Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 7.jūnijā
- 07 junijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievija Ukrainā zagtos graudus mēģina pārdot Āfrikas valstīm; Kāda ir Covid-19 upuru statistika latvijā? un Ērču aktivitāte Latvijā pieaugusi.
Krievija Ukrainā zagtos graudus mēģina pārdot Āfrikas valstīm, kurām sausuma dēļ draud bads, tāpēc tās var izšķirties par labu šādam darījumam, vēsta amerikāņu medijs The News York Times. Maija vidū ASV 14 valstīm, no kurām lielākā daļa ir Āfrikā, izsūtīja brīdinājumu, ka no ostām ceļā ir devušies Krievijas kuģi ar Ukrainā zagtiem graudiem. Paziņojumā tika nosaukti trīs konkrēti kuģi, kuri varētu būt nepastarpināti iesaistīti graudu zagšanā. Paziņojums saasināja jau tā kritisko situāciju Āfrikas valstīs, kuras sausuma dēļ atrodas uz bada sliekšņa. No vienas puses, pērkot graudus, šīs valstis var kļūt par kara noziegumu atbalstītājam, izsaucot Rietumu sašutumu, bet no otras puses, tām būtu jāatsakās no lētiem graudiem krīzes apstākļos, kad ir vērojams straujš kviešu cenas kāpums, skaidro medijs.
Vācijas valdība plāno ļaut aptuveni 70 Kremļa oponentiem no Krievijas dzīvot un strādāt Vācijā bez patvērumu pieprasīšanas, pirmdien vēsta žurnāls "Der Spiegel". Šis nosacījums attieksies uz žurnālistiem un citiem pret Kremļa politiku kritiski noskaņotiem Krievijas pilsoņiem, kas atbēguši uz Vāciju, izmantojot 90 dienu Šengenas vīzas, atsaucoties uz avotiem, vēsta žurnāls.
Lielbritānijas valdošās Konservatīvās partijas deputāti parlamenta apakšpalātā pirmdien rīkos neuzticības balsojumu premjerministram Borisam Džonsonam. Partijas amatpersona Greiems Bredlijs pavēstīja, ka saņēmis pietiekami daudz vēstuļu no likumdevējiem ar prasību sarīkot neuzticības balsojumu Džonsonam, lai šādu balsojumu sarīkotu. Neuzticības balsojumu iespējams sarīkot, ja 54 konservatīvie deputāti - 15% no partijas frakcijas Pārstāvju palātā - nosūta šādas vēstules Bredlijam. Ja Džonsons zaudēs balsojumā, viņam nāksies pamest Konservatīvās partijas līdera un premjerministra amatus. Ja viņš izturēs šo balsojumu, šādu neuzticības balsojumu viņam nedrīkstēs rīkot veselu gadu.
Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" pasaulē atsauc gandrīz miljonu vecāka ražojuma automobiļu, ņemot vērā iespējamās problēmas ar bremžu sistēmu, paziņojusi federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA. Tā norāda, ka šis atsaukums aptver ML, GL un R klašu automobiļus, kas ražoti no 2004.gada līdz 2015.gadam. Aģentūra vēstī, ka pasaulē tiek atsaukti 993 tūkstoši 407 automobiļi, tai skaitā aptuveni 70 tūkstoši Vācijā.
Turpinām ziņas
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā - 24. februāra - līdz šim Latvijā reģistrēti 31 tūkstotis 960 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 25 tūkstoši 882 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija. Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību nodrošināta 11 tūkstoši 792 personām. Tas nozīmē, ka pārējie bēgļi atrod dzīvesvietu paši vai arī pie draugiem un radiem
No 2020.gada aprīļa līdz šī gada aprīlim Latvijā reģistrēti 6 tūkstoši 136 nāves gadījumi, kuros nāves pamatcēlonis bija Covid-19, bet tūkstoš 760 gadījumos tas bija nāves iestāšanos veicinošs faktors, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Provizoriskie dati par iedzīvotāju nāves cēloņiem šogad liecina, ka martā bijis vislielākais ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits - 377, savukārt februārī bija 351 mirušais, janvārī - 303, aprīlī - 164, bet maijā - 59. No šī gada pirmajos piecos mēnešos mirušajiem tūkstoš 254 Covid-19 pacientiem 842 pacientiem Covid-19 bija pamatdiagnoze, 188 - cits miršanas cēlonis, 164 - asinsrites sistēmas slimības, bet 62 nav zināms miršanas cēlonis.
Pagājušajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas, kā arī Baltijā vidējā elektroenerģijas cena pieauga. Lietuvā elektroenerģijas cena kāpa par 15% līdz 185,86 eiro megavatstundā. Latvijā cena bija 182,89 eiro megavastundā, kas ir kāpums par 14%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, bet Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 1% un bija 149,58 eiro megavatstundā.
Un vēl
Šopavasar daudzviet novērots liels skaits ērču, kas izskaidrojams ar labvēlīgiem laikapstākļiem ziemā, informē Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis. Viņš skaidro, ka ērces ir diezgan labi pārziemojušas, tādēļ, iestājoties siltākiem laikapstākļiem, pieaug to aktivitāte. Taču ērču izplatība nav vienmērīga. Skrajos priežu mežos ērces varēs sastapt retāk, kamēr mitros lapu koku mežos, pamežos to var būt ļoti daudz. Ērces uzturas augstumā, kas ir nedaudz virs metra, lai ērti varētu pieķerties gan savvaļas, gan mājdzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, akcentē entomologs. Viņš iesaka padomāt par piemērotu apģērbu, dodoties uz mežu, savukārt pēc atgriešanās no meža vai dārza sevi rūpīgi apskatīt pie spoguļa, lai izvairītos no ērču piesūkšanās.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievi saņēmuši gūstā vairāk nekā 2500 Ukrainas karavīru no Azovstaļ, Veselības ministrija rosina samazināt medikamentiem PVN līdz 5%, un Klāt raidījuma ,,Bez robežām'' jaunā sezona!
Krievi saņēmuši gūstā vairāk nekā 2500 Ukrainas karavīru no Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ", pirmdien pavēstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka ar viņu atbrīvošanu nodarbojas Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Atbilstoši Zelenska teiktajam Krievijas pusei nebūtu izdevīgi pielietot spīdzināšanu pret "Azovstaļ" aizstāvjiem, jo viņi kļuvuši par "publiskiem gūstekņiem".
Viens no iemesliem, kāpēc Vācijas valdība nevēlas Ukrainai nodot savus tankus, ir Berlīnes bažas, ka vācu tehnika varētu tikt izmantota uzbrukumiem Krievijas teritorijā, atsaucoties uz valdībai pietuvinātiem avotiem, vēsta vācu medijs "Spiegel". Berlīne esot nobažījusies, ka Ukraina pēc dažām lielām uzvarām kaujas laukā var "kļūt pašpārliecināta" un "eiforijā" ielauzties agresorvalsts teritorijā, raksta medijs. Vēl viens iemesls esot "zināma Berlīnes neuzticēšanās Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim". Turklāt, kā apgalvo "Spiegel" avots, Vācija pat hipotētiski neapsverot tanku piegādi Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons izpelnījies jaunu kritikas vilni par saviem aicinājumiem izvairīties no Krievijas "pazemošanas". Piektdien runājot ar franču mediju pārstāvjiem, Makrons atkārtoti izteicis viedokli, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam jādod iespēja iziet no kara, ko viņš uzsācis pret Ukrainu, kas, kā izteicies Elizejas pils saimnieks bijusi "vēsturiska un fundamentāla kļūda". Francijas prezidenta izteikumi izsaukuši tūlītēju kritiku no Ukrainas puses. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka aicinājumi pasargāt Krieviju no pazemojuma var vienīgi pazemot pašu Franciju, kā arī jebkuru citu valsti, kas pievienosies šiem aicinājumiem.
Turcija un Krievija panākušas provizorisku vienošanos par to, lai varētu tikt atsākta Ukrainas lauksaimniecības produktu pārvadāšana kuģos Melnajā jūrā, tomēr Kijiva uz ierosināto vienošanos raugās skeptiski, vēsta avoti, kas informēti par diskusiju gaitu. Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdība piedāvājusi militāru palīdzību, lai atbrīvotu no mīnām Odesas piekrasti un eskortētu labības kuģus, bet Ukraina vēl plānu nav atbalstījusi, bažījoties, ka līdz ar aizsardzības bruņojuma aizvākšanu vitāli svarīgā osta paliks neaizsargāta pret Krievijas uzbrukumu. Turcija cer, ka ar ANO atbalstu iniciatīvai šīs bažas tiks kliedētas.
