Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 14.jūlijā
- 14 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Trešdaļa Krievijas iedzīvotāju vēlas izbeigt karu Ukrainā; Nodrošinās bērniem zobārsta pakalpojumu arī sestdienās; un Cik daudz apmeklētāju prognozē festivālam Positivus?
Krievijā ap 30% iedzīvotāju gribētu nekavējoties izbeigt karu Ukrainā, liecina pēc Krievijas prezidenta administrācijas pasūtījuma veiktas aptaujas dati, kas nonākuši neatkarīgā medija “Meduza” rīcībā. Aptauju veikusi sabiedriskās domas izpētes firma “VCIOM”, bet tās rezultāti netika publiski izpausti. Tikmēr 57% aptaujāto atbalsta kara turpināšanu, bet 13% izvairījās no konkrētas atbildes uz šo jautājumu. No aptaujas secināms, ka Krievijas lielpilsētās Maskavā un Sanktpēterburgā kara pretinieku īpatsvars ir ap 40%. Tāpat arī Putina režīma sāktais karš ir sevišķi nepopulārs Krievijas jauniešu vidū, bet lielākā daļa pensionāru to atbalsta.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paudusi viedokli, ka sarunas ar Krieviju šobrīd nav reālistisks variants. Bērboka arī noraidīja sabiedrībā zināmu un ietekmīgu vāciešu atklātā vēstulē nesen publicēto aicinājumu nekavējoties panākt pamieru un sākt sarunas. Ministre paziņoja, ka viņai nav bijis tieša kontakta ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma. Bērboka un Lavrovs pagājušajā nedēļā abi apmeklēja G20 valstu ārlietu ministru sanāksmi Bali, bet Lavrovs devās prom uzreiz pēc savas runas, neuzklausot Bērbokas atbildi.
Teroristisko uzbrukumu skaits Eiropas Savienībā ir samazinājies, taču terorisms joprojām ir drauds Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai, ziņo Eiropols. Tas ir saistīts ar karu Ukrainā un propagandas pieaugumu pandēmijas laikā. Kopējais sekmīgo, novērsto un neveiksmīgo teroristisko uzbrukumu skaits pagājušajā gadā bija 15, kas ir ievērojami mazāk par 57 uzbrukumiem 2020. gadā. Pagājušogad saistībā ar terorisma draudiem ES valstīs aizturēti 388 aizdomās turamie. Eiropola direktore Katrīna de Bolle uzsver, ka šobrīd Eiropas Savienībai ir vairāk nekā jebkad jāveicina pretterorisma pasākumi.
Turpinām ziņas
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad jūnijā atteica iekāpšanu lidmašīnās vidēji vienam no 3 tūkstoši 500 pasažieriem, jo uz lidojumu bija pārdotas vairāk biļetes nekā sēdvietu. Aviokompānijā šādas situācijas dēvē par "lidmašīnas sēdvietu konfigurācijas izmaiņām". Tā kā "airBaltic" šogad jūnijā pārvadāja 349 tūkstoši 700 pasažieru, "Delfi Bizness" aprēķini liecina, ka iekāpšana šāda iemesla dēļ atteikta apmēram 100 lidotgribētājiem. "airBaltic" skaidro, ka tajās situācijās, kad vietu trūkuma dēļ ir jāatsaka iekāpšana pasažierim, vispirms tiek meklēti brīvprātīgie, kuri gatavi lidot ar nākamo reisu, saņemt par to papildu kompensāciju. Lidsabiedrība nepieciešamības gadījumā nodrošina arī viesnīcu, transportu no un uz izmitināšanas vietu, kā arī ēdināšanu.
Turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam sestdienās būs pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi akūtos gadījumos, kad medicīniskā palīdzība ir nepieciešama pēkšņi, informē Nacionālais veselības dienests. Šādu palīdzību var saņemt Rīgā, Ogrē, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī. Akūtās zobārstniecības pakalpojumi tiek sniegti tikai gadījumos, ja bērnam ir akūtas, nepārejošas zobu sāpes, vaiga vai/un smaganu tūska vai zoba trauma, taču katra gadījuma atbilstību akūtam stāvoklim izvērtē zobārsts.
Prokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu pret kādu vīrieti par 60 tūkstoši eiro kukuļa piedāvāšanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām. Saskaņā ar apsūdzību šā gada 19. janvārī VID darbinieki kādā kriminālprocesā veica izmeklēšanas tiesneša sankcionētu kratīšanu kāda vīrieša dzīvesvietā. Apzinoties, ka kratīšanas laikā seifā tiks atrasti 243 tūkstoši 500 eiro un 11 tūkstoši ASV dolāru, vīrietis piedāvāja VID amatpersonām 60 tūkstoši eiro kukuli, lai viņa nauda netiktu fiksēta kratīšanas protokolā un izņemta. Lieta izskatīšanai nosūtīta Ekonomisko lietu tiesai.
