2022.gada 16. augusts

Astra, Astrīda

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Secina, ka tieši rietumvalstu piekāpšanas Krievijai pirms 8 gadiem novedusi pie kara Ukrainā; Zināms, kas turpinās būvēt žogu uz Latvijas austrumu robežas;  un "Bermudu Divstūris" kopā ar grupu "Apvedceļš" izlaiž šīs vasaras hitu

Tieši rietumvalstu piekāpšanas Krievijai pirms 8 gadiem, kad tā anektēja Krimu un atbalstīja separātistus Donbasā, noveda pie pašreizējā kara Ukrainā,  un, ja pieļaus nākamo piekāpšanos, tas novedīs pie vēl šausminošāka kara jau pēc gada – jo kas gan Krieviju varētu apturēt, tā intervijā Latvijas Radio sacīja  Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Mihails Podoļaks. Komentējot iespējamās sarunas ar Krieviju, Podoļaks skaidroja, ka Krievija ir bandītvalsts, un tā nesaprot neko, izņemot pretsitienu un spēku. Pēc viņa teiktā, Kremlis mēģina dominēt uz melu un šantāžas rēķina un diemžēl Eiropa ilgu laiku izlikās, ka nesaprot šo Krievijas ārpolitikas taktiku, ka viņi piedāvā melīgus konceptus un tad mēģina tos izbīdīt.

Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa plānotā piešķiršana Ukrainai būs ģeopolitiska atbilde, ka šī reģiona valstīm ir tiesības pašām lemt savu likteni, norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš atzina, ka kandidātvalsts statusa piešķiršana ceļā uz iestāšanos ES būs saistīta ar politisku solidaritāti pēc Krievijas agresijas. Dombrovskis arī norāda uz finansiālu atbalstu, kas tiek sniegts Ukrainai: nesen pabeigta 1,2 miljardu eiro makrofinansiālās palīdzības programma un tiek gatavota jauna makrofinansiālās palīdzības programmu 9 miljardu eiro apmērā.

Krievija jāsauc pie atbildības, ja tā turpinās bloķēt vitāli svarīgo labības eksportu no Ukrainas, vakar sacīja Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. Viņš pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā akcentēja, ka nav iespējams iztēloties, ka turpinās miljoniem tonnu kviešu blokāde, kamēr pārējā pasaulē cilvēki cieš badu. Tas ir īsts kara noziegums un par to Krievija jāsauc pie atbildības.

Krievijas spēki jūnijā veikuši virkni operāciju pret ASV vadīto koalīciju Sīrijā, tostarp pagājušajā nedēļā noticis trieciens pret stratēģiski nozīmīgu bāzi valsts dienvidos, atsaucoties uz amerikāņu militārajām amatpersonām, vēsta The Wall Street Journal. Krievijas darbības rada bažas, ka pārrēķināšanās varētu novest pie neplānota konflikta starp ASV un Krievijas spēkiem Sīrijā. Spriedze starp Vašingtonu un Maskavu jau ir augsta kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ASV palīdz Kijivai pretoties okupantu spēkiem.

Turpinām ziņas

Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" izsludinātajā nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujā noskaidrots, sešus posmus izbūvēs SIA "Citrus Solutions" un vienu posmu – SIA "VIA". Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38,7 miljoni eiro bez PVN. Šobrīd noslēgumam tuvojas būvkomersanta "Citrus Solutions" jau uzsāktie projektēšanas darbi deviņos Austrumu robežas prioritārajos posmos, kas norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto projektēšanai paredzēto laika grafiku.

Jau ziņots, ka Austrumu robežas infrastruktūras izbūve tiek īstenota pa posmiem. Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu kopumā 173 kilometru garumā.

Lai Latvijas pašvaldības iegūtu papildu 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nāktos slēgt visu līmeņu lauku skolas, aplēsusi Latvijas Pašvaldību savienība. Kā informē organizācija, šādi aprēķini veikti, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas vairākkārtējiem paziņojumiem par finansiālajiem ieguvumiem no skolu tīkla optimizācijas. 

