2022.gada 28. novembris

Olita, Rita, Vita

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 15.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 15.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem liegs būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās; Jēkabpilī, Rīgas ielā atrod apbedīto karavīru mirstīgās atliekas; un Igaunijā fiksēta zemestrīce.

Krievijas armija ar artilērijas atbalstu turpina uzbrukt Luhanskas apgabala pilsētai Severdoneckai un cenšas nostiprināties pilsētas centrā. Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs paziņojis, ka ienaidnieks Severodoneckā ar artilēriju grauj līdz pamatiem daudzstāvu dzīvojamās mājas un rūpniecības objektus. Ukrainas armijas ģenerālštābs arī ziņo, ka Doneckas apgabalā Krievijas armija cenšas panākt kontroli pār Bohorodičnes ciemu un radīt apstākļus uzbrukumam Slovjanskai. Savukārt Harkivas rajonā Krievijas spēki izvērsuši pozicionālu aizsardzību, lai nepieļautu Ukrainas spēku iziešanu uz Ukrainas-Krievijas robežas.

Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena uzsākusi kampaņu, lai panāktu atkārtota neatkarības referenduma izsludināšanu, uzsverot, ka Skotijai ekonomiski klāsies labāk ārpus Apvienotās Karalistes. Stērdžena, kas vienlaikus ir Skotu Nacionālās partijas līdere, nododot atklātībai pirmo dokumentu kopu, kurā pamatota neatkarības nepieciešamība, paziņoja, ka pienācis laiks formulēt jaunu un labāku Skotijas nākotnes redzējumu. 2014.gadā notikušajā referendumā 55% skotu atbalstīja Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, taču Stērdžena paziņojusi, ka vēlas līdz 2023.gada nogalei sarīkot atkārtotu referendumu.

Eiropas Savienība iepirks 110 tūkstoši vakcīnu pret pērtiķu bakām, paziņojusi ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu. Līgumu par vakcīnu iegādi parakstīja otrdien. Pirmās vakcīnas devas ES būs pieejamas jau jūnija beigās. Līdz šim ES konstatēti aptuveni 900 gadījumi, ka cilvēki inficējušies ar pērtiķu bakām. Visā pasaulē konstatēti aptuveni tūkstoš 400 šādu gadījumu. Pērtiķu bakas Āfrikā sastopamas jau gadiem, bet nesen tās skārušas valstis, kurās iepriekš nebija konstatētas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās. Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones virzītie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, Rīgas ielā pie bijušā padomju memoriāla, kur atradās postaments un uz tā iepriekš lielgabals, veicot zondāžu vakar atrastas tur apbedīto padomju karavīru mirstīgās atliekas. Kā vēstīts, šajā vietā 1944.gada augustā ir ticis veikts apbedījums — apbedīts Otrajā Pasaules karā kritušais 22. krievu armijas artilērijas pavēlnieks ģenerālmajors Sergejs Kuprijanovs un 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkveži Gavrils Šarikalovs un Sahabutdins  Gazejevs.  Sarunā ar Radio1 Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka karavīru mirstīgās atliekas atrastas citā vietā, ne zem postamenta uz kura iepriekš atradās lielgabals. Tajā vietā apbedījumu neesot bijis. Uldis Skreivers zināja teikt, ka ģenerālmajora, par ko liecinot pie mirstīgajām atliekām atrastais pagons ar zvaigzni, apbedījums atrasts zem gājēju ietves. Savukārt abu pulkvežu apbedījumi atrasti nedaudz tuvāk postamentam zem plāksnēm apmēram divi metri viens no otra. Starp Jēkabpils novada pašvaldību un biedrību “Leģenda” noslēgta vienošanās, kas paredz, ka biedrība “Leģenda” uzglabās visu triju krievu karavīru mirstīgās atliekas līdz brīdim, kad notiks to cieņpilna pārapbedīšana brāļu kapos Varoņu ielā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, vakar uz otro lasījumu skatot grozījumus likumā Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu, neatbalstīja priekšlikumu saīsināt demontāžas termiņu. Pašlaik demontāžas termiņš ir noteikts līdz 15.novembrim, bet komisijā deputāti diskutēja par iespēju to saīsināt līdz 15.septembrim. Likumprojekts paredz, ka demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets. Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. 