Un vēl
Mūzikas festivāls "Positivus" Rīgā "savu stāstu" sāks no jauna, nezaudējot līdzšinējo pasākuma kvalitāti, preses konferencē izteicās "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, norādot, ka organizatori rēķinoties ar aptuveni 20 tūkstoši apmeklētājiem katrā no festivāla norises dienām. Festivāla pārcelšana uz Rīgu nesot līdzi arī cerību piesaistīt ārzemju viesus un "celt latiņu" apmeklētāju ziņā. Kā ziņots, šogad "Positivus" pirmo reizi notiks Rīgā. Festivāla koncerti un citas aktivitātes notiks Lucavsalā 15. un 16. jūlijā.
Tikmēr sociālajās vietnēs cilvēki diskutē par "Positivus Festival" lēmumu pilnu biļeti par 69 eiro prasīt arī no bērniem, tajā skaitā zīdaiņiem. Kāds ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauž sašutumu un norāda, ka šāda attieksme diskriminē jaunās ģimenes. Savukārt Ģirts Majors, komentējot festivālam raidītos pārmetumus, portālam DELFI skaidro, ka šāds lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiro vērtība trešdien pirmo reizi kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību; Koalīcija konceptuāli atbalsta priekšlikumu par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu; un Kādas izstādes skatāmas Marko Rotko centrā?
Eiro vērtība trešdien pirmo reizi kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību. Eiro kurss saruka līdz 0,99 dolāriem pēc tam, kad tika publiskoti statistikas dati, kas liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1981.gada novembra. Šādi dati ir papildu stimuls ASV Federālajai rezervju sistēmai palielināt bāzes procentlikmi, padarot dolāru mazāk pievilcīgu investoriem. Jau ziņots, ka eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai. Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.
Eiropas Komisija vakar atļāvusi Krievijai transportēt caur Eiropas Savienības teritoriju pa dzelzceļu uz un no Kaļiņingradas apgabala sankcijām pakļautās preces, bet tikai šī apgabala vajadzībām. Kā vēstīts, pēc Eiropas Savienības sankciju stāšanās spēkā Lietuva ierobežoja tērauda un melnā metāla, kā arī dažu citu sankcijām pakļauto preču grupu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu. Krievija uz to reaģēja ļoti asi, draudot ar atbildes pasākumiem Lietuvai. Taču sankcijām pakļautu militāru un divējāda izmantojuma preču un tehnoloģiju tranzīts joprojām ir pilnībā aizliegts jebkurā gadījumā neatkarīgi no transporta veida.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" vakar paziņoja, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju. ""Gazprom" neesot neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņojis "Gazprom", norādot, ka šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu.
Kā vēstīts, "Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni. Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.
Turpinām ziņas
Koalīcija konceptuāli atbalstījusi Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, par kura saturu vēl nepieciešamas diskusijas ar plašu sabiedrības iesaisti. Reizē par Valsts aizsardzības dienestu sabiedrībā ir ļoti daudz jautājumu, un Aizsardzības Ministrija turpinās izstrādāt šo ideju, lai iedzīvotāji zinātu, kā var iesaistītes Latvijas drošības stiprināšanā. Plānots, ka dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Autotransporta direkcija varēja noreaģēt daudz labāk, agrāk un kvalitatīvāk uz situāciju, kāda sabiedriskā transporta jautājumā radās Ogrē un Aizkrauklē, vakar pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš atzina, ka sabiedriskā transporta organizēšanas sistēmā ir trūkumi un ka risinājuma rašanā svarīga ir arī vietējo pašvaldību iesaistīšana, autotransporta direkcijai aktīvāk sniedzot informāciju pašvaldībām par kādām pārmaiņām sabiedriskā transporta organizēšanā. Ministrs norādīja, ka arī pats ir iesaistījies saziņā ar pašvaldībām.
Mainījušies ceļi, kā Latvijā ierodas bēgļi no Ukrainas – ne vairs no Polijas caur Lietuvu, bet no Krievijas un Baltkrievijas caur Latvijas vai Igaunijas robežpunktiem. Šie cilvēki Latvijā aizvien biežāk ierodas vien īslaicīgi. Ukrainas bēgļu izmitināšanas koordinatori Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā norādīja, arī ka aizvien vairāk ukraiņu palīdzību meklē īslaicīgai palikšanai Latvijā. Tiem, kas Latvijā plāno uzturēties mazāk nekā piecas dienas, 100 vietas atrastas arī patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Tā kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē reģistrējas tie, kas lūdz personas kodu, glābšanas dienests kopā ar pašvaldībām šobrīd izstrādā rīku, kur atsevišķi uzskaitīt tranzītā esošos un viņu vajadzības.
