jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 15.jūlijā
- 15 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Saeima atbalsta Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO; Konkursam “Eiropas Padomes Ainavas balva” pieteikts brīvdabas atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis”, un Dabas muzejā skatāma liliju izstāde.
Saeima ceturtdien ratificēja valdības virzītos protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Ratifikāciju parlamenta deputāti sveica ar stāvošām ovācijām jeb aplausiem. Jau ziņots, ka Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
Apstiprināts Kultūras ministrijas izstrādātais "Padomju un nacistisko režīmu slavinošo demontējamo objektu Latvijas Republikas teritorijā saraksts", kurā ietverti 69 demontējami totalitāro režīmu slavinoši objekti. To vidū noteikts, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments "Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" ir demontējams.
Tiek apturēta Latvijas un Krievijas starpvaldību sadarbība ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras jomās. Ceturtdien valdība lēma apturēt Ministru kabineta noteikumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās” darbību. Ārlietu ministrija iesniegs Krievijas pusei paziņojumu par vienošanās darbības apturēšanu.
Valdība noteikusi, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem izglītība Latvijā būs jāapgūst latviešu valodā vai mazākumtautību izglītības programmā, kas tiek īstenota ukraiņu valodā. Mācības valsts valodā vai ukraiņu valodā būs jānodrošina visiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, sākot no pirmsskolas izglītības vecuma. Ministru kabineta ieskatā minētie grozījumi likumā ir atbalstāmi, lai nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji varētu turpmāk veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.
Turpinām ziņas
Lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta programmu, kurā nekustamā īpašuma attīstītāji varēs saņemt atbalstu zemas īres maksas dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos. Atbalsta programma ir izstrādāta Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā un tās īstenošanai ir pieejams finansējums 42,9 miljonu eiro apmērā. Par šo finansējumu ir paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos.
Latvijas nacionālajai atlasei konkursa “Eiropas Padomes Ainavas balva” astotājā sesijā pieteikts brīvdabas atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis”. Objektu konkursam pieteikusi Jēkabpils novada pašvaldība. Zvejnieklīcis ir brīvdabas atpūtas komplekss Daugavas kreisajā krastā, kur ierīkota estrāde, spēļu laukums bērniem, sporta laukumi, takas gar Daugavas krastu, mobilā laivu piestātne un autostāvvietas. Vasaras sezonā Zvejnieklīcī tiek rīkoti dažādi brīvdabas pasākumi. Sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu, Zvejnieklīcī izveidots vides objekts gliemežvāka formā, kas senajiem baltiem bijis raksturīgs maiņas ekvivalents un rotu elements. Kopumā šī gada nacionālajai atlasei iesniegti vienpadsmit pieteikumi.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā atklāta liliju izstāde "Apburošās lilijas 2022", kas tradicionāli tiek rīkota sadarbībā ar biedrību "Lilium Balticum". Izstādē skatāmas vairāk nekā 100 liliju šķirnes. Īpaši iecienītas dārzos ir trompetlilijas, jo tās izceļas ar savu bagātīgo ziedēšanu. Visvairāk audzētā ir karaliskā lilija, kas pie mums atceļojusi no tālās Ķīnas 20.gadsimta sākumā. Citu valstu vidū Latvija izceļas ar savu trompetliliju selekciju, un arī šogad selekcionāri iepriecinās skatītājus ar jaunām šķirnēm, kas izstādē apskatāmas pirmo reizi, piemēram, "Made", "Nora", "Sniedzīte", "Klusuma skaņas", "Katrīnbāde" un "Taurupe". Izstādes apmeklētāji būs aicināti ar savu vērtējumu piedalīties aptaujā par skaistāko izstādes ziedu. Pēc izstādes tiks noskaidrots, kurš audzētājs iegūs biedrības "Lilium Balticum" ceļojošo kausu par vispopulārāko liliju. Izstādē muzejā apskatāma pāris dienas - līdz 16.jūlijam.
Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis aicina izveidot īpašu kara noziegumu tribunālu; Finanšu izlūkošanas dienests ieguvis starptautisku godalgu; un Valsts policijā veidos jaunu amatu – izmeklētāja palīgs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis izveidot īpašu kara noziegumu tribunālu, lai sodītu tās Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā. Zelenskis uzrunāja Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministrus, kas tikās Nīderlandes pilsētā Hāgā, lai apspriestu Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka soda neizbēgamības principam jādarbojas arī attiecībā uz šiem cilvēkiem. Un to var nodrošināt tikai speciāls tribunāls, kas nodarbotos ar agresijas pret Ukrainu izmeklēšanu.
Krievijas karš Ukrainā ir pamatīgi iedragājis Eiropas Savienības ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas, izraisot arī rekordaugstu inflāciju, liecina Eiropas Komisijas jaunākās ekonomikas prognozes. Tās paredz, ka ekonomikas izaugsme gan šogad, gan nākamgad būs krietni zemāka, nekā lēsts iepriekš. Savukārt inflācijai gada beigās vajadzētu sarukt un nākamgad būt krietni mērenākai. Latvijā šogad tiek prognozēta straujākā ekonomikas izaugsme starp Baltijas valstīm. Eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika varētu augt par 3,9%, bet nākamgad pieaugums būs 2,2%. Lietuvā šogad tiek prognozēta 1,9% izaugsme, bet Igaunijai paredz 1,6% pieaugumu.
Itālijas valdības vadītājs Mario Dragi vakar paziņoja, ka nolēmis atkāpties no amata, jo vairs neredz iespēju sadarboties ar valdošās koalīcijas partneriem, populistisko partiju “Piecu zvaigžņu kustība”. Šī partija ceturtdien atteicās atbalstīt valdību svarīgā balsojumā Itālijas parlamentā. Dragi vakarpusē pavēstīja, ka nolēmis iesniegt demisijas rakstu Itālijas prezidentam. Ja partijām neizdosies vienoties par politiskās krīzes risinājumu, nāksies rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas varētu notikt rudenī.
Amerikāņu miljardieris Bils Geitss atkārtoti uzsvēris, ka plāno ziedot labdarībai lielāko daļu savas bagātības. Viņš pavēstījis, ka šomēnes pārskaitīs labdarības fondam 20 miljardus dolāru. Viņš uzsver, ka uzskata par savu pienākumu atdot resursus atpakaļ sabiedrībai. “Microsoft” dibinātājs Geitss ilgu laiku bija bagātākais cilvēks pasaulē, bet šobrīd, saskaņā ar žurnāla “Forbes” datiem, viņš ar 122 miljardu dolāru bagātību ir ceturtais bagātākais cilvēks pasaulē. Bagātākais ar 228 miljardus dolāru vērtiem aktīviem ir “Tesla” īpašnieks Īlons Masks.
Turpinām ziņas
Latvijas iestāžu cīņu pret naudas atmazgāšanu ir novērtējuši starptautiskā līmenī. Rīgā ''Egmont'' grupas plenārsēdes laikā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests ir saņēmis balvu par izcilu darbu finanšu izlūkošanas jomā. Konkursa piedalījās 19 valstu finanšu izlūkošanas dienesti, un finālā Latvija par balvu cīnījās ar Itāliju.
Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalstu sniedzošo Latvijas nevalstisko organizāciju darbības nepārtrauktību – brīvprātīgā darba veicēju piesaistīšanu un informācijas apmaiņas nodrošināšanu, brīvprātīgo darba koordinēšanu, informatīvo resursu uzturēšanu un to attīstību, ziedojumu piesaistes nodrošināšanu un citas aktivitātes, kas veicina atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, – Ministru kabinets pēc Kultūras un Iekšlietu ministriju iniciatīvas 14. jūlijā lēma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vēl 310 tūkstoši eiro. Projektu īstenotāji – NVO – viena projekta ietvaros varēs pretendēt uz finansējumu līdz 30 tūkstoši eiro apmērā.
Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta noteikumos, apstiprinot prasības jaunam pakalpojumu veidam – ārtelpu bērnudārzam –, ko brīvprātīgi varēs piedāvāt bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji un pirmsskolas izglītības iestādes. Ārtelpu bērnudārza koncepcija paredz, ka āra bērnudārzā bērniem būtu iespējams mācīties veselīgā vidē, novērtējot dabu un tās dotās iespējas, iegūstot gan fizisku, gan garīgu norūdīšanos, iespēju piedzīvot pilnu ciklu dabas apritē, tiktu nodrošināts aktīvāks dzīvesveids. Āra bērnudārza pakalpojumā bērns lielāko dienas daļu atrastos svaigā gaisā ārtelpā, mācības notiktu ārā vai pārsvarā ārā.
Un vēl
Atbalstīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz izveidot Valsts policijas izmeklētāju palīgus, kuri policijas uzdevumā veiks dažādus tehniskus un organizatoriskus uzdevumus. Paredzēts, ka izmeklētāja palīgs Valsts policijā būs tiešā pakļautībā Kriminālpolicijas nodaļas priekšniekam. Izmeklētāja palīga amats tiks ieviests piecās reģionālajās pārvaldēs un Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē. Kopumā plānots izveidot 39 amata vietas.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās rīkos “referendumu” par pievienošanos Krievijai; Malka scenas turpina pieaugt; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nākamnedēļ?
Neveiksmīgs uzbrukums Zmijinijas salai šonedēļ bijis kārtējais apliecinājums tendencei, ka Krievijas gaisa spēki nespēj veiksmīgi iesaistīties taktiskajās kaujās, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Kopš aiziešanas no stratēģiski svarīgās Zmijinijas salas (Čūsku salas) 30. jūnijā Krievija ir mēģinājusi liegt Ukrainai to izmantot. Tomēr 13. jūlijā divu Krievijas iznīcinātāju Su-27 uzbrukumā okupantiem salai neizdevās trāpīt. Šis notikums, kā norāda Londona, turpina jau iepriekš novēroto tendenci, ka Krievijas gaisa spēki nespēj veiksmīgi iesaistīties taktiskajās kaujās.
Donbasā Krievijas un prokrieviskie "Luhanskas Tautas Republikas" separātistu spēki apgalvo, ka iegājuši teritorijās pie Siverskas pilsētas. Šī informācija nav apstiprināta, tomēr Krievijas spēki lēnām ir virzījušies uz rietumiem pēc apšaudēm un uzbrukumiem Siverskai no Lisičanskas, lai atvērtu ceļu tālāk uz Slovjansku un Kramatorsku, ziņo britu izlūki. Siverskas ieņemšanas gadījumā okupantu nākamais mērķis varētu būt Bahmuta.
Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu Zaporižjas apgabalā paredzēts rīkot “referendumu” par pievienošanos Krievijai, ziņo Krievijas medijs “Meduza”. Par “referenduma” rīkošanu pavēstīja Zaporižjas okupantu administrācijas vadītājs Vladimirs Balickis. Iesākumā viņš pavēstīja, ka “referendums” notikšot rudenī, bet vēlāk precizēja, ka tas iecerēts septembra pirmajā pusē. Jūnija beigās par līdzīgu “referendumu” paziņoja arī Hersonas apgabala okupācijas administrācija. Konkrētu datumu okupanti gan nav minējuši. Tikmēr “Meduza” rīcībā esošā informācija liecina, ka “referendumi” visās okupētajās teritorijās varētu notikt 11.septembrī. Šajā dienā “referendums” varētu notikt arī Krievijas okupētajā Gruzijas reģionā Dienvidosetijā.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, apkopojusi 78 Latvijas ielu nosaukumus, kuri ir mantoti no padomju laikiem un tāpēc būtu maināmi, piektdien, 15. jūlijā, vēsta laikraksts "Diena".elu nosaukumu "melnā saraksta" augšgalā ir Rīga ar 16 ielām, tai seko Daugavpils ar deviņām un Jūrmala ar sešām ielām. Daļa pašvaldību jau pieņēmušas lēmumus par ielu pārdēvēšanu, citas to grasās darīt, bet vēl citas uzskata, ka ir aktuālāki darbi, kas prasa vietvaras uzmanību.
