2022.gada 16. augusts

Astra, Astrīda

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 6.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Spānija ir gatava piegādāt Ukrainai ieročus; Kādi ir jaunākie partiju reitingi; un Šonedēļ latvijā sāksies meteoroloģiskā vasara.

Spānija ir gatava piegādāt Ukrainai zenītraķešu kompleksus un Vācijā ražotos tankus "Leopard", kuru izmantošanai ukraiņu karavīri sākotnēji tiktu apmācīti Latvijā, Tā svētdien vēsta laikraksts "El Pais", atsaucoties uz avotiem Spānijas valdībā.

Ukrainas armijai Luhanskas apgabala Severodoneckā izdevies atspiest Krievijas spēkus un šobrīd pilsēta sadalīta apmēram uz pusēm, svētdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš norāda, ka okupanti cietuši būtiskus dzīvā spēka zaudējumus, astoņi krievu karavīri saņemti gūstā. 

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta". Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Jau ziņots, ka Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi. Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.

Vācijas parlaments apstiprinājis likumā noteiktās minimālās algas palielināšanu, sākot no oktobra, līdz 12 eiro stundā. Pašreiz minimālā alga Vācijā ir 9,82 eiro stundā, bet jūlijā tā tiks palielināta līdz 10,45 eiro. Tajā pašā laikā maksimālais atalgojums par tā dēvētajiem mazajiem darbiem no oktobra pieaugs no 450 līdz 520 eiro mēnesī.

Āfrikas Savienības priekšsēdētājs un Senegālas prezidents Maki Salls aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ņemt vērā Āfrikas valstu ciešanas, ko rada Ukrainas kara izraisītais pārtikas trūkums. Putins tikās ar Sallu savā Soču rezidencē 100.dienā, kopš Krievija uzsākusi atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Sarunās viens no galvenajiem jautājumiem bija pārtikas trūkums un iestrēgušās labības piegādes. Salls aicināja Putinu ņemt vērā, ka Āfrikas valstis, kaut gan atrodas tālu no kara zonas, ir kara upuri ekonomiskā līmenī. Putins žurnālistu klātbūtnē nepieminēja graudu piegādes, bet izteicās, ka Krievija vienmēr esot Āfrikas pusē un ir gatava palielināt sadarbību.

Turpinām ziņas

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu rīt  Viļņā tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Baltijas valstu un valdību vadītāji ar Vācijas kancleru plāno pārrunāt drošības situāciju reģionā saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, atbalstu Ukrainai un Madridē plānotā NATO samita lēmumus Austrumu flanga stiprināšanā.


"Factum" veiktajā interneta aptaujā jaunākie partiju reitingi liecina, ka maijā populārākā bijusi partija "Jaunā Vienotība", kas ar 20% ierindojas pirmajā vietā. Popularitātes kāpums - salīdzinājumā ar aprīli - par nepilnu procentu. Otrajā vietā ar 12.8 punktiem ir “Nacionālā apvienība”, trešajā vietā “Saskaņa”, kurai kritums par gandrīz diviem punktiem. Tālāk ceturtā vieta – “Attīstībai/Par!”, sasniedzot 10.3 procentus. Zaļo un zemnieku savienība piektajā vietā. Jāņem vērā fakts, ka šajā apvienībā ir izmaiņas, kad no tās izstājās daļa sabiedroto, bet pievienojās citi. Nākamajās aptaujās šie politiskie spēki tiks vērtēti atsevišķi.

Sestā vieta - Latvijas Krievu savienība. Šim politiskajam spēkam, kurš ļoti iespējams paņem daļu “Saskaņas” vēlētāju balsis, mēneša laikā viens no ievērojamākajiem popularitātes kāpumiem - par 1.9 punktiem. Pamatīgs kritums “Konservatīvajiem” - par 2.2 punktiem, maijā sasniedzot septīto vietu un 9.1%. Astotajā vietā “Progresīvie”. Ar to arī beidzas piecu procentu barjera, pēc kuras tiek vērtēta iespēja iekļūt vai neiekļūt Saeimā. Aiz šīs barjeras maijā palika Latvija pirmajā vietā, Latvijas Reģionu apvienība,  “Katram un katrai”, “Republika”, “Stabilitātei”, Nacionālā apvienība “Taisnīgums”,  unpvienība “Latvijai”. 