Turpinām ziņas
Veselības ministrija rosina samazināt medikamentiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokļi no līdzšinējiem 12% līdz 5%. Lai mazinātu pacientu tiešo maksājumu īpatsvaru par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā, kas ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ministrija ir sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kur viens no ierosinājumiem ir PVN samazināšana nedikamentiem.
Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, mandātu zaudējis Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Deputāts tika sodīts par krāpšanu ar īrētā dzīvokļa kompensācijām un dienesta viltojumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2021. gada augustā Adamovičam par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda 6000 eiro lielu naudas sodu. Tiesa piemēroja arī liegumu uz gadu un vienu mēnesi ieņemt Saeimas deputāta amatu. Adamovičs spriedumu pārsūdzēja, bet nākamās tiesas instances spriedumu atstāja negrozītu.
Zāļu valsts aģentūra ir atkārtoti izvērtējusi vienu vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību ziņojumu par gadījumu, kurā iestājusies pacienta nāve, taču arī atkārtotās izvērtēšanas laikā nav apstiprinājies, ka pote bijusi par iemeslu letālam iznākumam. Līdzdz 30. maijam aģentūra ir pabeigusi vērtēt 45 vakcīnu pret Covid-19 blakusparādību ziņojumus, kuros sniegta informācija par vairāku dienu vai vairāku mēnešu laikā pēc vakcinācijas notikušiem letāliem gadījumiem. No izvērtētajiem 45 ziņojumiem par letāliem gadījumiem 44 gadījumos nav apstiprināta saistība ar vakcināciju pret Covid-19, bet viens letāls gadījums ir ticami saistāms ar vakcīnas "Vaxzevria" lietošanu.
Un vēl
Klāt raidījuma ,,Bez robežām'' jaunā sezona, kurā turpināsim stāstīt un ar raidījuma viesiem diskutēt par notikumiem, aktualitātēm un problēmsituācijām. Pirmajā raidījumā - Kad Jēkabpils Valsts ģimnāzijas ēka būs gatava? - saruna ar Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāju Juri Līci un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktoru Valerjanu Vizuli par pārtrauktajiem būvdarbiem Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, aizvadītā mācību gada pārvarētajiem izaicinājumiem un gaidāmajām grūtībām izglītībā septembrī. Raidījums Radio1 ēterā izskanēja pirmdien, to atkārtojumā klausieties: ceturtdien, 9.jūnijā pulksten 11.10 un svētdien, 12.jūnijā pulksten 11.00, kā arī portālā Radio1.lv jebkurā laikā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādas prognozes izteiktas par karadarbību Ukrainā tuvākās nedēļas laikā? Latvijā vizītē ieradīsies Baltkrievijas neformālā līdere Cihanovska, un Vāc parakstus par pāriešanu uz četru dienu darba nedēļu.
Ukrainai tuvākā nedēļa būs ļoti smaga un Krievijas karaspēks pēc nedēļas varētu aplenkt Slovjanskas pilsētu, atzina Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs intervijā ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistu Marku Feiginu. Arestovičs sacīja, ka Krievijas karaspēks virzās uz priekšu Bahmutas-Lisičanskas ceļa virzienā, un tā ieņemšana ļautu okupantiem bloķēt Ukrainas Bruņoto spēku grupējumu Luhanskas apgabalā.
Ukrainas kara bēgļi, kas raduši patvērumu Lietuvā, aktīvi piesakās uz īpašiem repatriācijas autobusu reisiem, kas viņiem tiek organizēti, un vietas tajos jau aizpildītas aptuveni mēnesi uz priekšu. Bēgļu atbalsta organizācija "Stiprūs kartu" ("Kopā esam stipri") sadarbībā ar privāto pasažieru pārvadātāju "Kautra" organizē trīs reisus nedēļā uz Ļvivu tiem ukraiņiem, kuri jau vēlas atgriezties dzimtenē. Šo iespēju jau izmantojuši aptuveni 600 cilvēki.