Un vēl
Kopš pagājušās nedēļas nogales Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāmas sešas jaunas izstādes. Jaunajā sezonā pārstāvēta glezniecība, keramika un fotogrāfija, un apmeklētājiem izstādes būs atvērtas līdz pat 16. oktobrim. Plašā retrospektīvā izstādē pirmo reizi Latvijā skatāmi Kana Haitao darbi, iepazīstinot ar vienu no zīmīgākajiem Ķīnas XX gs. 70. gadu paaudzes māksliniekiem. Marko Rotko centrā skatāmi arī Austrālijā dzimušā un šobrīd Parīzē dzīvojošā mākslinieka Entonija Vaita darbi. Savukārt izstāde Teiku kambari. XXI gadsimta Lietuvas keramika pārstāv 65 māksliniekus darbus. Tikmēr Rūda Pētersona jeb Del Ruden personālizstādē Laipni lūgti manā mīlestības dārzā skatāmas gan gleznas, gan keramika. Savukārt fotogrāfiju Marka Rotko mākslas centrā šoreiz pārstāv Eduards Kapša un norvēģu māksliniece Anja Karra.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienībā neatzīs Krievijas izsniegtās pases ukraiņiem; , Jēkabpilī. Dolomīta un Brīvības ielas apļveida kustības krustojumā top vides objekts “Lūsis”; un Ko liecina aptauja par iedzīvotāju rīcību, ja Krievija uzbruktu Latvijai?
Pēdējo 72 stundu laikā okupanti nav sasnieguši nekādu būtisku teritoriālo progresu, un viņi var zaudēt iniciatīvu, ko ieguva pēc Lisičanskas ieņemšanas, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona ziņo, ka Donbasā Krievijas spēki turpina veikt artilērijas triecienus plašā frontē, kam seko dažos apgabalos nelielu rotu un vadu lieluma vienību uzbrukumi. Ar novecojušajiem transportlīdzekļiem, ieročiem un padomju laika taktiku, ko izmanto Krievijas spēki, nevar ātri atgūt vai palielināt virzību uz priekšu, ja vien šos resursus neizmanto milzīgos apjomos, ko Krievija pašlaik nespēj, vēsta britu izlūki.
Savukārt ASV bāzētās domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi ziņo, ka Kremlis ir pavēlējis Krievijas reģioniem veidot "brīvprātīgo bataljonus", lai tie piedalītos karā Ukrainā. Šāda pavēle dota tā vietā, lai Krievijā izsludinātu daļēju vai pilnīgu mobilizāciju. Krievijas mediji ziņojuši, ka par sešu mēnešu kontraktu Krievijas armijā vīriešiem tiek piedāvāts atalgojums no 3 tūkstoši 750 līdz 6 tūkstoši ASV dolāriem. Domnīcas analītiķi atzīmē, ka šādi bataljoni var tikt izveidoti no 34 tūkstošiem jaunieradušos karavīru, ja katrs Krievijas reģions izveidos vismaz vienu karaspēka daļu ar 400 cilvēkiem.
Krievija un Ukraina vakar panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām. Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.
Eiropas Savienība nosoda Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu paātrināt Krievijas pasu izsniegšanu visiem Ukrainas pilsoņiem un neatzīs šos dokumentus. Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels norāda, ka jaunie Krievijas tiesību akti, kas tagad vienkāršo pilsonības iegūšanas procedūru visiem ukraiņiem, lai iegūtu Krievijas pilsonību, ir vēl viens rupjš Ukrainas suverenitātes pārkāpums, kas saistīts ar Krievijas nelikumīgo karu. Eiropas Savienībā šie dokumenti netiks atzīti.
Turpinām ziņas
Vasaras sezonā aktīvi turpinās darbi Brīvības ielā, Jēkabpilī. Dolomīta un Brīvības ielas apļveida kustības krustojumā jau ir uzstādīts vides objekts “Lūsis”, kas tuvākajā laikā tiks pildīts ar dolomīta akmeņiem. Tāpat arī notiek darbi pie gājēju celiņu izbūves un ceļa pamata nesošās kārtas izbūves. Būvdarbu plānots pabeigt līdz 1. augustam. Pārbūve notiek projektā “Jēkabpils pilsētas infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu”.
