2022.gada 16. augusts

Astra, Astrīda

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 17.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 17.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Tiešu atbalstu Ukrainai sniedz vairāk nekā 40 valstis, Inflācijas kompensēšanai piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām; un Sāk informatīvu kampaņu par drošību uz ūdens – “Pārgalvības cena. Nelec!”

Tiešu atbalstu Ukrainai aizsardzības jomā sniedz vairāk nekā 40 valstis, paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens saistībā ar jaunu ASV ieroču un munīcijas paketi Ukrainai. Valsts sekretārs atzīmēja, ka tas veicina Ukrainas uzvaras nodrošināšanu kaujas laukā, kā arī tās pozīciju nostiprināšanu pie sarunu galda.

Krievijas armija ir koncentrējusi Luhanskas apgabala ziemeļos savus galvenos spēkus un mēģina uzbrukt deviņos virzienos, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs. Notiek smaga cīņa par Luhanskas apgabalu. Ienaidnieks lieto aviāciju, reaktīvās zalvju uguns sistēmas un artilēriju ar mērķi izspiest Ukrainas spēkus.

Starptautiskās Krimināltiesas virsprokurors Karims Hans ceturtdien pauda cerību, ka viņa veiktā kara noziegumu izmeklēšana Ukrainā pierādīs - konfliktu gaitā nav iespējams izbēgt no soda. Apmeklējot Ukrainu izmeklēšanas ietvaros, kas uzsākta saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī, Hans Ukrainu raksturoja kā nozieguma vietu. Viņš pauda cerību, ka 21. gadsimtā nevar paslēpties no likuma, norādot arī, ka visas apsūdzības ir rūpīgi jāpārbauda un jādokumentē.

Krievijas dabasgāzes piegādes Vācijai pa cauruļvadu "Nord Stream" varētu tikt pārtrauktas pilnībā, ceturtdien Sanktpēterburgā notiekošajā ekonomikas forumā sacīja Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs. Viņš norādīja, ka piegādes pa "Nord Stream" varētu tikt apturētas pilnībā saistībā ar turbīnu remonta problēmām Kanādā, raksta laikraksts "Kommersant". Diplomāts uzskata, ka Vācijai vajadzētu apsvērt iespējas turbīnas remontēt valsts teritorijā, lai tās nebūtu jāsūta uz Kanādu. Kopš nedēļas sākuma dabasgāzes piegādes pa šo cauruļvadu jau tikušas samazinātas par 40%.

Turpinām ziņas

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19. Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. 

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus. Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Piedāvāti arī dažādi citi pabalsti. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Apstiprināti grozījumi Darba likumā, ar kuriem paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu - aprūpētāja atvaļinājumu. Darba devējiem noteikts pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā.

Un vēl

Lai skaidrotu drošas atpūtas pie un uz ūdens nozīmi, kā arī aicinātu padomāt par sekām, kādas var rasties pārgalvīgas rīcības rezultātā, lecot uz galvas ūdenī, Slimību profilkases un kontroles centrs uzsāk informatīvu kampaņu "Pārgalvības cena. Nelec!". Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem Latvijā un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, tiek ietekmēta cilvēku spēja kustēties un veikt pašaprūpi, neatgriezeniski samazinot dzīves kvalitāti.

Statistika liecina, ka pagājušajā gadā noslīkuši vairāk nekā 120 cilvēki, no kuriem lielākā daļa jeb 74 procenti bijuši vīrieši. 65 procenti noslīkušo bija vecuma grupā no 25 līdz 59 gadiem. Lielākā daļa jeb 69 procenti no šiem negadījumiem notikuši laika posmā no maija līdz septembrim, kad ir aktīva peldsezona un pie ūdens uzturas īpaši daudz atpūtnieku.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā; Piedāvā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%; un Valsts prezidents pasniedz cildinājuma rakstu Jurim Strengam.