Turpinām ziņas
Pieprasījuma pieauguma rezultātā malkas cena četru mēnešu laikā Latvijā dubultojusies. Pārmērīgs pieprasījums pēc malkas aptver visu Eiropu, sākot no Baltijas valstīm līdz pat Lielbritānijai. Malka kļūst par "jauno naftu". Pieprasījuma pieauguma rezultātā malkas cenas Latvijā augušas par gandrīz 55% pēdējo četru mēnešu laikā. Neskatoties uz rekordaugstiem ražošanas apmēriem, pasaules tirgū trūkst aptuveni 10% kurināmā - granulu. Cenas turpina kāpt, šobrīd nav paredzams, kad šis kāpums sasniegs augstāko punktu.
Skujkoku papīrmalkas cena divu mēnešu laikā pakāpusies jau par 20%, jūnijā vidējai cenai sasniedzot 80 eiro kubikmetrā. Resno zāģbaļķu cenu kritums saistīts ar būvniecības aktivitātes kritumu un uzkrājumu veidošanos. Viens no lielākajiem bērza finiera un saplākšņa piegādātājiem Eiropā līdz šim bija Krievija. Bērza finierkluču vidējā cena jūnijā palielinājusies 1 eiro par kubikmetrā robežās, savukārt bērza taras vidējā cena piedzīvojusi nopietnu cenas kāpumu, augstākajā punktā pakāpjoties no 92 līdz pat 110 eiro kubikmetrā, kas ir palielinājums par gandrīz piektdaļu. Arī bērza papīrmalkai turpinās cenas pieaugums, vidējai cenai pakāpjoties jūnija mēnesī par 24%.
No šodienas, 15. jūlija Latvijā sākas vilku medību sezona, kuras laikā ļauts nomedīt 280 plēsēju, kā arī staltbriežu govju un teļu medību sezona, kuras laikā būs atļauts nomedīt 31 tūkstoti 504 staltbriežus. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apmēra izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 31.martam. Staltbriežu govis būs atļauts medīt līdz nākamā gada 31.janvārim, bet teļus - līdz 31.martam
Un vēl
Tuvākajās dienās daudzviet ir gaidāmas lietusgāzes, kas atsevišķos rajonos būs stipras. Lai gan lietus līs arī nākamajā nedēļā, gaisa temperatūra kļūs siltāka, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Nedēļas izskaņā laika apstākļi būtiski neatšķirsies no aizvadītajām dienām, tos galvenokārt noteiks ciklona dienvidu, dienvidrietumu mala. Sestdien daudzviet veidosies gubu-lietus mākoņi un palaikam līs, vietām veidosies arī pērkona negaiss, kas lokāli nesīs spēcīgas lietusgāzes. Sestdien naktī atsevišķos rajonos termometra stabiņš noslīdēs līdz +8 grādu atzīmei, savukārt dienā gaiss iesils līdz +16...+19 grādiem.
Svētdien mākoņu daudzums pakāpeniski palielināsies. Naktī uz svētdienu vēl vietām, dienā jau daudzviet palaikam būs novērojami nokrišņi, lokāli lietus būs stiprs. Svētdiena būs visvēsākā šīs nedēļas diena, naktī termometra stabiņš noslīdēs līdz +8...+14 grādu atzīmei, bet dienā gaiss iesils vien līdz +14...+18 grādiem.
