Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 12.jūlijā
- 12 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina plāno izveidot "miljons karavīru lielu armiju"; Latvijas valdībai ir jāpieņem drosmīgi un tālredzīgi lēmumi attiecībā uz enerģētikas politiku; un Valsts apmaksās epidurālā anestēziju dzemdībās visām pacientēm.
Ukraina plāno izveidot "miljons karavīru lielu armiju", kas būtu aprīkota ar NATO ieročiem, lai padzītu okupantus no valsts dienvidiem, sacījis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, kura teikto citē medijs BBC. Ukraina gatavo armiju, kurā ietilptu miljons karavīru, lai pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles atgūtu valsts dienvidu teritorijas. Savā intervijā laikrakstam "The Times" Rezņikovs Lielbritānijas atbalstu slavēja kā ļoti būtisku, kas ļāvis nodrošināt pāreju no padomju laika ieročiem uz NATO standarta pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīciju.
Latvija un Zviedrija pārrunā plašākas militārās sadarbības iespējas, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš apliecināja, ka runājis ar Zviedrijas kolēģi par ciešāku valstu divpusējo sadarbību. Latvija vienlaikus ir ieinteresēta Zviedrijas karavīru klātbūtnē Latvijā. Politiķis arī apliecināja, ka Latvijai ir ieinteresēta ciešākā militārā sadarbībā ar Somiju, ar kur patlaban jau ir ļoti laba militāri industriālā sadarbība.
Tūkstošiem nopludinātu dokumentu liecina, ka ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija "Uber" slepus saņēmusi atbalstu no daudziem augsta ranga Eiropas politiķiem savos centienos sagraut Eiropas taksometru nozari. Medijiem nopludināti vairāk nekā 124 tūkstoši failu, tai skaitā 83 tūkstoši e-pastu, kā arī sarunu ieraksti par laika posmu no 2013. gada līdz 2017. gadam. Dokumenti pirmo reizi atklāj, kā "Uber", tērējot 90 miljonus dolāru gadā sabiedriskajām attiecībām un lobijiem, panācis politiķu atbalstu saviem centieniem sagraut Eiropas taksometru nozari. Savukārt "Uber" atzinis, ka agrākā uzņēmuma rīcība nesaskan ar pašreizējām vērtībām, un apgalvo, ka tagad "Uber" ir citāds uzņēmums.
Turpinām ziņas
Latvijas valdībai ir jāpieņem drosmīgi un tālredzīgi lēmumi attiecībā uz enerģētikas politiku, tiekoties ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, pauda Valsts prezidents Egils Levits. Valsts prezidents tikās ar Latvijas Bankas prezidentu, lai pārrunātu tautsaimniecības rādītājus un to prognozes. Sarunas laikā Levits un Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā šobrīd ir būtiski nepieciešamas strukturālas, paliekošas un tālredzīgas pārmaiņas par to, kādu enerģiju Latvijā izmantos nākotnē. Valsts prezidents norāda, ka, paturot prātā nacionālās intereses, enerģētikas jautājumos Latvijai ir jādomā reģionāli. Savukārt Kazāks vērsa uzmanību, ka publiskā diskusijā par energoresursu izmantošanu šobrīd uzmanība jāpievērš ne tikai jaudu palielināšanai, bet jārisina energoefektivitāte un ar to saistīti jautājumi.
Saeimā iesniegts Zaļo un zemnieku savienības un citu opozīcijas deputātu pieprasījums satiksmes ministra Tāļa Linkaita atbrīvošanai no amata. Demisijas pieprasītāji uzskata, ka ministrs nav spējis nodrošināt efektīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklos.
Jau ziņots, ka Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pagājušajā nedēļā pieprasīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita nekavējošu demisijas pieprasījumu un valsts SIA "Autotransporta direkcija" valdes darbības izvērtēšanu.