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Kā preses konferencē sacīja Itālijas premjers, citēju: "vissvarīgākais mūsu vizītes vēstījums ir - Itālija vēlas Ukrainu ES", citāta beigas. Atbalstu pauda arī Šolcs, norādot, ka Vācija atbalsta pozitīvu lēmumu attiecībā uz Ukrainu. Viņš piebilda, ka tas pats attiecas uz Moldovas Republiku. 

Lielbritānija vakar izsludināja jaunas sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekiem, arī Krievijas pareizticīgo patriarham Kirilam un amatpersonām, kas vainojamas barbarismā pret Ukrainas bērniem. Patriarhs Kirils pakļauts sankcijām atbalsta dēļ, ko viņš paudis Putina pret Ukrainu izvērstajam karam. Ārlietu ministrija ar paziņojumu nākusi klajā divas nedēļas pēc tam, kad Eiropas Savienības valstis, pakļaujoties Ungārijas iebildumiem, nolēma 75 gadus veco garīdznieku svītrot no sava jaunākā sankciju saraksta.

NATO valda vienprātība par Lietuvā izvietotā alianses kontingenta palielināšanu no bataljona līdz brigādei, tomēr galīgais lēmums tiks pieņemts NATO Madrides samita laikā, pēc alianses dalībvalstu ministru sanāksmes paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Ministrs piebilda, ka daļa Vācijas komandētās kaujas brigādes tiks izmitināta Lietuvā, bet pārējie karavīri atradīsies Vācijā. Ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Lietuva vēlas, lai NATO bataljons, kas tika valstī izvietots 2017.gadā, tiktu palielināts līdz brigādes apmēram.

Valsts policija aizturējusi kādu vīrieti aizdomās par grūtnieces noslepkavošanu Preiļos. Policijā norāda, ka 24.maijā Preiļos noslepkavota 1992.gadā dzimusi grūtniece. Par notikušo sākts kriminālprocess. Policijas darbinieki uz aizdomu pamata par slepkavības izdarīšanu aizturēja 1981.gadā dzimušu vīrieti. Šobrīd vīrietis atrodas apcietinājumā, un ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 117. panta 1. daļas par slepkavību, ja noslepkavota sieviete, vainīgajam apzinoties, ka viņa ir grūtniece, par ko soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem. Nozīmētas dažādas ekspertīzes, un policija turpina izmeklēšanu.
 
Turpinām ziņas

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%. No 1. septembra vispārējās profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme būtu 900 eiro, savukārt pēc četriem gadiem -  2027. gada 1. septembrī – jau 1347 eiro par 30 stundu darbu.  Savukārt pirmsskolas izglītībā piecus un sešus gadus veco bērnu izglītošanai pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi no nākamā gada 1. septembra plāno 1141 eiro apmērā, bet pēc četriem gadiem - 2027. gada 1. septembrī – 1795 eiro par 40 stundu darbu.

Saeima ceturtdien Augstākās tiesas tiesnesi Jautrīti Briedi apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnesi. Briede darbu Satversmes tiesā sāks 1.septembrī. Iepriekš arī Saeimas Juridiskā komisija un Tieslietu padome atzina Briedi par piemērotu Satversmes tiesas tiesneses amatam. Jauna tiesneša vēlēšanas notika, jo Satversmes tiesas tiesneša amatu pameta Daiga Rezevska.

Un vēl

Sveicot Dailes teātra aktieri un režisoru Juri Strengu 85 gadu jubilejā, Valsts prezidents Egils Levits vakar Rīgas pilī pasniedza viņam Cildinājuma rakstu. Levits, pasniedzot prezidenta Cildinājuma rakstu, uzsvēra, ka Latvijas teātra dzīve nav iedomājama bez Strengas, kurš "ir tās balsts, uzrādot augustus standartus citiem". Prezidents aktierim pateicās par veltīto dzīvi teātrim, kino, literatūrai un latviešu kultūrai kopumā! 