Pirmdien un otrdien mākoņi aizklās debesu lielāko daļu, tomēr brīžiem uzspīdēs arī saule. Pirmdien vietām ir gaidāms lietus, kas galvenokārt būs novērojams centrālajos un austrumu rajonos, savukārt otrdien, sākot no rietumiem, Latviju šķērsos nokrišņu zona, daudzviet nesot lietu – lokāli līs ilgstoši. Sinoptiķi prognozē, ka būtiskas izmaiņas nav gaidāmas arī nedēļas otrajā pusē, turpināsies lietus, kas būs izteiktāks valsts austrumu daļā. Naktīs minimālā gaisa temperatūra ir gaidāma +11...+17 grādu robežās, no dienvidiem lēnām pietuvojoties siltākai gaisa masai, dienā gaiss pakāpeniski iesils, un ceturtdien termometra stabiņš rietumu daļā varētu pakāpties līdz +23 grādu atzīmei.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas armija Ukraina vairāk nekā 17,3 tūkstošus reižu trāpījusi civiliem objektiem, bet tikai kā 300 reižu – militāriem; Mediķu brīdinājuma streiks notiks; un «Līvu» dibinātājs Juris Pavītols grupas 50. jubilejā izdod grāmatu un vinila plati
Kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas armija vairāk nekā 17,3 tūkstošus reižu trāpījusi civiliem objektiem, bet tikai nedaudz vairāk kā 300 reižu - militāriem objektiem, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jenins. Viņš pauda pārliecību, ka tā karo tikai tas, kurš nodomājis iznīcināt ukraiņus, un atzīmēja, ka uz Krievijas karavīru rokām ir Ukrainas mierīgo iedzīvotāju asinis.
Ukrainā vairs nav tik ļoti jāuztraucas par Krievijas iebrukumu no jūras, saistībā ar sarunām par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru sacīja ārpolitikas eksperts, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš ir piesardzīgi optimistisks par to, ka graudu izvešana izdosies. Par to sarunās jau panākts progress, bet galīgās vienošanās vēl nav. Pētnieks uzsvēra, ja vienošanās tiks panākta, tā būs četrpusēja, proti, būs neitrāli dalībnieki – ANO un Turcija –, kas uzraudzīs vienošanās īstenošanu.
ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ devies vizītē uz Tuvajiem Austrumiem un apmeklēs ar naftu bagāto Saūda Arābiju, kur apspriedīs energoapgādes drošību, Saūda Arābijas un Izraēlas tuvināšanu un iespējamo karadarbības izbeigšanu Jemenā. ASV prezidenta vizīte Saūda Arābijā tiek vērtēta pretrunīgi, jo Baidena mērķis ir vienoties par izdevīgāku naftas tirdzniecību, kamēr Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Selmāns tiek kritizēts par brutāliem cilvēktiesību pārkāpumiem. ASV un Saūda Arābijas attiecības pēdējos gadus bijušas saspīlētas.
Francijā ar vērienu nosvinēti nacionālie svētki – Bastīlijas ieņemšanas diena. Svētku centrālie notikumi bija militārā parāde Elizejas laukos un krāšņa uguņošana. Šā gada militārā parāde bija nozīmīga arī Latvijai, jo tajā kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas un Ungārijas vienībām piedalījās Latvijas Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri. Svētki tiek rīkoti par godu 1789. gada 14. jūlija notikumiem, kad tauta ieņēma Bastīlijas cietoksni, ko izmantoja kā cietumu. Notikumi iesāka Lielo Franču revolūciju, kas radīja lielas pārmaiņas Francijā un pasaulē.
