Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 18.jūlijā
- 18 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Turpinās Krievijas raķešu uzbrukumi Ukrainas pilsētām; Jēkabpils notekūdeņos dominē omikrona apakšpaveidu BA4 un BA5 varianti; un Vai Eiropas karstuma vilnis sasniegs Latviju?
Ukrainā vairākas pilsētas atkal piedzīvojušas Krievijas raķešu uzbrukumus. Aktīvākās cīņas norisinās Donbasa reģionā, bet Ukrainas dienvidos Krievijas karaspēks nostiprina aizsardzības pozīcijas okupētajās teritorijās. Kārtējos Krievijas raķešu triecienus svētdienas naktī pieredzēja Harkiva un Mikolajiva. Ar raķetēm apšaudītas arī vairākas apdzīvotas vietas Harkivas apgabalā. Mikolajivu sasniegušas desmit krievu raķetes. Uzbrukumu rezultātā divus rūpniecības uzņēmumus pārņēma liesmas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievijas raķetes un artilērija nesalauzīs ukraiņu vienotību un apņēmību uzvarēt šajā karā.
ASV domnīcas “Kara izpētes institūts” eksperti vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, ir devis rīkojumu ieņemt Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu un vēl neieņemto Harkivas apgabala daļu. Savukārt Ukrainas izlūkdienestiem izdevies noklausīties telefonsarunas, kurās kāds krievu karavīrs žēlojas, ka viņa komandieris ignorē dzīvā spēka zaudējumus, jo vadībai esot tikai viens mērķis: ieņemt Harkivu. Pilsēta, kurā dzīvo ap 1,4 miljoni iedzīvotāju, atrodas tikai 40 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Liela daļa pilsētas iedzīvotāju ir krievvalodīgie, taču Putina režīma uzbrukums un nemitīgās pilsētas apšaudes padarījušas Harkivas iedzīvotājus par vieniem no lielākajiem Krievijas invāzijas pretiniekiem.
Grieķijas ziemeļos sestdien avarējusi Ukrainas uzņēmumam piederošā kravas lidmašīna Antonov-12, kas bija ceļā uz Jordānu, atsaucoties uz Grieķijas medijiem, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Tā bija ceļā no Serbijas uz Jordānu, bet avarēja netālu no Grieķijas pilsētas Kavalas. Pilots ziņojis par ārkārtas situācijas nolaišanos Kavalas lidostā lidmašīnas dzinēja problēmas dēļ, bet lidaparāts tā arī nesasniedzis lidostas skrejceļu. Tā avarējusi aptuveni 40 kilometrus no lidostas neapdzīvotā vietā. Grieķijas valsts televīzija ERT vēsta, ka lidmašīna vedusi 12 tonnas smagu kravu, kas "varētu būt bīstama". Kas bija kravā - nav zināms. Serbijas aizsardzības ministrs apstiprina visu astoņu apkalpes locekļu bojāeju lidmašīnas avārijā Grieķijā
Iekšlietu ministrija rosinās valdību līdz 10.novembrim pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā. Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11.augusta, un līdz šim tā bija vairākkārt pagarināta. Pēdējo reizi tā bija pagarināta līdz šī gada 10.augustam. Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi regulējumā arī paredz, ka robežas sargāšanā iesaistītajiem robežsargiem, policistiem un Valsts drošības dienesta darbiniekiem būs elastīgākas piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Turpinām ziņas
Notekūdeņu monitorings jūlija sākumā visās pilsētās uzrādījis Covid-19 omikrona apakšpaveidu BA4 un BA5 prevalenci, informē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudrā. Šomēnes aprit gads, kopš Latvijā tiek veikts notekūdeņu monitorings Covid-19 izplatības noteikšanai. Pētījumā ir iesaistīts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Notekūdeņu monitoringa dati liecina, ka Jēkabpilī ir vērojams infekcijas izplatības pieaugum, dominējošie ir omikrona apakšveidi BA4 un BA5, sasniedzot pat 90%.
