Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 14.jūnijā
- 14 junijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā kara gaitu būtiski ietekmēs operācijas upju šķērsošanai; Glābšanas dienests aicina ievērot drošības pasākumus lietavu laikā; un Kādas atšķirīgas laika prognozes izskanējušas saulgriežu laikam?
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā jaunākajā novērtējumā par karu Ukrainā secinājusi, ka operācijas upju šķērsošanai būtiski ietekmēs kara turpmāko gaitu. 90 kilometrus garais Krievijas frontes līnijas centrālais sektors Donbasā atrodas uz rietumiem no Siverskijdoneca upes. Lai gūtu panākumus pašreizējā ofensīvā, Krievijai vai nu jāīsteno ambiciozas operācijas no flangiem vai arī jāšķērso upe. Ukrainas armijai bieži izdevies nopostīt tiltus pirms atkāpšanās, kamēr Krievijai ir grūtības veikt sarežģītos saskaņošanas darbus, kas nepieciešami liela mēroga upes šķērsošanai apšaudes laikā, norādīts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā.
Somijas prezidents Sauli Nīniste pēc tikšanās ar Stoltenbergu paziņojis, ka Somija nepievienosies NATO bez Zviedrijas. Jau vēstīts, ka Stoltenbergs vizītē Somijā svētdien atzina, ka Turcijas iebildes Somijas un Zviedrijas uzņemšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā var neizdoties pārvarēt līdz jūnija beigās paredzētajam NATO Madrides samitam.
Lietuva iegādāsies 197 stacionāras akustiskās brīdinājuma sirēnas, kas tiks izvietotas Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas iespējamās ietekmes zonā un ļaus vajadzības gadījumā brīdināt par iespējamajām briesmām vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēkus. Sirēnas paredzētas teritorijai, ko no abu valstu robežas tuvumā uzceltās kodolspēkstacijas šķir ne vairāk par 100 kilometriem.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā sinoptiķu prognozētās intensīvās lietavas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir gatavs rīcībai iespējamo plūdu gadījumā un iesaka iedzīvotājiem ievērot drošības prasības. VUGD aicina iedzīvotājus, kuri uzturas potenciāli applūstošās teritorijās, nostiprināt priekšmetus, kā arī tos pārvietot uz augstākiem stāviem. Tāpat, ja cilvēki atrodas plūdu apdraudētā teritorijā, savlaicīgi jāparūpējas par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem.
Ieteikts arī apzināt vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus un mājdzīvniekus, un parūpēties par barību tiem. Dienests aicina sekot informācijai plašsaziņas līdzekļos.
Tikmēr Valsts policija sociālajos tīklos brīdinājusi, ka lielā nokrišņu daudzumā uz ceļiem veidojas peļķes un rises piepildās ar ūdeni, tādēļ autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Policija iesaka izvēlēties piemērotu braukšanas manieri, nebremzēt vai neuzņemt ātrumu strauji.
Jau ziņots, ka saskaņā ar jaunākajām prognozēm tuvākajā diennaktī Latvijai no dienvidiem pietuvosies ciklons, kas valsts austrumos atnesīs ilgstošu un ļoti intensīvu lietu, visvairāk līs otrdien dienas laikā. Sarkanā līmeņa brīdinājums šodien būs spēkā visā Latgalē, kā arī Sēlijā, tajā skaitā Jēkabpils apkārtnē un Vidzemes austrumu daļā. Savukārt Vidzemes rietumos un Zemgales austrumos būs spēkā oranžās pakāpes brīdinājums.
Un vēl
Meteorologs Jānis Trallis mikroblogošanas vietnē Twitter dalījies ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra un Globālās prognožu sistēmas prognozēm 20. jūnijam, kuras ir diezgan pārsteidzošas un atšķirīgas. Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs 20.jūnijā prognozē karstumu līdz +32 grādiem, tikmēr Globālās prognožu sistēmas prognozē tikai +14..+18 grādus. Jānis Trallis arī atklāj, ka šobrīd lielākā daļa prognožu pirms Jāņiem un saulgriežu laikā paredz mērenu temperatūru un epizodisku lietu.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā šodien piemin komunistiskā genocīda upurus; Izglītības un zinātnes ministre aicina izvērtēt Latvijas universitātes rektora Indriķa Muižnieka atbilstību amatam; un Aicina piedalīties aptaujā par Jēkabpils Mežaparku.
