2022.gada 16. augusts

Astra, Astrīda

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 9.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 9.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas Melnās jūras ostās iestrēguši vairāk nekā 23 miljoni tonnu graudu; Maijā Latvijā ievērojami pieaugusi elektroenerģijas cena; un Forumā meklēs risinājumus par augstākās izglītības savstarpējo sasaisti.

Ukrainas Melnās jūras ostās iestrēguši vairāk nekā 23 miljoni tonnu graudu un eļļas augu sēklu, jo Krievijas blokādes dēļ kuģi nevar pamest ostas, savā "Telegram" kanālā pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Neraugoties uz karu, lauksaimnieki tomēr spējuši apsēt 75% no pagājušā gada platībām, viņš norādīja.

Polija gatavojas slēgt vienu no pēdējos 30 gados lielākajiem līgumiem par ieroču piegādēm - šī līguma ietvaros ieroči tiks piegādāti Ukrainai, pavēstījis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Līguma summa ir 2,7 miljardi zlotu (aptuveni 590 miljoni eiro), raksta Ukrainas izdevums “Ukrinform”, atsaucoties uz Polijas vicepremjeru un valsts aktīvu ministru Jaceku Sasinu. Moraveckis savā ierakstā nav minējis, kādus tieši ieročus Polija Ukrainai piegādās.

Krievijas parlaments otrdien apstiprināja divus likumprojektus, kas izbeidz Eiropas Cilvēktiesību Tiesas (ECT) jurisdikciju valstī, ziņo aģentūra “Reuters”. Tas nozīmē, ka Krievijas iedzīvotājiem vairs nebūs iespējas vērsties ECT gadījumā, ja valsts pārkāps Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību hartā noteiktās tiesības.

Igaunijas parlamenta Finanšu komisija nosūtījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu, kas paredz ievērojami samazināt akcīzes nodokli degvielai. Ja priekšlikums tiks apstiprināts, tas varētu samazināt degvielas cenu par aptuveni 25 centiem litrā.  Igaunijā tāpat kā citviet Eiropā pēdējā laikā vērojams straujš degvielas cenu kāpums. 95. markas benzīna cena sasniegusi jau ap 2,10 eiro par litru.

Turpinām ziņas

Maijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 164,20 eiro par megavatstundu, kas ir par 50,1% vairāk nekā aprīlī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotā informācija. Savukārt attiecībā pret 2021.gada maiju elektroenerģijas cena šī gada maijā ir par 3,4 reizēm augstāka.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad maijā pārvadājusi 284 tūkstoši 700 pasažieru, kas ir 4,2 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Kompānijas  izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka vairums ar Covid-19 saistītie ierobežojumi lielākajā daļā pasaules ir atcelti, un tagad "airBaltic" novēro pasažieru pieprasījuma kāpumu gan pēc biznesa, gan atpūtas galamērķiem. 

Un vēl

Lai meklētu labākos risinājumus, kas nodrošinātu vispārējās un augstākās izglītības savstarpējo sasaisti, kā arī salāgotu izglītības saturu un atbalstu, šodien Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) norisināsies forums "Izglītības sistēmas mijiedarbībavidējās un augstākās izglītības posmā". Forumu organizē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un RTU, un tas ir turpinājums jau iepriekšējos gados notikušajiem konferenču cikliem. Plānots, ka foruma dalībnieki spriedīs par vidusskolas padziļināto kursu komplektu (izvēļu grozu) piedāvājumu Latvijas skolās un skolēnu izvēles statistiku, kā arī pārrunās nepieciešamās izglītības finansēšanas sistēmas izmaiņas. Tāpat paredzēts spriest par citiem būtiskiem izglītības sistēmas jautājumiem.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija un Ukraina apmainījušās ar karā kritušo karavīru līķiem; Vidusskolās no 2025.gada atjaunos obligāto eksāmenu dabaszinātnēs; un Leļļu teātrī atjauno «Skroderdienas Silmačos»

Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti. Tas bija viens no galvenajiem Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka vēstījumiem, trešdien viesojoties Eiropas Parlamentā. Ļoti emocionālā uzrunā Stefančuks personīgi pateicās Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai Robertai Metsolai, kas kā viena no pirmajiem Eiropas līderiem apmeklēja Ukrainu pēc kara sākšanās. Stefančuks neslēpa savas ierašanās patieso iemeslu – tas saistīts ar 24. jūnijā gaidāmo ES līderu sanāksmi Briselē. Viņš norādīja, ja 24.jūnijā Ukraina nesaņems signālu par sarunu sakšanos, tad to saņems Putins. Un viņš to skaidri interpretēs, ka viņš var turpināt ar [Ukrainas] sodīšanu jeb iebrukumu Ukrainā.

