Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 13.jūlijā
- 13 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienība iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā; Līdz ar noteikumu vecākiem dalīt bērna kopšanas atvaļinājumu plāno apmaksāt papildu mēnesi; un Kā klājas mazajiem ērglēniem pētījumu parauglaukumā “Murmastiene”?
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss norāda, ka ļoti lielu daļu no šīs summas - vairāk nekā 12 miljardus eiro - iesaldējušas piecas dalībvalstis, kuras viņš atteicās atklāt. Reinderss pauda cerību, ka arī pārējās ES valstis drīzumā aktīvāk ķersies pie Krievijas aktīvu iesaldēšanas.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašeno, visticamāk, turpinās piešķirt Krievijas spēkiem piekļuvi Baltkrievijas gaisa telpai, informē ASV kara pētījumu domnīca. Lukašenko ļauj Krievijas gaisa spēkiem piekļūt Baltkrievijas gaisa telpai, lai demonstrētu vismaz minimālu atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Baltkrievija šādu atbalstu var sniegt, neriskējot ar savu bruņoto spēku tiešu militāru iesaisti Putina iebrukumā Ukrainā.
Vietējiem iedzīvotājiem pietrūkst informācijas par jaunā Zalves poligona izveidi, aģentūrai LETA atzina Aizkraukles novada Zalves, Daudzeses un Sērenes pagastu iedzīvotāji un uzņēmēji. Lielākās bažas saistībā ar poligona izveidi cilvēkiem saistās ar iespējamiem aizliegumiem apmeklēt mežu ogu un sēņu laikā. Poligona teritorijā palikšot vienas no labākajām dzērveņu vietām, arī populārākās gaileņu vietas, visticamāk būšot poligona teritorijā. Kā liecina pagastā pie ziņojumu dēļiem redzamie sludinājumi, pašlaik no iedzīvotājiem Zalvē tiek uzpirktas meža zemenes un gailenes. Gailenes tiek pirktas par sešiem eiro kilogramā, bet meža zemes par astoņiem eiro kilogramā, kas esot būtisks pienesums ģimeņu budžetos.
Kā ziņots, jaunu starptautisku militāro bāzi un poligonu Latvijā plānots veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Turpinām ziņas
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem rezervētā finansējuma ietaupījums veidojas 33 miljoni 254 tūkstoši 990 eiro apmērā, liecina precizētais Veselības ministrijas aprēķins informatīvajā ziņojumā par Covid-19 rīcības scenārijiem gaidāmajam rudenim. Veselības ministrija norāda - lai nodrošinātu situācijas monitoringu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem, tai skaitā, rehabilitāciju pēc infekcijas izraisītajām sekām, gatavību ātri izvērst veselības aprūpes un vakcinācijas kapacitāti atbilstoši rudens scenārijiem, papildu šī gada otrajā pusgadā nepieciešami vēl 21 miljons 338 tūkstoši 854 eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts ieviest bērna kopšanas atvaļinājuma obligātu dalīšanu starp vecākiem. Līdzās šīm izmaiņām deputāti arī plāno par vienu mēnesi pagarināt bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu. Izmaiņas vēl jāatbalsta divos lasījumos. Šobrīd vecākiem pieejami ir 18 mēneši. Par grozījumiem Saeimas deputātiem vēl jālemj divos lasījumos.
Autotransporta direkcija par vienā mēnesī neizpildītajiem reisiem Liepājas autobusu parkam piemērojusi līgumsodu, kas atbilstoši noslēgtajam līgumam ir 500 eiro. Vienlaikus, ņemot vērā citus konstatētos līguma pārkāpumus, piemēram, konstatēto biļešu tirdzniecības noteikumu pārkāpumu, kases aparāta nelietošanu un citus pārkāpumus, pārvadātājam tiks piemēroti līgumsodi arī par tiem, bet par šiem pārkāpumiem piemēroto līgumsoda apmēru šobrīd Autotransporta direkcija nevar nosaukt.