Šodien, 14. jūnijā visā Latvijā pasākumos pieminēs Komunistiskā genocīda upurus. 1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tā ir diena, kad Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu pret latviešu tautu –civiliedzīvotāju masu deportāciju. Nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika vardarbīgi apcietināti un spaidu kārtā izsūtīti uz Sibīriju. Šī vardarbīgā, prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu, deportēti tika 15 tūkstoši 443 cilvēki. Padomju režīms brutāli vērsās ne vien pret pieaugušajiem, bet arī bērniem. 15% no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz 10 gadiem.
No Jēkabpils tika izvestas 43 ģimenes – sievietes, vīrieši, bērni un veci cilvēki, kuru nākotne, cerības un dzīves tika izpostītas Padomju varas represiju dēļ. Jēkabpilieši šodien, pieminot izsūtītos, pulksten vienos dienā aicināti uz aizlūgumu Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā. Pēc tam pulksten divos dienā 14. jūnija parkā, Parka ielā uz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi.
Komunistiskā genocīda upurus šodien dažādos pasākumos pieminēs arī Jēkabpils novadā. Plašāk ar piemiņas pasākumu programmu var iepazīties portālā Radio1.lv.
Vēsture ir atkārtojusies un patlaban ar iebrukumu Ukrainā, Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu. Par to liecina arvien jaunas agresorvalsts pastrādātās zvērības. Kijivas apgabala Bučas rajonā atklāts vēl viens civiliedzīvotāju masu kaps, par to sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs. Krievijas karavīri spīdzinājuši un ar šāvieniem galvā noslepkavojuši septiņus cilvēkus. Daudziem upuriem bija sasietas rokas un sašauti ceļgali.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumu pastrādāšanā. Organizācijas ieskatā, Krievija, cenšoties ieņemt Harkivu, lietojusi aizliegto kasešu munīciju un kājnieku mīnas. Organizācija ziņojumā ir dokumentējusi šo ieroču izmantošanu, norādot, ka Harkivas apšaudē ar kasešu munīciju nogalināti un ievainoti simtiem civiliedzīvotāju.
Starp Latvijā dzīvojošiem iedzīvotājiem ir dažāds noskaņojums par Krievijas agresiju Ukrainā un tieši tāpēc no valsts puses ir jābūt skaidram vēstījumam, ka pret "putinistiem" ir jāvērš nulles tolerance, tā norādījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsver, ka Krievijas vadoņa Vladimira Putina faniem nav vietas Latvijā, un viņi "jau sāk to saprast". Tāpat Pabriks uzskata, ka Latvijai ir jāpanāk, lai valsts militārā sistēma attīstītos pēc iespējas straujāk. Viņš uzsver, ka Latvijā jāattīsta militārā industrija, lai arī krīzes apstākļos Latvija spētu saražot sev vajadzīgo ekipējumu.
Turpinām ziņas
Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā. Apsūdzība uzrādīta par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pēc apsūdzības uzrādīšanas Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece vērsusies pie Latvijas universitātes padomes, senāta un satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt augstskolas rektora Indriķa Muižnieka atbilstību amatam.
Tikmēr Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ir pārliecināts, ka darbojies likumīgi un augstskolas interesēs un ka viņa rīcība 2019. gada augustā, ar vairākiem darbiniekiem pārtraucot darba attiecības un slēdzot vienošanos par konfidencialitāti, kā rezultātā viņiem tika izmaksāta kompensācija, bija likumīga un augstskolas interesēs.
Un vēl
Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritoriju ainavu tematiskā plānojuma izstrādē svarīgs ir iedzīvotāju viedoklis, tādēļ tiek veikta socioloģiskā aptauja ar mērķi noskaidrot sabiedrības vajadzības, intereses un vēlmes šīs vietas attīstībai. Aptaujas anketu digitāli līdz 24.jūnijam iespējams aizpildīt pašvaldības mājaslapā. Tur ir arī iespēja anketu izdrukāt, aizpildīt un iesniegt novada pašvaldībai papīrformātā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Donbasā norisinās nežēlīgākās kaujas Eiropā; Bijušais bērnunama "Līkumi" vadītājs Boķis pārsūdzējis notiesājošo tiesas spriedumu; un Sēlijā un valsts austrumos turpinās spēcīgas lietavas.
