tā ceturtdien iekšpolitisko situāciju komentēja Igaunijas prezidents Alars Kariss.  Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nav īstais laiks vainīgo meklēšanai, jo ģeopolitiskās situācijas, drošības situācijas un enerģētiskā situācijas problēmu risināšanai Igaunijai ir nepieciešama lemt spējīga valdība. Kariss norādīja, ka pēdējo dienu laikā ir runājis ar parlamentā pārstāvētajām partijām un saņēmis apliecinājumu, ka tās saprot situācijas nopietnību.
  
Turpinām ziņas

Deputātu pārstāvniecības samazināšanās no Latgales un Zemgales 14. Saeimā negatīvi ietekmēs reģionālās partijas, uzskata Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Viņš norādīja, ka atbilstoši demogrāfiskajai situācijai iegūst Rīgas un Pierīgas vēlētāji, kuriem Saeimā būs plašāka pārstāvniecība, kamēr reģioniem ar mazāku iedzīvotāju skaitu pārstāvniecība būs mazāka. 

Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdē nolemts piešķirt SIA “Jēkabpils autobusu parks” tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Jēkabpils valstspilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos izmantojot autobusus un noslēgt līgumu uz 10 gadiem. Lēmumā arī noteikts, ka braukšanas maksa un atvieglojumi tiek piemēroti saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes lēmumu par braukšanas maksu un atvieglojumu piešķiršanu Jēkabpils pilsētas nozīmes maršruta autobusos. 

 Ziedoņa muzejs šī gada vasaras sezonu iesāk ar aicinājumu sabiedrībai līdzdarboties grāmatas par Imantu Ziedoni tapšanā. Ziedoņa tuvs draugs, rakstnieks Ēriks Hānbergs, kopā ar Ziedoņa muzeja komandu apkopo materiālus, lai gan uz Hānberga, gan Ziedoņa deviņdesmitgadi 2023. gadā izdotu grāmatu Amizantais Imants. Ikviens, kuram mājās ir kāds Imanta Ziedoņa rakstīts novēlējums grāmatā, uz pastkartes vai kādā citā formātā, aicināts atsaukties. Informāciju var sūtīt uz e-pastu: info@ziedonamuzejs.lv. 

Un vēl

Pie klausītājiem nonācis mūziķa Jāņa Šipkēvica jeb "Shipsea" solo albums "Apgaismo mani". Ierakstā dzirdamas 11 kompozīcijas ar Šipkēvica un Marta Pujāta vārdiem. Jaunais albums ir autobiogrāfisks - tematika balstīta pieredzes stāstos un notikumos. Tajā saklausāmi muzikāli kontrasti, mijoties gan enerģiskām, gan liriskām tēmām, kā arī dažādu muzikālo raksturu atklāsmēm. Tāpat Špkēvics izziņojis arī savu dzimšanas dienas koncertu "Shipsea. Apgaismo mani", kas notiks augusta nogalē Dailes teātra Lielajā zālē. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jau simto dienu Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu; Latvijā atklāts pirmais pērtiķu baku gadījums; un Vai nākamnedēļ Latvijā iestāsies meteoroloģiskā vasara?

Jau simto dienu Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Pašlaik par kara epicentru var uzskatīt Luhanskas apgabalu valsts austrumos. Krievijas spēki ir iekarojuši lielāko daļu apgabala teritorijas, kas kopš 2014. gada atradās Ukrainas valdības kontrolē. Pašlaik iebrucēju mērķis esot pilnībā ieņemt Severodoneckas un Lisičanksas pilsētas, lai Krievijas valdība varētu paziņot par visa Luhanskas apgabala "atbrīvošanu", vēsta ASV militārā domnīca "Kara izpētes institūts". Krievijas spēki ir ieņēmuši lielāko daļu apgabala administratīvā centra Severodoneckas teritoriju, taču Ukrainas karaspēks vairākas dienas turpina sīvi pretoties, lai nepieļautu pilsētas krišanu. Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs uzskata, ka Severodoneckas aizstāvjiem vēl ir iespējas noturēt pilsētu un padzīt okupantus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins aprīlī izgājis vēža ārstēšanas kursu, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta amerikāņu žurnāls "Newsweek", norādot, ka tas bijis vēža progresējošas formas ārstēšanas kurss. Žurnāls runājis ar trim ASV izlūkdienestu pārstāvjiem, kas iepazinušies ar maijā beigās sagatavotu slepenu ASV izlūkošanas kopienas ziņojumu. "Newsweek" arī norāda, ka atbilstoši ziņojumā teiktajam pret Putinu vēl martā sarīkots atentāts. Visi trīs žurnāla avoti - ASV Nacionālās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis, Gaisa spēku vecākais virsnieks un Pentagona izlūkošanas pārvaldes pārstāvis - uzsvēruši, ka Krievijas līdera izolācijas dēļ ASV specdienesti nevar sniegt precīzu vērtējumu par Putina veselību.