Un vēl

Šonedēļ valsts lielākajā daļā iestāsies meteoroloģiskā vasara, liecina sinoptiķu prognozes. Tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi, un meteoroloģiskās vasaras sākums ir pirmā no šīm dienām. Tuvākajās dienās Latvijā būs mainīgs mākoņu daudzums un brīžiem gaidāms lietus, vietām - pērkona lietusgāzes. Maksimālā gaisa temperatūra būs +20..+25 grādi, par dažiem grādiem mazāk piekrastē un zem lietus mākoņiem arī citviet valstī. Naktīs gaisa temperatūra pazemināsies līdz +7..+15 grādiem, dažviet veidosies migla.

Jau ziņots, ka pērn meteoroloģiskā vasara Latvijas lielākajā daļā iestājās 2.jūnijā un noslēdzās 21.augustā; iepriekšējās desmitgadēs tā vidēji sākusies 19.jūnijā un beigusies 27.augustā.

Sinoptiķi informē, ka saules ultravioletais starojums ir tuvu gada augstākajam līmenim, tādēļ, uzturoties saulē, jāievēro piesardzība. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē.
 


Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Zelenskis apmeklējis Zaporižji, Kā Latvija pārcietusi Covid19 krīzi? un Kur vislabprātāk vecumdienas vēlētos pavadīt Baltijas iedzīvotāji?

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis Zaporižji, kur ticies ar evakuētajiem Mariupoles iedzīvotājiem, sociālajā tīklā "Instagram" svētdien paziņojis prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko. Tā ir otrā reize kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma valstī, kad prezidents devies publiskā darba vizītē ārpus Kijivas apgabala robežām.

Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmums "Ukrzaliznicja" apstiprinājis, ka četras Krievijas spēku raidītas raķetes svētdien trāpījušas Darnicas vagonu remonta rūpnīcas teritorijai Kijivā, bet vienlaikus noraidījis Maskavas apgalvojumus, ka šajos triecienos iznīcināti tanki "T-72" un cita bruņutehnika, kas it kā esot bijusi novietota šā uzņēmuma korpusos.  

Vācija nedara visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai, jo baidās izprovocētu tiešu konfrontāciju ar Krieviju un Trešo pasaules karu – tā vācu izdevumam "Bild" sacījis Vācijas ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Roberts Habeks. Berlīne "atbalsta Ukrainu tās karadarbības mērķos", piebilst Habeks, papildinot, ka tikai pati Ukraina ir tiesīga izlemt, ko uzskatīt par sekmīgu kara noslēgumu.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Serbijā saskārusies ar negaidītām transporta problēmām, proti, trīs valstis nav devušas atļauju viņa lidmašīnai šķērsot to gaisa telpu. Tiek ziņots, ka atļauju lidmašīnai ar Krievijas ārlietu ministru šķērsot gaisa telpu nav devušas trīs valstis: Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Bulgārija. Tas apdraudot šajās dienās - no 6. līdz 7. jūnijam paredzēto vizīti.  

Nigērijas dienvidos svētdien grupa bruņotu cilvēku rīta dievkalpojuma laikā iebrukuši Ovo pilsētas Sv.Franciska katoļu baznīcā un nogalinājuši desmitiem cilvēku, paziņojusi valdība. Kā stāsta aculiecinieki, vismaz pieci uzbrucēji atklājuši uguni uz visiem dievlūdzējiem bez izšķirības; baznīcā atskanējuši arī sprādzieni. Upuru skaits nav zināms. Vietējie mediji minējuši dažādus skaitļus - no 20 līdz 50. Atbildību par notikušo neviens pagaidām nav uzņēmies.

Bangladešā vismaz 49 cilvēki gājuši bojā un vēl vairāk nekā 300 cietuši ugunsgrēkā, kas izraisījis milzīgu sprādzienu kuģniecības konteineru noliktavā, paziņojušas amatpersonas. Domājams, ka faktiskais upuru skaits izrādīsies lielāks, jo daudzu cietušo stāvoklis ir smags un glābējiem nav izdevies nokļūt līdz visiem bojāgājušajiem. Iespējams, ka upuru vidū ir arī vairāki žurnālisti, kas bija ieradušies ugunsgrēka vietā. Gandrīz diennakti pēc ugunsgrēka izcelšanās cīņa ar liesmu perēkļiem turpinās, no vairākiem konteineriem joprojām ceļas dūmi.

