Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 5.jūlijā
- 05 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai pievienosies Ziemeļmaķedonija; Joprojām vairāk ir likvidēto nekā jaunizveidoto uzņēmumu, un Notiek triju Jēkabpils novada ūdenskrātuvju zivju izpēte.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai pievienosies Ziemeļmaķedonija. Grupai pašlaik pievienosies deviņi Ziemeļmaķedonijas bruņoto spēku karavīri, kuri iekļausies Slovēnijas aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem vadā. Līdz ar Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veidos vairāk nekā tūkstoš 700 karavīru no 11 valstīm.
Plaši plūdi pārņēmuši Jaundienvidvelsas štatu Austrālijā. Dabas stihijas dēļ savus mājokļus spiesti pamest tūkstošiem cilvēku. Pavēle un brīdinājums par evakuāciju dots 32 tūkstošiem iedzīvotāju štatā un tā administratīvajā centrā Sidnejā. Cilvēkiem arī ieteikts izvairīties no ceļošanas bez būtiska iemesla, tai skaitā ar sabiedrisko transportu. Daži ceļi jau atrodas zem ūdens, bet citi ir pakļauti pēkšņu plūdu riskam. Situācija ir smaga, jo šie reģionā ir jau ceturtie plūdi trīs mēnešu laikā.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiek milzīgas karstā ūdens tvertnes būvniecība. Tā palīdzēs nodrošināt cilvēkus ar karsto ūdeni un siltumu, kas iegūts galvenokārt no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Vācijā strauji attīstās elektroenerģijas ieguve no vēja un saules spēkstacijām, taču tām ir burtisks mīnuss. Dažbrīd rodas enerģijas pārpalikumi, bet dažkārt laika apstākļu dēļ var rasties būtisks tās deficīts. Milzīgajā tvertnē maksimuma laikā šī enerģija tiek akumulēta karsta ūdens veidā, ko vēlāk izmanto komunālajā saimniecībā. Apmēram 50 miljonus eiro vērtās iekārtas siltuma jauda būs 200 megavati, un izolētā tvertne var uzturēt ūdeni gandrīz vārīšanās temperatūrā līdz pat 13 stundām. Tornis ir 45 metrus augsts, un tā ietilpība ir apmēram 56 miljoni litru.
Šveices pilsētā Montrē sācies ikgadējais džeza festivāls. Tas tiek uzskatīts par pasaulē ietekmīgāko šī mūzikas žanra pasākumu, kurā uzstājušies daudzi leģendāri mākslinieki. Rīkotāji informē, ka pasākumā notiks vairāk nekā 350 koncerti un daudzi no tiem ir bez maksas. Plānota gan mūzikas leģendu uzstāšanās, gan jaunu mākslinieku priekšnesumi, dažādi eksperimenti un šovi. Montrē festivāls pirmo reizi notika 1967. gadā, un tā iniciators bija pilsētas tūrisma biroja direktors
Turpinām ziņas
1.jūlijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu 13. Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara un viņa sievas Ievas Bondares apsūdzībā par personu grupā veikta dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un tā izmantošanu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Šogad pirmajā pusgadā reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, kas ir par 532 uzņēmumiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā laika posmā, kā arī mazāk nekā šajā laika posmā aizpērn. Turklāt likvidēto uzņēmumu skaits turpinājis pārsniegt jaunreģistrēto - 2022.gada pirmajos sešos mēnešos likvidēti 5 tūkstoši 799 uzņēmumi, liecina LURSOFT apkopotie dati. Līdzīgi kā pērn pirmajos sešos mēnešos, arī šogad pirmajā pusgadā visbiežāk likvidēti mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi, savukārt trešajā vietā pēc likvidēto uzņēmumu skaita ierindojušies specializētie būvdarbi.
Un vēl
No šīs nedēļas Jēkabpils novada Piksteres un Viesītes ezeros, kā arī Radžu ūdenskrātuvē SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieki veiks esošo zivju resursu izpēti un novērtējumu. Šī pētījuma rezultātā tiks izstrādāti šo ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un plānota turpmākā zivju resursu papildināšana. Interesenti aicināti piedalīties izpētes procesā! Pētniekiem varēs uzdot sev interesējošus jautājumus un piedalīties izpētes procesā. Iepriekš sazināties pa tālruni 20248543.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts līdz 2,15 eiro palielinās līdzfinansējumu mazāko klasīšu brīvpusdienām; Jēkabpils pilsētas svētki iesāksies ar pasākumiem baznīcās; un Cik lielā mērā iedzīvotājus satrauc gaidāmā ziemas sezona?