Kijivā darbu atjaunojušas 50 vēstniecības, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādijis, ka tas ir ļoti svarīgi ne tikai diplomātu darbam, bet arī simboliskā līmenī, atzīmējot, ka vēstniecību darba atjaunošana ir apliecinājums ticībai Ukrainas uzvarai. Jau vēstīts, ka Krievijai sākot pilna mēroga karu pret Ukrainu, vēstniecības un starptautisko organizāciju pārstāvniecības pārcēla darbību no Kijivas uz valsts rietumu pilsētām.

Eiropas Savienība oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņojis, ka noteikti stingrāki ierobežojumi, kas ietekmē Kremļa spējas finansēt karu, ieviešot jaunas ekonomiskās sankcijas. Aizliegts Krievijas naftas imports Eiropas Savienībā un tādējādi samazināti milzīgu ienākumu avoti Krievijai. No starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēgts vairāk galveno Krievijas banku. Tāpat arī uzliektas sankcijas dezinformācijas izplatītajiem, kas aktīvi līdzdarbojas prezidenta Putina kara propagandā. 

Turpinām ziņas

Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra paustā, slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem ar vieglu slimības norises gaitu. Inficētais ar pērtiķu baku vīrusu inficējies ārzemēs. Šobrīd sasirgušais atrodas ārstniecības personas uzraudzībā. Patlaban centrs veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, kā arī veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.

Jau ziņots, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Veselības jomas eksperti iepriekš bija norādījuši , ka vīrusam ir zema izplatība un viegla slimības gaita, tāpēc Latvijā nav nepieciešams nodrošināt masveida vakcināciju pret šo saslimšanu.

Divu mēnešu laikā Ukrainas kara bēgļiem Rīgā izsniegti 600 ziedoti velosipēdi, informēja apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Bēgļiem izsniegti arī ziedoti skrejriteņi, ķiveres, bērnu krēsliņi un citi aksesuāri. Velosipēdu pieņemšanu, remontēšanu, izsniegšanu nodrošināja apmēram 100 brīvprātīgie, norādīja apvienībā. Lai nodrošinātu brīvprātīgo un velosipēdu izdales koordināciju, kopš maija “Pilsēta cilvēkiem” īstenoja projektu “Atbalsts brīvprātīgo darbam, palīdzot Ukrainas bēgļiem”. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Valsts ieņēmumu dienests ieteicis Finanšu ministrijai nākamgad pārtraukt čeku loterijas rīkošanu, kamēr tās organizēšana nav sākusi kļūt dārgāka par reālajiem ieguvumiem. Sākot organizēt čeku loteriju, tika noteikti konkrēti kritēriji, kam jāpiepildās. Pirmais efektivitātes kritērijs paredz to, ka vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits nākamajos 12 mēnešos un turpmāk veido vismaz 60% no vidējā čeku loterijas dalībnieku skaita čeku loterijas pirmajos 12 mēnešos, proti, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits 2021.gadā ir vismaz 43 tūkstoši 315 cilvēki. Lai arī šī novērtējuma rezultātā kritērijs izpildās,  datu izpēte un prognoze norāda uz to, ka čeku loterijas dalībnieku skaitam ir tendence samazināties. Tāpēc ieteikts čeku loterijas organizēšanu pārtraukt.

Un vēl

Nākamā nedēļa Latvijā būs līdz šim siltākā šajā gadā, pirmo reizi sezonā gaisa temperatūra sasniegs +25 grādus, prognozē sinoptiķi. Rīt mākoņi mīsies ar sauli un vietām īslaicīgi līs; svētdiena gaidāma pārsvarā sausa un saulaina, no rīta vietām būs migla. Sestdien lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš pāries rietumu, ziemeļrietumu vējā un gaiss iesils līdz +16..+21 grādam, savukārt svētdienas pēcpusdienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +19..+22 grādiem. Sagaidāms, ka jau otrdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra sasniegs +25 grādus. Nedēļas vidū valsts austrumos iespējams karstums līdz +27 grādiem, bet no rietumiem virzīsies aukstā atmosfēras fronte, gaidāms lietus un pērkona negaiss, ar rietumu vēju ieplūdīs vēsāks gaiss.

Ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra būs vismaz +15 grādi, iestāsies meteoroloģiskā vasara. Lielā valsts daļā šogad vēl nav bijusi neviena tik silta diennakts. Pērn meteoroloģiskā vasara Latvijas lielākajā daļā sākās 2.jūnijā un noslēdzās 21.augustā. Iepriekšējās desmitgadēs tā vidēji sākusies 19.jūnijā un beigusies 27.augustā.

Radio1 dienas notikumu ziņas pulksten 17.00
Svarīgākais šodien ziņās: Militārie eksperti prognozē, kad Ukrainā varētu sākties izšķirošās kaujas; Jēkabpils autobusu parks turpinās pāsažieru pārvadājumus Jēkabpilī; un Kad sāksies meteoroloģiskā vasara?