Un vēl

Pirmdienas rītā pulksten 6.10 Alliklepas līča upes grīvā uz rietumiem no Pakri salām, Igaunijā, fiksēta 2,3 magnitūdu spēcīga zemestrīce, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizāciju ERR. Zemestrīci fiksējusi Somijas un Igaunijas seismiskā monitoringa sistēma. Tiek lēsts, ka zemestrīces dziļums bija aptuveni četri kilometri, kas ir līdzīgs arī citu Igaunijas ziemeļrietumos novēroto zemestrīču dziļumam pēdējo desmit gadu laikā. Pēdējās desmitgadēs Igaunijā pa kādai zemestrīcei fiksēts reizi divos gados. Iepriekšējā reizē tā fiksēta 2020. gada 14. martā Veike-Mārjā - tā toreiz bija 1,3 magnitūdu spēcīga.

Savukārt Latvijā zemestrīce tika fiksēta 2004. gadā. Valsts ģeoloģijas dienests 2004. gada 22. septembrī secinājis, ka Latvijā konstatētas trīs zemestrīces. To stiprums nedaudz pārsniedzis trīs balles pēc Rihtera skalas. Šādu informāciju snieguši Igaunijas seismologi, jo Latvijā nav aparatūras pazemes grūdienu mērīšanai.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma; Latvijā beigusies gripas epidēmija; un Jēkabpilī lietus summa sasniegusi 71 milimetru.

Ukraina ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma, kas tai nepieciešams, lai varētu atsist Krievijas uzbrukumu, paziņojusi aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara. Viņa norādīja, ka nepieciešams precīzs piegāžu grafiks, jo par katru kavēšanos Ukrainai nākas dārgi samaksāt un pastāv risks, ka krievu rokās nonāks vairāk Ukrainas teritorijas.

Prokurors gatavo priekšrakstu par sodu vīrietim, kurš apsūdzēts par uzbrukumu jaunietim Ukrainas karoga dēļ, un tas būšot 200 stundu piespiedu darbs sabiedrības labā. Apsūdzētais arī samaksājis jaunieša prasīto morālo kompensāciju. Tikmēr jaunieša advokāts plāno šo sodu pārsūdzēt, jo uzskata, ka šādos gadījumos jāpiespriež reāls cietumsods.

Igaunijas premjere Kaja Kallasa, kuras vadītā Reformu partija pirmdien sāka koalīcijas sarunas ar partiju "Tēvzeme" un Sociāldemokrātisko partiju, otrdien paziņojusi, ka cer izveidot jauno koalīciju jau pirms Jāņiem. Pēc viņas teiktā, sarunu partneru lietišķā nostāja ļauj cerēt, ka nākotnē valdībā izdosies izvairīties no pārpratumiem. Kā preses konferencē izteikusies Kallasa, jaunā valdība tiks izveidota uz deviņiem mēnešiem.

Pāvests Francisks vakar publicētā intervijā uzslavējis ukraiņu drosmi, aizstāvot sevi no Krievijas agresijas, taču pieļāvis, ka šo karu savā ziņā, iespējams, "izprovocējusi" NATO. Pāvests ir vairākkārt nosodījis karu Ukrainā, bet ticis kritizēts par to, ka nav vainojis konkrēti Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Viņaprāt, Putinu nevarot attēlot vienīgi kā ļauno "vilku" un Rietumus kā "Sarkangalvīti". Francisks atklājis, ka kādas valsts vadītājs pāris mēnešus pirms kara sākuma paudis viņam bažas par NATO virzību un sacījis, ka alianse "rej pie Krievijas vārtiem". Kuram līderim pieder šie vārdi, Francisks neatklāja. Pāvests arī noraidījis kritiķu pārmetumus, ka viņš ir pārāk labvēlīgi noskaņots pret Putinu.