Saskaņā ar pagājušās nedēļas datiem,  Jēkabpils novada pašvaldībā ir izmitināts 171 Ukrainas civiliedzīvotājs gan pašvaldības īpašumā esošajās ēkās, skolās, viesnīcās un atbalsta centros. Kopumā no atbalsta sniegšanas sākuma, Jēkabpils novadā ir reģistrēts 441 Ukrainas valsts piederīgais, kuriem dažādos laika periodos sniegts atbalsts gan izmitināšanas, gan ēdināšanas, gan nodarbinātības jautājumos.  

Kā informē Nodarbinātības Valsts aģentūras Jēkabpils filiāles klientu apkalpošana centrs, tad līdz 15. jūnijam ir reģistrēti 97 Ukrainas civiliedzīvotāji, no tiem 65 ir iesnieguši iesniegumus par pabalsta piešķiršanu, uzsākot darba attiecības. Tāpat arī tiek ziņots, ka ir pieejamas vairākas vakances gan būvniecībā, gan ražošanā, gan pakalpojumos, kā arī citās sfērās.

Tāpat arī Jēkabpils novadā pagājušajā nedēļā darbību ir uzsācis Palīdzības punkts Ukrainas kara bēgļiem. Tas darbojas Brīvības ielā 258A, Jēkabpilī ēkā līdzās Bērnu un jauniešu centram, koordinators Rihards - 26484210. Palīdzības punktā iespējams saņemt palīdzību, atbalstu un informāciju Jēkabpils novadā dzīvojošajiem bēgļiem, kā arī novada iedzīvotājiem iesaistīties centra darbībā kā brīvprātīgajiem un sniegt savu atbalstu dažādos veidos.

Un vēl

Apvienība "Bermudu Divstūris" laidusi klajā trešo singlu "Brāl ar dzīvi nekaulē" no jaunā albuma “Vidēji Glīts” kopā ar labāko kantri grupu Latvijā - "Apvedceļš". Grupas trešajā studijas albumā “Vidēji Glīts” kopumā ir iekļautas desmit kompozīcijas starp kurām ir klausītāju atzinību jau ieguvusī dziesma “Līgava”, sadarbojoties ar bungu un dūdu grupai “Auļi”, un dziesma “Vidēji Glīts” , kas radīta kopā ar skatuves dīvu Olgu Rajecku. 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija izteikusi draudus Lietuvai; Latvijā samazinās bezdarbs; un Šodien ir vasaras saulgrieži.

Ukrainas Astotā apelācijas administratīvā tiesa aizliegusi prokrieviskās partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" darbību, pavēstījusi Ukrainas Tieslietu ministrija. Visi partijas īpašumi, līdzekļi un citi aktīvi ir jānodod valsts īpašumā, teikts ministrijas paziņojumā. "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" ir prokrievisks politiskais spēks, kas iestājies par attiecību atjaunošanu starp Ukrainu un Krieviju, tiešām Kijivas sarunām ar Donecku un Luhansku, likumu par dekomunizāciju, valodu, izglītību un lustrāciju jeb regulēta procesa agrāko komunistu iecelšanai amatos, atcelšanu.

Lietuvas Ārlietu ministrija vakar iesniegusi Maskavas pilnvarotajam pārstāvim Sergejam Rjabokoņam notu ar skaidrojumu par Eiropas Savienības noteikto ierobežojumu ieviešanu starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju, bet Maskava brīdinājusi Lietuvu par atbildes pasākumiem. Ministrijā norādīja, ka Lietuva nav noteikusi nekādus vienpusējus, individuālus vai papildu ierobežojumus tranzītam. Lietuva konsekventi ir izpildījusi ES sankcijas, kurām ir atšķirīgi pārejas periodi un spēkā stāšanās termiņi. Savukārt Krievija pieprasījusi Lietuvai nekavējoties atjaunot tranzītu ar Kaļiņingradas apgabalu, pretējā gadījumā draudot ar atbildes pasākumiem savu nacionālo interešu aizstāvībai.

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati. Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas. Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ņēmis ļaunā Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva uzstāšanos nule notikušajā Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kur Kazahstānas līderis uz foruma skatuves dažu metru attālumā no Putina Donbasa prokrieviskos separātiskos veidojumus nodēvēja par "kvazivalstiskām teritorijām", ziņapmaiņas platformā "Telegram" vēsta kanāls "General SVR”. Divas dienas pēc Tokajeva izteikumiem Krievija jau spērusi pirmos soļus - limitējusi Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu, uz laiku slēdzot Melnās jūras termināli, kas nodrošina divas trešdaļas no Kazahstānas naftas eksporta, ziņo “Kommersant”.