Arī partiju apvienības jaunā Vienotība valde vakar pieprasīja satiksmes ministram Tālim Linkaitam stingri vērtēt Autotransporta direkcijas vadības atbildību par krīzi sabiedriskā transporta nozarē un spēju nodrošināt sabiedrībai kvalitatīvu sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu reģionos. Par neapmierinošo situāciju sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā trešdien tiks diskutēts koalīcijas sadarbības sanāksmē.
Un vēl
No 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās ir jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete. Jau ziņots, ka šogad atsāpināšanai dzemdībās piešķirts 1,3 miljonu eiro liels finansējums, taču līdz šim to varēja saņemt pacientes, kurām ir medicīniskas indikācijas un nav kontrindikāciju. Turpmāk atsāpināšana būs valsts apmaksāts pakalpojums visām dzemdētājām.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: vairāk nekā 7 tūkstoši ukraiņu karavīru bez vēsts pazuduši; No trešdienas sāksies partiju sarakstu iesniegšana saeimas vēlēšanām; un Aicina rūpīgi izvēlēties saules paneļu licējus.
Ukrainas vadība nepublicē ziņas par cīņā pret Krievijas iebrucējiem kritušo un ievainoto ukraiņu karavīru skaitu, bet komisārs bezvēsts pazudušo cilvēku jautājumos Olehs Kotenko pirmdien atzina, ka par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti vairāk nekā 7 tūkstoši ukraiņu karavīru. Domājams, ka lielākā daļa no viņiem ir dzīvi un atrodas Krievijas gūstā. Tiek lēsts, ka Krievija saņēmusi gūstā līdz pat 6000 ukraiņu karavīru. Kotenko spriež, ka agri vai vēlu viņi tiks iekļauti karagūstekņu apmaiņas programmās un varēs atgriezties mājās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko vakar apsprieduši iespējamos kopīgos pasākumus pret Lietuvu saistībā ar, viņuprāt, nelikumīgajiem tranzīta ierobežojumiem, kas skar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu. Kremlis ziņo, ka Putins un Lukašenko apsprieduši iespējamos kopīgos pasākumus pret Lietuvas ierobežojumiem, taču tie netiek atklāti. Krievija un Eiropas Savienība risina šo jautājumu, bet Maskava pieprasa atcelt ieviestos preču tranzīta ierobežojumus.
Krievijas uz desmit dienām apturējusi gāzes piegādi uz Vāciju pa "Nord Stream" cauruļvadu. Tehniskās apkopes darbu dēļ gāzes plūsma tika apturēta pirmdien no rīta. Atjaunot to plānots 21. jūlija rītā. Vācijas amatpersonas gan raizējas, ka tas var arī nenotikt. Sodot Krieviju par agresiju Ukrainā, Vācija un citas Rietumu valstis ir piemērojušas Krievijai vairākas sankciju kārtas, tajā skaitā iesaldēts arī gāzesvada "Nord Stream 2" projekts.
Eiropas Savienībai jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktore Aija Kalnāja. Viņa norāda, ka Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās. Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Tas savukārt izraisa migrāciju, cilvēki dodas labākas dzīves meklējumos.
Jau ziņots, ka bēgļu skaits pasaulē ir pieaudzis līdz 100 miljoniem, un tas ir lielākais pārvietoto personu skaits kopš Otrā pasaules kara. ANO bēgļu lietu augstais komisārs Filipo Grandi jūnijā brīdināja, ka gadījumā, ja Krievijas izraisītās pārtikas krīzes netiks ātri atrisinātas, bēgļu skaits pārsniegs 100 miljonus. Saskaņā ar ANO datiem 27 ES dalībvalstis ir uzņēmušas 5,6 miljonus Ukrainas bēgļu.
Turpinām ziņas
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām atlikuši nepilni trīs mēneši, un no rītdienas Centrālā vēlēšanu komisija sāks pieņemt partiju deputātu kandidātu sarakstus. Interesi par dalību vēlēšanās pagaidām izrādījuši desmit politiskie spēki. Sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā ilgs no 13. jūlija līdz 2. augustam. Jau tagad vairākas partijas pieteikušās iesniegt sarakstus pirmajā to pieņemšanas dienā, lai arī tas nekādu priekšrocību pret pārējiem konkurentiem nedod. Kā ziņots, pirms četriem gadiem kandidēja 16 saraksti, šoreiz pieteikti 10, bet vēl sarakstu iesniegšanas laikā var pieteikt dalību.