Jau ziņots, lai pateiktos par sasniegumiem Latvijas valsts vai sabiedrības labā, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2016.gada sākumā izveidoja un ieviesa jaunu atzinības izteikšanas veidu - Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Slovākija uzdāvina Ukrainai helikopterus, Atbalsta  pāreju uz mācībām valsts valodā, un Ar Laima slimību inficētas gandrīz puse no pārbaudītajām ērcem. 

Simtiem mierīgo iedzīvotāju, kas patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot" Severodoneckas pilsētā, vairs nevar evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ, ceturtdien paziņoja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš ASV telekanālam CNN sacīja, ka rūpnīcas teritorijā pašlaik patvērušies 568 cilvēki, tai skaitā 38 bērni.

Slovākija uzdāvinājusi Ukrainai vienu helikopteru Mi-2 un četrus Mi-17, kā arī vairākus tūkstošus raķešu "Grad", ceturtdien pavēstīja Slovākijas aizsardzības ministrs Jaroslavs Nadjs. Šis atbalsts Ukrainai, tāpat kā visas iepriekšējās piegādes, tiks kompensēts no Eiropas Miera mehānisma. Kopš kara sākuma Slovākija Ukrainai uzdāvinājusi bruņojumu 154 miljonu eiro vērtībā, liecina Aizsardzības ministrijas dati. 

Nākamnedēļ, 20.–21. jūnijā Rīgā noritēs septītais Trīs jūru iniciatīvas samits un Biznesa forums, kura laikā dalībvalstu līderi, iniciatīvas stratēģiskie partneri un uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji apspriedīs, kā turpmāk attīstīt darbību un uz kādiem projektiem fokusēties. Tāpat samitā meklēs veidus, kā Trīs jūru iniciatīvas valstis var palīdzēt Ukrainai atjaunoties pēc kara.

Itālijā kāds tetraplēģijas pacients 16. jūnijā izdarījis mediķu asistētu pašnāvību, ziņo eitanāzijas aizstāvji. 44 gadus vecais Federiko Karboni nomira pēc tam, kad personīgi ar īpašas mašīnas palīdzību bija ievadījis savā ķermenī nāvējošu zāļu devu, pavēstīja Lukas Kašoni asociācija, kas viņam sniedza nepieciešamo atbalstu. Palīdzēt kādam izdarīt pašnāvību Itālijā joprojām formāli ir kriminālnoziegums, par ko draud 12 gadu ilgs cietumsods. Taču Konstitucionālā tiesa 2019.gadā atzina, ka palīdzēt izdarīt pašnāvību kādam, kas izjūt nepanesamas ciešanas, taču ir pie pilna prāta un pats var pieņemt lēmumus, ne vienmēr ir noziegums.

Turpinām ziņas

 Atbalsta sniegšana Ukrainas bēgļiem pagarināta līdz gada beigām. Likumā noteikts, ka izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus divos likumos par pakāpenisku pāreju līdz 2025.gadam uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē.  Likumprojektos ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka no 2023.gada 1.septembra pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Un vēl 

Ar boreliozi, kas var izraisīt Laimas slimību, inficētas gandrīz puse no pārbaudītajām ērcēm Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā. Līdz pat 16. jūnijam nevienā no ērcēm, kuras pārbaudītas Centra laboratorijā, nav atklāts ērču encefalīts. Līdz šim visos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros noņemta 341 ērce, bet centra laboratorijā ik dienu analizē 10 līdz 15 ērces. No izmeklētajām 45 ērču encefalīts nav atrasts nevienā, bet Laimas slimības ierosinātājs – 28 ērcēs jeb 43% ērču.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:pieaug Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā, Latvijā top viedās bojas ūdens kvalitātes mērīšanai; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 33 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1456 tankus, 3563 bruņutransportierus, 734 lielgabalus, 233 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 215 lidmašīnas, 180 helikopterus, 593 bezpilota lidaparātus, 129 spārnotās raķetes, 2496 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Itālijas naftas un gāzes kompānija "Eni" paziņojusi, ka piektdien no Krievijas dabasgāzes giganta "Gazprom" saņems vien 50% no pieprasītā dabasgāzes apjoma. "Eni" norāda, ka Krievija dabasgāzes piegādes samazinājusi trešo dienu pēc kārtas. Šos samazinājumus "Gazprom" pamato ar nepieciešamajiem remontdarbiem, taču Eiropas Savienība uzskata, ka Krievija soda Ukrainas sabiedrotās valstis par palīdzības sniegšanu Kijivai.