Ukrainas atjaunošana ir visas demokrātiskās pasaules kopīgais uzdevums" vakar, uzrunājot starptautisku konferenci Šveicē, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukrainas atjaunošana palīdzētu veicināt mieru pasaulē. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas atjaunošana ir lielākais ieguldījums globālā miera veicināšanā, ar video zvana starpniecību uzrunājot dalībniekus konferencē, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai.
Pagājušajā nedēļā Latvijas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 23% līdz 300,51 eiro par megavatstundu. Lietuvas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 20% un tāpat kā Latvijā bija 300,51 eiro par megavatstundu. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 8% līdz 181,48 eiro par megavatstundu. Elektroenerģijas cenu atšķirību starp Igauniju un Latviju, un Lietuvu noteica pieejamās elektroenerģijas pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas samazinājums starp Igauniju un Latviju remontdarbu dēļ.
No 1. septembra vienam 1.-4.klases audzēknim brīvpusdienu izmaksas veidos 2,15 eiro dienā. Preses konferencē pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes premjera pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka partijas vienojās jaunāko klašu skolēniem palielināt finansējumu brīvpusdienām. Viņš piebilda, ka valsts atbalsta apmērs skolēnu pusdienām varētu arī augt.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pilsētas svētkus atklās 8. jūlijā ar pasākumiem baznīcās. Piektdien pulksten 17.15 ieskandinās baznīcu zvanus un pulksten sešos vakarā Jēkabpils Romas katoļu baznīcā norisināsies ekumeniskais dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma – 18.30 - baznīcā izskanēs Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas audzēkņu koncerts. Koncerti norisināsies arī pulksten 19.30 Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā un pulksten 20.30 Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
8. jūlijā norisināsies arī izzinoša pastaiga, kuras laikā aicinās ielūkoties pilsētas dievnamos. Savus stāstus atklās dievnamu altārgleznas un ikonas. Dievnamos interesentus sagaidīs to vēstures pētnieki un draudžu locekļi. Pastaigas sākums pulksten piecos pēcpusdienā pie Jēkabpils Romas katoļu baznīcas. Pastaigas laikā būs iespēja iepazīt arī Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luterisko baznīcu, Jēkabpils Pomoras jeb vecticībnieku draudzes dievnamu un Svētā Gara pareizticīgo klostera dievnamu.
Piektdienas vakarā pulksten deviņos Linda Leen tandēmā ar ģitāristu Rihardu Lībieti sniegs emocionāli dinamisku vēlvakara koncertu skaistajā Kena parkā, izpildot autormūziku, ko mākslinieki radījuši kopā un katrs savā mūzikas ceļā, tajā skaitā jaunākos sacerējumus „Uzar mani kā zemi”, „Blue Monday” un instrumentālus skaņdarbus ģitārai. Koncerts norisināsies Kena parka zaļajā zonā. Apmeklētājus aicinām ņemt līdzi plediņus, uz kuriem sēdēt un baudīt skaisto vakara atmosfēru. No pulksten astoņiem līdz vienpadsmitiem vakarā Kena parka estrādē darbosies „Lii konditorejas” pop-up kafejnīca.
Un vēl
Par rudenī un ziemā gaidāmo komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos raizējas 81,1% Latvijas iedzīvotāju, noskaidrots tirgus izpētes centra “Gemius Latvia” veiktajā aptaujā. Ziņas par rudenī gaidāmo izmaksu pieaugumu elektrības un apkures tarifu paaugstināšanās dēļ 11,1% respondentu novedušas tuvu izmisumam un 42,2% cilvēku ir ļoti satraukti. Vēl ceturtā daļa jeb 27,8% aptaujāto bažījas, vai viņiem pietiks naudas visām vajadzībām. Tādējādi cenu kāpums satrauc 81,1% no visiem aptaujātajiem. Tikai 8,3% pieļauj, ka varēs saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni, un pavisam neliela daļa – 1,9% – uzskata sevi par pietiekami turīgiem, lai par cenu kāpumu nesatrauktos.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu; Latvijas hokejists noliedz, ka spēlēs Krievijas komandā; un nedēļas nogalē norisināsies folkloras festivals Baltica.