Krievija un Ukraina apmainījušās ar karā kritušo karavīru līķiem, kā rezultātā Ukrainā nogādāti 50 mirušie, tai skaitā 37 "Azovstaļ" aizstāvju mirstīgās atliekas, paziņojusi Kijiva. Zaporižjes apgabalā frontes līnijā starp Ukrainu un Krieviju notikusi mirušo karavīru līķu apmaiņa pēc formulas 50 pret 50. Tiek ziņots, ka no 50 kritušajiem ukraiņu karavīriem 37 ir no Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ". Netiek atklāts, kad tieši apmaiņa notikusi.

Bez panākumiem noslēgušās trešdien notikušās Krievijas un Turcijas sarunas par iespēju izbeigt Ukrainas ostu blokādi, lai no valsts varētu izvest labības kravas. Pēc tikšanās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs  paziņoja, ka Krievija esot gatava garantēt drošību kravas kuģiem, kas izbrauks no Ukrainas Melnās jūras ostām, taču pirms tam Ukrainai esot jāatmīnē savas ostas. Ukraina paziņojusi, ka tā neatmīnēs Odesas ostu, jo baidās, ka Krievijas karaspēks to varētu izmantot, lai uzbruktu pilsētai.

Krievijas Valsts domes deputāts no valdošās partijas "Vienotā Krievija" Jevgeņijs Fjodorovs iesniedzis parlamenta apakšpalātā likumprojektu, kurā aicinājis atcelt Padomju Savienības Valsts padomes lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Lietuva bija pirmā no toreizējām PSRS republikām, kas paziņoja par atdalīšanos no savienības. 1991.gada septembrī pirmajā PSRS Valsts Padomes sēdē, ko vadīja Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs, tika pieņemts lēmums par Lietuvas Republikas neatkarības atzīšanu. Kā apgalvo Fjodorovs, šis dekrēts esot bijis nelikumīgs, Lietuva nav rīkojusi referendumu par izstāšanos no PSRS un nav noteikusi pārejas laiku strīdīgo jautājumu risināšanai.

Turpinām ziņas

Izglītības un zinātnes ministrija šonedēļ tomēr daļēji piekāpusies eksakto zinātņu nozarei, atrodot kompromisu jautājumā par obligāta fizikas eksāmena ieviešanu – solot, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī. 

Jau ziņots, ka darba devēji ceļ trauksmi, ka darba tirgū ļoti trūkst cilvēku ar dabaszinātņu zināšanām, un arī statistika rāda, ka samērā strauji turpina samazināties to vidusskolas beidzēju skaits, kas kā izvēles eksāmenu izvēlas kārtot fiziku vai citus eksaktos mācību priekšmetus. 

Vidējais pārtikas cenu kāpums līdz gada beigām varētu būt divas reizes, prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norādīja, ka jebkura uzņēmuma interesēs ir nopelnīt un zem katras cenas zīmes ir smalks aprēķins. Daži produkti tiek tirgoti pat ar zaudējumiem, lai piesaistītu klientus. Un uzņēmums paļaujas, ka pircējs nopirks ne tikai to, kam ir atlaide, bet arī to, kam ir, piemēram, 30% uzcenojums. Gada nogalē cenu pieaugums var kļūt vēl krasāks, prognozēja pētniece.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados. 