Turpinām ziņas

Slimību profilakses un kontroles centra gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības un kuriem klīniski diagnosticēta gripa, nevienā no monitoringā iesaistītajām teritorijām nebija pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to centrs paziņo par gripas epidēmijas beigām šodien, 15.jūnijā. Lai gan gripas epidēmija noslēgusies un gripas vīrusu izplatība mazinās, epidemiologi atgādina, ka gripas un citi elpceļu vīrusi turpina cirkulēt un aicina arī turpmāk atcerēties par elpceļu infekciju profilakses pasākumiem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Politisko partiju likumā, kas paredz aizliegumu partijām savā darbībā vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu. Ja partijas darbība būs pretrunā ar noteikto aizliegumu, to varēs izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Plānots, ka pēc prokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts ieņēmumu dienesta motivēta pieteikuma tiesa varēs aizliegt partijai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību.

Un vēl

Otrdien līdz plkst.18 lielākais nokrišņu daudzums Latvijā reģistrēts Madonā, kur 15 stundās nolijuši 75 milimetri lietus jeb 103% no visa jūnija normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Jēkabpilī lietus summa sasniegusi 71 milimetru jeb gandrīz mēneša normu, Gulbenē - 62 milimetrus, Skrīveros - 61 milimetru. Daudzviet citviet valsts austrumu un centrālajā daļā nolijuši 30-50 milimetri jeb litri kvadrātmetrā. 

Latvijas austrumu daļā daudzviet applūdušas zemākās vietas. Arī uz ceļiem iespējami applūduši un iegruvuši posmi. Latvijas valsts ceļu uzturētājs aicina ziņot par šādiem, lietus izskalotiem ceļu posmiem, zvanot uz diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Rietumvalstīm  jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai ; Pieaug lauksaimniecības zemes cena ; un Somijā atklāts jaudīgākais dators Eiropā.

Rietumvalstīm ir jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas karaspēka uzbrukumu Ukrainas austrumos, otrdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš sacīja, ka NATO jau "kāpina" piegādes un amatpersonas šodien tiksies Briselē, lai koordinētu tālāku atbalstu, tajā skaitā smagā bruņojuma piegādi.

Krievija varētu atsaukt Ukrainas un Baltijas valstu neatkarības atzīšanu, izteicies Krievijas Valsts domes deputāts Jevgēņijs Fjodorovs. Viņa teikto Kremļa kontrolētajai ziņu aģentūrai "RIA Novosti" citē poļu ziņu vietne "dorzeczy.pl". Kā ziņots, Fjodorovs, kurš pārstāv valdošo partiju "Vienotā Krievija", jau iepriekš iesniedzis Valsts domei likumprojektu par Lietuvas neatkarības atzīšanas atsaukšanu.

ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības izvešanu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas, otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens. Viņš piebilda, ka, viņaprāt, labību nevar eksportēt pa Melno jūru, jo tā "tiktu uzspridzināta ūdenī". Tāpēc tiek strādāts pie plāna, lai to izvestu caur citām valstīm pa dzelzceļu. 

Turpinām ziņas

Valsts ieņēmumu dienests atklājis vairāk nekā 400 gadījumus, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzīmē, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi. Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par 500 eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat 10 tūkstoši eiro par hektāru. Turklāt karš Ukrainā un uzņēmēju vēlme attīstīt atjaunojamos energoresursus rada apstākļus arī turpmākam cenu kāpumam.  Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā – Igaunijā. Tā aplēsusi "Luminor" banka. Cenu kāpumu atzina arī nekustamā īpašuma tirgus kompānija "Latio" – vidēji zeme ik gadu kļūst par desmito tiesu jeb 500 eiro dārgāka, pašlaik sasniedzot no 2000 eiro par nabadzīgākajām un grūtāk piekļūstamajām zemēm Latgalē un Vidzemē līdz 6000 un vairāk eiro par auglīgajām augsnēm Kurzemē un Zemgalē.