ASV un sabiedrotie ir gatavi piešķirt Ukrainai visu bruņojumu, kas tai nepieciešams uzvarai pār Krieviju, paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Taizemes vizītes laikā kāds žurnālists viņam pajautāja, vai ASV un sabiedroto mērķis vēl arvien ir Ukrainas uzvara karā un Krievijas novājināšana. Žurnālists arī atgādināja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka Mihailo Podoļaka teikto, ka Ukrainai nepieciešamas 1000 haubices un 300 reaktīvās zalvju uguns sistēmas. Ostins apstiprināja, ka ASV ir gatavas piešķirt visu un palīdzēt Ukrainai gūt panākumus.
Ukrainā notiekošās kaujas Donbasā noteikti ieies militārajā vēsturē kā vienas no nežēlīgākajām kaujām Eiropā un par Eiropu, savā vakara videouzrunā pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Prezidents atgādināja, ka šo kauju cena ir ļoti augsta, un nosauca to par briesmīgu. Viņš atzīmēja, ka katru dienu pievērš partneru uzmanību tam, ka tikai pietiekams mūsdienīgas artilērijas daudzums Ukrainai nodrošinās tās pārsvaru un galu galā izbeigs Krievijas ņirgāšanos par Ukrainas Donbasu.
Eiropas Savienība šodien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank". Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank". Tikmēr banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.
Ukrainā apsēto lauku platība kopš Krievijas iebrukuma samazinājusies par ceturtdaļu, paziņojis Ukrainas lauksaimniecības ministra vietnieks Tarass Visockis. Viņš prognozēja, ka raža būs pietiekoša Ukrainas vajadzībām, it īpaši ņemot vērā faktu, ka ļoti daudz cilvēku bēguši no kara. Visockis norāda, ka lauksaimnieki paļaujas uz mazāk prasīgām kultūrām, tādām kā sojas pupas. Neskatoties uz karu, sojas pupu audzēšanas platība nav mainījusies. Taču kukurūzas kultivācijas platība samazinājusies no 5,5 miljoniem hektāru pagājušajā gadā līdz 4,6 miljoniem hektāru šobrīd. Viņš nesniedza informācija par kviešiem, kuru ražai ir liela ietekme, jo Ukraina ir viens no galvenajiem kviešu eksportētājiem pasaulē.
Turpinām ziņas
Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētājas amatā ievēlēta profesore Alinta Hegmane, kura organizāciju vadīs turpmākos piecus gadus. Savukārt Latvijas Onkologu asociācijas valdē kā viens no locekļiem ievēlēts SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" dienas stacionāra un ambulatorās daļas vadītājs, onkologs-ķirurgs un koloproktologs Guntis Ancāns. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības kritērijiem atbilstoša nacionālā vēža centra izveide jau ir sākusies. Viņš atzīmēja, ka tas ir atspoguļots arī Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas uzlabošanas plānā 2022.-2024.gadam, kur ir apkopotas visas svarīgākās šīs jomas vajadzības, taču pretī tām nav nostiprināts garantēts finansējums, kas, sadarbojoties ar Veselības ministriju, ir starp tuvākajiem darbiem Latvijas onkologu asociācijai un tās jaunajai valdei.
Bijušais bērnunama "Līkumi" vadītājs Juris Boķis ir pārsūdzējis Zemgales rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un viņam piespriesta brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. Jau vēstīts, ka Zemgales rajona tiesa kādreizējo Salas novada pašvaldības aģentūras "Bāreņu nama Līkumi" vadītāju Boķi atzina par vainīgu 13 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. Krimināllietā tiesā pirmdien saņemta apsūdzētā aizstāves Jeļenas Kvjatkovskas apelācijas sūdzība, kā arī cietušo pārstāvja zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka apelācijas sūdzība.