Jau vēstīts, ka no 1. jūlija sākta pakalpojumu sniegšana atbilstoši jaunajiem līgumiem divās lotēs. SIA "Tukuma auto" nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", bet "Liepājas autobusu parks" - "Ogre, Aizkraukle" lotē, taču kompānija nespēja izpildīt visus paredzētos reisus saistībā ar šoferu trūkumu.
Un vēl
AS "Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis, veicot mazo ērgļu monitoringu pētījumu parauglaukumā "Murmastiene", vienā no mazo ērgļu ligzdām konstatēts neparasti mazs mazā ērgļa mazulis. Jaunais ērglēns ir izšķīlies aptuveni 7.jūlijā, kas ļauj aprēķināt, ka ola ir iedēta maija pēdējās dienās un jaunā ērgļa izlidošana no ligzdas ir sagaidāma tikai septembra sākumā, neilgi pirms migrācijas uzsākšanas uz ziemošanas vietām Āfrikā. Par ligzdošanas sekmēm sešos parauglaukumos, kuros Latvijas Valsts Meži veic mazo ērgļu pētījumus, tiks apkopota informācija pēc monitoringa pabeigšanas rudenī.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties; Atbalsta vienotās valūtas eiro ieviešanu Horvātijā; Iekšlietu ministrija gatavo vēl vienu primāro atbalstu bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām; un Šogad gaidāma laba medus kopējā raža.
Eiropas Savienība apstiprinājusi bloka vienotās valūtas eiro ieviešanu Horvātijā no 2023. gada 1. janvāra. Tādējādi Horvātija kļūs par eirozonas 20. dalībvalsti. Eiropas Komisija uzskata, ka Horvātija ir izpildījusi visus nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai; valsts uzņemšanu eirozonā atbalstījuši arī Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri. Oficiālais maiņas kurss būs 7,5 Horvātijas kunas pret vienu eiro.
Omikrona apakšcelms BA.5, kas strauji izplatās Eiropā un pasaulē, var izraisīt iepriekš neatklātus Covid-19 slimības simptomus, raksta The Independent. Epidemiologi atzīmē, ka omikrona apakšvariants BA.5 jau ir izraisījis jaunu infekciju vilni daudzās Eiropas valstīs, to vidū Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Portugālē un Francijā. Zinātnieki arī pamanījuši, ka omikron BA.5 apakšvariants spēj atkārtoti inficēt cilvēkus tikai dažas nedēļas pēc iepriekšējās inficēšanās. Imunologi arī uzskata, ka mutētajam koronavīrusam var būt dažādi simptomi.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs ieteicis cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un citiem, kuriem pastāv risks smagi saslimt ar Covid-19, saņemt otru balstvakcīnu pret Covid-19. Lai nodrošinātu papildu aizsardzību un samazinātu smagu saslimšanas risku, hospitalizācijas un nāves riskus, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kuri vecāki par pieciem gadiem, un viņu tuvajiem kontaktiem jāsaņem otrā balstvakcīna pret Covid-19, rekomendēja Pasaules veselības organizācijas Eiropas birojs.
Eiropas Savienības valstīs veiktā Eirobarometra aptauja liecina, ka tradicionālajiem apraides un drukātajiem medijiem, tajā skaitā to tiešsaistes platformām, iedzīvotāji uzticas vairāk nekā tiešsaistes ziņu platformām un sociālo mediju kanāliem. Galvenais ziņu avots iedzīvotājiem gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijā ir televīzija, it īpaši iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem. Nākamais iecienītākais ziņu avots – lai arī krietni mazāk populārs – ir tiešsaistes ziņu platformas. Trešajā vietā visā Eiropas Savienībā ir radio, savukārt Latvijā – sociālo mediju platformas un blogi. Latvijā radio ir ceturtais iecienītākais ziņu avots. Drukātie preses izdevumi gan ES vidēji, gan Latvijā ieņem piekto vietu.
