2024.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.jūlijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.jūlijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties; Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu apmēram 3 tūkstoši raķešu; Stājušies spēkā grozījumi OCTA likumā; un Kādi laika apstākļi gaidāmi šonedēļ?

Pilna apjoma kara četros mēnešos Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu apmēram 3 tūkstoši raķešu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Prezidents pauda pārliecību, ka šāda Krievijas darbību nežēlība tikai uzsver to, cik pareizi bijuši partneru lēmumi par aizsardzības atbalsta piešķiršanu Ukrainai.

Tā dēvētās Doņeckas tautas republikas cietumos ieslodzīti vairāk nekā 10 tūkstoši Mariupoles iedzīvotāju, vietnē "Telegram" paziņojusi Krievijas karaspēka iznīcinātās pilsētas dome.  Ieslodzītajiem cilvēkiem gandrīz nav pieejams dzeramais ūdens un pārtika, normāla medicīniskā aprūpe un viņi tiek pakļauti dažāda veida spīdzināšanai - gan psiholoģiskai, gan fiziskai, teikts domes paziņojumā. 

Kopš pagājušās nedēļas Eiropas Savienības tirgū sākusi ieplūst Ukrainas ražotā. Sākotnēji tas sastāda 100 megavatstundas, un tikai pirmajā dienā vien valsts uzņēmums “Ukrenergo” nopelnīja ap 270 tūkstošiem eiro. Bet kopējais Ukrainas elektrības eksporta potenciāls uz Eiropu sastāda 2,5 gigavatstundas. Ja tas īstenosies, tad Ukraina varēs nopelnīt līdz 2 miljardiem eiro pēc pašreizējā kursa gadā. Elektroenerģijas pārvades jaudas tiks pieslēgtas pakāpeniski, lai ievērotu energosistēmu stabilitāti un drošību.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg". ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%. "Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tajā skaitā uzņēmumu akcijas.

Turpinām ziņas

Stājušies spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas  jeb OCTA likumā, kas paredz, ka turpmāk, slēdzot apdrošināšanas līgumu, polises pircējam būs jāsniedz sava un transportlīdzekļa īpašnieka kontaktinformācija. Šāda prasība paredzēta, lai gadījumos, kad apdrošināšanas līgums zaudēs spēku pirms tā beigu termiņa, būtu iespējams informēt transportlīdzekļa īpašnieku par OCTA polises derīguma beigām un polises pircēju par apdrošināšanas prēmijas atmaksas iespējām.

Turpinoties sausiem un saulainiem laika apstākļiem, pakāpeniski arī paaugstinās ugunsbīstamība mežos, informēja AS ”Latvijas valsts meži”. Lai arī vietām tiek novērotas pat intensīvas lietusgāzes, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Latvijas austrumu daļā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam noteicis augstu ugunsbīstamību mežā, līdz ar to jābūt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem. Būtiski ir izvairīties no jebkādas atklātas liesmas veidošanas mežā, lai neizraisītu uguns nelaimi. Pamanot  meža ugunsgrēku, nekavējoties jāziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot pa tālrunis 112.

Latvijas bokseris Mairis Briedis sestdien Austrālijas pilsētā Goldkostā piekāpās Džeijam Opetaijam, zaudējot Starptautiskās Boksa federācijas un žurnāla "The Ring" pasaules čempiona jostas. Austrālijas bokseris uzvaru izcīnīja 12 raundu cīņā ar vienbalsīgu tiesnešu lēmumu. Šis ir maira Brieža otrais zaudējums, pirmo viņš piedzīvoja 2018.gadā cīņā pret Ukrainas bokseri Oleksandru Usiku. Brieža kontā profesionāla boksera karjerā ir 28 uzvaras. Savukārt Opetaija karjerā līdz šim ir nepārspēts - 23 uzvaras.