No 17.līdz 24.jūlijam gaidāma militārās tehnikas pārvietošanās pa vairākiem autoceļiem, tostarp pa Rīga – Daugavpils šoseju Aizkraukles, Jēkabpils un Līvānu novada teritorijā. Šajā laika periodā Ādažu militārajā poligonā notiks militārās mācības – lauka taktiskais vingrinājums “GRIFS III”. Šāda veida mācības notiks jau trešo gadu pēc kārtas, un to laikā tiks pilnveidotas karavīru un zemessargu individuālās un kolektīvās iemaņas. Militārās tehnikas pārvietošanās pa koplietošanas ceļiem būs īslaicīga. Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret mācībām un ar tām saistītajām aktivitātēm.
Un vēl
Gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju, kuri ģimenē runā latviski, par ticamu uzskata scenāriju, ka Krievija neapstāsies pie iebrukuma Ukrainā un mēģinās nākamās iekarot Baltijas valstis, vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz Frīdriha Eberta fonda pasūtīta pētījuma datiem, kas savākti aprīļa beigās veiktās pētījumu centra SKDS aptaujās. Respondenti no jauktajām un krievvalodīgajām ģimenēm minēto scenāriju uzskata par mazāk ticamu – Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs kā reālu vērtē 23% aptaujāto no jauktajām ģimenēm un 17% aptaujāto no ģimenēm, kurās runā krieviski.
Aptaujā uzdots arī jautājums par to, kāda būtu cilvēku rīcība, ja Krievija tomēr iebruktu Latvijā. Latviešu vidū paši iet karot vai citādi atbalstīt Latvijas bruņotos spēkus ir gatavi 45%, starp krieviem to apliecina 12%, bet no jauktajām ģimenēm 25% aptaujāto, liecina veiktais pētījums. Pamest valsti plāno mazākā daļa, krievi to apsver biežāk nekā latvieši (attiecīgi 23% un 14%), un īpaši populārs šis risinājums ir gados jaunākiem aptaujātajiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā aizliedz no Krievijas iegādāties gāzi; Pensijas indeksēs no 1.augusta; un Jēkabpilī vīrietis mēģina taromātā nodot pudeles ar viltotām uzlīmēm.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu no 2023.gada 1.janvāra. Valdība jau iepriekš konceptuāli vienojās par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", lai mazinātu fizisko personu pārvietošanos pār Krievijas un Baltkrievijas robežu pēc akcīzes precēm. Valdības virzītajā likumā paredzēts palielināt laika periodu no septiņām dienām līdz 30 dienām, kura laikā fiziskās personas personīgai vai ģimenes lietošanai iegādāto akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu un attiecīgi ir piemērojams atbrīvojums no nodokļiem.
Krievija ir kārtējo reizi pārformējusi savu floti Melnajā jūrā pie Ukrainas krastiem, palielinot tajā esošo kuģu skaitu ar spārnotajām raķetēm "Kalibr", paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Melnajā jūrā atrodas arī divi Krievijas lielie desanta kuģi.
Turpinām ziņas
Lai pensionāriem kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos, šogad pensijas indeksēs jau no 1.augusta. Tomēr indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022.gada septembrī izmaksājamo pensiju. Grozījumu redakcija paredz šī gada valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, un piemaksas pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, apmēru pārskatīt 1.augustā. Tāpat likumprojekts paredz, ka 1.augustā šogad valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra pārskatīs politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
Eiropas Komisija ziņojumā par tiesiskuma situāciju Latvijā atzinīgi novērtēts līdz šim paveiktais, tomēr ieteikts mazināt politisko ietekmi uz Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu, veicināt korupcijas novēršanu un lobija regulējumu, kā arī palielināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti. Latvijas tieslietu sistēmas vispārējā efektivitāte ir augsta un ir ierosinātas iniciatīvas tās uzlabošanai turpmāk.
Ministru kabinets šodien atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī. Paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam - līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam. Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi - veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana.