Un vēl
Šodien Latvijas centrālajā un austrumu daļā ilgstoši un spēcīgi līst, Latvijas galējos austrumos lietus turpināsies līdz trešdienas rītam, savukārt Kurzemē nav nokrišņu, liecina jaunākā meteoroloģiskā informācija. Lietus daudzums vietām pārsniedz piecus milimetrus stundā. Rīgā spēkā dzeltenā līmeņa brīdinājums par stipriem nokrišņiem, bet Latgalē, Sēlijā, tajā skaitā Jēkabpils apkārtnē un Vidzemes austrumos - sarkanais jeb augstākās pakāpes brīdinājums, jo spēcīgās lietavas var izraisīt plūdus. Kopējais nokrišņu daudzums vietām Latgalē un Vidzemes austrumos var sasniegt 100 milimetru jeb 100 litru kvadrātmetrā, kas ir vairāk nekā mēneša norma. Laikapstākļus nosaka augošs ciklons, tā centrs tuvākajā diennaktī atradīsies Latvijas austrumos un Krievijā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija groteskos apmēros pārraksta un vilto vēsturi; Biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta; un Kur šodien lijis visvairāk?
Krievijā mūsdienās groteskos apmēros pārraksta un vilto vēsturi, uzrunā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, tiekoties ar politiski represētajiem un skolēnu darbu konkursa "Sibīrijas bērni" dalībniekiem, šodien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Krievija aplaupa un nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus, simtiem tūkstošiem ukraiņu deportē tālu prom no dzimtenes. Deportācijas notiek arī šodien. Tas viss ir necilvēcīgi, nelikumīgi un noziedzīgi. Pēc Levita paustā mūsdienās var redzēt, kā Krievija pārraksta un vilto vēsturi - nesen tika aizliegta "Memorial" - viena no pirmajām neatkarīgajām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām Krievijā, kas tieši rūpējās par Staļina režīma noziegumu atklāšanu un dokumentēšanu. Levits norādīja, ka mums jāturpina saukt lietas īstajos vārdos. Tas vajadzīgs, lai mēs paši, un mūsu sabiedrotie pasaulē atpazītu 20.gadsimta vēsturi visā tās daudzveidībā un kopumā - tādu, kādu mēs izdzīvojām šeit, Latvijā un citās padomju ietekmes valstīs Eiropā.
Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pār Krievijas un Baltkrievijas robežu pēc akcīzes precēm, paredzēts palielināt laika periodu no septiņām dienām līdz 30 dienām, kura laikā fiziskās personas sev vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem, šodien nolēma valdība, atbalstot grozījumus likumā par akcīzes nodokli. No akcīzes nodokļa maksāšanas būs atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi 30 dienās privātpersona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Patlaban šis periods ir septiņas dienas.
Šorīt nograndis sprādziens Krievijas Brjanskas apgabala pilsētā Kļincos, kas atrodas 45 kilometru attālumā no Krievijas robežas ar Ukrainu, vēsta izdevums “Kļinci.Info”. Informāciju par sprādzienu apstiprināja arī Brjanskas gubernators Aleksandrs Bogomazs. Viņš norādīja, ka sprādzienā bojātas vairākas ēkas un ievainoti četri cilvēki. Kā “Kļinci.Info” pavēstīja vairāki aculiecinieki, neilgi pirms sprādziena virs pilsētas zemā augstumā esot lidojis helikopters. Savukārt pēc eksplozijas tas vairs neesot bijis manāms. Tikmēr “Telegram” kanāls “Poslušano Kļinci” vēsta, ka helikopters esot devis triecienu armijas daļai. Neatkarīga apstiprinājuma šai informācijai nav.