Un vēl

Šonedēļ Latvijā pazemināsies gaisa temperatūra un brīžiem gaidāms lietus, prognozē sinoptiķi. Otrdien būs lielākoties sauss un saulains laiks, Kurzemē pūtīs brāzmains rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +20..+25 grādiem. Arī trešdien būs daudz saules, vietām īslaicīgi līs, pēcpusdienā gaidāmi +18..+23 grādi. Ceturtdiena, iespējams, būs mākoņaināka un lietaināka, lietus iespējams arī nedēļas nogalē; maksimālā gaisa temperatūra gaidāma tuvu +20 grādiem. Gaisa temperatūra pazemināsies arī naktīs, termometra stabiņš vietām noslīdēs nedaudz zem +10 grādiem.Līdz ar vēsāku laiku palielināsies ozona koncentrācija stratosfērā, tādēļ ultravioletā starojuma intensitāte nedaudz saruks. 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kritusi Ukrainas pilsēta lisičanska;  Kādi ir jaunākie partiju reitingi? Un Kāds bijis jūnijs sinoptiķu vērtējumā?

Svētdien kritusi Lisičanska – Krievijas karaspēks nedēļas nogalē okupējis gan pilsētu, gan tās apkārtni. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņo, ka pēc smagām kaujām par Lisičansku Ukrainas aizsardzības spēki bija spiesti atstāt savas pozīcijas, jo apstākļos, kad krievu okupācijas spēkiem ir vairākkārtējs pārsvars nācies atkāpties, lai saglabātu dzīvību Ukrainas aizstāvjiem. Ģenerālštāba paziņojumā teikts, lai gūtu panākumus, diemžēl, nepietiek ar dzelzs gribu un patriotismu, vajadzīgi materiāli tehniskie resursi. 

Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanizs svētdien vizītes laikā Kijivā solīja piegādāt Ukrainai bruņojumu. Kanbera sniegs Ukrainai "militāro atbalstu simt miljonu dolāru vērtībā", Albanīzs sacīja kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. 100 miljoni Austrālijas dolāru ir apmēram 65 miljoni eiro. Pēc premjera teiktā, Ukraina no Austrālijas saņems bruņutransportierus, dronus, kā arī citu bruņojumu. Zelenskis sacīja, ka Austrālija sniedz Ukrainai vērā ņemamu palīdzību, īpaši - aizsardzības palīdzību.

Pakistānas dienvidrietumos svētdien no kalnu ceļa iegāzies aizā autobuss. Gājuši boja 20 un ievainoti 12 cilvēki, kas tajā atradušies. Negadījums noticis Beludžistānas provincē. Vadītājs lietus laikā uz slidenā ceļa zaudējis kontroli pār autobusu. Amatpersonas norāda, ka šoferis pa kalnu ceļu braucis laikapstākļiem neatbilstoši lielā ātrumā. Autobuss bijis ceļā no valsts galvaspilsētas Islāmabādas uz Beludžistānas provinces galvaspilsētu Kvetu.

Turpinām ziņas

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, partiju reitingos jūnijā būtisku izmaiņu nav, vietas pirmajā trijniekā saglabājot “Jaunajai vienotībai”, Nacionālajai apvienībai un partijai “Saskaņa”, liecina jaunākais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktais pētījums. Tas liecina, ka par Jauno vienotību būtu gatavi balsot gandrīz 10% vēlētāju. Par Nacionālo apvienību balsis būtu gatavi atdot 7% balsstiesīgo, kas gan ir nedaudz mazāk nekā maijā. Popularitātes kritumu piedzīvoja arī “Saskaņa”, baudot 7% balsstiesīgo atbalstu.

Ceturtajā vietā ir partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, par ko būtu gatavi balsot 5,7% balsstiesīgo. Tālāk seko Zaļo un zemnieku savienība ar 5,5% balsstiesīgo atbalstu un “Progresīvie” ar 5,2%. Savukārt pārējās partijām vēlētāju atbalsts nepārsniedz piecu procentu robežu.  Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanas notiks šā gada oktobra pirmajā sestdienā.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem īres mājokļus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina izveidot valsts kapitālsabiedrību «Mājokļu fonda institūcija», liecina nākamās nedēļas valdības sēdei iesniegtā informācija. VARAM plāno deviņu mēnešu laikā izstrādāt Mājokļu fonda likumprojektu, savukārt pusgada laikā pēc likuma spēkā stāšanās sagatavot rīkojuma projektu “Par valsts kapitālsabiedrības “Mājokļu fonda institūcija” dibināšanu””. Atbalsta mērķis ir katrā novada centrā un valstspilsētā ārpus Rīgas plānošanas reģiona nodrošināt vismaz 120 īres dzīvokļus, bet kopumā ilgtermiņā izveidot 4 tūkstoši 80 īres dzīvokļus.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par pensiju indeksāciju pilnā apjomā visiem pensionāriem. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Baldūrs Apinis. Viņš pieteikumā norāda, ka vēlas panākt, ka pensijas tiek indeksētas pilnā apjomā visiem pensionāriem. Patlaban tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 534 eiro, bet tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 534 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – minētos 534 eiro.