Turpinām ziņas

Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā šā gada maijā bija 6,5%, kas salīdzinājumā ar aprīli ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Sieviešu bezdarba līmenis maijā samazinājās par 0,2 procentpunktiem – līdz 5,5%, bet vīriešu – par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,5%. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,3 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,5 procentpunktiem.

Valdība plāno jaunajā apkures sezonā daļēji segt apkures sadārdzinājumu visām mājsaimniecībām – ne tikai iedzīvotājiem ar centralizēto apkuri, bet arī tiem, kas savus mājokļus apkurina ar malku, granulām, gāzi, šķeldu un arī siltumsūkņiem. Par to koalīcijas sēdē vienojušās pie varas esošās partijas, kas kopumā dažādiem atbalsta pasākumiem plāno novirzīt 342 miljonus eiro, liecina varas partiju pārstāvju teiktais pēc koalīcijas sēdes.
 
Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms sēdes iekļauti grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari. Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.
 
Un vēlŠogad vasaras saulgriežu brīdis būs šodien, 21.jūnijā, plkst.12.13. Šodien ir gada garākā diena, savukārt gada īsākā nakts būs nakts no otrdienas uz trešdienu. Tā kā saulgriežu moments 21.jūnijā būs tuvu pusdienlaikam, nakts garuma atšķirība 20.-21.jūnijā un 21.-22.jūnijā būs minimāla. Vasaras saulgriežos saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora un Zemes ziemeļu puslodē iestājas astronomiskā vasara.  
 
Saulgriežu dienas garums Rīgā būs 17 stundas un 52 minūtes, pārējā Latvijā - no 17 stundām un 33 minūtēm Augšdaugavas novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Valmieras novada ziemeļos. Gada īsākās nakts ilgums Rīgā būs sešas stundas un astoņas minūtes, citviet valstī - no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Valmieras novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Augšdaugavas novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par četrām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis jau par stundu.

 Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija turpina intensīvus uzbrukumus Ukrainā; Iekšlietu ministrs norāda, ka jāmeklē jauni risinājumi bēgļu atbalstam, un Šodien pasaulē svin žirafu dienu.

Aizvadītajā diennaktī Krievijas spēki masīvi apšaudījuši Ukrainas pilsētu Lisičansku, sagraujot vairāk nekā desmit ēkas, paziņojis Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Savukārt Siverskijdonecas upes otrā krastā esošajā Severodoneckā turpinās smagas kaujas un okupanti iekļuvuši rūpnīcas "Azot" caurlaides punktā, informē amatpersona. Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka Ukrainas spēki pretojas okupantu uzbrukumiem Severodoneckas virzienā, bet pie Marinkas iebrucēji piespiesti bēgt. Vislielākie zaudējumi Krievijas spēkiem pagājušajā diennaktī nodarīti pie Bahmutskas un Avdijivkas, informē Ģenerālštābs.

ASV ar sabiedrotajām valstīm pārrunā iespējas vēl vairāk ierobežot Krievijas ienākumus no naftas pārdošanas, nosakot cenu griestus tās eksportētajai naftai, pirmdien vizītes laikā Kanādā pavēstīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja Gazeta" redaktors Dmitrijs Muratovs pirmdien pārdeva izsolē savu Nobela Miera prēmijas zelta medaļu par 103,5 miljoniem ASV dolāru, lai palīdzētu ukraiņu bērniem, kuri pēc Krievijas iebrukuma devušies bēgļu gaitās.

Krievijas valdība ir nolēmusi maksāt ierēdņiem divkāršu algu par braucieniem uz Krievijas okupēto Ukrainas Donbasa teritoriju, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība". Saskaņā ar šo lēmumu darba algu rubļos divkāršā apmērā saņems "federālajiem varas orgāniem pakļauto organizāciju un iestāžu darbinieki periodā, kad viņi uzturas dienesta komandējumos tā saukto Luganskas un Doņeckas tautas republiku teritorijās. Jau ziņots, ka Krievijas ierēdņi pēdējā laikā regulāri apmeklē Krievijas karaspēka okupētās Ukrainas teritorijas, īpaši Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabalos.