Pagājušajā gadā 795 ģimenēm piešķirts audžuģimenes statuss, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2020.gadā, kad šādu statusu piešķīra 752 ģimenēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Kopumā pagājušajā gadā bija 600 audžuģimenes, kuras pie sevis uzņēmušas audžubērnus, kamēr 2020.gadā tādu ģimeņu bija 569. Savukārt 151 audžuģimenē 2021.gadā nav ievietoti bērni, bet 44 pamatotu iemeslu dēļ nevarēja uzņemt bērnus. Dati liecina, ka kopumā pagājušajā gadā audžuģimenēs dzīvoja tūkstoš 413 bērni, no kuriem vairums jeb 715 bija vecumā no četriem līdz 12 gadiem.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” ierīkots Valsts asinsdonoru centra ziedošanas punkts. Jaunais ziedošanas punkts izvietots pie galvenās ieejas stacionārā “Gaiļezers”, kur tas būs ērtāk atrodams donoriem. Līdz ar jaunā ziedošanas punkta atvēršanu asinsdonoru centrs cer donoru kustībā iesaistīt ne tikai regulāros ziedotājus, bet mudināt arī pacientu piederīgos atbalstīt nelaimē nonākušos, ziedojot asinis.
Un vēl
Šī gada laikā vairākkārt audzis mājsaimniecību skaits, kas uz savu ēku jumtiem uzstādījušas saules paneļus. Augot pieprasījumam, aug arī dažādu problēmsituāciju skaits, tāpēc gan AS “Sadales tīkls”, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt uzņēmumu, kuram grasās uzticēt pakalpojumu vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tā kā pašas iekārtas un to uzstādīšana ir ilgtermiņa ieguldījums un maksā salīdzinoši dārgi, patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina pievērst uzmanību garantijai un rūpīgi apdomāt, vai vērts pašiem privāti pasūtīt iekārtas no trešajām valstīm. Savukārt “Sadales tīkls” uzsver, ka pirms paneļu uzstādīšanas noteikti jākonsultējas ar “Sadales tīklu”, lai neapdraudētu ne sevi, ne kaimiņus.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Irāna plāno piegādāt dronus Krievijai, Paredzēts ierobežot cukura daudzumu skolēnu ēdienkartē, un Nedēļas nogalē Aknīste svinēs pilsētas svētkus.
Nobela Miera prēmijas laureāts, bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa intervijā Francijas medijiem pavēstījis, ka Krievijas radītos draudus pasaulei varētu mazināt, ja Krievija tiktu sadalīta un tajā būtu ne vairāk kā 50 miljoni iedzīvotāju. Lehs Valensa bija Polijas neatkarīgās arodbiedrību kustības “Solidaritāte” dibinātājs; viņa vadītā pretošanās kustība pagājušā gadsimta 80. gados ievadīja komunistisko režīmu sabrukumu Austrumeiropā. Viņš uzskata, ka arī mūsdienu Krievija varētu sabrukt, tāpat kā savulaik sabruka “ļaunuma impērija” PSRS. Valensa norāda, ka Krievijā dzīvo 60 tautas, kas tika pakļautas līdzīgi, kā Krievija pašlaik cenšas izdarīt ar ukraiņiem. Ir jāmudina šīs tautas sacelties.
Irāna plāno piegādāt Krievijai simtiem dronu ar kaujas ieroču spējām, lai Krievija tos izmantotu Ukrainā, paziņojis ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Viņš sacīja, ka ASV saņemtā informācija apstiprina uzskatu, ka Krievijas armijai ir grūtības uzturēt savu bruņojuma arsenālu pēc ievērojamiem zaudējumiem Ukrainā. Vēl nav skaidrs, vai Irāna jau piegādājusi Krievijai kādus no šiem droniem.