Un vēl

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,9 grādi jeb 1,7 grādi virs 1991.-2020.gada vidējās jūnija temperatūras, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Līdz ar to jau piekto gadu pēc kārtas jūnijs bijis siltāks par normu, tomēr šogad vasaras pirmais mēnesis bijis par 1,2-2 grādiem vēsāks nekā iepriekšējie trīs jūniji, kas bija siltākie novērojumu vēsturē. Šā gada jūnija trešā dekāde bija pat 4,9 grādus siltāka nekā ierasts, savukārt jūnija sākumā un vidū gaisa temperatūra caurmērā bija atbilstoša normai.

Pagājušā mēneša zemākā gaisa temperatūra bija +4,3 grādi 3.jūnijā Daugavpils novērojumu stacijā, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +33,1 grāds 28.jūnijā Ventspils ostā, kas ir atkārtots Ventspils mēneša karstuma rekords. Jūnijā kopumā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā labots 27.jūnija Latvijas rekords – jaunais šī datuma karstuma rekords ir +31,7 grādi Gulbenē.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73 milimetri jeb 104% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 175,4 milimetri – bija Gulbenē, bet vismazāk lija Kolkā, kur reģistrēti 27,8 milimetri nokrišņu.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina uzvar krieviju “boršča karā”; Valsts kontrole norāda uz problēmām centrālajā vēlēšanu komisijā; un Liepājnieki jūras malā sastopas ar valzirgu.

Krievu iebrucēji nostiprinās ieņemtajā Lisičanskā un Bilohorivkā un gatavojas uzbrukumam Doņeckai Slovjanskas virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kramatorskas virzienā pretinieks veicis artilērijas sagatavošanu un forsējis Severskijdoņecu. Slovjanskas virzienā ienaidnieka vienības cenšas pārņemt savā kontrolē Bogorodični, Mazanivku un Dolinu. Kaujas turpinās.

Tiek lēsts, ka Viļņā paredzētā 2023.gada NATO samita budžets sasniegs 30 miljonus eiro. Lietuva norādījusi, ka samita izmaksas sedz uzņēmējvalsts un ka lielāko daļu līdzekļu paredzēto tēriņu segšanai administrēs Ārlietu ministrija, bet aptuveni trešdaļu - Augstāko amatpersonu apsardzes dienests, kā arī Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas. Par alianses samita norises vietu izraudzīts izstāžu un kongresu komplekss "Litexpo".

Apšaude, kas nedēļas nogalē notika vienā no Kopenhāgenas iepirkšanās centriem, nebija terorakts, šodien paziņojis Dānijas galvaspilsētas policijas priekšnieks Sērens Tomasens. Svētdienas vakarā tirdzniecības centrā "Field's" kāds vīrietis atklāja uguni uz apmeklētājiem. Apšaudē trīs cilvēki tika nogalināti, bet vēl četri guva ievainojumus. Aizturētais šāvējs ir kāds 22 gadus vecs "etniskais dānis". Tomasens norādīja, ka uzbrucējs esot šāvis pūlī bez tēmēšanas uz konkrētiem cilvēkiem. Nav lietisko pierādījumu vai liecību, kas norādītu uz teroraktu, atzina policijas priekšnieks. Viņš tomēr atteicās komentēt jebkādus citus iespējamos šāvēja motīvus.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO piektdien atzinusi boršča gatavošanas kultūru Ukrainā par apdraudētu nemateriālo kultūras mantojumu, kam nepieciešama steidzama aizsardzība. UNESCO uz šādu soli bija mudinājusi Kijiva, bet pret to iebildusi Krievija, kas arī uzskata boršču par savu nacionālo ēdienu. Maskava un Kijiva ja usen strīdējušās, vai borščs ir krievu vai tomēr ukraiņu ēdiens. Kijiva atzinīgi novērtēja UNESCO lēmumu atzīt ukraiņu boršču par aizsargājamu ēdienu. "Uzvara boršča karā ir mūsu!" vietnē "Telegram" paziņoja Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs Oleksandrs Tkačenko, piebilstot, ka Ukraina uzvarēs arī karā pret uzbrūkošo Krieviju.