Savukārt Francija kopš 15.jūnija pa cauruļvadiem no Krievijas nav saņēmusi dabasgāzi, šodien paziņoja tīkla operators "GRTgaz". Francija 17% no sev nepieciešamās gāzes saņem no Krievijas, izmantojot tīkla savienojumus ar Vāciju, kas būtiski atkarīga no Krievijas piegādēm. Krievijas dabasgāzes piegādes kopš gada sākuma jau samazinātas par 60%, izraisot strauju cenu kāpumu.

Darba vizītē Vašingtonā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka jāturpina Krievijas izolācija un sankciju spiediens, vienlaikus sniedzot politisku, finansiālu un militāru atbalstu Ukrainai. Amatpersonas uzsvēra, ka ir būtiski ar līdzīgi domājošiem partneriem koordinēt sankciju izstrādi pret Krieviju, kā arī militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Latvijas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka Rietumiem ir jāturpina ierobežojošie pasākumi pret Krieviju. Rinkēvičs akcentēja, ka nav pieļaujami "miera risinājumi" uz Ukrainas rēķina. Risinājumam karadarbības pārtraukšanā jābalstās Ukrainas nacionālajās interesēs un leģitīmajās tiesībās noteikt, kad un uz kādiem noteikumiem jāpārtrauc konflikts.

Turpinām ziņas

Starptautiskais Valūtas fonds, noslēdzot misiju Latvijā, palielinājs valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam. Šobrīd tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%. Kā ziņots, aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%. Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieki nupat ķērušies pie viedo boju izstrādes. Tās būs jūrās, ezeros vai okeānos novietojamas bojas, kas tiešsaistē iegūs laboratoriskiem mērījumiem ļoti tuvus datus par ūdens kvalitāti un piesārņojumu. Tehnoloģija nākotnē būs ļoti noderīga, piemēram, zivju fermām vai pašvaldībām, kurām ir svarīgi kontrolēt ūdens kvalitāti pludmalēs. Viedās bojas būšot salīdzinoši lēts risinājums. Pirmais izmēģinājuma prototips ūdenī tikšot palaists jau šogad. 

Un vēl

Tuvākajās trīs diennaktīs Latvijā būs pārsvarā mākoņains laiks, brīžiem līs, vietām gaidāms stiprs lietus, prognozē sinoptiķi. Sestdien visā valstī, sākot no rietumiem, debesis apmāksies, dienā teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus, tas pārsvarā būs neliels. Svētdien debesis no rietumiem atkal aizklās mākoņi, kas daudzviet atnesīs lietu, vietām stipru lietu, iespējams pērkona negaiss. Prognozes par gaidāmo nokrišņu daudzumu ir atšķirīgas. Vietām valstī svētdien un naktī uz pirmdienu tas var sasniegt 30 milimetrus. Stiprs lietus vairāk iespējams valsts dienvidos.

Lai gan Vācijā un Polijas rietumos gaidāms karstums līdz pat +36..+39 grādiem, svētdienas pēcpusdienā Latvijā gaisa temperatūra zem lietus mākoņiem pazemināsies līdz +11..+15 grādiem, valsts lielākajā daļā tā nepārsniegs +20 grādus. Prognozes nākamajai nedēļai pagaidām ir mainīgas. "Global Forecast System" patlaban prognozē, ka Jāņos tikai vietām īslaicīgi līs un gaiss būs mēreni silts.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Svarīgākais šodien ziņās: Iedzīvotāju, kas patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot" Severodoneckas pilsētā, vairs nevar evakuēties; Atbalsta sniegšana Ukrainas bēgļiem pagarināta līdz gada beigām; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

Simtiem mierīgo iedzīvotāju, kas patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot" Severodoneckas pilsētā, vairs nevar evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ, ceturtdien paziņoja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Viņš ASV telekanālam CNN sacīja, ka rūpnīcas teritorijā pašlaik patvērušies 568 cilvēki, tai skaitā 38 bērni.