Populārais Honkongas peldošais restorāns "Jumbo" nogrimis dažas dienas pēc tam, kad tas tika aizvilkts prom no ostas, kur darbojās gandrīz 50 gadus, raksta britu raidsabiedrība BBC. Restorāns "Jumbo" apgāzās Dienvidķīnas jūrā, esot ceļā uz publiski neizpaustu vietu, paziņoja tā mātes uzņēmums. Uzņēmums "Aberdeen Restaurant Enterprises" sacīja, ka ir "ļoti apbēdināts par notikušo", piebilstot, ka neviens apkalpes loceklis nav cietis. Covid-19 pandēmijas dēļ restorāns tika slēgts 2020. gada martā. Gadu gaitā populāro restorānu apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, to vidū tādas slavenības kā Toms Krūzs un Ričards Brensons.

Turpinām ziņas

Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas, intervijā Latvijas Televīzijai atzina iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņš sacīja, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā iebrukuma Ukrainā daudziem bija cerības, ka karš drīz beigsies un viss atrisināsies, tomēr tā nenotika, tādēļ arī entuziasms noplaka, iestājās pagurums, kas ir cilvēcīgi un saprotami. Amatpersona neslēpa, ka no vairākām pašvaldībām nāk signāli par grūtībām turpināt izmitināt bēgļus no Ukrainas. Arī daudzi uzņēmēji pārtraucot sadarbību bēgļu izmitināšanā. Tāpēc ministrija meklējot jaunus risinājumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, līdz šim Latvijā ir ieradušies aptuveni 32  līdz 33 tūkstoši Ukrainas bēgļu, no kuriem apmēram 12 tūkstoši ir izvietoti mitekļos ar valsts vai pašvaldību gādību, bet pārējie paši atraduši, kur apmesties.
 
Plašāka NATO kontingenta izvietošanai Latvijā nepieciešams jauns poligons, noliktavas un kazarmas, norādījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP). Līdz šim, gatavojoties samitam, NATO Militārā komiteja nāca klajā ar dažādām rekomendācijām par iespējamajiem attīstības scenārijiem. "Lielās izmaiņas" paredz vairākās valstīs, kur tas līdz šim nav noticis, izvietot NATO kaujas grupas. Baltijas valstu kontekstā būtu sperami papildu soļi, turklāt situācija katrā no trim Baltijas valstīm atšķiras. Latvija vēlas aktīvāku ASV līdzdalību dažādās mācībās un klātbūtnes parādīšanā. Ministrs pavēstīja, ka Latvijas ambīcija tuvākajā nākotnē ir "pārvērst esošo "bataljona+" klātbūtni Kanādas vadībā par brigādi, kas ir daudz lielāka militārā vienība ar savām spējām, ieročiem.

Un vēl

Jaunākie pētījumi liecina, ka visā Āfrikā pieaudzis žirafu skaits, kas ir negaidīta, taču visai patīkama ziņa, jo 2016. gadā tās iekļāva izmirstošo dzīvnieku sarakstā. Šogad savvaļā mītošo žirafu skaits ir par 20% lielāks nekā 2015. gadā. Žirafu populācijas palielināšanās var būt saistīta gan ar dažādiem sugas saglabāšanas pasākumiem, gan precīzākiem novērojumu datiem. Vēl nesen vides aktīvisti cēla trauksmi, jo pēdējās desmitgadēs žirafu populācija dramatiski samazinājās. Īpaši tas attiecas uz Masaju žirafēm, kuru skaits Āfrikā 30 gadu laikā saruka par 30%. Šā iemesla dēļ kopš 2014. gada 21. jūnijā svin Pasaules žirafu dienu, lai pievērstu uzmanību to skaita sarukšanai. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropā nerimst bažas par recesiju jeb lejupslīdi; Jūlija sākumā tiks izlaista jauna divu eiro monēta; un Latvijai tuvojas pirmais karstuma vilnis.