Jau ziņots, ka droni ir spēlējuši svarīgu lomu Ukrainas kara abās pusēs. Tie izmantoti gan raķešu izšaušanai no attāluma, gan nelielu bumbu nomešanai uz mērķiem, gan artilērijas spēku un sauszemes karaspēka izlūkošanai.
Ukrainā no Eiropas Savienības jau ir atgriezušies 3 miljoni ukraiņu, kas bija atstājuši dzimteni pirmajos kara mēnešos, preses konferencē Prāgā paziņoja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone. Viņa lēsa, ka vislielākais ukraiņu bēgļu skaits attiecībā pret uzņemošās valsts iedzīvotāju skaitu ieradās Čehijā. Otrajā vietā ir Polija, trešajā – Igaunija, ceturtajā – Lietuva, piektajā – Bulgārija, bet sestajā vietā – Latvija.
Ieslodzījumā esošais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pirmdien savā "Telegram" kanālā paziņojis, ka nodibinājis starptautisku organizāciju cīņai pret korupciju. Navaļnijs paziņojis, ka pirmie līdzekļi, kas tiks ieguldīti fondā, ir 50 tūkstoši eiro, kurus viņam piešķīris Eiroparlaments kā ikgadējo Saharova balvu. Viņš piebildis, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam Starptautisko Pretkorupcijas fondu neizdosies iznīcināt. Jau vēstīts, ka Navaļnija dibinātais Krievijas Pretkorupcijas fonds pirms gada tika aizliegts, pasludinot to par "ekstrēmistisku organizāciju".
Turpinām ziņas
Ideja par valsts aizsardzības dienesta izveidi ir atbalstāma, taču vēl var diskutēt par sieviešu obligātu iesaisti tajā, šodien intervijā TV3 atzina Valsts prezidents, Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis Egils Levits. Viņš atbalstot plānu par valsts aizsardzības dienesta izveidi, jo par to jau tika runāts iepriekš. Prezidents sacīja, ka var diskutēt par to, vai šis dienests būtu obligāts tikai vīriešiem vai arī sievietēm. Egils Levits iestājas par visu veinlīdzības principu un uzskata, ka arī sievietēm jābūt gatavām aizstāvēt savu valsti.
Veselības ministrija plāno noteikt pieļaujamo cukura daudzumu skolēnu pusdienu ēdienkartē - 10 līdz 25 gramus, paredz ministrijas saskaņošanai iesniegtie grozījumi noteikumos uztura normām izglītības iestāžu audzēkņiem. Saskaņošanai iesniegtie grozījumi paredz pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē atbilstoši aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem pirmsskolās un skolās. Veselības ministrija skaidro, ka norādītais cukura daudzums attiecas tikai uz izglītības iestādēs ēdienam pievienotā cukura daudzumu un neietver to cukuru, kas tiek ēdienkartē iekļauts kopā ar gatavajiem produktiem, piemēram, maizi, jogurtu, ievārījumu.
Vietvaras un zemes īpašnieki var sākt aprēķināt nākamā gada nekustamā īpašuma nodokli, jo Valsts zemes dienests publicējis prognozētās kadastrālās vērtības 2023. gadam. Ar Saeimas lēmumu kadastrālās vērtības Latvijā plānots saglabāt nemainīgas līdz pat 2025. gadam, tāpēc nekustamo īpašumu prognozētā kadastrālā vērtība ir vienāda ar spēkā esošo. Taču, ja šogad mainījušies zemes vienības vai būves raksturojošie parametri tad arī kadastrālā vērtība tiek pārrēķināta. Ar Zemes dienesta aprēķinātajām kadastrālās vērtības prognozēm var iepazīties e-pakalpojuma portālā "Kadastrs.lv".