Turpinām ziņas
Iekšlietu ministrija gatavo un šonedēļ virzīs grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par vēl vienu primāro atbalstu bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām. Izmaiņas paredzēts pieteikt apspriešanai šīsdienas koalīcijas sēdē. Pēc tam tās plānots skatīt Ministru kabinetā un tālāk arī kādā no Saeimas ārkārtas sēdēm. Grozījumi arī paredz paplašināt pašvaldības kompetences atbalsta sniegšanas jautājumos, kā arī tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizētas arī citas normas.
Noslēdzoties astotajai dokumentu iesniegšanas dienai, studētgribētāji Latvijā līdz šim vienlaikus pieteikušies vidēji piecām studiju programmām, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas veikti, balstoties portālā "Latvija.lv" pieejamajos datos. Līdz otrdienas vakaram saņemti 7 tūkstoši 29 reflektantu pieteikumi, no kuriem 4 tūkstoši 610 jeb 65,59% ir apstiprināti. Kopumā vienotajā uzņemšanas sistēmā saņemti un apstiprināti apmēram 22 tūkstoši pieteikumu dažādām studiju programmām, vienam reflektantam piesakoties un apstiprinot interesi par studijām vidēji piecās dažādās studiju programmās. Ņemot vērā, ka portālā "latvija.lv" atspoguļoti tikai apstiprinātie pieteikumi, visticamāk, kopējais pieteikumu skaits ir lielāks.
Un vēl
Maija beigas, jūnija mēnesis un arī jūlija pirmā puse bijis ļoti produktīvs laiks medus ražā, kā rezultātā kopējais medus gads būs labs. Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis norāda, ka maijs un pavasaris bijis ļoti auksts, tādēļ daudzās vietās bites bija jāpiebaro, lai tās nenomirtu badā. Tāpat viņš atzīmē, ka, salīdzinot pēc ražas apjomiem, arī pagājušais gads bijis labs. Šis gads būšot faktiski līdzīgs, pat varbūt nedaudz produktīvāks, prognozēja biškopis.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina īsteno veiksmīgus triecienus pa Krievijas spēku bāzēm; Līvānos trešā augstākā saslimstība ar koronavīrusu valstī; un Kad pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs astoņus miljardus?
Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā īstenojusi veiksmīgus triecienus pa Krievijas spēku bāzēm īslaicīgi okupētajās teritorijās. Iznīcinātas arī vairākas Krievijas munīcijas noliktavas. Tikmēr pēc Ukrainas prezidenta uzdevuma armijai atbrīvot okupētās teritorijas valsts dienvidos tiek plānots to darīt pakāpeniski, jo vienlaikus visas neesot iespējams atbrīvot. Aizvadītajā naktī Ukrainas bruņotie spēki ir iznīcinājuši kārtējās Krievijas armijas bruņojuma noliktavas okupētajās teritorijās.
Krievijas vadošais propagandists Vladimirs Solovjovs atkal ķēries pie savas iecinītās nodarbošanās – draudēt pasaulei ar karu. Pēc viņa teiktā, tūlīt sāksies Trešais pasaules karš. Viņš to paziņoja raidījuma laikā vienā no Krievijas TV kanāliem, ziņo UNIAN. Sākumā Solovjovs kritizēja pieaicinātos "ekspertus", sakot, ka viņi vienmēr kļūdās savās prognozēs. Viņaprāt, Rietumu "uzvedība" attiecībā pret Krieviju provocē Trešo pasaules karu. Viņš draudēja, ka laika atskaite vairs nav pat par sekundēm, jo "sekunžu vairs nav".