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedre Olena Zelenska vakar tālsarunā ar Valsts prezidenta Egila Levita dzīvesbiedri Andru Leviti sirsnīgi pateicās Levitei un visai Latvijas sabiedrībai par tik ļoti nepieciešamo atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem Latvijā. Zelenska norādīja, ka Levite kā pirmā no prezidentu dzīvesbiedrēm pauda skaidru atbalstu Ukrainai. Viņa pateicās par lielo un svarīgo atbalstu, ko visa Latvijas tauta sniedz gan Ukrainas kara pārvarēšanai, gan Ukrainas bēgļiem, kuri patlaban raduši mājvietu Latvijā.

Militārie eksperti prognozē, ka izšķirošās kaujas par Ukrainas austrumu daļu varētu sākties vasaras otrajā pusē. Aizritējušas jau gandrīz 100 dienas, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, un sīvas cīņas turpinās Ukrainas austrumos. Kā spriež bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess, visticamāk, ka karadarbības kulminācija Ukrainas austrumos ir gaidāma augustā, bet Ukrainas spēku pretuzbrukums varētu sākties vasaras beigās, septembrī. Pēc Hodžesa vārdiem, viņš neredz, kā Krievijas spēki spēs turpināt kaujas pēc šī termiņa, jo saskaras ar nopietniem loģistikas traucējumiem, kā arī personāla un tehnikas trūkumu. Vienlaikus viņš gan atzinis, ka viņa rīcībā nav informācijas par Krievijas artilērijas spējām.

Eiropas Savienība padevusies Ungārijas spiedienam un atteikusies no idejas piemērot sankcijas Krievu pareizticīgās baznīcas patriarham Kirilam, ziņo avoti diplomātu aprindās. Šis kompromiss jaunajās ES sankcijās pret Krieviju šodien panākts ES valstu vēstnieku sanāksmē Luksemburgā. Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kijivā darbu atjaunojušas 50 vēstniecības, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norādijis, ka tas ir ļoti svarīgi ne tikai diplomātu darbam, bet arī simboliskā līmenī, atzīmējot, ka vēstniecību darba atjaunošana ir apliecinājums ticībai Ukrainas uzvarai. Jau vēstīts, ka Krievijai sākot pilna mēroga karu pret Ukrainu, vēstniecības un starptautisko organizāciju pārstāvniecības pārcēla darbību no Kijivas uz valsts rietumu pilsētām.

Turpinām ziņas

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadiona basketbola laukumā, pagājušās nedēļas nogalē notika nelaimes gaidījums, kurā nopietnas traumas guva nepilngadīgs jaunietis. Par notikušo policija ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 13.nodaļas, par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.  Savukārt Jēkabpils novada sporta jomas, izglītības un pašvaldības amatpersonas pagaidām apgalvo, ka neviena no tām nav atbildīga par notikušo, kā arī izrādās, ka tas, kas notiek stadionā nav nevienas no tām atbildības sfērā. Tāpēc pašvaldības Attīstības pārvaldei uzdots noskaidrot, kuras iestādes pārziņā ir stadions un, kas atbildīgs par tur notiekošo. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdē nolemts piešķirt SIA “Jēkabpils autobusu parks” tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Jēkabpils valstspilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos izmantojot autobusus un noslēgt līgumu uz 10 gadiem. Lēmumā arī noteikts, ka braukšanas maksa un atvieglojumi tiek piemēroti saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes lēmumu par braukšanas maksu un atvieglojumu piešķiršanu Jēkabpils pilsētas nozīmes maršruta autobusos. 

Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra paustā, slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem ar vieglu slimības norises gaitu. Inficētais ar pērtiķu baku vīrusu inficējies ārzemēs. Šobrīd sasirgušais atrodas ārstniecības personas uzraudzībā. Patlaban centrs veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, kā arī veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Saeima 2. jūnijā pieņēma likumu, kas paredz virkni atbalsta pasākumu Krievijas īstenotā kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem. Uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Savukārt atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas.

Un vēl

Nākamā nedēļa Latvijā būs līdz šim siltākā šajā gadā, pirmo reizi sezonā gaisa temperatūra sasniegs +25 grādus, prognozē sinoptiķi. Rīt mākoņi mīsies ar sauli un vietām īslaicīgi līs; svētdiena gaidāma pārsvarā sausa un saulaina, no rīta vietām būs migla. Sestdien lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš pāries rietumu, ziemeļrietumu vējā un gaiss iesils līdz +16..+21 grādam, savukārt svētdienas pēcpusdienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +19..+22 grādiem. Sagaidāms, ka jau otrdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra sasniegs +25 grādus. Nedēļas vidū valsts austrumos iespējams karstums līdz +27 grādiem.

Ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra būs vismaz +15 grādi, iestāsies meteoroloģiskā vasara. Lielā valsts daļā šogad vēl nav bijusi neviena tik silta diennakts. Pērn meteoroloģiskā vasara Latvijas lielākajā daļā sākās 2.jūnijā un noslēdzās 21.augustā. Iepriekšējās desmitgadēs tā vidēji sākusies 19.jūnijā un beigusies 27.augustā.

Atstājiet komentāru