Un vēl
Sestdien, 16. jūlijā Aknīstes estrādē tiks svinēti Aknīstes pilsētas svētki ar moto “Vasaras vidū”. Svētku diena sāksies pulksten10 ar muzikālu izrādi bērniem “Saldi krāsainais brīnums” kopā ar “Pārsteigumu karuselis”. No pulksten 11 līdz 15 darbosies piepūšamā pilsētiņa, baseins ar ūdens bumbām, disko ballīte bērniem no “Atrakcijas Sēlijā”. Pulksten 19 - pilsētas svētku vakara koncerts. Uzstāsies grupa “Līvi” ar labākajām dziesmām. Vakara noslēgumā pulksten 22 Zaļumballe ar grupu “Kristīne un Alvis”. Visi pasākumi ir bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija draud slēgt tranzītu ar Baltiju un Eiropas Savienību; Pagājušajā diennaktī atklāj gandrīz tūkstoš jaunu saslimšanas gadījumu ar Covid-19; un Kā cenu dārdzība ietekmējusi iepirkšanās paradumus?
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņojusi, ka Krievija ir pabeigusi darbu pie nepieciešamajiem pasākumiem pret Lietuvu un Eiropas Savienību kā atbildi uz Kaļiņingradas ‘’blokādi’’, un tie tiks piemēroti tuvākajās dienās. Tiek draudēts, ka tiks pilnībā aizliegta preču kustību starp visām Baltijas valstīm un Krieviju. Lai arī Krievijas diplomāti ir iepazinušies ar ES sankciju noteikumiem, ir informēti, ka tas nav tikai Lietuvas lēmums, kā arī zina - pasažieru un atļauto preču tranzīts turpinās, joprojām neapsīkst Krievijas ieņemtais naratīvs, ka tā tomēr ir tranzīta ‘’blokāde’’.
Borisa Džonsona pēctecis Lielbritānijas Konservatīvo partijas līdera un līdz ar to arī premjerministra amatā kļūs zināms 5.septembrī, pirmdienas vakarā paziņoja partija. Kandidātu oficiālā nominācija notiek šodien. Lai varētu kandidēt, pretendentam jāsaņem vismaz 20 konservatīvo parlamenta deputātu atbalsts. Pirmais toriju parlamenta deputātu balsojums notiks trešdien. Lai kvalificētos nākamajam balsojumam, kandidātam jāsaņem ne mazāk kā 30 deputātu atbalsts. Gaidāms, ka otrais deputātu balsojums notiks ceturtdien, bet turpmākie - nākamnedēļ.
Otrdien, 12.jūlijā, eiro vērtība pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai. Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā. ASV Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmes, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā. Turklāt satraukumu par eirozonas ekonomiku vairo arī iespējamā enerģētikas krīze.
Turpinām ziņas
Latvijā Covid-19 saslimstības rādītājs jeb 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pakāpies virs 400 atzīmes, kas ir augstākais punkts kopš aprīļa beigām. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 995 jauni inficēšanās gadījumi. No inficētajiem 379 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 616 ir vakcinēti. Tā kā pēc Jāņiem krasi pieaudzis ar Covid-19 inficēto skaits, epidemiologi brīdina par piesardzību – ievērot higiēnu un izvairīties no vietām, kur iespējama cilvēku pulcēšanās.
Patlaban tiek gatavoti normatīvo aktu grozījumi, kas ļautu pašvaldībām izvēlēties, vai tās nodrošina Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu 120 dienas ar zemākiem atbalsta griestiem vai arī 60 dienas ar augstākiem atbalsta griestiem. Paredzams, ka minētie grozījumi tiks apstiprināti jau šonedēļ, taču tas atkarīgs no valdības lēmuma.
Šī gada otrajā ceturksnī visās trijās Baltijas valstīs bijis būtisks pārtikas produktu cenu pieaugums, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Salīdzinot pārtikas cenas galvaspilsētu veikalos, visaugstākās tās bija Rīgā. Lauksaimniecības tirgus centra vadītāja Ingūna Gulbe informē par kuriozu, ka Latvijā audzētie gurķi Tallinā veikalā maksājuši lētāk nekā Rīgā. Viņa norādīja, ka nākotnē kā lielāko problēmu saskata nevis dārgajā pārtikā, bet zemajā pirktspējā, kas nevar pieaugt, ja neattīstās uzņēmējdarbība.