Pagājusī nakts un otrdienas rīts Ukrainā bijuši diezgan nemierīgi, jo pēc ilgāka laika faktiski visas valsts teritorijā tika izsludināta gaisa trauksme. Zināms, ka triecieni izdarīti pa Sumu apgabalu, kurā ir cietušie. Sprādzieni naktī bija dzirdami arī Harkivā. Septiņas raķetes palaistas arī pa Dnipro, taču mērķi – dzīvojamo rajonu – sasniegusi tikai viena. Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka šajā triecienā cietušo nav.
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Aleksejs Arestovičs paudis, ka Lisičanskas pārņemšana savā kontrolē ir pēdējais lielais Krievijas panākums Ukrainā. Pēc viņa vārdiem, Ukrainas bruņoto spēku atvilkšana no Lisičanskas ļaus stabilizēt situāciju frontē, jo aizsardzības blīvums ievērojami palielināsies. Arestovičs arī izteicies, ka Lisičanskas ieņemšana Krievijas spēkiem ir maksājusi dārgi un paši pieticīgākie aprēķini liecinot, ka bojā varētu būt gājuši līdz pat 7000 iebrucēju. Šāda informācija gan būtu jāizvērtē ļoti kritiski, jo tā var tikt pārspīlēta.
Personas, kuras cieši sadarbojas ar dažādām Krievijas institūcijām un sekmē Kremļa interešu īstenošanu, no šīs sadarbības gūst arī personisku vai profesionālu labumu, atzīst Satversmes aizsardzības birojs. Bulgārijas izlūkdienestu rīcībā ir ziņas, ka daļa bulgāru žurnālistu, politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu personu saņem no Krievijas 2000 eiro mēnesī par Maskavas propagandas izplatīšanu, nedēļas nogalē paziņojusi premjerministra kancelejas vadītāja Lena Borislavova.
Polijā Beskidu kalnos pie Solina ezera atklāts trošu ceļš. Projekts ir nozīmīgs tūrisma industrijas attīstībai reģionā, un tā atklāšanas pasākumu apmeklēja arī premjerministrs Mateušs Moraveckis. Trošu ceļš izveidots apmēram 100 metru augstumā, tā garums pārsniedz pusotru kilometru, un interesenti pa to var nobraukt ar vienu no 25 vagoniņiem. Eksotiskais transporta līdzeklis ir piemērots arī cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, un tajā var pārvadāt mājdzīvniekus.
Turpinām ziņas
Pie Ministru kabineta šodien pulcējušies piketētāji, protestēja pret valdības jau pieņemto lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus un paužot atbalstu daudzveidīgu Latvijas mežu saglabāšanai. Piketa organizētāji – vides organizāciju pārstāvji – iepriekš norādīja uz jūnijā pieņemto valdības lēmumu samazināt izcērtamo koku caurmēru. Tas esot pretrunā ar valsts interesēm, jo vairos kailcirtes, apdraudēs putnus un citas radības un mazinās bioloģisko daudzveidību. Turklāt neesot pienācīgi izvērtēta ilgtermiņa ietekme uz vidi. Viens no izciršanas mērķiem – palielināt šķeldas ieguvi un energoresursu neatkarību gaidāmajā apkures sezonā. Taču paskaidrot, kā tieši apkures ražotājiem šīs izmaiņas palīdzēs, atbildīgie ministri nespēj, secināja faktu pārbaudes projekta Re:Check žurnālisti.
Lielu daļu lauku veikalu nebūtu, ja tajos netirgotu alkoholu. Šādu skumju un satraucošu ainu iezīmē gan nozares asociācijas, gan paši tirgotāji. Viņi norāda, ka laukos mazo veikalu peļņas pamatā ir alkohols. Mazo veikalu vadītāji atzīst, ka pārtiku cilvēki brauc pirkt uz pilsētu, jo tur veikalos preces ir lētākas. Tikmēr veselības sargi uztraukti un veic pētījumus, ar kādiem ierobežojumiem mazināt alkohola patēriņu. Savukārt uzņēmēji un Ekonomikas ministrija uzskata, ka jāmaina cilvēku paradumi, nevis jāierobežo tirdzniecība, kas varētu apdraudēt veikalus ārpus pilsētām. Tas iezīmē milzīgus veselības riskus, kuri jārisina ne tikai sabiedrības veselības uzraugiem, bet risinājumi alkoholisma mazināšanai jāmeklē arī kolēģiem citās nozarēs, lai alkohola patēriņu mazinātu, saglabājot arī lauku veikalus.