Spēcīgos negaisos Francijā sestdien zaudējis dzīvību viens un cietuši 15 cilvēki, bet krusa nodarījusi lielus postījumus tīrumiem un vīna dārziem, svētdien paziņojis iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns. Bojāgājusī ir kāda sieviete, kas atrasta netālu no Ruānas zem savas automašīnas, ko aizrāvusi līdzi dubļu straume. Zibens trāpījis Eifeļa tornim Parīzē, gan nenodarot nekādu postu, bet uz austrumiem no galvaspilsētas pēc zibens spērieniem aizdegušies ēku jumti. Meteoroloģijas dienests ziņo, ka visā valstī fiksētas aptuveni 50 tūkstoši zibens izlādes. 15 tūkstoši mājsaimniecības uz laiku bija palikušas bez elektroenerģijas.

Turpinām ziņas

Beļģijā, Zedelgemas pilsētā, demontēts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis latviešu leģiona karagūstekņiem – "Latvijas stāvstrops brīvībai". Šo ziņu ar sašutumu uzņēmuši Latvijas Okupācijas muzejā, kas prasīs Zedelgemas pašvaldības oficiālu skaidrojumu un sola darīt visu, lai piemineklis nepaliktu pilsētas noliktavā, kur šobrīd pārvests. Šis piemineklis atklāts tikai pirms pieciem gadiem un to līdzfinansēja tieši Zedelgemas pašvaldība. Tēlnieka Gulbja piemineklis veltīts 12 tūkstoši latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Taču vēlāk tas  izpelnījās pārmetumus par nacisma glorificēšanu. Un maija pēdējā dienā ir noņemts.

Latvijas ekonomika ir labi pārcietusi Covid-19 krīzi, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis atveseļošanās perspektīvas, teikts Eiropas Komisijas izstrādātajā 2022.gada ziņojumā par Latviju. Eiropas komisija prognozē, ka eksporta ieņēmumu zaudējumi un straujais cenu pieaugums 2022.gadā palēninās reālo izaugsmi līdz 2%. Sagaidāms, ka 2023.gadā privātā patēriņa un eksporta ietekmē izaugsme pieaugs līdz 2,9%. Tāpat tiek prognozēts, ka straujā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē patēriņa cenu inflācija šogad sasniegs 9,4%.

Un vēl

Sasniedzot pensijas gadus, vairāk nekā pusei jeb 54% Baltijas iedzīvotāju sapņu mājoklis būtu privātmāja, aptuveni trešdaļa izvēlētos dzīvi dzīvoklī, taču vismazāk gribētu mitināties kopā ar bērniem, liecina "Luminor Bank" Baltijas iedzīvotāju aptauja. Privātmāju par piemērotāko vietu vecumdienu pavadīšanai uzskata 59% Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā - 52%, bet Igaunijā - puse aptaujāto. Aptaujas dati liecina, ka privātmājā labprātāk dzīvotu vīrieši nekā sievietes, un šī tendence ir izteikta visā Baltijā, īpaši - Igaunijā.

Radio1 ziņas pulksten  12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ar ko saistīti Krievijas uzbrukumi Kijivai? Skreivers, iespējams, pārsūdzēs Daugavpils tiesas lēmumu; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?

Aizvadītajā nedēļas nogalē veiktais okupantu uzbrukums Kijivai, visdrīzāk, ir saistīts ar Krievijas vēlmi traucēt Rietumu sniegtās militārās palīdzības piegādes Ukrainas spēkiem, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona ziņo, ka Donbasā turpinās smagas kaujas stratēģiski nozīmīgajā Severodoneckas pilsētā un ka Krievijas spēki turpina virzīties uz Slovjansku, cenšoties ielenkt Ukrainas spēkus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs  Sergejs Lavrovs atcēlis šodien un rīt paredzēto vizīti Serbijā, jo trīs tās kaimiņvalstis slēgušas savu gaisa telpu ministra lidmašīnai, ziņoja aģentūra "Interfax". Jau ziņots, ka Bulgārija, Ziemeļmaķedonija un Melnkalne atteikušās atļaut Lavrova lidmašīnai caur savu gaisa telpu doties uz Belgradu. Vizītes atcelšanu apstiprinājis arī augsta ranga avots Krievijas Ārlietu ministrijā, kurš teicis aģentūrai "Interfax": "Spēju teleportēties diplomātija vēl nav ieguvusi."