Un vēl

Tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, Latvijas Leļļu teātris rada tautā iemīļotās Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" skatuves versiju tieši Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajai zālei. Izrādes pamatā ir piecpadsmit gadus senais iestudējums.  Visiem, kas to jau redzējuši un tagad vēlēsies vest savu jaunāko paaudzi, atgādinājums – visi varoņi ir dzīvnieki, kas šo joku lugu padara vēl smieklīgāku. Kā jau Leļļu teātrī, katram "Skoderdienas Silmačos" varonim ar humoru piemeklēts atbilstošākais dzīvnieks. Mākslinieces Ilzes Vītoliņas radītās lelles saglabājušās no pirmā iestudējuma Kārļa Auškāpa režijā. Piemēram, Ieviņa šajā iestudējumā ir kaziņa, bet Kārlēns – kumeļš. Atjaunoto "Skroderdienu Silmačos" pirmizrāde Leļļu teātrī gaidāma nākamnedēļ, 15. jūnijā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:   Zelenskis sasaista cīņu par Severodonecku ar Donbasa likteni: Straumi apstiprina KNAB vadītāja amatā; un Pasaulē jaudīgākajam teleskopam trāpījis mikrometeorīts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.
Prezidents apgalvoja, ka Ukrainas armija cīņā par Severodonecku krieviem nodara lielus zaudējumus. Taču Ukrainas armija ir atspiesta atpakaļ uz Severodoneckas piepilsētām, ziņo Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš pavēstījis, ka Ukrainas armijas īpašie spēki atvilkti pēc tam, kad krievi sākuši visu nolīdzināt līdz ar zemi ar aviāciju un artilēriju. Saskaņā ar Haidaja sacīto, Severodoneckā un blakus esošajā Lisičanskā palikuši aptuveni 15 tūkstoši civiliedzīvotāju.

Pēdējās nedēļas laikā ir vērojama tendence, ka Ukrainā atgriežas vairāk tās pilsoņu, nekā izbrauc no valsts, televīzijā paziņoja Ukrainas Nacionālās gvardes pārstāvis Ruslans Muzičuks. Viņš izskaidroja šo tendenci ar drošības situācijas uzlabošanos atbrīvotajās teritorijās, turklāt daļa ukraiņu arī nav plānojuši ilgi uzturēties ārvalstīs. Kā iemeslus, kas pamudina ukraiņus atgriezties, viņš nosauca arī to, ka Ukrainā viņiem palicis darbs, īpašums un ģimene.

Vairāk nekā 70% aptaujāto Eiropas Savienībā piekrīt ekonomisko sankciju piemērošanai Krievijai, un divas trešdaļas uzskata, ka būtu jāievieš stingrākas sankcijas, ziņo aģentūra "Eurofound", kas veica aptauju. Atbalsts ekonomiskajām sankcijām ir sevišķi augsts Skandināvijas valstīs, Baltijas valstīs, Rumānijā, Polijā un Īrijā. 76% aptaujāto pauda augstas vai ļoti augstas bažas par karu. Augstāks bažu līmenis novērojams vairākās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, piemēram, Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Vidusjūras dienvidu valstīs un Īrijā. 80% aptaujāto pauda atbalstu ES un tās dalībvalstu pieejai, nodrošinot mājokļus bēgļiem, un vairāk nekā 84% respondentu atbalstīja ES un dalībvalstis humānās palīdzības sniegšanā Ukrainai. Runājot par militāro atbalstu, 66% aptaujāto atbalstīja ES militāro palīdzību Ukrainai. 

Eiropas Parlaments apstiprinājis likumprojektu, kas no 2035.gada aizliegtu pārdot jaunus transporta līdzekļus, kas emitē oglekļa dioksīdu. Ja likumprojekts stāsies spēkā, tas, visticamāk, nozīmēs, ka Eiropas Savienībā tiks pārtraukts izmantot transporta līdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem. Likumprojekts ir daļa no ES klimata pārmaiņu paketes "Fit for 55", kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeņiem, un panākt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam

Turpinām ziņas

Saeima šodien apstiprināja Jēkabu Straumi uz vēl vienu termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatā. Par Straumi nobalsoja 72 deputāti, bet pret bija 16 - pamatā visa "Konservatīvo" frakcija. Straume KNAB vadībā konkursā nokļuva 2017.gada vasarā un šī gada 14.jūnijā beigsies viņa pirmais pilnvaru termiņš. Līdz tam no 2001. līdz 2017.gadam viņš strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, kur desmit gadus bijis pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Straume beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, kur ieguvis jurista kvalifikāciju.