Pēdējās dienās Latvijas hokeja izlases uzbrucēja Mika Indraša vārds sociālajos tīklos, saistība ar viņa pievienošanos Krievijas hokeja klubam Maskavas “Spartak”, ir locīts visādi. Pēc ilgas klusēšanas beidzot pats Indrašis savā “Instagram” kontā pavēstījis, ka šī informācija nav patiesa. Citēju: “”Spartak” publiskotā informācija par manu pievienošanos šim klubam nav patiesa, manās rokās nav spēkā esošs līgums ar šo klubu! Tieši pretēji - man ir spēkā esošs līgums ar citu komandu! “Spartak” ir neapmierināts par manu atteikšanos spēlēt Krievijā, tādēļ šāda rīcība no viņu puses! Es nosodu Krievijas karu Ukrainā! Agresora valstī nespēlēšu! Esmu Latvijas patriots un savu attieksmi pret savu valsti vienmēr esmu paudis laukumā, velkot izlases kreklu deviņos Pasaules čempionātos pēc kārtas!” Citāta beigas.
Un vēl
Priekšplānā ceļot tēmu "Spēle", no 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls Baltica. Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas. Šogad ir "Baltica" 35. dzimšanas diena un folkloras kustības 40. Gadadiena.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Romas pāvests Francisks vēlas doties uz Maskavu un Kijivu; Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 15% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā; un Rakstniecei Annai Skaidrītei Gailītei iznākušas divas grāmatas.
Naktī uz 5. Jūliju Ukrainas spēki iznīcinājuši Krievijas okupantu munīcijas noliktavu Luhanskas apgabala Kadijivkā, vēsta aģentūra UNIAN. Pēc trieciena munīcija noliktavā turpinājusi sprāgt divas stundas, savukārt sociālajos tīklos atrodami foto un video. Minētā noliktava bijusi viena no galvenajām, no kuras piegādāta munīcija Popasnas, Severodoneckas, Lisičanskas un Bahmutas virzienā. Ukrainas medijos jau ziņots, ka ietekmi uz kara gaitu sāk atstāt Rietumu pakāpeniski piegādātie tālas darbības ieroči.
Romas pāvests Francisks vēlas doties uz Maskavu un Kijivu, lai mēģinātu panākt Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtraukšanu, vēsta medijs "Politico". Francisks jau vairākkārt izteicies, ka apmeklēs Krieviju, lai runātu par mieru, ja Krievijas presidents Vladimirs Putins izrādīs interesi. Savukārt par došanos uz Ukrainu pāvests līdz šim nebija runājis. Jau ziņots, ka Francisks vairākkārt kritizējis Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet arī izteicis dažas pretrunīgas piezīmes un atteicies nosodīt Putinu, saucot viņu vārdā. Jau ziņots, ka Pāvests Francisks jūnijā uzslavējis ukraiņu drosmi, aizstāvot sevi no Krievijas agresijas, taču pieļāvis, ka šo karu , iespējams, "izprovocējusi" NATO.
Itālija sausuma dēļ ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli piecos ziemeļu reģionos, raksta britu raidsabiedrība BBC. Emīlijai-Romanjai, Friuli-Venēcijai-Džūlijai, Lombardijai, Pjemontai un Veneto tiks piešķirti 36,5 miljoni eiro, lai novērstu ūdens trūkumu. Saskaņā ar lauksaimniecības arodbiedrības "Coldiretti" datiem, sausums apdraud vairāk nekā 30% Itālijas lauksaimniecības produkcijas. Vairākas pašvaldības jau izsludinājušas ūdens normēšanu. Neparasti karstais laiks un zemais nokrišņu daudzums ziemā un pavasarī ir pastiprinājis ūdens trūkumu Itālijas ziemeļos.