Krieviju šogad varētu pamest vairāk nekā 15 000 tās pilsoņu, kuru bagātība pārsniedz vienu miljonu dolāru, teikts analītiskās aģentūras "Henley&Partners" pētījumā par globālo ekonomisko migrāciju. Analītiķi arī atzīmē, ka ASV un Lielbritānija ir kļuvušas ievērojami mazāk ērtas krieviem kā emigrācijas galamērķis, jo par viņu bagātībām var rasties juridiski un ētiski jautājumi. Pēc viņu prognozēm, turīgo cilvēku emigrācijai pievilcīgākā valsts būs Apvienotie Arābu Emirāti. Par citiem migrācijas galamērķiem var kļūt Austrālija, Singapūra, Izraēla, kā arī Malta, Monako un Maurīcija. Pēc pētījuma autoru vērtējuma, Ukrainu līdz gada beigām varētu pamest aptuveni 2 tūkstoši 800 miljonāru jeb 42% no visiem pilsoņiem ar miljons dolāru bagātību.
Turpinām ziņas
Ar mērķi mazināt pieaugušās degvielas cenas no šī gada 1. jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu. Ekonomikas ministrija prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.
Šodien valdība lēma reģistrējamo infekciju sarakstā iekļaut pērtiķu bakas, norādot, ka tā ir bīstama infekcijas slimība, ar kuru var slimot gan cilvēki, gan dzīvnieki. Slimību profilakses un kontroles centrs jau pašreiz veic pērtiķu baku infekcijas slimības reģistrāciju un epidemioloģisko izmeklēšanu, taču šāds lēmums nepieciešams, lai apstiprinātu vienotu procedūru Ministru kabineta noteikumos. Tajos nostiprināta laboratoriskā izmeklēšanas metode un izmeklējamie paraugi aizdomu gadījumā par cilvēka inficēšanos pērtiķu bakām, kā arī informācijas apmaiņa starp Slimību profilakses un kontroles centru, Pārtikas un veterināro dienestu un citām iesaistītajām iestādēm, tajā skaitā Pasaules veselības organizāciju.
Un vēl
Šodien 12 stundu laikā - no pusnakts līdz pusdienlaikam - lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās reģistrēts Skrīveros, Madonā un Jēkabpilī, kur tas sasniedzis 47-50 milimetrus jeb vairāk nekā 60% no mēneša normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati. Jelgavas novada Staļģenē kopš pusnakts nolijis 41 litrs nokrišņu uz kvadrātmetru, savukārt kopš pirmdienas vakara nokrišņu summa sasniegusi 49 milimetrus. Lietus daudzums Rīgā sasniedzis 23 milimetrus. Turpretī Kurzemes lielākajā daļā nav lijis nemaz. Naktī visvairāk lija Zemgalē.
Jau ziņots, ka Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos spēkā sinoptiķu izsludinātais sarkanais jeb augstākās pakāpes brīdinājums, jo spēcīgās lietavas var izraisīt plūdus. Valsts galējos austrumos lietus turpināsies līdz trešdienas rītam.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus; Jēkabpils slimnīcas ārsts ievēlēts Latvijas onkologu asociācijas valdē; un Kur šodien visvairāk lijis?
Šodien, 14. jūnijā visā Latvijā pasākumos pieminēja Komunistiskā genocīda upurus. 1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tā ir diena, kad Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu pret latviešu tautu –civiliedzīvotāju masu deportāciju. Nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika vardarbīgi apcietināti un spaidu kārtā izsūtīti uz Sibīriju. Šī vardarbīgā, prettiesiskā akcija skāra vairāk nekā piecus tūkstošus ģimeņu, deportēti tika 15 tūkstoši 443 cilvēki. Padomju režīms brutāli vērsās ne vien pret pieaugušajiem, bet arī bērniem. 15% no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz 10 gadiem.
No Jēkabpils tika izvestas 43 ģimenes – sievietes, vīrieši, bērni un veci cilvēki, kuru nākotne, cerības un dzīves tika izpostītas Padomju varas represiju dēļ. Jēkabpilieši šodien, pieminot izsūtītos, pulksten vienos dienā aicināti uz aizlūgumu Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā. Pēc tam pulksten divos dienā 14. jūnija parkā, Parka ielā uz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi.