Turpinām ziņas

Kapacitātes trūkuma dēļ Centrālā vēlēšanu komisija nespēj atrisināt gadiem zināmas problēmas, finanšu revīzijā par CVK gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole. Tā norāda, ka CVK ir viena no galvenajām institūcijām brīva, demokrātiska un godīga vēlēšanu procesa organizēšanā un nodrošināšanā. Līdz 14.Saeimas vēlēšanām 1.oktobrī palikuši vien trīs mēneši, bet - vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām ritēs veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl, nē, atzīst valsts kontrole, kas vērsīs Saeimas uzmanību uz šiem apstākļiem un aicinās apsvērt iestādes, kuras būtu atbildīgas par vēlēšanu politikas veidošanu un vēlētāju aktivitātes palielināšanu.

Brīvdienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi slimnīcās nogādājuši 25 cilvēkus ar pārkaršanas pazīmēm. Sestdien, kad vēl bija izteikts karstums, mediķi ārstniecības iestādēs ar pārkaršanas pazīmēm nogādāja 18 cilvēkus, savukārt svētdien, kad karstums vairs nebija tik izteikts, slimnīcās nogādāti septiņi cilvēki. Mediķi norāda, lai gan izteiktais karstums mazinās, tomēr piesardzība jāsaglabā. 

Un vēl

Šonakt ap pulksten vieniem Liepājas pludmalē vairāki jaunieši, kuri iznākuši no peldes jūrā, sastapušies ar valzirgu, šodien vēsta portāls “liepajniekiem.lv”. Dabas aizsardzības pārvalde aicina un lūdz iedzīvotājus šim dzīvniekam, ja to sastop, netuvoties, kā arī neiet tam tuvāk par 10 metriem, jo dzīvnieks ir agresīvs. Vladislavs Jefimovs, kurš dzīvnieku saticis, pastāstījis, ka ar draugiem devušies peldēt jūrā. Pamanījuši tajā kaut ko, gribējuši saprast, kas tas ir. Iznākuši ārā no peldes, pagaidījuši, līdz dzīvnieks iznācis krastā un bijuši pārsteigti, jo kaut ko tādu līdz šim nebija redzējuši.  Viņš zinājis, ka dzīvnieks ir agresīvs, bet satiktais esot uzvedies mierīgi un neesot izrādījis agresivitāti.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas bruņotie spēki jau tuvākajā laikā varētu uzsākt masveidīgu operāciju Hersonas apgabalā; Jūnijā cenas augušas visiem produktiem; un Jaunsēlpilī uz ceļa atrod senu šķēpa uzgali.

Ukrainas bruņotie spēki jau tuvākajā laikā varētu uzsākt masveidīgu operāciju Hersonas apgabala un Krievijas spēku okupētās Hersonas pilsētas atbrīvošanai. Par to ir pārliecināti vairāki militārie analītiķi, vienlaikus atzīstot, ka viss būs atkarīgs no Ukrainas armijas vadības izvēlētās stratēģijas. Savukārt Ukrainas izlūkdienesta vadītājs ir pārliecināts, ka karš Ukrainā varētu beigties nākamajā gadā.

Eiropas Investīciju banka ierosinājusi palīdzībai Ukrainas atjaunošanai izmantot finansēšanas struktūru, kas iepriekš izmantota Covid-19 pandēmijas laikā, un cer savākt investīcijām līdz 100 miljardiem eiro, liecina ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušais dokuments. Eiropas Savienības un Ukrainas trasta fonds sākotnēji saņems 20 miljardus eiro no ES valstīm un ES budžeta dotāciju, aizdevumu un garantiju veidā.

Ukrainas dalība G20 samitā, kas novembrī paredzēts Indonēzijā, būs atkarīga no militārās situācijas un no tā, vai samitā piedalīsies Krievija. Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo, kurš šogad pilda samita namatēva pienākumus, uzaicināja Ukrainu piedalīties G20 valstu sanāksmē pagājušajā nedēļā, apmeklējot Kijivu. Zelenskis apšauba daudzu valstu piedalīšanos, ja samitā plāno piedalīties arī Krievija. Ja Krievija turpinās Ukrainā izdarīt tādus kara noziegumus kā Bučas slaktiņš, Maskavai jārēķinās ar pilnīgu izolāciju, uzsvēra Zelenskis.