Un vēl

Šajā nedēļā svinīgi tika atklāts Eiropā jaudīgākais superdators, kas palīdzēs veikt dažādus zinātniskus pētījumus, piemēram, par vēža ārstēšanu vai klimata pārmaiņām. Superdators, kuram ir dots nosaukums "LUMI", arī palīdzēs mazināt Eiropas atpalicību no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Ķīnas, kuru rīcībā ir pašreiz varenākie superdatori pasaulē. Tas atrodas Somijas vidienes pilsētā Kajani. "LUMI" maksimālā veiktspēja ir vairāk nekā 550 petaflopi sekundē, kas to padara par pašlaik jaudīgāko superdatoru Eiropā un trešo spēcīgāko pasaulē. Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumā ir apvienojušās 26 no 27 ES dalībvalstīm, to vidū Latvija, un arī Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Melnkalne, Šveice un Turcija.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis izvirza mērķi atbrīvot no okupantiem Hersonu; Aprīlī Latvijas tūristu mītnēs 2,8 reizes vairāk viesu nekā pirms gada; un Kāda ir ārstniecības augu vērtība?

Ukrainas austrumos esošajā Severodoneckā turpinās sīvas kaujas. Krievija pavēstījusi, ka trešdien organizēšot humāno koridoru, lai no Severodoneckā esošās "Azot" ķīmiskās rūpnīcas, kur patvērušies vairāk nekā 500 civiliedzīvotāju, tos evakuētu uz Krievijas kontrolētajām teritorijām. Tikmēr rietumvalstu amatpersonas Briselē trešdien meklēs veidus, kā palielināt un paātrināt ieroču piegādes Ukrainai.

Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā. Situācija gan joprojām sarežģīta, Krievijai turpinot nemitīgi apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas un civilo infrastruktūru Severodoneckā un apkārtnes pilsētas, tajā skaitā Lisičansku. Pieaug ievainoto civiliedzīvotāju skaits. Ukrainas spēki uzbrukumus atvaira no trīs pusēm. Piegādes un evakuācija no Severodoneckas, kurā vairāk nekā 70% teritorijas tagad kontrolē Krievijas armija, vairs nav iespējama. Zelenskis norādījis, ka ukraiņi turpina izdarīt spiedienu uz okupantiem dienvidos. Galvenais mērķis esot Hersonas atbrīvošana, un Ukraina virzīsiies uz to soli pa solim.

Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien pēc Francijas un citu NATO sabiedroto karavīru apmeklējuma bāzē Rumānijā paudis stingrāku nostāju pret Krieviju, cenšoties kliedēt bažas, kas Ukrainā un vairāku Eiropas sabiedroto vidū radušās saistībā ar viņa agrākajiem izteikumiem par Maskavu. Viņš uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai apturētu Krievijas kara spēkus, lai palīdzētu ukraiņiem un viņu armijai un turpinātu vest sarunas par kara izbeigšanu.

Pirmais avioreiss, ar kuru bija paredzēts nogādāt Ruandā pirmo nelegālo imigrantu partiju no Lielbritānijas, tika atcelts pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma. Lielbritānija ir noslēgusi ar Ruandu vienošanos par nelegālo imigrantu nosūtīšanu uz Ruandu apmaiņā pret finansiālo atlīdzību. Sākotnēji Ruanda saņems 120 miljonus mārciņu (aptuveni 140 miljonus eiro), bet turpmākie maksājumi būs atkarīgi no deportēto skaita. Sākotnēji ar otrdienas reisu bija paredzēts nogādāt Ruandā 130 nelegālos imigrantus, taču dažādu tiesvedību rezultātā ar šo reisu izraidāmo skaits saruka līdz septiņiem. Pēc Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmuma, kas tika pieņemts pēdējā brīdī, šis reiss otrdienas vakarā tika atcelts.