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā. Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm. Ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības noteiktie vides mērķi. Tādēļ valsts kontrole aicina pilnībā pārskatīt izvēlēto pieeju sistēmas ieviešanai un attīstībai un rast piemērotākos risinājumus, efektīvāk izmantojot pieejamos finanšu līdzekļus un infrastruktūru.

Un vēl

Džeimsa Veba kosmosa teleskopam, kas ir visu laiku jaudīgākais teleskops, maijā trāpījis mikrometeorīts. Taču NASA uzsvēra, ka teleskops joprojām darbojas tādā līmenī, kas pārsniedz visas misijas prasības. Spogulis bija konstruēts tā, lai izturētu mikrometeorītu triecienus, un NASA rēķinājās ar to, ka mikrometeorītu triecieni ar laiku pasliktinās teleskopa veiktspēju. Teleskops iepriekš izturēja četru mazāku mikrometeorītu triecienus, bet maijā tam trāpīja lielāks mikrometeorīts, nekā paredzēja prognozes.

Jau ziņots, ka Džeimsa Veba kosmosa teleskopu, kuru kopīgi uzbūvējušas Eiropas Kosmosa aģentūra, NASA un Kanādas Kosmosa aģentūra, 2021. gada 25. decembrī no Kurū kosmodroma Franču Gviānā izplatījumā nogādāja Eiropas nesējraķete "Ariane V". Tas aizstājis Habla kosmosa teleskopu un ir aptuveni 100 reižu par to jutīgāks. Zinātnieki cer, ka tas sniegs ieskatu par pirmajām galaktikām, kas izveidojās agrīnajā Visumā.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Galkins izsmej Kremļa propagandistus; Finanšu ministrija sākusi dienesta pārbaudi Valsts ieņēmumu dienestā; un Skatīs likuma izmaiņas, lai Jāņus varētu svinēt atbilstoši saulgriežu laikam.

Krievijas plāns patlaban ir maksimāli veicināt pārtikas cenu inflāciju, ierakstā "Twitter" norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts. Pēc viņa paustā, Krievijas plāns patlaban ir maksimāli veicināt pārtikas cenu inflāciju un atsevišķas pārtikas, tostarp, graudu nepieejamību, lai radītu bada risku Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Krievijas karaspēkam ir 20 reizes vairāk artilērijas un 40 reizes vairāk munīcijas nekā Ukrainas armijai, liecina Rietumu izlūkdienestu dati. Britu laikraksts "The Independent", atsaucoties uz izlūkdienestu ziņojumu, vēsta, ka Ukrainas armija cieš smagus zaudējumus, jo Krievijas karaspēks ir ievērojami labāk apbruņots, un atzīst, ka jaunākie dati iezīmē drūmu ainu frontē.

Baltkrievijā atgriezies diktatora Josifa Staļina terors, uzrunājot Saeimas deputātus, ceturtdien akcentēja Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska. Tāpat viņa norādīja, ka Latvija bija otrā valsts pēc Lietuvas, kas ieviesta sankcijas pret Baltkrievijas autoritāro vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Cihanouska uzsvēra, ka baltkrievi nekad neaizmirsīs latviešu palīdzību. Viņa pateicās Latvijas tautai par solidaritāti ar baltkrieviem un Ukrainu. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvija un Baltkrievija ir ne tikai kaimiņi. Valstis vieno kopēja vēsture. Lukašenko terora laikā patvērumu Latvijā rod baltkrievu masu mediji un nevalstiskās organizācijas.

Krievijas mākslinieks Maksims Galkins, kurš Ukrainu atbalstījis jau kopš kara sākuma, uztājās ar koncertu Izraēlā un izsmēja tādus Kremļa propagandistus kā Olgu Skabejevu un Vladimiru Solovjovu. Maksims Galkins bija viena no pirmajām krievu slavenībām, kas nosodīja karu Ukrainā. Kremļa rīcības kritikas dēļ humorists tika iekļauts Krievijā aizliegto mākslinieku sarakstā, viņa koncerti tika atcelti un viņam vēlas atņemt balvas un titulus.