Vācijas Federālās civilās aizsardzības un katastrofu novēršanas pārvaldes prezidents Ralfs Tīzlers šodien paziņojis, ka ekstrēmo laikapstākļu dēļ atsevišķi valsts rajoni vairs nav apdzīvojami. Ar šo atzinumu viņš nācis klajā brīdī, kad aprit gads kopš postošajiem plūdiem, kas pagājušajā vasarā Reinzemē-Pfalcā un Ziemeļreinā-Vestfālenē prasīja 184 cilvēku dzīvības. Viņš mudinājis sabiedrību informēt par iespējamajām krīzēm, lai tā apzinātos, ka krīzes kļuvušas par ikdienas dzīves sastāvdaļu.
Turpinām ziņas
Otrdien Latvijā reģistrēti 908 jauni koronavīrusa gadījumi, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs. No visiem aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 364 saslimušie bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 544 bija vakcinēti. Otrdien Latvijā nav reģistrēts neviens Covid-19 izraisīts nāvess gadījums. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 24.7 %. Saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 420.3.
Jēkabpils novadā divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās reģistrēti – 77 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Tajā skaitā pirmdien – 14 gadījumi. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 192,6 saslimušie. Savukārt Līvānu novadā pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 67 saslimušie, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Līvānu novadā ir 639,4 saslimušie, kas ir trešais augstākais rādītājs valstī.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis, ka ir inficējies ar Covid-19. Kā "Twitter" min premjers, tad viņš jūtas labi, bet sekojot ārsta ieteikumam, šonedēļ darbu turpinās attālināti. Ministru prezidents atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Un vēl
ANO prognozes liecina, ka šī gada 15. novembrī pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs astoņus miljardus. Demogrāfi gan norāda, ka iedzīvotāju skaita pieauguma temps samazinās un maksimālais mūsu planētas iedzīvotāju skaits gadsimta beigās varētu būt aptuveni 10,4 miljardi. Demogrāfi arī norāda, ka pašlaik pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma temps ir zemākais kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Tas skaidrojams ar dzimstības līmeņa krišanos. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākā valsts jau ilgus gadus bijusi Ķīna, taču ANO prognozē, ka 2023. gadā šo titulu pārņems Indija. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita kritums gaidāms Austrumeiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā uz apmācībām ieradusies ukraiņu karavīru vienība, Iesniegts pirmais saraksts Saeimas vēlēšanām; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Latvijā uz apmācībām ieradusies ukraiņu karavīru vienība. Drošības apsvērumu dēļ Aizsardzības ministrija plašāku informāciju nesniedz. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks otrdien sociālajā tīklā "Twitter" ierakstījis, ka viņš ir pagodināts satikties ar Ukrainas karavīriem viņu apmācībā Latvijā. Tāpat ministrs ievietojis fotogrāfiju, kurā redzama viņa tikšanās militārajā bāzē ar aptuveni 20 ukraiņu karavīru lielu grupu.
Tiek ziņots par noziegumu Liepājā. Tur kāda sieviete izlēkusi pa logu, bet no augšas uz viņu vairākkārt šāvis Nacionālo Bruņoto spēku virsnieks, liecina liepajniekiem.lv rīcībā esošā informācija. Sieviete no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā nomirusi. Liepajniekiem.lv vēsta, ka notikuma vietā ieradās daudz policistu ar iespaidīgiem ieročiem. Rajonu aplenca. Likumsargi devās uz dzīvokli, kurā bija iespējamais šāvējs. Vainīgais izdarījis pašnāvību. Konflikts ar traģisku iznākumu norisinājies starp vīru un sievu. Valsts policijā šobrīd par notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas - noziegumi pret personas veselību. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās un izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju nesniedz.
Lauksaimniecība no darba aizsardzības viedokļa joprojām uzskatāma par vienu no bīstamākajām nozarēm nodarbināto veselībai. Lai arī šī vasara vēl tikai pusē, strādājot lauksaimniecības darbus, bojā gājuši jau vairāki cilvēki. Pēdējo divu nedēļu laikā Ludzas pusē notikuši divi traģiski gadījumi darba vietā – viens vīrietis iespiests siena vālošanas hidrauliskajā presē, otram virsū uzkritis traktors. Šogad Darba drošības inspekcijā ir izmeklēti 938 negadījumi darbā. No tiem 88 ir ar smagām sekām un 10 ir letāli gadījumi. Vēl 10 lietas ar bojāgājušajiem tiek izmeklētas. Uz visu nelaimes gadījumu statistikas fona kopējie negadījumi lauksaimniecības nozarē sastāda nepilnus 2,5% un smagie nelaimes gadījumi – 4%.