Turpinām ziņas
Mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir par 15% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, liecina dati Veselības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ar kuru šodien iepazinās valdība. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, ik gadu aptuveni 6000 iedzīvotāju nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ. No tiem aptuveni 30% nav sasnieguši 65 gadu vecumu. Sadalījumā pa reģioniem Latvijā ir vērojamas atšķirības mirstībā no ļaundabīgajiem audzējiem. Augstākais rādītājs vērojams Latgalē, kur ir 342 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ko varētu ietekmēt iedzīvotāju vecumstruktūra, tomēr, arī, standartizējot pēc vecuma, redzams, ka Latgalē ir būtiski augstāks rādītājs nekā citur Latvijā, salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju - 309. Savukārt zemākais standartizētais mirstības rādītājs ir Rīgā - 297 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas varētu būt skaidrojams ar pieejamāku veselības aprūpi - diagnostiku, ārstēšanas iespējām.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija jūnijā apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kurš taksometru pakalpojumu jomā nodarbojies ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Latvijas Radio neoficiāli iegūtā informācija liecina, ka grupējuma vadītājs ir Olaines domes deputāts no partijas „Sadarbība”. VID informē, ka noziedzīgais grupējums īstenojis nodokļu izkrāpšanas shēmu, un tā tika realizēta taksometru pakalpojumu jomā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2020. gada līdz 2022. gadam izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 600 tūkstoši eiro apmērā.
2021. gadā izmaiņas savā privātajā dzīvē piedzīvoja divi grupas "Jumprava" dalībnieki: gan Aigars Grauba, gan Aigars Krēsla izšķīrās no savām dzīvesbiedrēm. Tāpat arī grupas solists Aigars Grāvers jau četrus gadus ir šķīries un dzīvoja viens. Tomēr tagad visi trīs Aigari lēmuši par labu kopdzīvei. Tas skan neierasti, bet tieši tā - visi "metuši savus kauliņus" kopā un tagad dzīvo vienā mājā Raunā, šonedēļ raksta žurnāls "Kas Jauns". Oficiāli šī māja pieder Aigaram Graubam, bet šobrīd par mājas saimniekiem sevi sauc katrs no Aigariem. Kā tas noticis, nav vienotas atbildes, bet fakts paliek fakts - visi trīs vīrieši ir vienojušies par kopdzīvi privātmājā, ko dēvē par "radošo rezidenci".
Un vēl
Šovasar grāmatu apgādā Zvaigzne ABC ir iznākušas divas lasītāju iemīļotās rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes grāmatas. Romāns “Viens vienīgs elpas vilciens” ir stāstījums par kādas latviešu dzimtas likteni gandrīz gadsimta garumā. Stāsta centrā ir Leontīne – vienkārša, stipra un neordināra lauku sieviete, kura ar savas mīlestības spēku izglābj ģimeni no posta un iznīcības. Taču šis tēls nav radies autores iztēlē – tā ir rakstnieces vīramāte, kuras dzimtas stāsts iemūžināts grāmatā un fotogrāfijās. Pirmo reizi romāns tika izdots 2000. gadā, bet tagad daudzu lasītāju interese rosinājusi autori pie tā atgriezties vēlreiz. Otra grāmata - “Mīli mani!” ir sirsnīgs stāsts par dzīvniekiem mums līdzās. Rakstniece piedāvā gaišas sirsnības, humora un vienlaikus arī personiskas smeldzes cauraustu stāstu par dzīvniekiem viņas mūžā.
Jau vēstīts, ka Anna Skaidrīte Gailīte sarakstījusi divus desmitus romānu, kas iemantojuši plašu popularitāti un lasītāju atzinību, viņa ir saņēmusi vairākas nozīmīgas literārās balvas. Par nozīmīgo ieguldījumu latviešu literatūrā Anna Skaidrīte Gailīte ir apbalvota ar Atzinības krustu. Ir Jēkabpils Goda pilsone. 15. jūlijā Krustpils pilī norisināsies saruna par DZĪVI un LIKTEŅIEM saistībā ar šo divu, tik ļoti personisku grāmatu, iznākšanu. Pasākums ar ielūgumiem, par to saņemšanu aicina interesēties Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā.
