2022.gada 17. augusts

Oļegs, Vineta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Pasaulei ir nepieciešams drosmīgs NATO ; Šodien Krustpils dzelzceļa stacijā notiks civilās aizsardzības mācības; un Latvenergo brīdina, ka uzņēmuma vārdā uzdarbojas krāpnieki.

NATO dalībvalstu līderi trešdien samitā Madridē pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO padarīs tās drošākas, NATO – spēcīgāku, un eiroatlantisko reģionu labāk aizsargātu, uzsver NATO valstu līderi.

Pasaulei ir nepieciešams drosmīgs NATO, lai izvairītos no reālas neveiksmes pretoties Krievijas iebrukumam.To savā uzrunā sabiedroto samitā norādīja prezidents Volodimirs Zeļenskis. Runājot ar NATO līderiem, izmantojot videosaiti, Zelenskis uzsvēra, ka viņa tiešā dalība nākamā gada samitā būtu apliecinājums "kopējai uzvarai". Taču nākamgad var būt vēl sliktāka situācija, reāla alianses neveiksme, ja Krievija būs uzbrukusi ne tikai Ukrainai, bet arī vairākām citām valstīm, iespējams, alianses dalībvalstīm, brīdināja Ukrainas prezidents.

Krievijas Ģenerālprokuratūra aicinājusi Augstāko tiesu atzīt Ukrainas pulku "Azov", kura karavīri aizstāvēja Mariupolē esošo "Azovstaļ" rūpnīcu, par teroristisku organizāciju. Krievijas Valsts dome vēlas nepieļaut sagūstīto "Azov" Ukrainas karavīru apmaiņu, vispirms tos tiesājot. Ukrainas karavīru evakuācija no "Azovstaļ" rūpnīcas tika sākta maija otrajā pusē, Ukrainas karavīrus izvedot uz Krievijas okupētajām teritorijām. Vēl jūnija sākumā tika norādīts, ka Ukrainas izlūkdienesti sazinās ar karavīriem, kas sagūstīti "Azovstaļ" rūpnīcā Mariupolē, un ka Kijiva dara visu iespējamo, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu.

Baltkrievija līdz 31.decembrim pagarinās embargo jeb aizliegumu vairāku pārtikas produktu importam no rietumvalstīm. Embargo Baltkrievija noteikusi no šā gada sākuma, atbildot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Importa aizliegums noteikts 18 preču veidiem, tajā skaitā liellopu gaļai, cūkām, cūkgaļai, virknei subproduktu, sālītai, marinētai, žāvētai vai kūpinātai gaļai, pienam un piena produktiem, desām, augļiem, dārzeņiem, izņemot stādīšanai paredzētos, konditorejas izstrādājumiem, taukiem, pārtikas miltiem no gaļas vai gaļas subproduktiem. Importa aizliegums attiecas uz precēm no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, ASV, Kanādas, Lielbritānijas,

Turpinām ziņas

Šodien pulksten 11 Krustpils dzelzceļa stacijas 21.pievedceļa teritorijā notiks kompleksās VAS “Latvijas dzelzceļš” Civilās aizsardzības mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu. Mācību laikā operatīvo dienestu transportlīdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem. Mācību mērķis ir pārbaudīt Civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai un nostiprināt sadarbību katastrofu pārvaldīšanā uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras. Iesaistīto dalībnieku uzdevums ir nodzēst izraisīto ugunsgrēku, ierobežot bīstamas kravas noplūdi no cisternas un likvidēt negadījuma sekas. Apkārtējie iedzīvotāji ir aicināti nesatraukties un izturēties ar sapratni, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija.

Vakar izglītības pārvaldēm tika izsniegti 21 tūkstotis 486 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Šogad izglītojamo sniegumos centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtisku izmaiņu nav. Matemātikā vidējais rezultāts ir 37,9 procenti, – gadu iepriekš tie bija 36,3 procenti, bet 2020. gadā – 35,4 procenti. Latviešu valodā šā gada vidējais vērtējums procentos ir 52,2 procenti, 2021. gadā – 51,3 procenti, bet 2020. gadā – 52,9 procenti. ogad, lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, izglītojamiem bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda eksāmens.