Zviedrijas parlamentā šodien tiks rīkots neuzticības balsojums tieslietu ministram Morganam Juhansonam, kas var novest pie valdības krīzes dažas nedēļas pēc tam, kad valsts iesniedza pieteikumu uzņemšanai NATO. Balsojumu ierosināja galēji labējā partija "Zviedrijas Demokrāti", kas vaino tieslietu ministru nespējā iegrožot augošo bandu vardarbību.
Tikmēr Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons izturējis uzticības balsojumu, ko bija ierosinājusi ar viņa darbību neapmierinātā Konservatīvās partijas deputātu daļa. 211 deputāti nobalsoja par Džonsona palikšanu Konservatīvās partijas līdera un Lielbritānijas premjera amatā, bet 148 deputāti balsoja par neuzticības izteikšanu Džonsonam, ziņo BBC. Džonsonam ir izdevies saglabāt savu posteni, tomēr balsojuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā 40% premjera partijas deputātu izteikuši viņam neuzticību.
83 gadus vecais Hori Keniči kļuvis par vecāko cilvēku, kas vienatnē ar jahtu šķērsojis Kluso okeānu. Pēc ceļojuma viņš atzina, ka beidzot piepildījis savu dzīves sapni. Burātājs ceļā no Amerikas Savienoto Valstu pilsētas Sanfrancisko devās 27. martā un galamērķi – Japānas dienvidaustumu daļas piekrasti sasniedza pēc 69 dienām. Neraugoties uz vētru ceļojuma sākumposmā un citām grūtībām viņam veiksmīgi izdevās veikt apmēram 8500 kilometrus garo distanci, un par 10 gadiem pārspēt iepriekšējo vecuma rekordu. Hori ar lepnumu informēja, ka viņam līdzi bijis medikamentu krājums, taču nācies izmantot tikai plāksterus un acu pilienus.
Turpinām ziņas
Šonedēļ, 8.jūnijā un 9.jūnijā Rīgā vizītē uzturēsies Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska, informē Ārlietu ministrija. Vizītes laikā Cihanouska tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Saeimas deputātiem. Saeimā plānota Cihanouskas uzruna deputātiem. Tāpat paredzēts, ka Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere apmeklēs Atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, Okupācijas muzeju, kā arī viesosies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā.
Jau ziņots, ka Latvija nav atzinusi 2020.gadā notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā un kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pieprasa Baltkrievijai īstenot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas. Tāpat Latvija atbalsta sankciju piemērošanu Baltkrievijas režīmam par tā atbalstu Krievijai karā pret Ukrainu.
Sabiedrības integrācijas fonds atklāta konkursa rezultātā noskaidrojis 33 organizācijas, kas Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinās bezmaksas latviešu valodas apmācības. Līdz ar to uzsākta pieteikšanās latviešu valodas kursiem, kas pieejami visā Latvijā gan klātienē, gan attālinātā, gan arī hibrīda režīmā. Pieteikties iespējams tīmekļa vietnē sif.gov.lv vai zvanot “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” 27 380 380.
Un vēl
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par ieceri pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Iniciatīvas pārstāvis Denis Meļehovs norāda, ka tas izdarāms, grozot Darba likumu 131.panta, kas saistīts ar normālo darba laiku. Meļehova ieskatā, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Patlaban iniciatīvu parakstījuši vairāk kā 7000 cilvēku.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltkrievija plāno palielināt karavīru skaitu savā armijā; Valdība atbalsta pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā; un Izstrādāts rīks vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumam
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Aleksejs Arestovičs brīdina, ka Donbasa reģionā notiekošajās kaujās tuvākajās nedēļās gaidāmas izšķirošas cīņas par vairākām svarīgām pilsētām – Severodonecku, Slovjansku un Lisičansku, bet ukraiņu spēkiem jāuzmanās no nokļūšanas ielenkumā. Ar jauniem uzbrukumiem Slovjanskas virzienā, netālu esošajā Svjatogirskā un joprojām par karstāko punktu dēvētajā Severodoneckas pilsētā Krievijas bruņoto spēku vienības aktīvi turpina uzbrukt ukraiņu pozīcijām valsts austrumu daļā.
Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 263 bērni, bet 467 guvuši dažādus ievainojumus, šodien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1940 mācību iestādēm, no kurām 184 pilnībā sagrautas. Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
Ukrainas armijas ģenerālštāba rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievija plāno palielināt karavīru skaitu savā armijā no 45 tūkstoši līdz 80 tūkstoši. Ukrainas armijas ģenerālštābs arī brīdina, ka Ukrainai saglabājas raķešu un gaisa triecienu draudi no Baltkrievijas teritorijas Volīnijas un Poļesjes virzienos. Baltkrievijas regulārajā armijā pašlaik kopā ir 45 tūkstoši cilvēku. Globālajā militāro spēku reitingā "Global Firepower" 2022.gadā Baltkrievijas armija ieņem 52.vietu no 142 aplūkotajām armijām.
Gada inflācija Igaunijā maijā pieaugusi līdz 20%, salīdzinot ar 18,8% aprīlī, ziņo valsts statistikas birojs. Salīdzinot ar pagājušā gada piekto mēnesi, preču cenas Igaunijā palielinājušās par 15,7%, bet pakalpojumu cenas kāpušas par 28,8%. Elektrība mājsaimniecībām kļuvusi par 146,3% dārgāka, centrālapkure sadārdzinājusies par 61,2% un pa cauruļvadiem piegādātās dabasgāzes cena augusi par 217,3%. Benzīna cenas Igaunijā maijā bijušas par 40,7% lielākas nekā pirms gada, un dīzeļdegvielas cenas kāpums sasniedzis 55,3%.
Turpinām ziņas
Valdība šodien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija, līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu. Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.
Valdība šodien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas amatā iecēla līdzšinējo vadītāja vietnieci Gunitu Kovaļevsku. Labklājības ministrijas sagatavotajā rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka, kopš gada sākuma, kad līdzšinējais VBTAI vadītājs Jānis Ābele nolēma pamest amatu pēc savas iniciatīvas, inspekcija darbojas bez vadītāja. Lai stiprinātu inspekcijas kapacitāti un nodrošinātu aktuālo uzdevumu virzību bērnu tiesību aizsardzības politikas jomā kopumā, vadītāja amata vietu nepieciešams aizpildīt iespējami drīz.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas amatā šodien tika ievēlēta deputāte Vita Anda Tērauda (AP). Tēraudas kandidatūru izvirzīja līdzšinējais komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP). Visi deputāti, kuri piedalījās balsojumā, atbalstīja jaunās vadītājas ievēlēšanu. Pirms balsojuma Bondars paziņoja par atkāpšanos no Budžeta komisijas vadītāja amata.
Kā ziņots, pēc prokuratūras prasītās izdošanas kriminālvajāšanai Bondars nolēma neturpināt vadīt Budžeta komisiju, kā arī nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās. Saeima atbalstījusi Bondara izdošanu kriminālvajāšanai.
Daugavpilī vairums padomju okupācijas pieminekļu ir ar apbedījumiem, tāpēc tos nojaukt nevarēs, pašvaldības rīkotajā preses konferencē teica Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs. No domes vadības puses ideja par pieminekļu demontāžu esot negatīva. "Likumprojekta 2.punktā ir paredzēts, ka nojaukšana neattiektos uz apbedījumu vietām. Mums gandrīz zem visiem pieminekļiem ir apbedījumi," skaidro Vasiļjevs. Pašlaik darba grupa apsekojot visus pieminekļus un pēta, vai zem pieminekļiem ir apbedījumi, bet Vasiļjevs prognozē, ka zināmākie pieminekļi Daugavpilī nojaukti netiks.
Un vēl
Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija ir izstrādājusi pašnovērtējuma digitālu rīku. Tas ļauj novērtēt, vai vide un informācija ir veidota atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām vides piekļūstamības prasībām, iekļaujošā dizaina principiem un vide ir piekļūstama visām sabiedrības grupām, tajā skaitā personām ar invaliditāti. Digitālais rīks pieejams labklājības ministrijas mājaslapā.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Krievija Ukrainā zagtos graudus mēģina pārdot Āfrikā; Valdība atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā; un Sākusies parakstu vākšana par četru dienu darba nedēļu.