Tiešu atbalstu Ukrainai aizsardzības jomā sniedz vairāk nekā 40 valstis, paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens saistībā ar jaunu ASV ieroču un munīcijas paketi Ukrainai. Valsts sekretārs atzīmēja, ka tas veicina Ukrainas uzvaras nodrošināšanu kaujas laukā, kā arī tās pozīciju nostiprināšanu pie sarunu galda.

Starptautiskās Krimināltiesas virsprokurors Karims Hans ceturtdien pauda cerību, ka viņa veiktā kara noziegumu izmeklēšana Ukrainā pierādīs - konfliktu gaitā nav iespējams izbēgt no soda. Apmeklējot Ukrainu izmeklēšanas ietvaros, kas uzsākta saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī, Hans Ukrainu raksturoja kā nozieguma vietu. Viņš pauda cerību, ka 21. gadsimtā nevar paslēpties no likuma, norādot arī, ka visas apsūdzības ir rūpīgi jāpārbauda un jādokumentē.

Lielbritānija vakar izsludināja jaunas sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekiem, arī Krievijas pareizticīgo patriarham Kirilam un amatpersonām, kas vainojamas barbarismā pret Ukrainas bērniem. Patriarhs Kirils pakļauts sankcijām atbalsta dēļ, ko viņš paudis Putina pret Ukrainu izvērstajam karam. Ārlietu ministrija ar paziņojumu nākusi klajā divas nedēļas pēc tam, kad Eiropas Savienības valstis, pakļaujoties Ungārijas iebildumiem, nolēma 75 gadus veco garīdznieku svītrot no sava jaunākā sankciju saraksta.

Turpinām ziņas

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19. Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. 

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%. No 1. septembra vispārējās profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme būtu 900 eiro, savukārt pēc četriem gadiem -  2027. gada 1. septembrī – jau 1347 eiro par 30 stundu darbu.  Savukārt pirmsskolas izglītībā piecus un sešus gadus veco bērnu izglītošanai pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi no nākamā gada 1. septembra plāno 1141 eiro apmērā, bet pēc četriem gadiem - 2027. gada 1. septembrī – 1795 eiro par 40 stundu darbu.

 Atbalsta sniegšana Ukrainas bēgļiem pagarināta līdz gada beigām. Likumā noteikts, ka izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Un vēl

Tuvākajās trīs diennaktīs Latvijā būs pārsvarā mākoņains laiks, brīžiem līs, vietām gaidāms stiprs lietus, prognozē sinoptiķi. Sestdien visā valstī, sākot no rietumiem, debesis apmāksies, dienā teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus, tas pārsvarā būs neliels. Svētdien debesis no rietumiem atkal aizklās mākoņi, kas daudzviet atnesīs lietu, vietām stipru lietu, iespējams pērkona negaiss. Prognozes par gaidāmo nokrišņu daudzumu ir atšķirīgas. Vietām valstī svētdien un naktī uz pirmdienu tas var sasniegt 30 milimetrus. Stiprs lietus vairāk iespējams valsts dienvidos.

Lai gan Vācijā un Polijas rietumos gaidāms karstums līdz pat +36..+39 grādiem, svētdienas pēcpusdienā Latvijā gaisa temperatūra zem lietus mākoņiem pazemināsies līdz +11..+15 grādiem, valsts lielākajā daļā tā nepārsniegs +20 grādus. Prognozes nākamajai nedēļai pagaidām ir mainīgas. "Global Forecast System" patlaban prognozē, ka Jāņos tikai vietām īslaicīgi līs un gaiss būs mēreni silts.

Atstājiet komentāru