Un vēl

Iedzīvotāji aicināti uzmanīties no krāpnieciskām reklāmām, kurās, izmantojot AS "Latvenergo" logo un valsts amatpersonu vārdus, cenšas izvilināt personu datus, lai sazinātos un izkrāptu naudu, vēsta "Latvenergo" pārstāvji. Viltus reklāmas parādījušās sociālajos medijos, tajā skaitā "Facebook", "Instagram" un "Youtube". Krāpnieciskajās reklāmās tiek piedāvāta iespējas ieguldīt "Latvenergo" attīstībā, par to saņemot milzīgu peļņu, un komentāros jau atrodami ieraksti, ka pirmie ieguldītāji par dividendēm paspējuši iegādāties nekustamos īpašumus un dārgas automašīnas. Taču tie ir meli, jo vienīgais, ko krāpnieki patiesībā piedāvā, ir konta iztukšošana, uzsver "Latvenergo" pārstāvji. "Latvenergo" aicina sociālo tīklu lietotājus būt uzmanīgiem un neiekrist krāpnieku slazdos.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: NATO valstu līderi ir vienojušies izveidot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm; Latvijas hokejists pievienojas Krievijas klubam, un Aicina atsaukties donorus.

NATO valstu līderi ir vienojušies izveidot armijas brigādi katrā no Baltijas valstīm un palielināt kopējo ātrās reaģēšanas spēku apjomu līdz vairāk nekā 300 tūkstoši karavīru. Šāds lēmums oficiāli ir apstiprināts Madridē notiekošajā samitā. Arī ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis par plāniem palielināt amerikāņu karaspēka daudzumu Eiropā. Krievija rada nopietnus draudus NATO valstīm, un līdz ar to aliansei ir jāreaģē, palielinot austrumu flanga un tostarp arī Baltijas valstu aizsardzību. Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet no NATO valstu līderu sanāksmes Madridē.

Norvēģijas uzņēmumiem un valdībai pēdējās 24 stundās uzbrucis noziedzīgs prokrievisku hakeru grupējums, vakar paziņojis Norvēģijas Nacionālās drošības dienests. Hakeru grupējums atsaucies uz Krievijas ziņojumu, kurā Maskava apsūdz Norvēģiju, ka tā nav ļāvusi ar kuģi piegādāt pārtiku krievu kalnračiem Svalbārā, kas ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. "Killnet" arī draudējis NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, nodēvējot bijušo Norvēģijas premjerministru par "ienaidnieku numur viens".

Eiropas Komisija ierosinājusi aizliegt Eiropā lietot aromatizētus karsējamās tabakas produktus. Aromatizēti karsējamās tabakas izstrādājumi var būt dažādās garšās, piemēram, ar mentola, ķiršu vai vīnogu garšu, kas, pēc kritiķu domām, palīdz piesaistīt jaunākus lietotājus. Eiropas komisijas ierosinājumu tālāk apspriedīs visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Eiropas Parlaments.

Gadījums ar imunologu Jevgēniju Ņikoforenko, kuru vairākas pacientes apsūdzēja seksuālā vardarbībā, pamudinājis Veselības ministriju izstrādāt regulējumu pacientu tiesību aizsardzībai. Iecere paredz, ka katrai ārstniecības iestādei būs jāvadās pēc pacientu tiesību īstenošanas plāna, kā arī jāalgo pacientu tiesību speciālists. Tas būs cilvēks, pie kura pacients varēs nākt un izstāstīt notikušo, kā arī palīdzēs situāciju atbilstīgi risināt. Sākotnēji šie speciālisti būtu ieviešami lielākajās ārstniecības iestādēs.