Turpinām ziņas
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 838 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par diviem mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 363 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 475 – vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 27,4%. Abi mirušie bija vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 464,9. Saslimšana ar Covid-19 pieaug arī Jēkabpils un Aizkraukles novados, kur katru dienu atklāj vairāk kā desmit jaunus saslimšanas gadījumus. Jēkabpilī trešdien reģistrēti 17 jauni saslimšanas gadījumi, savukārt Aizkraukles novadā – 11.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izsludinātais brīdinājuma streiks un sapulce pie Veselības ministrijas 27. jūlijā, visticamāk, notiks. To secināt liek tas, ka kopš paziņojuma par gatavošanos streikam arodbiedrībai un atbildīgajai ministrijai nav izdevies vienoties par kompromisu. Savukārt zemā, teju neesošā sarunu intensitāte neļauj cerēt, ka kaut kas mainīsies. Tajā pašā laikā ziņas par streiku vēl spilgtāk izgaismojušas jau labu laiku esošās nesaskaņas veselības aprūpes darbinieku asociāciju starpā. Runa ir par agrāko sadarbību starp Latvijas Māsu, Jauno ārstu asociācijām un Latvijas Ārstu biedrību. No visām trim tikai Latvijas Ārstu biedrība atbalsta brīdinājuma streiku 27. jūlijā.
Preiļu parka svētkos divu dienu garumā norisināsies bezatkritumu jeb “zero waste” festivāls “Daba. Cilvēks. Daba”. Festivālā ikviens varēs atklāt jaunu garšu un sajūtu pasauli un iedvesmoties veselīgam, videi draudzīgam dzīvesveidam. „Festivāls notiks divas dienas. Pirmajā vakarā, 15. jūlijā, lielākie notikumi būs vides izrāde „Zuša stāsts” un saulrieta koncerts laivā jeb uz pontona plosta kopā ar Kristīni un Edgaru Kārkliem. Sestdien, 16. jūlijā, būs gan izglītojošās teltis, gan vegānu meistarklases, gan spēka putras degustācijas un radošās darbnīcas, bio dejas un “ČelloBrazers” koncerts, diskusiju klubs kopā ar Māri Olti,” pastāstīja Preiļu pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvaldes producents Oskars Bērziņš.
Un vēl
Šogad aprit 50 gadu kopš grupas "Līvi" pirmā koncerta 1972. gadā. Gadu iepriekš Juris Pavītols Liepājā grupu nodibināja, bet tās nosaukums "Līvi" oficiāli tika apstiprināts tikai vairākus gadus vēlāk. Grupa nenoliedzami ir viens no Latvijas roka simboliem, kas saistās gan ar jaudīgu mūziku un brīvdomības garu, gan ar skaudriem un traģiskiem pavērsieniem, kādu arī nav trūcis grupas biogrāfijā. Kā velte grupas 50. jubilejai klajā nākusi tās dibinātāja Jura Pavītola grāmata "Liecinieka spoguļportrets", kas kliedē arī dažādus mītus par grupas darbību. Grāmatu pavada vinila plate "Līvi. Sākums", kurā iekļautas līdz šim tikai koncertos skanējušas dziesmas, ko Juris Pavītols sacerējis 70. gados.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Saeima atbalsta Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO; Finanšu izlūkošanas dienests ieguvis starptautisku godalgu; un Kāds laiks gaidāms tuvākās nedēļas laikā?
Saeima ceturtdien ratificēja valdības virzītos protokolus par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Ratifikāciju parlamenta deputāti sveica ar stāvošām ovācijām jeb aplausiem. Jau ziņots, ka Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
Tiek apturēta Latvijas un Krievijas starpvaldību sadarbība ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras jomās. Ceturtdien valdība lēma apturēt Ministru kabineta noteikumu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās” darbību. Ārlietu ministrija iesniegs Krievijas pusei paziņojumu par vienošanās darbības apturēšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis izveidot īpašu kara noziegumu tribunālu, lai sodītu tās Krievijas amatpersonas, kas atbildīgas par kara noziegumiem Ukrainā. Zelenskis uzrunāja Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministrus, kas tikās Nīderlandes pilsētā Hāgā, lai apspriestu Krievijas kara noziegumus Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka soda neizbēgamības principam jādarbojas arī attiecībā uz šiem cilvēkiem. Un to var nodrošināt tikai speciāls tribunāls, kas nodarbotos ar agresijas pret Ukrainu izmeklēšanu.
Kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas armija vairāk nekā 17,3 tūkstošus reižu trāpījusi civiliem objektiem, bet tikai nedaudz vairāk kā 300 reižu - militāriem objektiem, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jenins. Viņš pauda pārliecību, ka tā karo tikai tas, kurš nodomājis iznīcināt ukraiņus, un atzīmēja, ka uz Krievijas karavīru rokām ir Ukrainas mierīgo iedzīvotāju asinis.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, apkopojusi 78 Latvijas ielu nosaukumus, kuri ir mantoti no padomju laikiem un tāpēc būtu maināmi, piektdien, 15. jūlijā, vēsta laikraksts "Diena".elu nosaukumu "melnā saraksta" augšgalā ir Rīga ar 16 ielām, tai seko Daugavpils ar deviņām un Jūrmala ar sešām ielām. Daļa pašvaldību jau pieņēmušas lēmumus par ielu pārdēvēšanu, citas to grasās darīt, bet vēl citas uzskata, ka ir aktuālāki darbi, kas prasa vietvaras uzmanību.
Turpinām ziņas
Latvijas iestāžu cīņu pret naudas atmazgāšanu ir novērtējuši starptautiskā līmenī. Rīgā ''Egmont'' grupas plenārsēdes laikā Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests ir saņēmis balvu par izcilu darbu finanšu izlūkošanas jomā. Konkursa piedalījās 19 valstu finanšu izlūkošanas dienesti, un finālā Latvija par balvu cīnījās ar Itāliju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izsludinātais brīdinājuma streiks un sapulce pie Veselības ministrijas 27. jūlijā, visticamāk, notiks. To secināt liek tas, ka kopš paziņojuma par gatavošanos streikam arodbiedrībai un atbildīgajai ministrijai nav izdevies vienoties par kompromisu. Savukārt zemā, teju neesošā sarunu intensitāte neļauj cerēt, ka kaut kas mainīsies.
Pieprasījuma pieauguma rezultātā malkas cena četru mēnešu laikā Latvijā dubultojusies. Pārmērīgs pieprasījums pēc malkas aptver visu Eiropu, sākot no Baltijas valstīm līdz pat Lielbritānijai. Malka kļūst par "jauno naftu". Pieprasījuma pieauguma rezultātā malkas cenas Latvijā augušas par gandrīz 55% pēdējo četru mēnešu laikā. Neskatoties uz rekordaugstiem ražošanas apmēriem, pasaules tirgū trūkst aptuveni 10% kurināmā - granulu. Cenas turpina kāpt, šobrīd nav paredzams, kad šis kāpums sasniegs augstāko punktu.
Lai risinātu tirgus nepilnības un nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus reģionos mājsaimniecībām, kuras nepietiekamu ienākumu dēļ nevar atļauties mājokli par tirgus cenu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu atbalsta programmu, kurā nekustamā īpašuma attīstītāji varēs saņemt atbalstu zemas īres maksas dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos. Atbalsta programma ir izstrādāta Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā un tās īstenošanai ir pieejams finansējums 42,9 miljonu eiro apmērā. Par šo finansējumu ir paredzēts uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos.
Un vēl
Tuvākajās dienās daudzviet ir gaidāmas lietusgāzes, kas atsevišķos rajonos būs stipras. Lai gan lietus līs arī nākamajā nedēļā, gaisa temperatūra kļūs siltāka, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Nedēļas izskaņā laika apstākļi būtiski neatšķirsies no aizvadītajām dienām, tos galvenokārt noteiks ciklona dienvidu, dienvidrietumu mala. Sestdien daudzviet veidosies gubu-lietus mākoņi un palaikam līs, vietām veidosies arī pērkona negaiss, kas lokāli nesīs spēcīgas lietusgāzes. Sestdien naktī atsevišķos rajonos termometra stabiņš noslīdēs līdz +8 grādu atzīmei, savukārt dienā gaiss iesils līdz +16...+19 grādiem.