Recesijas jeb lejupslīdes riski met arvien lielāku ēnu ne tikai pār ASV, bet arī pār Eiropu. Izskanējuši pieņēmumi, ka tieši Eiropai recesijas drauds ir lielāks un tā ir neaizsargātāka. Iemesli jau bieži piesauktie – Krievijas izraisītais karš Ukrainā, cenu pieaugums īpaši enerģijai un pārtikai, kā arī joprojām klātesošās piegādes ķēžu problēmas. Gada inflācija eirozonā maijā sasniegusi rekordaugstu līmeni. Eksperti uzskata, ka recesijas riski Eiropā ir daudz augstāki nekā ASV. Arī uz Eiropas lielāko ekonomiku – Vāciju – gaidāma spēcīgāka kara Ukrainā ietekme. Itālijā šā gada sākumā jūtamais optimisms, strauji pieaugot cenām, ātri vien izplēnējis. Arī Francijā gada inflācijai maijā – mazākais kāpums Eiropas Savienībā, uzņēmumiem un mājsaimniecībām tāpat ir grūtības.
Tbilisi vakar vakarā 120 tūkstoši cilvēku piedalījās gājienā, paužot atbalstu Gruzijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES). Vispirms pie Gruzijas parlamenta ēkas notika mītiņš, bet pēc tā apmēram tūkstošiem cilvēku devās gājienā pa Tbilisi galveno ielu - Rustaveli prospektu. Mītiņa un gājiena devīze bija "Mājās uz Eiropu". Akciju atbalstīja gandrīz visas parlamentā pārstāvētās opozīcijas frakcijas, taču demonstrācijas organizatori neļāva uzstāties nevienam politiķim. Gājiens tika rīkots, jo Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā ieteica piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, bet ne Gruzijai, norādot, ka Gruzijai vēl jāveic reformas. 

ASV ar sabiedrotajām valstīm pārrunā iespējas vēl vairāk ierobežot Krievijas ienākumus no naftas pārdošanas, nosakot cenu griestus tās eksportētajai naftai, vakar vizītes laikā Kanādā pavēstīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena. Cenu griesti novērstu negatīvu ietekmi uz zemu ienākumu un attīstības valstīm, kas saskārušās ar pārtikas produktu un enerģijas cenu kāpuma sekām, piebilda Jelena.

Krievija paziņojusi, ka to nekas vairs neatturēs, ja Eiropas Savienība "nelabos situāciju ar Kaļiņingradas blokādi", atsaucoties uz "RIA Novosti", vēsta pravda.com.ua. Krievijas Federācijas padomes suverenitātes aizsardzības komisijas vadītājs Andrejs Kļimovs norādījis, ka Eiropas Savienībai ir jāizlabo situācija ar Kaļiņingradas blokādi, pretējā gadījumā Krievijai būs "brīvas rokas", lai ar jebkādiem līdzekļiem atrisinātu tranzīta jautājumu. Jau ziņots, ka Krievijas Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs piepriekš sūdzējās, ka Lietuva ir pārtraukusi laist cauru savai valstij tranzīta vilcienus ar precēm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības sankcijas.

Turpinām ziņas

Eiro zonas valstu centrālās bankas, to vidū arī Latvijas Banka, 1. jūlijā izlaidīs divu eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas "Erasmus" dibināšanas 35 gadu jubilejai. Šī gada 1. jūlijā aprit 35 gadi kopš Eiropas Komisijas programmas "Erasmus" dibināšanas. "Erasmus" ir viena no populārākajām starptautiskajām apmaiņas programmām izglītības un mācību jomā. Kopš tās dibināšanas 1987. gadā "Erasmus" programmu izmantojuši aptuveni 10 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju.

Pērkot pārtikas produktus vasaras saulgriežu, Līgo dienas un Jāņu svinībām, pirkumi jāveic pārdomāti un produkti, kas ātri bojājas, nekavējoties jānogādā vēsā vietā un jāuzglabā ražotāja norādītajā temperatūrā, atgādina Pārtikas un veterinārais dienests. Tāpat PVD aicināja uzmanību pievērst pārtikas produktu derīguma termiņam un iegādāties tos tādā daudzumā, cik var paspēt izlietot derīguma termiņa ietvaros. Iepērkoties jāraugās, kādos apstākļos pārtikas produkti uzglabājas tirdzniecības vietā un vai to iepakojums nav bojāts. Visdrošāk pārtiku ir iegādāties legālā tirdzniecības vietā.
.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vasarā norisināsies speciāli vecākajai paaudzei paredzēti Senioru rīti muzejā. Senjoru rītos nesteidzīgā atmosfērā varēs iedziļināties aktuālo izstāžu mākslas darbos un muzeja speciālista vadībā uzzināt par mākslinieka personību, sociālo fonu un mākslas kontekstu, kas ietekmējuši viņa daiļradi un izveidojuši autora rokrakstu. Uz pirmo senior rītu Nacionālajā mākslas muzejā aicina 30.jūnijā pulksten 11tos izstādē Purvītis. 