Turpinām ziņas

Maira Brieža nedēļas nogalē paredzēto cīņu tiešraidē negrasās rādīt uzņēmums "TV3 Group", kas iepriekšējos gados pārraidīja boksera cīņas, noskaidrojis portāls "Sportacentrs.com". Latviju pārstāvošais bokseris Mairis Briedis sestdien Austrālijā cīnīsies pret Džeju Opetaiju. Portāls "Sportacentrs.com" uzsver, ka "TV3 Group" šādi reaģē uz Brieža izteikumiem neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Toreiz sportists sociālajā vietnē "Instagram"  izteicās, ka nenostājas nevienā pusē. Tā kā Mairis Briedis līdz šim nav ieņēmis skaidru pozīciju attiecībā pret karu, viņa cīņas netiks pārraidītas, kamēr viņa nostāja nebūs skaidra un atbilstoša Latvijas nostājai.

Ilggadējais Latvijas hokeja izlases pārstāvis Miks Indrašis nākamajā sezonā atgriezīsies Kontinentālās hokeja līgas klubā Maskavas “Spartak”, vakar paziņoja klubs. Sporta likums paredz, ka sportists tādējādi pārrāvis saikni ar Latviju. Maskavas vienība ziņo, ka abas puses vienojušās par līgumsaistībām uz vienu sezonu. Līdz ar pievienošanos "Spartak" komandai Mikam Indrašim vismaz uz pārredzamo nākotni, visticamāk, noslēgusies karjera Latvijas izlasē.

Un vēl

Pēc svētku brīvdienām, kurās notika arī vairākas smagas auto avārijas, Latvijā trūkst visu grupu asiņu. Tāpēc ārsti aicina atsaukties donorus un ziedot asinis citu dzīvības glābšanai.

Nākamās Donoru dienas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā notiks 4. un 18.jūlijā. Donorus aicina ņemt vērā, ka mainīta norises vieta – turpmāk tās norisināsies Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā, ieeja no t/c “Sedumi” puses, bijušās 1.terapijas nodaļas telpas. Donoru dienas norisināsies ierastajā laikā – no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā. 

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Krieviju; Vītolu fonds saņem 1,3 miljonu eiro anonīmu ziedojumu; un Kāds laiks gaidāms nākamnedēļ?

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis par diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp Ukrainu un Sīriju pēc Maskavas sabiedrotās Damaskas lēmuma atzīt Donbasa "tautas republiku" neatkarību. Sīrija trešdien izprovocēja Ukrainas sašutumu, kļūstot par otro valsti pēc Krievijas, kas atzinusi tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" un "Luganskas tautas republikas" "neatkarību". Sīrijas Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka drīz nodibinās diplomātiskās attiecības ar tām.

Krievijas bruņotie spēki, iespējams, plāno viltus provokācijas pie Zaporižjas atomelektrostacijas, lai apsūdzētu Ukrainas varas iestādes par neatbilstošu kodoliekārtu uzraudzīšanu, vēsta ASV bāzētā domnīca, kas analizē kara norises. Ukrainas AES uzņēmums "Energoatom" paziņoja, ka okupantu varas iestādes plāno atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmā iemest nedrošus objektus, lai izraisītu dzesēšanas mehānismu darbības traucējumus. Kremļa spēki ir sagūstījuši un spīdzinājuši atomelektrostacijas  darbiniekus, lai iegūtu viltus materiālus, kuros darbinieki atzīstas, ka izmet ieročus dzesēšanas sistēmā, lai sabotētu rūpnīcu, un vaino Ukrainas varas iestādes par sliktu izturēšanos pret AES darbiniekiem.

Eiropas Savienības līmenī tiek izskatīts jautājums par iespēju Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš informēja, ka patlaban uzturas Briselē, kur notiek sarunas ar pašvaldību organizācijām no pārējām Eiropas valstīm. Pēc Kaminska teiktā, valstis, kuras visvairāk iesaistās Ukrainas bēgļu uzņemšanā - Latvija, Igaunija, Polija - saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.