Un vēl
Otrdien, 12. jūlijā, likumsargi Jēkabpilī aizturēja vīrieti, kurš depozīta sistēmas āra kioska taromātā mēģināja nodot pudeles, uz kuru etiķetēm bija uzlīmējis viltotus depozīta sistēmas simbolus. Veikala apsardzes darbinieki, vērojot videonovērošanas kamerā fiksētās aktivitātes depozīta sistēmas āra kioskā Jēkabpilī, Brīvības ielā, ievēroja, ka kāds vīrietis taromātā nodod pudeles, uz kuru etiķetēm ir uzlīmētas baltas papīra uzlīmes. Apsardzes darbinieki notikuma vietā konstatēja, ka vīrietis taromātā ir nodevis un gatavojas vēl nodot pudeles, kurām uz oriģinālās etiķetes nav depozīta zīmes, bet ir uzlīmētas baltas papīra uzlīmes ar uzdrukātu Latvijas depozīta simbolu un svītrkodu. Krāpniecisko darbību veicējs nekavējoties tika aizturēts, un apsardzes darbinieki uz notikuma vietu izsauca Valsts policiju. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Eiro vērtība pirmo reizi 20 gadu laikā kļuvusi mazāka par ASV dolāra vērtību; No 1.augusta indeksēs pensijas; un Jēkabpilī vīrietis cenšas nodot pudeles taromātā ar viltotām uzlīmēm.
Eiro vērtība trešdien pirmo reizi kopš 2002.gada decembra kļuva mazāka par ASV dolāra vērtību. Eiro kurss saruka līdz 0,99 dolāriem pēc tam, kad tika publiskoti statistikas dati, kas liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1981.gada novembra. Šādi dati ir papildu stimuls ASV Federālajai rezervju sistēmai palielināt bāzes procentlikmi, padarot dolāru mazāk pievilcīgu investoriem.
Eiropas Komisija vakar atļāvusi Krievijai transportēt caur Eiropas Savienības teritoriju pa dzelzceļu uz un no Kaļiņingradas apgabala sankcijām pakļautās preces, bet tikai šī apgabala vajadzībām. Kā vēstīts, pēc Eiropas Savienības sankciju stāšanās spēkā Lietuva ierobežoja tērauda un melnā metāla, kā arī dažu citu sankcijām pakļauto preču grupu tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu. Krievija uz to reaģēja ļoti asi, draudot ar atbildes pasākumiem Lietuvai.
Krievija un Ukraina vakar panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām. Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.
Teroristisko uzbrukumu skaits Eiropas Savienībā ir samazinājies, taču terorisms joprojām ir drauds Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībai, ziņo Eiropols. Tas ir saistīts ar karu Ukrainā un propagandas pieaugumu pandēmijas laikā. Kopējais sekmīgo, novērsto un neveiksmīgo teroristisko uzbrukumu skaits pagājušajā gadā bija 15, kas ir ievērojami mazāk par 57 uzbrukumiem 2020. gadā.
Turpinām ziņas
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas nosaka dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu no 2023.gada 1.janvāra. Valdība jau iepriekš konceptuāli vienojās par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.
Lai pensionāriem kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos, šogad pensijas indeksēs jau no 1.augusta. Tomēr indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022.gada septembrī izmaksājamo pensiju.
Koalīcija konceptuāli atbalstījusi Aizsardzības ministrijas priekšlikumu par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, par kura saturu vēl nepieciešamas diskusijas ar plašu sabiedrības iesaisti. Plānots, ka dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam sestdienās būs pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi akūtos gadījumos, kad medicīniskā palīdzība ir nepieciešama pēkšņi, informē Nacionālais veselības dienests. Šādu palīdzību var saņemt Rīgā, Ogrē, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī.
No 17.līdz 24.jūlijam gaidāma militārās tehnikas pārvietošanās pa vairākiem autoceļiem, tostarp pa Rīga – Daugavpils šoseju Aizkraukles, Jēkabpils un Līvānu novada teritorijā. Šajā laika periodā Ādažu militārajā poligonā notiks militārās mācības – lauka taktiskais vingrinājums “GRIFS III”. Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret mācībām un ar tām saistītajām aktivitātēm.
Un vēl
Otrdien, 12. jūlijā, likumsargi Jēkabpilī aizturēja vīrieti, kurš depozīta sistēmas āra kioska taromātā mēģināja nodot pudeles, uz kuru etiķetēm bija uzlīmējis viltotus depozīta sistēmas simbolus. Veikala apsardzes darbinieki, vērojot videonovērošanas kamerā fiksētās aktivitātes depozīta sistēmas āra kioskā Jēkabpilī, Brīvības ielā, ievēroja, ka kāds vīrietis taromātā nodod pudeles, uz kuru etiķetēm ir uzlīmētas baltas papīra uzlīmes. Apsardzes darbinieki notikuma vietā konstatēja, ka vīrietis taromātā ir nodevis un gatavojas vēl nodot pudeles, kurām uz oriģinālās etiķetes nav depozīta zīmes, bet ir uzlīmētas baltas papīra uzlīmes ar uzdrukātu Latvijas depozīta simbolu un svītrkodu. Vīrietis tika aizturēts un izsaukta policija. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.