Turpinām ziņas

Finanšu ministrijā izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā saistībā ar rotāciju neveikšanu. Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tajā skaitā arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

No nākamā gada 1. janvāra Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, būs obligāti jābūt personas apliecībai (eID kartei). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aicina savlaicīgi noformēt eID karti, neatstāt tās izgatavošanu uz pēdējo brīdi. Visas 29 dienesta nodaļas katru dienu sniedz pakalpojumus rindas kārtībā, līdz ar to jau šobrīd, negaidot pēdējo mirkli, ir iespējams noformēt eID karti. Kā teikts dienesta mājaslapā, pamata valsts nodeva par personas apliecību jeb eID karti, kas izgatavota 10 darbdienu laikā, ir 15 eiro, bet divu darbdienu laikā – 30 eiro. Savukārt pase būs derīga arī pēc 2023. gada 1. janvāra. 

Un vēl

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz latvisko gadskārtu svinību atzīmēšanu arī atbilstoši saulgriežu laikam. Ar grozījumiem netiks mainīti jau pašlaik likumā noteiktie svētku datumi. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vēsturiski ir nostabilizējušies astoņi svētku dienu posmi - Meteņi no 3.februāra līdz 8.februārim, Lieldienas no 20.marta līdz 23.martam, Ūsiņi no 5.maija līdz 9.maijam, Jāņi no 19.jūnija līdz 24.jūnijam, Māras no 4.augusta līdz 8.augustam, Apjumības no 19.septembra līdz 23.septembrim, Mārtiņi no 4.novembra līdz 7.novembrim un Ziemassvētki no 19.decembra līdz 24.decembrim.

Grozījumu autoru ieskatā, piedāvātās izmaiņas nostiprinātu latviskās dzīvesziņas tradicionālos gadskārtu svētkus, palielinātu latvisko pašapziņu un pozitīvi iespaidotu latviskas Latvijas spēku, konsolidētu iedzīvotājus pilnveidot un tālāk attīstīt latvisku Latviju. Gadskārtu svētku svinēšana, kurā piedalās gan latvieši, gan cittautieši, stiprina Latvijas identitāti un palīdz veidot vienotu politisko un kultūras valsti, uzsver deputāti.

Radio1 dienas notikumu apskats ziņās pulksten 17.00
Šodien svarīgākais Radio1 ziņās : Cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim ; KNAB vadītāja amatā apstiprina Jēkabu Straumi ; un Leļļu teātrī būs skatāmas «Skroderdienas Silmačos».

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.
Prezidents apgalvoja, ka Ukrainas armija cīņā par Severodonecku krieviem nodara lielus zaudējumus. Taču Ukrainas armija ir atspiesta atpakaļ uz Severodoneckas piepilsētām, ziņo Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš pavēstījis, ka Ukrainas armijas īpašie spēki atvilkti pēc tam, kad krievi sākuši visu nolīdzināt līdz ar zemi ar aviāciju un artilēriju. Saskaņā ar Haidaja sacīto, Severodoneckā un blakus esošajā Lisičanskā palikuši aptuveni 15 tūkstoši civiliedzīvotāju.

Ukrainas Melnās jūras ostās iestrēguši vairāk nekā 23 miljoni tonnu graudu un eļļas augu sēklu, jo Krievijas blokādes dēļ kuģi nevar pamest ostas, savā "Telegram" kanālā pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Neraugoties uz karu, lauksaimnieki tomēr spējuši apsēt 75% no pagājušā gada platībām, viņš norādīja.

Bez panākumiem noslēgušās trešdien notikušās Krievijas un Turcijas sarunas par iespēju izbeigt Ukrainas ostu blokādi, lai no valsts varētu izvest labības kravas. Pēc tikšanās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs  paziņoja, ka Krievija esot gatava garantēt drošību kravas kuģiem, kas izbrauks no Ukrainas Melnās jūras ostām, taču pirms tam Ukrainai esot jāatmīnē savas ostas. Ukraina paziņojusi, ka tā neatmīnēs Odesas ostu, jo baidās, ka Krievijas karaspēks to varētu izmantot, lai uzbruktu pilsētai.