Turpinām ziņas

Vītolu fonds saņēmis 1,3 miljonus eiro lielu anonīmu ziedojumu, informēja Vītolu fonda pārstāvis. 2021. gada decembrī Vītolu fonds saņēma anonīmu testamentāro novēlējumu miljona Austrālijas dolāru jeb 650 tūkstoši eiro apmērā, tagad, pēc pusgada, no šīs pašas personas pēdējās gribas apliecinājuma saņemti vēl divi miljoni Austrālijas dolāru jeb 1,3 miljoni eiro, kas iegūti, pārdodot labdarei piederošo nekustamo īpašumu. Ziedojums palīdzēs izskolot simtiem Latvijas valsts mediķu, inženieru, skolotāju un daudzu citu profesiju pārstāvju, un tā ir lielākā bagātība, ko kāds savai tēvzemei var sniegt, atzīmēja Vītolu fondā.

Pirms mēneša pasaules plašsaziņas līdzekļos tika izplatīta ziņa, ka Krievijas armijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas pilsētā Harkivā ir iznīcināta valstī vienīgā sēklu banka. Lai arī izrādījās, ka bojā gājusi nevis visa sēklu banka, bet tikai daļa tās kolekcijas, tik un tā plašākā reģiona mērogā aktualizējies jautājums par to, kādas sekas var radīt kultūraugu sēklu krājumu iznīcināšana karadarbības skartajās teritorijās. Tiek ziņots, ka pagaidām kviešu sēklas ir drošībā, jo tās ir ievietotas arī drošības kolekcijā Svalbāras gēnu bankā, taču par citām Ukrainas lauksaimniecībā būtiskām kultūrām to nevar teikt. Ukrainas sēklu krājuma bojāeja var negatīvi ietekmēt arī citus reģionus gadījumos, kad būs jāveido jaunas šķirnes, lai pabarotu arvien augošo pasaules iedzīvotāju vajadzību pēc pārtikas.

Un vēl

Šīs nedēļas beigās Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte, nākamnedēļ gaisa temperatūra atgriezīsies normas robežās, prognozē sinoptiķi. Vēl sestdien valsts centrālajā un austrumu daļā gaidāms karstums līdz +32 grādiem, svētdien un pirmdien gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +23..+28 grādus, nākamās nedēļas otrajā pusē maksimālā temperatūra pazemināsies līdz +19..+24 grādiem.

Līdz sestdienas, 2.jūlija, priekšpusdienai lietus un pērkona negaiss iespējams galvenokārt tikai Kurzemē, sestdienas pēcpusdienā un naktī uz svētdienu arī pārējā Latvijā, svētdien - tikai valsts austrumos. Nākamnedēļ brīžiem gaidāms lietus un pērkona negaiss, vietām līs stipri.

Minimālā gaisa temperatūra naktīs nākamnedēļ nav gaidāma zemāka par +8 grādiem, siltākajās naktīs vietām - galvenokārt piekrastē - tā nenoslīdēs zem +17 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība lems par 69 padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu; No jūlija strādājošiem pensionāriem pensijas izmaksa netiks pārtraukta; un Cik gados latvijas iedžīvotāji vēlētos doties pensijā?

Eksperti valdībai piedāvās sarakstu ar 69 potenciāli demontējamiem padomju režīmu slavinošiem objektiem. Kopumā komisija apsekoja 162 objektus, vērtējot, vai šie objekti atbilst likumā noteiktajam un ir demontējami. Apsekošanas rezultātā konstatēts, ka daļa objektu ir jau demontēti, daļai nav ideoloģiskās, padomju okupācijas varu un armiju slavināšanas slodzes vai arī tie atrodas apbedījumu vietās. Līdz ar to valdībai tiks iesniegts saraksts ar 69 objektiem, par kuru demontēšanu tai būs jālemj. Ņemot vērā, ka jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā, kopā demontējami būtu 70 pieminekļi.