Krievija Ukrainā zagtos graudus mēģina pārdot Āfrikas valstīm, kurām sausuma dēļ draud bads, tāpēc tās var izšķirties par labu šādam darījumam, vēsta amerikāņu medijs The News York Times. Maija vidū ASV 14 valstīm, no kurām lielākā daļa ir Āfrikā, izsūtīja brīdinājumu, ka no ostām ceļā ir devušies Krievijas kuģi ar Ukrainā zagtiem graudiem. Paziņojumā tika nosaukti trīs konkrēti kuģi, kuri varētu būt nepastarpināti iesaistīti graudu zagšanā.
Krievi saņēmuši gūstā vairāk nekā 2500 Ukrainas karavīru no Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ", pirmdien pavēstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka ar viņu atbrīvošanu nodarbojas Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. Atbilstoši Zelenska teiktajam Krievijas pusei nebūtu izdevīgi pielietot spīdzināšanu pret "Azovstaļ" aizstāvjiem, jo viņi kļuvuši par "publiskiem gūstekņiem".
Ukrainas kara bēgļi, kas raduši patvērumu Lietuvā, aktīvi piesakās uz īpašiem repatriācijas autobusu reisiem, kas viņiem tiek organizēti, un vietas tajos jau aizpildītas aptuveni mēnesi uz priekšu. Bēgļu atbalsta organizācija "Stiprūs kartu" ("Kopā esam stipri") sadarbībā ar privāto pasažieru pārvadātāju "Kautra" organizē trīs reisus nedēļā uz Ļvivu tiem ukraiņiem, kuri jau vēlas atgriezties dzimtenē. Šo iespēju jau izmantojuši aptuveni 600 cilvēki.
Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 263 bērni, bet 467 guvuši dažādus ievainojumus, šodien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1940 mācību iestādēm, no kurām 184 pilnībā sagrautas. Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" pasaulē atsauc gandrīz miljonu vecāka ražojuma automobiļu, ņemot vērā iespējamās problēmas ar bremžu sistēmu, paziņojusi federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA. Tā norāda, ka šis atsaukums aptver ML, GL un R klašu automobiļus, kas ražoti no 2004.gada līdz 2015.gadam. Aģentūra vēstī, ka pasaulē tiek atsaukti 993 tūkstoši 407 automobiļi, tai skaitā aptuveni 70 tūkstoši Vācijā.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons izturējis uzticības balsojumu, ko bija ierosinājusi ar viņa darbību neapmierinātā Konservatīvās partijas deputātu daļa. 211 deputāti nobalsoja par Džonsona palikšanu Konservatīvās partijas līdera un Lielbritānijas premjera amatā, bet 148 deputāti balsoja par neuzticības izteikšanu Džonsonam, ziņo BBC. Džonsonam ir izdevies saglabāt savu posteni, tomēr balsojuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā 40% premjera partijas deputātu izteikuši viņam neuzticību.
Turpinām ziņas
Veselības ministrija rosina samazināt medikamentiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokļi no līdzšinējiem 12% līdz 5%. Lai mazinātu pacientu tiešo maksājumu īpatsvaru par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā, kas ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ministrija ir sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kur viens no ierosinājumiem ir PVN samazināšana nedikamentiem.
Valdība šodien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija, līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu. Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.
Šonedēļ, 8. un 9.jūnijā Rīgā vizītē uzturēsies Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska, informē Ārlietu ministrija. Vizītes laikā Cihanouska tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Saeimas deputātiem. Saeimā plānota Cihanouskas uzruna deputātiem. Tāpat paredzēts, ka Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere apmeklēs Atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, Okupācijas muzeju, kā arī viesosies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā.
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš otrdien Viļņā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
Un vēl
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par ieceri pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Iniciatīvas pārstāvis Denis Meļehovs norāda, ka tas izdarāms, grozot Darba likumu 131.panta, kas saistīts ar normālo darba laiku. Meļehova ieskatā, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Patlaban iniciatīvu parakstījuši vairāk kā 7000 cilvēku.