Un vēl


Iestājoties astronomiskajai vasarai, Latvijā gaidāms gada pirmais karstuma vilnis, prognozē sinoptiķi. Tuvākās dienas būs pārsvarā sausas un saulainas, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. 22.jūnijā tā vēl nepārsniegs +19..+24 grādus, Līgo dienā termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz +21..+26 grādiem, turpmāk laiks kļūs karstāks un šīs nedēļas nogalē gaidāmi gada pirmie +30 grādi. Iespējams, karstums turpināsies arī jūlija sākumā. Maksimālā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā varētu būt +33 grādi. Sākot ar 26.jūniju, pieaugs pērkona negaisa varbūtība.


Gan augsta ultravioletā starojuma dēļ, gan karstuma dēļ iedzīvotāji aicināti ievērot īpašu piesardzību, uzturoties saulē.Saulainā un karstā laika ietekmē ievērojami paaugstināsies ūdens temperatūra gan upēs un ezeros, gan jūrā. Patlaban ūdens temperatūra peldvietās pārsvarā nepārsniedz +14..+19 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

 Radio1 ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa plānotā piešķiršana Ukrainai būs ģeopolitiska atbilde; Valdība plāno atbalstu kurināmā izmaksu mazināšanai visiem iedzīvotājiem; un Pēc Līgo gaidāms šīsvasaras pirmais karstuma vilnis.

Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa plānotā piešķiršana Ukrainai būs ģeopolitiska atbilde, ka šī reģiona valstīm ir tiesības pašām lemt savu likteni, norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš atzina, ka kandidātvalsts statusa piešķiršana ceļā uz iestāšanos ES būs saistīta ar politisku solidaritāti pēc Krievijas agresijas.

Krievija jāsauc pie atbildības, ja tā turpinās bloķēt vitāli svarīgo labības eksportu no Ukrainas, vakar sacīja Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. Viņš pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Luksemburgā akcentēja, ka nav iespējams iztēloties, ka turpinās miljoniem tonnu kviešu blokāde, kamēr pārējā pasaulē cilvēki cieš badu. Tas ir īsts kara noziegums un par to Krievija jāsauc pie atbildības.

Krievijas valdība ir nolēmusi maksāt ierēdņiem divkāršu algu par braucieniem uz Krievijas okupēto Ukrainas Donbasa teritoriju, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība". Saskaņā ar šo lēmumu darba algu rubļos divkāršā apmērā saņems "federālajiem varas orgāniem pakļauto organizāciju un iestāžu darbinieki periodā, kad viņi uzturas dienesta komandējumos tā saukto Luganskas un Doņeckas tautas republiku teritorijās. Jau ziņots, ka Krievijas ierēdņi pēdējā laikā regulāri apmeklē Krievijas karaspēka okupētās Ukrainas teritorijas, īpaši Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabalos.

Lietuvas Ārlietu ministrija vakar iesniegusi Maskavas pilnvarotajam pārstāvim Sergejam Rjabokoņam notu ar skaidrojumu par Eiropas Savienības noteikto ierobežojumu ieviešanu starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju, bet Maskava brīdinājusi Lietuvu par atbildes pasākumiem. Ministrijā norādīja, ka Lietuva nav noteikusi nekādus vienpusējus, individuālus vai papildu ierobežojumus tranzītam. Lietuva konsekventi ir izpildījusi ES sankcijas, kurām ir atšķirīgi pārejas periodi un spēkā stāšanās termiņi.