Turpinām ziņas
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā kā pirmā iesniegusi deputātu kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu programmu 14. Saeimas vēlēšanām. Pārbaudot iesniegtos dokumentus, CVK konstatējusi, ka visa nepieciešamā informācija norādīta korekti, un iesniegumu pieņēmusi. Kandidātu saraksts pieteikts visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, un tajā iekļauti 115 deputātu kandidāti – 75 vīrieši un 40 sievietes.
Astotie Dziesmu un deju svētki “Sēlija Rotā” šogad norisināsies 23.jūlijā Zvejnieklīcī. Šogad svētkos rotāsies un cildinās Sēliju kā latviešu vēsturisko zemi, jo ir pagājis gads, kopš Saeima apstiprināja likumu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Likums bija pamats kopīgas valsts politikas izveidei, lai nostiprinātu latvietības, atzītu tās daudzveidību, sekmētu latvietības tālāko attīstību un tā saglabāšanu. Blakus esošajām vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei – Sēlija ir atzīta un ieguvusi savu statusu kā vēsturiskā zeme. Svētkos pulcēsies ap 1000 tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopēju – koru dziedātāju, dejotāju, folkloras kopu, vokālo ansambļu un pūtēju orķestru dalībnieki no Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadiem.
Un vēl
Brīvdienās laiks Latvijā kļūs vēsāks un vējaināks, gaidāms arī lietus, liecina prognozes. Ceturtdien gaisa temperatūra vēl sasniegs 18...22 grādus, bet nedēļas nogalē nebūs siltāks par 15...20 grādiem, savukārt naktīs gaiss atdzisīs līdz 9...14 grādiem, svētdienas rītā vietām Vidzemē vēl par kādu grādu vēsāks. Turpmākajās dienās valdošie būs rietumu, dienvidrietumu vēji, brīžiem arī ziemeļrietumu, kas brāzmās bieži sasniegs 10–15 metrus sekundē. Ik dienu lielākajā Latvijas daļā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām ar pērkonu un krusu. Nākamnedēļ temperatūra pakāpeniski paaugstināsies.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Latvijā uz apmācībām ieradusies ukraiņu karavīru vienība; Cik daudz naudas nepieciešams Covid-19 ierobežošanai rudenī? Un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā īstenojusi veiksmīgus triecienus pa Krievijas spēku bāzēm īslaicīgi okupētajās teritorijās. Iznīcinātas arī vairākas Krievijas munīcijas noliktavas. Tikmēr pēc Ukrainas prezidenta uzdevuma armijai atbrīvot okupētās teritorijas valsts dienvidos tiek plānots to darīt pakāpeniski, jo vienlaikus visas neesot iespējams atbrīvot. Aizvadītajā naktī Ukrainas bruņotie spēki ir iznīcinājuši kārtējās Krievijas armijas bruņojuma noliktavas okupētajās teritorijās.
Latvijā uz apmācībām ieradusies ukraiņu karavīru vienība. Drošības apsvērumu dēļ Aizsardzības ministrija plašāku informāciju nesniedz. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks otrdien sociālajā tīklā "Twitter" ierakstījis, ka viņš ir pagodināts satikties ar Ukrainas karavīriem viņu apmācībā Latvijā. Tāpat ministrs ievietojis fotogrāfiju, kurā redzama viņa tikšanās militārajā bāzē ar aptuveni 20 ukraiņu karavīru lielu grupu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss norāda, ka ļoti lielu daļu no šīs summas - vairāk nekā 12 miljardus eiro - iesaldējušas piecas dalībvalstis, kuras viņš atteicās atklāt. Reinderss pauda cerību, ka arī pārējās ES valstis drīzumā aktīvāk ķersies pie Krievijas aktīvu iesaldēšanas.