Jēkabpils novada pašvaldība plāno nākamnedēļ Brāļu kapos Varoņu ielā pārapbedīt virsnieku mirstīgās atliekas no demontētā memoriāla Rīgas ielā.  Sarunā ar Radio1 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, citēju: “gribētos to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau šonedēļ, piemēram, piektdien, taču, visticamāk, nepagūsim paveikt visus sagatavošanās darbus, tāpēc droši vien pārapbedīšana notiks nākamnedēļ”. Citāta beigas. Raivis Ragainis piebilda, ka pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers ir ticies ar biedrības “Pamjatj” vadītāju Lidiju Anosovu un vienojušies par pārapbedīšanas vietu Brāļu kapos. Uz pārapbedīšanu ielūgums tikšot nosūtīts Ārlietu ministrijai un Krievijas vēstniecībai Latvijā, kā arī medijiem. Uz pārapbedīšanu tiks aicināts arī mācītājs.

Eiropas Savienības līmenī tiek izskatīts jautājums par iespēju Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis informē, ka patlaban Briselē notiek sarunas ar pašvaldību organizācijām no pārējām Eiropas valstīm. Pēc Kaminska teiktā, valstis, kuras visvairāk iesaistās Ukrainas bēgļu uzņemšanā - Latvija, Igaunija, Polija - saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja par karaspēka izvešanu no lielu simbolisku nozīmi ieguvušās Čūsku salas, kur karadarbības sākumā Ukrainas aizstāvji atteicās pakļauties iebrucējiem. Vēlāk gan nelielā sala nonāca Krievijas kontrolē, bet Ukrainas spēki mēģināja to atkarot. Ukrainas bruņotie spēki vēsta, ka Krievijas atkāpšanās no Čūsku salas notikusi sekmīgas ukraiņu īstenotās operācijas rezultātā.

Turpinām ziņas

No 1.jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Tāpat no 1.jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Valdības plānotie atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, lai kompensētu izdevumus augstas inflācijas apstākļos un nākamajā apkures sezonā, ir drīzāk universāli, nevis precīzi mērķēti. Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus, lai izvairītos no ekonomikas izaugsmes bremzēšanas. 

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Patlaban inflācijas jeb visspārējā cenu pieauguma prognozes ir augstākās Eiropas Savienības vēsturē. Šogad inflācija Eiropas Savienībā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto – 3,9%, bet eirozonā – 6,1%.

Un vēl

Ja būtu iespēja izvēlēties, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties ātrāk, nekā tas šobrīd Latvijā paredzēts, noskaidrots bankas Citadele veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022.gada jūnijā.  Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairums jeb 57% pensijā vēlētos doties 51–60 gadu vecumā. Šī atbilde vispievilcīgākā šķitusi arī Lietuvā un Igaunijā, kur šādu pensionēšanās vecumu labprāt izvēlētos, attiecīgi, 51% un 55% sabiedrības, un interesanti, ka visās trīs valstīs visaktīvāk šo vecuma posmu kā vēlamo pensijas vecumam izcēlušas sievietes. Tikmēr Lietuvā vīrieši pensijā var doties sasnieguši 64 gadus un četrus mēnešus, kamēr sievietes – pēc 63 gadiem un astoņiem mēnešiem.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Valdība lems par 69 padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu; latvijas hokejists pievienojas Krievijas klubam; un Aicina donorus ziedot asinis.

NATO dalībvalstu līderi trešdien samitā Madridē pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO padarīs tās drošākas, NATO – spēcīgāku, un eiroatlantisko reģionu labāk aizsargātu, uzsver NATO valstu līderi.

Eiropas Komisija ierosinājusi aizliegt Eiropā lietot aromatizētus karsējamās tabakas produktus. Aromatizēti karsējamās tabakas izstrādājumi var būt dažādās garšās, piemēram, ar mentola, ķiršu vai vīnogu garšu, kas, pēc kritiķu domām, palīdz piesaistīt jaunākus lietotājus. Eiropas komisijas ierosinājumu tālāk apspriedīs visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Eiropas Parlaments.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis par diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp Ukrainu un Sīriju pēc Maskavas sabiedrotās Damaskas lēmuma atzīt Donbasa "tautas republiku" neatkarību. Sīrija trešdien izprovocēja Ukrainas sašutumu, kļūstot par otro valsti pēc Krievijas, kas atzinusi tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" un "Luganskas tautas republikas" "neatkarību". Sīrijas Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka drīz nodibinās diplomātiskās attiecības ar tām.