Lielbritānija nosūtīs Ukrainai raķešu palaišanas sistēmas M720, no kurām izšautās raķetes var nolidot 80 kilometrus, pirmdien pavēstīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless norāda, ka Apvienotā Karaliste ir kopā ar Ukrainu šajā cīņā un uzņemas vadošu lomu, apgādājot tās varonīgos karavīrus ar vitāli svarīgiem ieročiem, kas tiem nepieciešami, lai aizstāvētu savu zemi pret neizprovocēto iebrukumu. 

Turpinām ziņas

Bijušais Līvānu novada domes izpilddirektors un jau esošais Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers, iespējams, pārsūdzēs Daugavpils tiesas lēmumu par piezīmes saglabāšanu, ko izteikusi Līvānu novada dome, informē Skreivera advokāts Ainārs Lezdiņš.  Skreivers pats atteicās komentēt iespējamo lēmumu un aicināja sazināties ar viņa advokātu. Skreivera advokāts Lezdiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka, iespējams, lēmums tiks pārsūdzēts. Lūdzot komentēt vārdu "iespējams", Lezdiņš atbildēja, ka viņš kopā ar klientu izskatīs savus argumentus un salīdzinās tos ar tiesas argumentiem, pēc tā arī domāšot, vai lēmumu pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka Daugavpils tiesa 31.maijā atstājusi spēkā Līvānu novada domes izteikto piezīmi pašvaldības bijušajam izpilddirektoram Uldim Skreiveram. Prasība pret Līvānu novada domi ir noraidīta, un patlaban ir spēkā sprieduma pārsūdzēšanas termiņš, skaidro tiesā.
                  
Zemgales rajona ties Jēkabpilī skatīs krimināllietu, kurā par seksuālu vardarbību pret pusaudzi apsūdzēts desmit reizes tiesāts vīrietis Krimināllieta, kurā par seksuālu vardarbību pret pusaudzi apsūdzēts desmit reizes tiesāts vīrietis, tiks skatīta 31.augustā Jēkabpilī, Zemgales rajona tiesā. Lietu skatīs slēgtā tiesas sēdē. Jau ziņots, ka prokuratūra nodevusi Zemgales rajona tiesai krimināllietu, kurā par seksuālu vardarbību pret pusaudzi apsūdzēts desmit reizes tiesāts vīrietis. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no pieciem līdz 20 gadiem.

Un vēl

Jaunā darba nedēļa sākusies ar sausu un saulainu laiku. Otrdien, pastiprinoties ciklona darbībai, lokāli izveidosies nokrišņu mākoņi, bet trešdien Latviju šķērsos plaša nokrišņu zona un lietus gaidāms visā valsts teritorijā, prognozē Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.  Visas nedēļas garumā gaisa temperatūra dienas laikā daudzviet būs +20…+25 grādu robežās. Naktī uz trešdienu mākoņu daudzums palielināsies un, sākot no rietumiem, Latviju šķērsos plaša nokrišņu zona - visā valsts teritorijā gaidāms lietus. Saglabāsies lēns vējš. Naktī minimālā gaisa temperatūra būs +11…+15, dienā gaiss iesils +19…+24, piekrastes rajonos +13…+18.

Ceturtdien un piektdien debesis palaikam aizklās mākoņi un lielākā lietus iespējamība ir valsts centrālajā un rietumu daļā, bet nokrišņi būs galvenokārt īslaicīgi. Dienā gaisa temperatūra būs līdzīga kāda tā bija iepriekšējās dienās - daudzviet gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +20…+25 grādiem, vienīgi piekrastes rajonos esot par kādu grādu aukstākam. Šī brīža prognoze liecina, ka brīvdienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas - lokāli iespējami nokrišņi, bet temperatūra dienas laikā lielā daļā valsts teritorijas pakāpsies virs +20 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā aizliegti visi Krievijas trelevīzijas kanāli; Cik skolēnu no eksāmenu kārtošanas atbrīvoti Jekabpils novada skolās ? un Vecāki aicināti rūpēties par bērnu drošību vasarā.