Un vēl
Inflācijas ietekmē 87% Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši iepirkšanās paradumus, liecina Finanšu institūta veiktās aptaujas dati. Aptaujā 64% respondentu norāda, ka vairāk nekā iepriekš pievērš uzmanību preces cenai un izvēlas tādas preces, kurām piemērotas atlaides vai akcijas. Nākamā populārākā stratēģija, ko piekopj 38% iedzīvotāju, ir pāreja uz lētāku zīmolu precēm un pakalpojumiem, bet 34% taupa līdzekļus, retāk dodoties uz restorāniem un kafejnīcām, mazāk izmantojot ēdienu piegādes pakalpojumus un biežāk maltītes ieturot mājās.
Tāpat, pēc aptaujas datiem, aizvien biežāk cilvēki uzņemas noteiktas lietas paveikt pašu spēkiem, nevis maksāt par to pakalpojumu sniedzējam - 30% aptaujāto norādījuši, ka paši ķērušies pie dažādiem remontdarbiem, mājas vai dārza labiekārtošanas, mazdārziņa iekopšanas. Savukārt 27% atzīst, ka iespēju robežās veido preču rezerves. Savukārt domājot par lielākiem pirkumiem, 25% iedzīvotāju norāda, ka atliek vai atceļ lielāku pirkumu iegādi tieši augsto cenu dēļ. Vienlaikus 13% respondentu atzīst, ka šobrīd aktīvi veido uzkrājumus, lai sagatavotos apkures sezonai un turpmākam cenu kāpumam.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukraina plāno izveidot "miljons karavīru lielu armiju", Valsts prezidents atbalsta sieviešu iesaistīšanu obligātajā valsts aizsardzībā; un Aknīste šonedēļ svinēs pilsētas svētkus.
Ukraina plāno izveidot "miljons karavīru lielu armiju", kas būtu aprīkota ar NATO ieročiem, lai padzītu okupantus no valsts dienvidiem, sacījis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, kura teikto citē medijs BBC. Ukraina gatavo armiju, kurā ietilptu miljons karavīru, lai pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles atgūtu valsts dienvidu teritorijas. Savā intervijā laikrakstam "The Times" Rezņikovs Lielbritānijas atbalstu slavēja kā ļoti būtisku, kas ļāvis nodrošināt pāreju no padomju laika ieročiem uz NATO standarta pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīciju.
Ukrainas vadība nepublicē ziņas par cīņā pret Krievijas iebrucējiem kritušo un ievainoto ukraiņu karavīru skaitu, bet komisārs bezvēsts pazudušo cilvēku jautājumos Olehs Kotenko pirmdien atzina, ka par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti vairāk nekā 7 tūkstoši ukraiņu karavīru. Domājams, ka lielākā daļa no viņiem ir dzīvi un atrodas Krievijas gūstā. Tiek lēsts, ka Krievija saņēmusi gūstā līdz pat 6000 ukraiņu karavīru. Kotenko spriež, ka agri vai vēlu viņi tiks iekļauti karagūstekņu apmaiņas programmās un varēs atgriezties mājās.
Irāna plāno piegādāt Krievijai simtiem dronu ar kaujas ieroču spējām, lai Krievija tos izmantotu Ukrainā, paziņojis ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Viņš sacīja, ka ASV saņemtā informācija apstiprina uzskatu, ka Krievijas armijai ir grūtības uzturēt savu bruņojuma arsenālu pēc ievērojamiem zaudējumiem Ukrainā. Vēl nav skaidrs, vai Irāna jau piegādājusi Krievijai kādus no šiem droniem.