Radio1 ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai pievienojas Ziemeļmaķedonija; Indrašis paziņo, ka nedosies uz Maskavu; un Šonedēļ norisināsies festivāls Baltica.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai pievienojas Ziemeļmaķedonija. Grupai pašlaik pievienojāss deviņi Ziemeļmaķedonijas bruņoto spēku karavīri, kuri iekļausies Slovēnijas aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem vadā. Līdz ar Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veidos vairāk nekā tūkstoš 700 karavīru no 11 valstīm.
Ukrainas atjaunošana ir visas demokrātiskās pasaules kopīgais uzdevums" vakar, uzrunājot starptautisku konferenci Šveicē, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukrainas atjaunošana palīdzētu veicināt mieru pasaulē. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas atjaunošana ir lielākais ieguldījums globālā miera veicināšanā, ar video zvana starpniecību uzrunājot dalībniekus konferencē, kas bija veltīta Ukrainas atjaunošanai.
Savukārt Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Aleksejs Arestovičs paudis, ka Lisičanskas pārņemšana savā kontrolē ir pēdējais lielais Krievijas panākums Ukrainā. Pēc viņa vārdiem, Ukrainas bruņoto spēku atvilkšana no Lisičanskas ļaus stabilizēt situāciju frontē, jo aizsardzības blīvums ievērojami palielināsies.
Romas pāvests Francisks vēlas doties uz Maskavu un Kijivu, lai mēģinātu panākt Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtraukšanu, vēsta medijs "Politico". Francisks jau vairākkārt izteicies, ka apmeklēs Krieviju, lai runātu par mieru, ja Krievijas presidents Vladimirs Putins izrādīs interesi. Savukārt par došanos uz Ukrainu pāvests līdz šim nebija runājis un šis ir pirmais piedāvājums apmeklēt kara postīto zemi.
Turpinām ziņas
Pie Ministru kabineta šodien pulcējušies piketētāji, protestēja pret valdības jau pieņemto lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus un paužot atbalstu daudzveidīgu Latvijas mežu saglabāšanai. Piketa organizētāji – vides organizāciju pārstāvji – iepriekš norādīja uz jūnijā pieņemto valdības lēmumu samazināt izcērtamo koku caurmēru. Tas esot pretrunā ar valsts interesēm, jo vairos kailcirtes, apdraudēs putnus un citas radības un mazinās bioloģisko daudzveidību. Turklāt neesot pienācīgi izvērtēta ilgtermiņa ietekme uz vidi.
No 1. septembra vienam 1.-4.klases audzēknim brīvpusdienu izmaksas veidos 2,15 eiro dienā. Preses konferencē pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes premjera pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka partijas vienojās jaunāko klašu skolēniem palielināt finansējumu brīvpusdienām. Viņš piebilda, ka valsts atbalsta apmērs skolēnu pusdienām varētu arī augt.
Liepājas autobusu parka mājaslapā publicēta informācija, ka “sakarā ar šoferu neesamību” Aizkrauklē pirmdien, 4. jūlijā netika izpildīti 54 reisi. Aizkraukles novada pašvaldība, saņemot iedzīvotāju zvanus par neizpildītiem reisiem, ir vairākkārt sazinājusies ar AS “Liepājas autobusu parks” un lūgusi nodrošināt visu līgumā paredzēto reisu izpildi, taču autobusu vadītāju trūkuma dēļ tas neesot iespējams. Pārvadātājs sola tuvākajā iespējamā laikā atrisināt šoferu trūkumu un pilnībā izpildīt uzņemtās saistības. Ja tuvākajā laikā tas netiks īstenots, pašvaldība vērsīsies Autotransporta direkcijā, pieprasot nodrošināt pasažieru pārvadājumus.
Pēdējās dienās Latvijas hokeja izlases uzbrucēja Mika Indraša vārds sociālajos tīklos, saistība ar viņa pievienošanos Krievijas hokeja klubam Maskavas “Spartak”, ir locīts visādi. Pēc ilgas klusēšanas beidzot pats Indrašis savā “Instagram” kontā pavēstījis, ka šī informācija nav patiesa, ka viņš uz Krieviju nedosies, jo viņam ir līgums ar citu komandu. Indrašis arī norādījis, ka nosoda Krievijas agresiju Ukrainā.
Un vēl
No 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls Baltica. Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas. Šogad ir "Baltica" 35. dzimšanas diena un folkloras kustības 40. Gadadiena.