Tikmēr Krievija paziņojusi, ka to nekas vairs neatturēs, ja Eiropas Savienība "nelabos situāciju ar Kaļiņingradas blokādi", atsaucoties uz "RIA Novosti", vēsta pravda.com.ua. Krievijas Federācijas padomes suverenitātes aizsardzības komisijas vadītājs Andrejs Kļimovs norādījis, ka Eiropas Savienībai ir jāizlabo situācija ar Kaļiņingradas blokādi, pretējā gadījumā Krievijai būs "brīvas rokas", lai ar jebkādiem līdzekļiem atrisinātu tranzīta jautājumu. Jau ziņots, ka Krievijas Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs piepriekš sūdzējās, ka Lietuva ir pārtraukusi laist cauru savai valstij tranzīta vilcienus ar precēm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības sankcijas.

Turpinām ziņas

Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā šā gada maijā bija 6,5%, kas salīdzinājumā ar aprīli ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Sieviešu bezdarba līmenis maijā samazinājās par 0,2 procentpunktiem – līdz 5,5%, bet vīriešu – par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,5%. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,3 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,5 procentpunktiem.

Valdība plāno jaunajā apkures sezonā daļēji segt apkures sadārdzinājumu visām mājsaimniecībām – ne tikai iedzīvotājiem ar centralizēto apkuri, bet arī tiem, kas savus mājokļus apkurina ar malku, granulām, gāzi, šķeldu un arī siltumsūkņiem. Par to koalīcijas sēdē vienojušās pie varas esošās partijas, kas kopumā dažādiem atbalsta pasākumiem plāno novirzīt 342 miljonus eiro, liecina varas partiju pārstāvju teiktais pēc koalīcijas sēdes.
 
Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas, intervijā Latvijas Televīzijai atzina iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņš sacīja, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā iebrukuma Ukrainā daudziem bija cerības, ka karš drīz beigsies un viss atrisināsies, tomēr tā nenotika, tādēļ arī entuziasms noplaka, iestājās pagurums, kas ir cilvēcīgi un saprotami. Amatpersona neslēpa, ka no vairākām pašvaldībām nāk signāli par grūtībām turpināt izmitināt bēgļus no Ukrainas. Arī daudzi uzņēmēji pārtraucot sadarbību bēgļu izmitināšanā. Tāpēc ministrija meklējot jaunus risinājumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, līdz šim Latvijā ir ieradušies aptuveni 32  līdz 33 tūkstoši Ukrainas bēgļu, no kuriem apmēram 12 tūkstoši ir izvietoti mitekļos ar valsts vai pašvaldību gādību, bet pārējie paši atraduši, kur apmesties.

Saskaņā ar pagājušās nedēļas datiem,  Jēkabpils novada pašvaldībā ir izmitināts 171 Ukrainas civiliedzīvotājs gan pašvaldības īpašumā esošajās ēkās, skolās, viesnīcās un atbalsta centros. Kopumā no atbalsta sniegšanas sākuma, Jēkabpils novadā ir reģistrēts 441 Ukrainas valsts piederīgais, kuriem dažādos laika periodos sniegts atbalsts gan izmitināšanas, gan ēdināšanas, gan nodarbinātības jautājumos.  

Un vēl

Iestājoties astronomiskajai vasarai, Latvijā gaidāms gada pirmais karstuma vilnis, prognozē sinoptiķi. Tuvākās dienas būs pārsvarā sausas un saulainas, pūtīs lēns vējš un gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies. 22.jūnijā tā vēl nepārsniegs +19..+24 grādus, Līgo dienā termometra stabiņš ēnā pakāpsies līdz +21..+26 grādiem, turpmāk laiks kļūs karstāks un šīs nedēļas nogalē gaidāmi gada pirmie +30 grādi. Iespējams, karstums turpināsies arī jūlija sākumā. Maksimālā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā varētu būt +33 grādi. Sākot ar 26.jūniju, pieaugs pērkona negaisa varbūtība.

Gan augsta ultravioletā starojuma dēļ, gan karstuma dēļ iedzīvotāji aicināti ievērot īpašu piesardzību, uzturoties saulē.
 
Saulainā un karstā laika ietekmē ievērojami paaugstināsies ūdens temperatūra gan upēs un ezeros, gan jūrā. Patlaban ūdens temperatūra peldvietās pārsvarā nepārsniedz +14..+19 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.


   

Atstājiet komentāru