Eiropas Savienība apstiprinājusi bloka vienotās valūtas eiro ieviešanu Horvātijā no 2023. gada 1. janvāra. Tādējādi Horvātija kļūs par eirozonas 20. dalībvalsti. Eiropas Komisija uzskata, ka Horvātija ir izpildījusi visus nepieciešamos kritērijus eiro ieviešanai; valsts uzņemšanu eirozonā atbalstījuši arī Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri. Oficiālais maiņas kurss būs 7,5 Horvātijas kunas pret vienu eiro.
ANO prognozes liecina, ka šī gada 15. novembrī pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs astoņus miljardus. Demogrāfi gan norāda, ka iedzīvotāju skaita pieauguma temps samazinās un maksimālais mūsu planētas iedzīvotāju skaits gadsimta beigās varētu būt aptuveni 10,4 miljardi. Demogrāfi arī norāda, ka pašlaik pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma temps ir zemākais kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Tas skaidrojams ar dzimstības līmeņa krišanos. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākā valsts jau ilgus gadus bijusi Ķīna, taču ANO prognozē, ka 2023. gadā šo titulu pārņems Indija. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita kritums gaidāms Austrumeiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā.
Turpinām ziņas
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā kā pirmā iesniegusi deputātu kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu programmu 14. Saeimas vēlēšanām. Pārbaudot iesniegtos dokumentus, CVK konstatējusi, ka visa nepieciešamā informācija norādīta korekti, un iesniegumu pieņēmusi. Kandidātu saraksts pieteikts visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, un tajā iekļauti 115 deputātu kandidāti – 75 vīrieši un 40 sievietes.
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem rezervētā finansējuma ietaupījums veidojas 33 miljoni 254 tūkstoši 990 eiro apmērā, liecina precizētais Veselības ministrijas aprēķins informatīvajā ziņojumā par Covid-19 rīcības scenārijiem gaidāmajam rudenim. Veselības ministrija norāda - lai nodrošinātu situācijas monitoringu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem, tai skaitā, rehabilitāciju pēc infekcijas izraisītajām sekām, gatavību ātri izvērst veselības aprūpes un vakcinācijas kapacitāti atbilstoši rudens scenārijiem, papildu šī gada otrajā pusgadā nepieciešami vēl 21 miljons 338 tūkstoši 854 eiro.
Iekšlietu ministrija gatavo un šonedēļ virzīs grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par vēl vienu primāro atbalstu bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām. Izmaiņas paredzēts pieteikt apspriešanai šīsdienas koalīcijas sēdē. Pēc tam tās plānots skatīt Ministru kabinetā un tālāk arī kādā no Saeimas ārkārtas sēdēm. Grozījumi arī paredz paplašināt pašvaldības kompetences atbalsta sniegšanas jautājumos, kā arī tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizētas arī citas normas.
Un vēl
Brīvdienās laiks Latvijā kļūs vēsāks un vējaināks, gaidāms arī lietus, liecina prognozes. Ceturtdien gaisa temperatūra vēl sasniegs 18...22 grādus, bet nedēļas nogalē nebūs siltāks par 15...20 grādiem, savukārt naktīs gaiss atdzisīs līdz 9...14 grādiem, svētdienas rītā vietām Vidzemē vēl par kādu grādu vēsāks. Turpmākajās dienās valdošie būs rietumu, dienvidrietumu vēji, brīžiem arī ziemeļrietumu, kas brāzmās bieži sasniegs 10–15 metrus sekundē. Ik dienu lielākajā Latvijas daļā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām ar pērkonu un krusu. Nākamnedēļ temperatūra pakāpeniski paaugstināsies.