Turpinām ziņas

Latgalē lietus lijis vairāk nekā diennakti, Latvijas pašos austrumos mitējoties vien šodien uz rīta pusi. Daudzos kartupeļu laukos vagās krājās ūdens, bet labības laukos veidojās plašas ūdens peļķes. Tomēr salīdzinot ar 2017.gada augusta ilgstošajām lietavām un plūdiem, šoreiz zaudējumi varētu būt mazāki. Daudzus lauksaimniekus varētu glābt pēc iepriekšējiem lielajiem plūdiem daudzviet sakārtotās meliorāciju sistēmas.

Šī  gada aprīlī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2021. gada aprīlī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 264,7 tūkstošus nakšu, kas ir 2,6 reizes vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. No visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 50,9% jeb 73,8 tūkstoši bija ārvalstu viesi, kas ir 8,6 reizes vairāk nekā 2021. gada aprīlī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, pieaudzis 7,1 reizi.

Un vēl

Iespējams, vairumam ārstniecības augu izmantošana saistās ar bērnības atmiņām vai veikalu plauktos nopērkamu zāļu tēju, taču nesen veikts Vides risinājumu institūta pētījums apliecina, ka pelašķiem, ceļtekām, gaiļbiksītēm un daudziem citiem dabiskās pļavās sastopamiem augiem ir augsta pievienotā vērtība arī naudā, taču to ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Pētījumā noskaidrots, ka, piemēram, pelašķa tirgus vērtība ir augsta, svārstās no 4,5-8 eiro kilogramā drogai atkarībā no iegūtā materiāla kvalitātes. Arī gaiļbiksītēm ir augsta tirgus vērtība, augstāka nekā pelašķim. Standarta kvalitātes gaiļbikšu drogām cena pasaules tirgū vērtējama 13 eiro kilogramā, bet augstas kvalitātes drogām ap 91 eiro kilogramā. Ārstniecības augi savu ekonomisko vērtību ir pierādījuši arī uzņēmējdarbībā. SIA “Plūkt” valdes priekšsēdētāja Māra Lieplapa atzina, ka augu tēju bizness ir rentabls, ja produkciju pozicionē noteiktā nišā.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukraina ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma; Latvijā beigusies gripas epidēmija; un Somijā atklāts Eiropā jaudīgākais dators.

Ukraina ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma, kas tai nepieciešams, lai varētu atsist Krievijas uzbrukumu, paziņojusi aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara. Viņa norādīja, ka nepieciešams precīzs piegāžu grafiks, jo par katru kavēšanos Ukrainai nākas dārgi samaksāt un pastāv risks, ka krievu rokās nonāks vairāk Ukrainas teritorijas.

Rietumvalstīm ir jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas karaspēka uzbrukumu Ukrainas austrumos, otrdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš sacīja, ka NATO jau "kāpina" piegādes un amatpersonas šodien tiksies Briselē, lai koordinētu tālāku atbalstu, tajā skaitā smagā bruņojuma piegādi.

Pāvests Francisks vakar publicētā intervijā uzslavējis ukraiņu drosmi, aizstāvot sevi no Krievijas agresijas, taču pieļāvis, ka šo karu savā ziņā, iespējams, "izprovocējusi" NATO. Pāvests ir vairākkārt nosodījis karu Ukrainā, bet ticis kritizēts par to, ka nav vainojis konkrēti Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Viņaprāt, Putinu nevarot attēlot vienīgi kā ļauno "vilku" un Rietumus kā "Sarkangalvīti". Francisks atklājis, ka kādas valsts vadītājs pāris mēnešus pirms kara sākuma paudis viņam bažas par NATO virzību un sacījis, ka alianse "rej pie Krievijas vārtiem". Kuram līderim pieder šie vārdi, Francisks neatklāja. Pāvests arī noraidījis kritiķu pārmetumus, ka viņš ir pārāk labvēlīgi noskaņots pret Putinu.

Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena uzsākusi kampaņu, lai panāktu atkārtota neatkarības referenduma izsludināšanu, uzsverot, ka Skotijai ekonomiski klāsies labāk ārpus Apvienotās Karalistes. Stērdžena, kas vienlaikus ir Skotu Nacionālās partijas līdere, nododot atklātībai pirmo dokumentu kopu, kurā pamatota neatkarības nepieciešamība, paziņoja, ka pienācis laiks formulēt jaunu un labāku Skotijas nākotnes redzējumu. 2014.gadā notikušajā referendumā 55% skotu atbalstīja Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, taču Stērdžena paziņojusi, ka vēlas līdz 2023.gada nogalei sarīkot atkārtotu referendumu.

Eiropas Savienība iepirks 110 tūkstoši vakcīnu pret pērtiķu bakām, paziņojusi ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu. Līgumu par vakcīnu iegādi parakstīja otrdien. Pirmās vakcīnas devas ES būs pieejamas jau jūnija beigās. Līdz šim ES konstatēti aptuveni 900 gadījumi, ka cilvēki inficējušies ar pērtiķu bakām. Visā pasaulē konstatēti aptuveni tūkstoš 400 šādu gadījumu. Pērtiķu bakas Āfrikā sastopamas jau gadiem, bet nesen tās skārušas valstis, kurās iepriekš nebija konstatētas.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, Rīgas ielā pie bijušā padomju memoriāla, kur atradās postaments un uz tā iepriekš lielgabals, veicot zondāžu vakar atrastas tur apbedīto padomju karavīru mirstīgās atliekas. Kā vēstīts, šajā vietā 1944.gada augustā apbedīti Otrajā Pasaules karā kritušie - 22. krievu armijas artilērijas pavēlnieks ģenerālmajors Sergejs Kuprijanovs un 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkveži Gavrils Šarikalovs un Sahabutdins  Gazejevs.  

Sarunā ar Radio1 Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka karavīru mirstīgās atliekas atrastas citā vietā, ne zem postamenta uz kura iepriekš atradās lielgabals. Tajā vietā apbedījumu neesot bijis. Uldis Skreivers zināja teikt, ka ģenerālmajora, par ko liecinot pie mirstīgajām atliekām atrastais pagons ar zvaigzni, apbedījums atrasts zem gājēju ietves. Savukārt abu pulkvežu apbedījumi atrasti nedaudz tuvāk postamentam zem plāksnēm apmēram divi metri viens no otra. Starp Jēkabpils novada pašvaldību un biedrību “Leģenda” noslēgta vienošanās, kas paredz, ka biedrība “Leģenda” uzglabās visu triju krievu karavīru mirstīgās atliekas līdz brīdim, kad notiks to cieņpilna pārapbedīšana brāļu kapos Varoņu ielā.

Valsts ieņēmumu dienests atklājis vairāk nekā 400 gadījumus, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzīmē, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi. Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

Slimību profilakses un kontroles centra gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības un kuriem klīniski diagnosticēta gripa, nevienā no monitoringā iesaistītajām teritorijām nebija pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to centrs paziņo par gripas epidēmijas beigām no šodienas, 15.jūnija. 

Un vēl

Šajā nedēļā svinīgi tika atklāts Eiropā jaudīgākais superdators, kas palīdzēs veikt dažādus zinātniskus pētījumus, piemēram, par vēža ārstēšanu vai klimata pārmaiņām. Superdators, kuram ir dots nosaukums "LUMI", arī palīdzēs mazināt Eiropas atpalicību no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Ķīnas, kuru rīcībā ir pašreiz varenākie superdatori pasaulē. Tas atrodas Somijas vidienes pilsētā Kajani. "LUMI" maksimālā veiktspēja ir vairāk nekā 550 petaflopi sekundē, kas to padara par pašlaik jaudīgāko superdatoru Eiropā un trešo spēcīgāko pasaulē.

Atstājiet komentāru