Kaujās Ukrainā nogalināts Krievijas ģenerālmajors Romāns Kutuzovs, ziņo vairāki prokremliskie kara korespondenti. To apstiprinājusi arī Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas pārvalde. Kutuzovs komandēja tā dēvētās Doņeckas tautas republikas 1. armijas korpusu. Cenšoties laikā izpildīt uzdevumu ieņemt kādu no apdzīvotajām vietām, Kutuzovs pats esot vadījis vienību cīņā un ticis likvidēts Papasnas tuvumā. Ukraiņu žurnālisti apgalvo, ka Kutuzovs esot bijis slavens ar savu attieksmi pret karavīriem kā pret tā dēvēto «lielgabala gaļu», un šādas attieksmes dēļ vairāki vienību komandieri esot atteikušies pakļauties pavēlēm. 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem. Lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību. Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Programmas no Latvijas informatīvās telpas pazudīs 9. jūnijā.

Vairākus gadus ieilgušais sausuma periods sācis nopietni apdraudēt kokus Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Palīgā pilsētas zaļajai rotai nāk arī iedzīvotāji, taču problēmu ilgtermiņā var atrisināt tikai spēcīgas lietusgāzes. Parasti Berlīnē un tās apkaimē uz katru kvadrātmetru gadā nolīst apmēram 600 litri nokrišņu, bet kopš 2018. gada to daudzums ir samazinājies trīs reizes. Vienlaikus krītas gruntsūdeņu līmenis, tāpēc apdraudēti arī koki ar dziļu sakņu sistēmu. Palīgā dienestiem, kas kokus laista, nāk arī vairāki simti brīvprātīgo, kuri īpašu uzmanību velta jaunajiem un nesen iedēstītajiem augiem. Tomēr pilsētā ir vairāk nekā miljons koku un regulāri iespējams aplaistīt tikai dažus desmitus tūkstošu no tiem. Daudzus nokaltušos kokus jau nācies nocirst un pārstrādāt šķeldā. 

Taivānā aizvien populārāka kļūst mājas akvaponika – metode, kad tiek apvienota zivju un dārzeņu audzēšana. Nopietnu stimulu šai nodarbei deva Covid-19 pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi, kā arī vēlme pēc ekoloģiskas pārtikas. Cilvēki ilgu laiku bija spiesti pavadīt mājās un vienlaikus nodarboties ar kaut ko interesantu. Akvaponikas sistēmas darbības princips ir ļoti vienkāršs. Ūdens, kas iztek no akvārija, ir bagāts ar barības vielām – ekskrementiem un barības paliekām, un tas ietek tvertnē, no kuras barojas augi. Šo principu mēģina pielietot arī rūpnieciskajā ražošanā, un pētījumus veic arī Latvijas zinātnieki un lauksaimnieki.

Turpinām ziņas

Turpinot skolu tīkla sakārtošanas darbus, 2022. gadā Latvijā tiks reorganizētas vairāk nekā 50 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā pieejamā informācija. Patlaban ministrija apkopojusi informāciju par 63 lēmumiem par skolu dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju šogad un vēl četriem – turpmākajos divos gados. Tomēr šāds šogad reorganizācijai un likvidācijai pakļaujamo skolu skaits, visticamāk, nav galīgs un varētu pieaugt vēl apmēram par desmit vienībām. Šī gada reorganizējamo un slēdzamo skolu saraksts ir viens no plašākajiem pēdējo piecu gadu laikā.

Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra sniegto informāciju, vidusskolas centralizētos eksāmenus šogad Latvijā kārto vairāk nekā 14 tūkstoši 12. klašu skolēnu, aptuveni desmit procentu jeb vidēji katrs desmitais topošais absolvents no eksāmeniem vai kāda no tiem ir atbrīvots. Iemesli tam pamatā saistīti ar veselības stāvokli, kas liedz kārtot eksāmenus. Radio1 tiekoties preses konferencē ar Jēkabpils novada vadību jautāja, kāda situācija ir Jēkabpils novada skolās.