Jau ziņots, ka droni ir spēlējuši svarīgu lomu Ukrainas kara abās pusēs. Tie izmantoti gan raķešu izšaušanai no attāluma, gan nelielu bumbu nomešanai uz mērķiem, gan artilērijas spēku un sauszemes karaspēka izlūkošanai.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņojusi, ka Krievija ir pabeigusi darbu pie nepieciešamajiem pasākumiem pret Lietuvu un Eiropas Savienību kā atbildi uz Kaļiņingradas ‘’blokādi’’, un tie tiks piemēroti tuvākajās dienās. Tiek draudēts, ka tiks pilnībā aizliegta preču kustību starp visām Baltijas valstīm un Krieviju. Lai arī Krievijas diplomāti ir iepazinušies ar ES sankciju noteikumiem, ir informēti, ka tas nav tikai Lietuvas lēmums, kā arī zina - pasažieru un atļauto preču tranzīts turpinās, joprojām neapsīkst Krievijas ieņemtais naratīvs, ka tā tomēr ir tranzīta ‘’blokāde’’.
Eiropas Savienībai jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktore Aija Kalnāja. Viņa norāda, ka Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās. Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Tas savukārt izraisa migrāciju, cilvēki dodas labākas dzīves meklējumos.
Turpinām ziņas
Ideja par valsts aizsardzības dienesta izveidi ir atbalstāma, taču vēl var diskutēt par sieviešu obligātu iesaisti tajā, šodien intervijā TV3 atzina Valsts prezidents, Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis Egils Levits. Viņš atbalstot plānu par valsts aizsardzības dienesta izveidi, jo par to jau tika runāts iepriekš. Prezidents sacīja, ka var diskutēt par to, vai šis dienests būtu obligāts tikai vīriešiem vai arī sievietēm. Egils Levits iestājas par visu veinlīdzības principu un uzskata, ka arī sievietēm jābūt gatavām aizstāvēt savu valsti.
Līdz 14. Saeimas vēlēšanām atlikuši nepilni trīs mēneši, un no rītdienas Centrālā vēlēšanu komisija sāks pieņemt partiju deputātu kandidātu sarakstus. Interesi par dalību vēlēšanās pagaidām izrādījuši desmit politiskie spēki. Sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā ilgs no 13. jūlija līdz 2. augustam. Jau tagad vairākas partijas pieteikušās iesniegt sarakstus pirmajā to pieņemšanas dienā, lai arī tas nekādu priekšrocību pret pārējiem konkurentiem nedod. Kā ziņots, pirms četriem gadiem kandidēja 16 saraksti, šoreiz pieteikti 10, bet vēl sarakstu iesniegšanas laikā var pieteikt dalību.
Latvijā Covid-19 saslimstības rādītājs jeb 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pakāpies virs 400 atzīmes, kas ir augstākais punkts kopš aprīļa beigām. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 995 jauni inficēšanās gadījumi. No inficētajiem 379 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 616 ir vakcinēti. Tā kā pēc Jāņiem krasi pieaudzis ar Covid-19 inficēto skaits, epidemiologi brīdina par piesardzību – ievērot higiēnu un izvairīties no vietām, kur iespējama cilvēku pulcēšanās.
No 1. augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās ir jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete. Jau ziņots, ka šogad atsāpināšanai dzemdībās piešķirts 1,3 miljonu eiro liels finansējums, taču līdz šim to varēja saņemt pacientes, kurām ir medicīniskas indikācijas un nav kontrindikāciju. Turpmāk atsāpināšana būs valsts apmaksāts pakalpojums visām dzemdētājām.
Un vēl
Sestdien, 16. jūlijā Aknīstes estrādē tiks svinēti Aknīstes pilsētas svētki ar moto “Vasaras vidū”. Svētku diena sāksies pulksten10 ar muzikālu izrādi bērniem “Saldi krāsainais brīnums” kopā ar “Pārsteigumu karuselis”. No pulksten 11 līdz 15 darbosies piepūšamā pilsētiņa, baseins ar ūdens bumbām, disko ballīte bērniem no “Atrakcijas Sēlijā”. Pulksten 19 - pilsētas svētku vakara koncerts. Uzstāsies grupa “Līvi” ar labākajām dziesmām. Vakara noslēgumā pulksten 22 Zaļumballe ar grupu “Kristīne un Alvis”. Visi pasākumi ir bez maksas.