Krievijas valdības nespēj samaksāt privātajiem militārās rūpniecības uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas karu Ukrainā, tas mazina Krievijas spēju salabot bojātus transportlīdzekļus. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts ziņo, ka Krievijas militāro transportlīdzekļu remonta centru vadītāji uz remontu nepieņem jaunu Krievijas tehnisko aprīkojumu, jo Kremlis nav samaksājis par šo uzņēmumu iepriekš paveiktajiem darbiem.

Turpinām ziņas

Godinot holokausta upurus un uzsverot ikviena cilvēka dzīvības vērtību, šodien Rīgā notika "Dzīvo gājiens". Tas norisinājās cauri bijušā Rīgas geto ielām līdz Horālas sinagogas memoriālam. Otrajā pasaules karā Latvija zaudēja ap 70 tūkstoši ebreju, kā arī kļuva par kapavietu ebrejiem no Vācijas, Austrijas un citām valstīm.

Šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju, pārtikas produktu cenu kāpums ir bijis visās produktu kategorijās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.  Vislielākais cenu kāpums ir bijis bakalejas produktiem, dārzeņiem un piena produktiem. Centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka turpmāk ar katru dienu redzēsim aizvien jaunas pieaugošās cenas, produktu sortimenta izmaiņas un arī, visticamāk, izvēles samazināšanos. Gulbe arī prognozē, ka diez vai vēl ilgi būs pieejami 11 svaigo tomātu veidi plauktā, kā tas vēl bija jūnijā. Arī plaša produktu klāsta nodrošināšana maksā naudu. Daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai cilvēku iepirkuma ratiņi nepaliktu tukši pie "jaunajām" cenām", kur pieaugums būs mērāms reizēs, nevis tikai procentos.

Un vēl

Pagājušajā nedēļā Jēkabpils novada Jaunsēlpilī uz ceļa smiltīs atrasts šķēpa uzgalis. Visdrīzāk tas tur atvests ar smilšu kravu ceļa būves vai remonta laikā. Par atradumu ziņots vēsturniekam Jurim Tālivaldim Urtānam. Viņš atzinis, ka atrastais priekšmets ir stipri ķorodējies uzmavas šķēpa uzgalis. Spriežot pēc formas – mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša sākums, vidus. Urtāns atradējiem rosināja šķēpa uzgali nodot kādā no muzejiem, kas arī tiks izdarīts. Plašāk lasiet Radio1.lv. 

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās; Eiropa sāk saņemt Ukrainas elektroenerģiju; OCTA iegādei jauni nosacījumi; un Jēkabpils novadā atrod senu šķēpa uzgali.

Krievu iebrucēji nostiprinās ieņemtajā Lisičanskā un Bilohorivkā un gatavojas uzbrukumam Doņeckai Slovjanskas virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kramatorskas virzienā pretinieks veicis artilērijas sagatavošanu un forsējis Severskijdoņecu. Slovjanskas virzienā ienaidnieka vienības cenšas pārņemt savā kontrolē Bogorodični, Mazanivku un Dolinu. Kaujas turpinās.

Ukrainas dalība G20 samitā, kas novembrī paredzēts Indonēzijā, būs atkarīga no militārās situācijas un no tā, vai samitā piedalīsies Krievija. Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo, kurš šogad pilda samita namatēva pienākumus, uzaicināja Ukrainu piedalīties G20 valstu sanāksmē pagājušajā nedēļā, apmeklējot Kijivu. Zelenskis apšauba daudzu valstu piedalīšanos, ja samitā plāno piedalīties arī Krievija. Ja Krievija turpinās Ukrainā izdarīt tādus kara noziegumus kā Bučas slaktiņš, Maskavai jārēķinās ar pilnīgu izolāciju, uzsvēra Zelenskis.