Arī Jēkabpils novada skolās ir skolēni, kas atbrīvoti no eksāmenu kārtošanas. Novada 16 izglītības iestādes kopā 9.klasēs mācās 452 skolēni, bet 12.klasēs - 218 skolēni. No tiem no valsts eksāmeniem kopumā atbrīvoti – 38 devīto klašu skolēni jeb 8,4% un 5  divpadsmito klašu skolēni jeb 2,2%. Tas nozīmē, ka no kopējā absolventu skaita gan devītajās, gan 12.klasēs – 670 audzēkņiem no eksāmeniem Jēkabpils novadā atbrīvoti 43 jeb 6,6% audzēkņu. 

Visvairāk kopumā no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu ir Jēkabpils 2.vidusskolā – 10, kā arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijā un Jēkabpils 3.vidusskolā, katrā -7 un Krustpils pamatskolā – 5. Saskaņā ar Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes sniegto informāciju, atbrīvojumus skolēni saņēmuši saskaņā ar ģimenes ārsta, psihiatra vai ārsta speciālista slēdzienu. Visbiežāk, kā speciālista slēdzienu atbrīvojumam no eksāmenu kārtošanas ir psihiatra slēdziens. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

Ik vasaru novērojams liels bērnu traumatisms, mediķu palīdzība nepieciešama vidēji 800–900 bērniem katru vasaras mēnesi, taču lielākā daļa bērnu traumu ir tādas, kuras bija iespējams novērst, laikus parūpējoties par drošību. Bērnu slimnīcā Rīgā katru vasaras mēnesi nonāk ap 100 bērnu ar traumām, kas gūtas, lēkājot pa batutu. Savukārt vidēji 200 traumu mēnesī saistīts ar braukšanu ar velosipēdiem, motorolleriem un skūteriem. Tāpat arī Rīgas bērnu slimnīcā ik mēnesi nonāk vidēji 100 bērnu ar traumām pēc izklaidēm rotaļu laukumos un atrakciju parkos. Bērni vasarā arī cieš no suņu un kaķu skrāpējumiem un kodumiem, daudz mazo pacientu nonāk arī ar saules apdegumiem. Vecāki aicināti pārrunāt ar bērniem drošības pasākumus un viņus stingri uzraudzīt, it īpaši, uzturoties jaunā un nepazīstamā vidē. Noteikti nedrīkst aizmirst par drošību peldoties!

Klāt raidījuma ,,Bez robežām'' jaunā sezona, kurā turpināsim stāstīt un ar raidījuma viesiem diskutēt par notikumiem, aktualitātēm un problēmsituācijām. Pirmajā raidījumā - Kad Jēkabpils Valsts ģimnāzijas ēka būs gatava? Pirmdien, 6.jūnijā, plkst.16.10 raidījumā ,,Bez robežām'' saruna ar Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāju Juri Līci un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktoru Valerjanu Vizuli par pārtrauktajiem būvdarbiem Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, aizvadītā mācību gada pārvarētajiem izaicinājumiem un gaidāmajām grūtībām izglītībā septembrī. Raidījumu atkārtojumā klausieties:9.jūnijā pulksten 11.10 un 12.jūnijā pulksten 11.00. 

Radio1 ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis Donbasu; latvijā aizliedz visus Krievijas televīzijas kanālus; un mediķi aicina atcerēties par bērnu drošību vasarā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis  Zaporižju un Donbasu, kur ticies ar evakuētajiem Mariupoles iedzīvotājiem, sociālajā tīklā "Instagram" svētdien paziņojis prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko. Tā ir otrā reize kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma valstī, kad prezidents devies publiskā darba vizītē ārpus Kijivas apgabala robežām.