Krievijas Valsts domes deputāts no valdošās partijas "Vienotā Krievija" Jevgeņijs Fjodorovs iesniedzis parlamenta apakšpalātā likumprojektu, kurā aicinājis atcelt Padomju Savienības Valsts padomes lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Lietuva bija pirmā no toreizējām PSRS republikām, kas paziņoja par atdalīšanos no savienības. 1991.gada septembrī pirmajā PSRS Valsts Padomes sēdē, ko vadīja Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs, tika pieņemts lēmums par Lietuvas Republikas neatkarības atzīšanu. Kā apgalvo Fjodorovs, šis dekrēts esot bijis nelikumīgs, Lietuva nav rīkojusi referendumu par izstāšanos no PSRS un nav noteikusi pārejas laiku strīdīgo jautājumu risināšanai.

Baltkrievijā atgriezies diktatora Josifa Staļina terors, uzrunājot Saeimas deputātus, ceturtdien akcentēja Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska. Tāpat viņa norādīja, ka Latvija bija otrā valsts pēc Lietuvas, kas ieviesta sankcijas pret Baltkrievijas autoritāro vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Cihanouska uzsvēra, ka baltkrievi nekad neaizmirsīs latviešu palīdzību. Viņa pateicās Latvijas tautai par solidaritāti ar baltkrieviem un Ukrainu. Viņa vērsa uzmanību, ka Latvija un Baltkrievija ir ne tikai kaimiņi. Valstis vieno kopēja vēsture. Lukašenko terora laikā patvērumu Latvijā rod baltkrievu masu mediji un nevalstiskās organizācijas.

Turpinām ziņas

Saeima šodien apstiprināja Jēkabu Straumi uz vēl vienu termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amatā. Par Straumi nobalsoja 72 deputāti, bet pret bija 16 - pamatā visa "Konservatīvo" frakcija. Straume KNAB vadībā konkursā nokļuva 2017.gada vasarā un šī gada 14.jūnijā beigsies viņa pirmais pilnvaru termiņš. Līdz tam no 2001. līdz 2017.gadam viņš strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā, kur desmit gadus bijis pārvaldes priekšnieka amatā. Pirms tam viņš strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Straume beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, kur ieguvis jurista kvalifikāciju.

Vidējais pārtikas cenu kāpums līdz gada beigām varētu būt divas reizes, prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa norādīja, ka jebkura uzņēmuma interesēs ir nopelnīt un zem katras cenas zīmes ir smalks aprēķins. Daži produkti tiek tirgoti pat ar zaudējumiem, lai piesaistītu klientus. Un uzņēmums paļaujas, ka pircējs nopirks ne tikai to, kam ir atlaide, bet arī to, kam ir, piemēram, 30% uzcenojums. Gada nogalē cenu pieaugums var kļūt vēl krasāks, prognozēja pētniece.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021. gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados. 

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā. Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm. Ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām.

Finanšu ministrijā izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā saistībā ar rotāciju neveikšanu. Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tajā skaitā arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

Un vēl

Tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, Latvijas Leļļu teātris rada tautā iemīļotās Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" skatuves versiju tieši Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajai zālei. Izrādes pamatā ir piecpadsmit gadus senais iestudējums.  Visiem, kas to jau redzējuši un tagad vēlēsies vest savu jaunāko paaudzi, atgādinājums – visi varoņi ir dzīvnieki, kas šo joku lugu padara vēl smieklīgāku. Kā jau Leļļu teātrī, katram "Skoderdienas Silmačos" varonim ar humoru piemeklēts atbilstošākais dzīvnieks. Mākslinieces Ilzes Vītoliņas radītās lelles saglabājušās no pirmā iestudējuma Kārļa Auškāpa režijā. Piemēram, Ieviņa šajā iestudējumā ir kaziņa, bet Kārlēns – kumeļš. Atjaunoto "Skroderdienu Silmačos" pirmizrāde Leļļu teātrī gaidāma nākamnedēļ, 15. jūnijā.



Atstājiet komentāru