Krievijā mūsdienās groteskos apmēros pārraksta un vilto vēsturi, uzrunā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, tiekoties ar politiski represētajiem un skolēnu darbu konkursa "Sibīrijas bērni" dalībniekiem, šodien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Krievija aplaupa un nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus, simtiem tūkstošiem ukraiņu deportē tālu prom no dzimtenes. Deportācijas notiek arī šodien. Tas viss ir necilvēcīgi, nelikumīgi un noziedzīgi. Pēc Levita paustā mūsdienās var redzēt, kā Krievija pārraksta un vilto vēsturi. Levits norādīja, ka mums jāturpina saukt lietas īstajos vārdos. Tas vajadzīgs, lai mēs un mūsu sabiedrotie pasaulē atpazītu 20.gadsimta vēsturi visā tās daudzveidībā.
Ukrainā notiekošās kaujas Donbasā noteikti ieies militārajā vēsturē kā vienas no nežēlīgākajām kaujām Eiropā un par Eiropu, savā vakara videouzrunā pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Prezidents atgādināja, ka šo kauju cena ir ļoti augsta, un nosauca to par briesmīgu. Viņš atzīmēja, ka katru dienu pievērš partneru uzmanību tam, ka tikai pietiekams mūsdienīgas artilērijas daudzums Ukrainai nodrošinās tās pārsvaru un galu galā izbeigs Krievijas ņirgāšanos par Ukrainas Donbasu.
Lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pār Krievijas un Baltkrievijas robežu pēc akcīzes precēm, paredzēts palielināt laika periodu no septiņām dienām līdz 30 dienām, kura laikā fiziskās personas sev vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem, šodien nolēma valdība, atbalstot grozījumus likumā par akcīzes nodokli. No akcīzes nodokļa maksāšanas būs atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi 30 dienās privātpersona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Patlaban šis periods ir septiņas dienas.
Eiropas Savienība šodien no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdz trīs Krievijas bankas, ieskaitot tās lielāko banku "Sberbank". Jūnija sākumā pieņemtā sestā sankciju pakete Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā paredz no SWIFT atslēgt "Sberbank", Maskavas kredītu banku un "Rosseļhozbank". Tikmēr banku pārstāvji, tāpat kā iepriekš, apgalvo, ka atslēgšana no SWIFT ne pārāk spēcīgi ietekmēs to darbību.
Turpinām ziņas
Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētājas amatā ievēlēta profesore Alinta Hegmane, kura organizāciju vadīs turpmākos piecus gadus. Savukārt Latvijas Onkologu asociācijas valdē kā viens no locekļiem ievēlēts SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" dienas stacionāra un ambulatorās daļas vadītājs, onkologs-ķirurgs un koloproktologs Guntis Ancāns. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības kritērijiem atbilstoša nacionālā vēža centra izveide jau ir sākusies un atzīmē, ka tas ir atspoguļots arī Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas uzlabošanas plānā 2022.-2024.gadam.
Bijušais bērnunama "Līkumi" vadītājs Juris Boķis ir pārsūdzējis Zemgales rajona tiesas spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un viņam piespriesta brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. Jau vēstīts, ka Zemgales rajona tiesa kādreizējo Salas novada pašvaldības aģentūras "Bāreņu nama Līkumi" vadītāju Boķi atzina par vainīgu 13 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. Krimināllietā tiesā pirmdien saņemta apsūdzētā aizstāves Jeļenas Kvjatkovskas apelācijas sūdzība, kā arī cietušo pārstāvja zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka apelācijas sūdzība.
Un vēl
Šodien 12 stundu laikā - no pusnakts līdz pusdienlaikam - lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās reģistrēts Skrīveros, Madonā un Jēkabpilī, kur tas sasniedzis 47-50 milimetrus jeb vairāk nekā 60% no mēneša normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati. Jelgavas novada Staļģenē kopš pusnakts nolijis 41 litrs nokrišņu uz kvadrātmetru, savukārt kopš pirmdienas vakara nokrišņu summa sasniegusi 49 milimetrus. Lietus daudzums Rīgā sasniedzis 23 milimetrus. Turpretī Kurzemes lielākajā daļā nav lijis nemaz. Naktī visvairāk lija Zemgalē.
Jau ziņots, ka Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos spēkā sinoptiķu izsludinātais sarkanais jeb augstākās pakāpes brīdinājums, jo spēcīgās lietavas var izraisīt plūdus. Valsts galējos austrumos lietus turpināsies līdz trešdienas rītam.