Aizvadītajā nedēļas nogalē veiktais okupantu uzbrukums Kijivai, visdrīzāk, ir saistīts ar Krievijas vēlmi traucēt Rietumu sniegtās militārās palīdzības piegādes Ukrainas spēkiem, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona ziņo, ka Donbasā turpinās smagas kaujas stratēģiski nozīmīgajā Severodoneckas pilsētā un ka Krievijas spēki turpina virzīties uz Slovjansku, cenšoties ielenkt Ukrainas spēkus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs  Sergejs Lavrovs atcēlis šodien un rīt paredzēto vizīti Serbijā, jo trīs tās kaimiņvalstis slēgušas savu gaisa telpu ministra lidmašīnai, ziņoja aģentūra "Interfax". Kā ziņots, ka Bulgārija, Ziemeļmaķedonija un Melnkalne atteikušās atļaut Lavrova lidmašīnai caur savu gaisa telpu doties uz Belgradu. Vizītes atcelšanu apstiprinājis arī augsta ranga avots Krievijas Ārlietu ministrijā, kurš teicis aģentūrai "Interfax": "Spēju teleportēties diplomātija vēl nav ieguvusi."

Minska ir gatava atļaut Ukrainas labības tranzītu caur savu teritoriju uz Baltijas jūras ostām, ja Baltkrievijai ļaus caur šīm ostām veikt arī savu preču eksportu, atsaucoties uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta varasiestāžu kontrolē esošā aģentūra "Belta". Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.

Jau ziņots, ka Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi. Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem. Lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību. Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Programmas no Latvijas informatīvās telpas pazudīs 9. jūnijā.

Turpinām ziņas

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu rīt  Viļņā tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Baltijas valstu un valdību vadītāji ar Vācijas kancleru plāno pārrunāt drošības situāciju reģionā saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, atbalstu Ukrainai un Madridē plānotā NATO samita lēmumus Austrumu flanga stiprināšanā.

Beļģijā, Zedelgemas pilsētā, demontēts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis latviešu leģiona karagūstekņiem – "Latvijas stāvstrops brīvībai". Šo ziņu ar sašutumu uzņēmuši Latvijas Okupācijas muzejā, kas prasīs Zedelgemas pašvaldības oficiālu skaidrojumu un sola darīt visu, lai piemineklis nepaliktu pilsētas noliktavā, kur šobrīd pārvests. Šis piemineklis atklāts tikai pirms pieciem gadiem un to līdzfinansēja tieši Zedelgemas pašvaldība. Tēlnieka Gulbja piemineklis veltīts 12 tūkstoši latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Taču vēlāk tas  izpelnījās pārmetumus par nacisma glorificēšanu. Un maija pēdējā dienā ir noņemts.

Bijušais Līvānu novada domes izpilddirektors un jau esošais Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers, iespējams, pārsūdzēs Daugavpils tiesas lēmumu par piezīmes saglabāšanu, ko izteikusi Līvānu novada dome, informē Skreivera advokāts Ainārs Lezdiņš.  Skreivers pats atteicās komentēt iespējamo lēmumu un aicināja sazināties ar viņa advokātu. Skreivera advokāts Lezdiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka, iespējams, lēmums tiks pārsūdzēts. Lūdzot komentēt vārdu "iespējams", Lezdiņš atbildēja, ka viņš kopā ar klientu izskatīs savus argumentus un salīdzinās tos ar tiesas argumentiem, pēc tā arī domāšot, vai lēmumu pārsūdzēt.

Jēkabpils novada 16 izglītības iestādes šogad kopā 9.klasēs mācās 452 skolēni, bet 12.klasēs - 218 skolēni. No tiem no valsts eksāmeniem kopumā atbrīvoti – 38 devīto klašu skolēni jeb 8,4% un 5  divpadsmito klašu skolēni jeb 2,2%. Tas nozīmē, ka no kopējā absolventu skaita gan devītajās, gan 12.klasēs – 670 audzēkņiem no eksāmeniem Jēkabpils novadā atbrīvoti 43 jeb 6,6% audzēkņu. Visbiežāk, kā speciālista slēdzienu atbrīvojumam no eksāmenu kārtošanas ir psihiatra slēdziens. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Un vēl

Ik vasaru novērojams liels bērnu traumatisms, mediķu palīdzība nepieciešama vidēji 800–900 bērniem katru vasaras mēnesi, taču lielākā daļa bērnu traumu ir tādas, kuras bija iespējams novērst, laikus parūpējoties par drošību. Mediķi vecākus aicina pārrunāt ar bērniem drošības pasākumus un viņus stingri uzraudzīt, it īpaši, uzturoties jaunā un nepazīstamā vidē. Noteikti nedrīkst aizmirst par drošību peldoties!

Atstājiet komentāru