Eksperti valdībai piedāvās sarakstu ar 69 potenciāli demontējamiem padomju režīmu slavinošiem objektiem. Kopumā komisija apsekoja 162 objektus, vērtējot, vai šie objekti atbilst likumā noteiktajam un ir demontējami. Apsekošanas rezultātā konstatēts, ka daļa objektu ir jau demontēti, daļai nav ideoloģiskās, padomju okupācijas varu un armiju slavināšanas slodzes vai arī tie atrodas apbedījumu vietās. Līdz ar to valdībai tiks iesniegts saraksts ar 69 objektiem, par kuru demontēšanu tai būs jālemj. Ņemot vērā, ka jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā, kopā demontējami būtu 70 pieminekļi.

Jēkabpils novada pašvaldība plāno nākamnedēļ Brāļu kapos Varoņu ielā pārapbedīt virsnieku mirstīgās atliekas no demontētā memoriāla Rīgas ielā.  Sarunā ar Radio1 Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, citēju: “gribētos to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau šonedēļ, piemēram, piektdien, taču, visticamāk, nepagūsim paveikt visus sagatavošanās darbus, tāpēc droši vien pārapbedīšana notiks nākamnedēļ”. Citāta beigas. Raivis Ragainis piebilda, ka pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers ir ticies ar biedrības “Pamjatj” vadītāju Lidiju Anosovu un vienojušies par pārapbedīšanas vietu Brāļu kapos. Uz pārapbedīšanu ielūgums tikšot nosūtīts Ārlietu ministrijai un Krievijas vēstniecībai Latvijā, kā arī medijiem. Uz pārapbedīšanu tiks aicināts arī mācītājs.

Turpinām ziņas

Maira Brieža nedēļas nogalē paredzēto cīņu tiešraidē negrasās rādīt uzņēmums "TV3 Group", kas iepriekšējos gados pārraidīja boksera cīņas, noskaidrojis portāls "Sportacentrs.com". Latviju pārstāvošais bokseris Mairis Briedis sestdien Austrālijā cīnīsies pret Džeju Opetaiju. Portāls "Sportacentrs.com" uzsver, ka "TV3 Group" šādi reaģē uz Brieža izteikumiem neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Toreiz sportists sociālajā vietnē "Instagram"  izteicās, ka nenostājas nevienā pusē. Tā kā Mairis Briedis līdz šim nav ieņēmis skaidru pozīciju attiecībā pret karu, viņa cīņas netiks pārraidītas, kamēr viņa nostāja nebūs skaidra un atbilstoša Latvijas nostājai.

Ilggadējais Latvijas hokeja izlases pārstāvis Miks Indrašis nākamajā sezonā atgriezīsies Kontinentālās hokeja līgas klubā Maskavas “Spartak”, vakar paziņoja klubs. Sporta likums paredz, ka sportists tādējādi pārrāvis saikni ar Latviju. Maskavas vienība ziņo, ka abas puses vienojušās par līgumsaistībām uz vienu sezonu. Līdz ar pievienošanos "Spartak" komandai Mikam Indrašim vismaz uz pārredzamo nākotni, visticamāk, noslēgusies karjera Latvijas izlasē.

Un vēl

Pēc svētku brīvdienām, kurās notika arī vairākas smagas auto avārijas, Latvijā trūkst visu grupu asiņu. Tāpēc ārsti aicina atsaukties donorus un ziedot asinis citu dzīvības glābšanai.

Nākamās Donoru dienas Jēkabpils reģionālajā slimnīcā notiks 4. un 18.jūlijā. Donorus aicina ņemt vērā, ka mainīta norises vieta – turpmāk tās norisināsies Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā jeb poliklīnikas ēkas 1.stāvā, ieeja no t/c “Sedumi” puses, bijušās 1.terapijas nodaļas telpas. Donoru dienas norisināsies ierastajā laikā – no pulksten deviņiem līdz vieniem dienā. 


Atstājiet komentāru