Kopš pagājušās nedēļas Eiropas Savienības tirgū sākusi ieplūst Ukrainas ražotā elektroenerģija. Sākotnēji tas sastāda 100 megavatstundas, un tikai pirmajā dienā vien valsts uzņēmums “Ukrenergo” nopelnīja ap 270 tūkstošiem eiro. Bet kopējais Ukrainas elektrības eksporta potenciāls uz Eiropu sastāda 2,5 gigavatstundas. Ja tas īstenosies, tad Ukraina varēs nopelnīt līdz 2 miljardiem eiro pēc pašreizējā kursa gadā. Elektroenerģijas pārvades jaudas tiks pieslēgtas pakāpeniski, lai ievērotu energosistēmu stabilitāti un drošību.

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO piektdien atzinusi boršča gatavošanas kultūru Ukrainā par apdraudētu nemateriālo kultūras mantojumu, kam nepieciešama steidzama aizsardzība. UNESCO uz šādu soli bija mudinājusi Kijiva, bet pret to iebildusi Krievija, kas arī uzskata boršču par savu nacionālo ēdienu. Kijiva atzinīgi novērtēja UNESCO lēmumu atzīt ukraiņu boršču par aizsargājamu ēdienu. "Uzvara boršča karā ir mūsu!" vietnē "Telegram" paziņoja Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs Oleksandrs Tkačenko, piebilstot, ka Ukraina uzvarēs arī karā pret uzbrūkošo Krieviju.

Turpinām ziņas

Stājušies spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas  jeb OCTA likumā, kas paredz, ka turpmāk, slēdzot apdrošināšanas līgumu, polises pircējam būs jāsniedz sava un transportlīdzekļa īpašnieka kontaktinformācija. Šāda prasība paredzēta, lai gadījumos, kad apdrošināšanas līgums zaudēs spēku pirms tā beigu termiņa, būtu iespējams informēt transportlīdzekļa īpašnieku par OCTA polises derīguma beigām un polises pircēju par apdrošināšanas prēmijas atmaksas iespējām.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, partiju reitingos jūnijā būtisku izmaiņu nav, vietas pirmajā trijniekā saglabājot “Jaunajai vienotībai”, Nacionālajai apvienībai un partijai “Saskaņa”, liecina jaunākais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktais pētījums. Tas liecina, ka par Jauno vienotību būtu gatavi balsot gandrīz 10% vēlētāju. Par Nacionālo apvienību balsis būtu gatavi atdot 7% balsstiesīgo, kas gan ir nedaudz mazāk nekā maijā. Popularitātes kritumu piedzīvoja arī “Saskaņa”, baudot 7% balsstiesīgo atbalstu.

Ceturtajā vietā ir partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, par ko būtu gatavi balsot 5,7% balsstiesīgo. Tālāk seko Zaļo un zemnieku savienība ar 5,5% balsstiesīgo atbalstu un “Progresīvie” ar 5,2%. Savukārt pārējās partijām vēlētāju atbalsts nepārsniedz piecu procentu robežu.  Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanas notiks šā gada oktobra pirmajā sestdienā.

Šā gada jūnijā, salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju, pārtikas produktu cenu kāpums ir bijis visās produktu kategorijās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.  Vislielākais cenu kāpums ir bijis bakalejas produktiem, dārzeņiem un piena produktiem. Centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka turpmāk ar katru dienu redzēsim aizvien jaunas pieaugošās cenas, produktu sortimenta izmaiņas un arī, visticamāk, izvēles samazināšanos. Gulbe arī prognozē, ka diez vai vēl ilgi būs pieejami 11 svaigo tomātu veidi plauktā, kā tas vēl bija jūnijā. Arī plaša produktu klāsta nodrošināšana maksā naudu. Daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai cilvēku iepirkuma ratiņi nepaliktu tukši pie "jaunajām" cenām", kur pieaugums būs mērāms reizēs, nevis tikai procentos.

Un vēl

Pagājušajā nedēļā Jēkabpils novada Jaunsēlpilī uz ceļa smiltīs atrasts šķēpa uzgalis. Visdrīzāk tas tur atvests ar smilšu kravu ceļa būves vai remonta laikā. Par atradumu ziņots vēsturniekam Jurim Tālivaldim Urtānam. Viņš atzinis, ka atrastais priekšmets ir stipri ķorodējies uzmavas šķēpa uzgalis. Spriežot pēc formas – mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša sākums, vidus. Urtāns atradējiem rosināja šķēpa uzgali nodot kādā no muzejiem, kas arī tiks izdarīts. Plašāk lasiet Radio1.lv. 

Atstājiet komentāru