Pēc nepilniem trim mēnešiem tūkstošiem ēku Latvijā var tikt palielināts nekustamā īpašuma nodoklis līdz maksimālajai likmei – trim procentiem no kadastrālās vērtības. Tas attieksies uz ēkām, kuru būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra un kuras joprojām nav nodotas ekspluatācijā. Ja dokumentu kārtošana vēl nav uzsākta, visticamāk, ēku nodot ekspluatācijā līdz oktobrim vairs nevar paspēt, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās rindas.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kurā apvienojusies daļa bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas pētnieku, apkopojusi 78 Latvijas ielu nosaukumus, kuri ir mantoti no padomju laikiem un tāpēc būtu maināmi, vēsta laikraksts "Diena". Ielu nosaukumu "melnā saraksta" augšgalā ir Rīga ar 16 ielām, tai seko Daugavpils ar deviņām un Jūrmala ar sešām ielām. Citās pilsētās savukārt konstatētas ielas, kas nosauktas pretrunīgi vērtēto rakstnieku Leona Paegles, Andreja Upīša un Linarda Laicena vārdā. Leona Paegles ielas ir arī Jēkabpilī.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā paaugstināsies gaisa temperatūra, būs mazāk nokrišņu un biežāk spīdēs saule, prognozē sinoptiķi. Nedēļas vidū gaidāms pārsvarā sauss un saulains laiks, gaiss iesils līdz +22..+27 grādiem. Arī naktis kļūs siltākas. Nedēļas beigās pieaugs nokrišņu varbūtība. Vējš visbiežāk būs lēns, lielu nedēļas daļu tas pūtīs no ziemeļiem, ziemeļrietumiem.
Tikmēr šīsnedēļas sākumā Anglijā ir spēkā sarkanā līmeņa brīdinājums par ārkārtēju karstumu, pirmo reizi vēsturē gaisa temperatūra var sasniegt +40 grādus. Tiek prognozēts, ka karstais gaiss no Rietumeiropas virzīsies uz Centrāleiropu un Skandināviju, kā arī Latvijas virzienā, pa ceļam gan tas pamazām atdzisīs un Latvijā tik liels karstums nav gaidāms. Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem vasaras otrajā pusē gaisa temperatūra Latvijā gaidāma atbilstoša normai vai augstāka par to, arī rudens varētu būt silts.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi saspieguši vairāk kā 38 tūkstoši karavīru, Jēkabpilī, Brīvības ielas pārbūves dēļ, no šodienas paredzēti satiksmes ierobežojumi, un Entomologs Latvijā fiksējis jaunu kukaiņu sugu.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 38 tūkstoši 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Vislielākos zaudējumus aizvadītajās diennaktīs krievi cietuši Bahmutas virzienā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicina veidot spēcīgāku un "ģeopolitisku Eiropas Savienību", solot tuvāko mēnešu laikā nākt klajā ar konkrētiem ierosinājumiem mērķa sasniegšanai. Svētdien publicētā rakstā "Frankfurter Allegemeine Zeitung" Vācijas līderis aicina Eiropas Savienības dalībvalstis būt vienotām tādās jomās, kurās līdz šim viedokļi ir atšķīrušies, piemēram migrācijas politika un vienotas Eiropas aizsardzības attīstīšana. Viņš arī mudina izbeigt "atsevišķu dalībvalstu patmīlīgo blokādi Eiropas lēmumiem". Savukārt ārpolitikā, kā secina Šolcs, Eiropas Savienība nevar atļauties nacionālus veto, ja bloks vēlas, lai to uztver nopietni konkurējošo lielvaru pasaulē.
Vācija gaidāmajā ziemā nevarēs iztikt bez Krievijas gāzes, paziņojis Vācijas Federālās tīklu aģentūras vadītājs Klauss Millers, informējot, ka pašlaik gāzes krātuvju piepildījums ir 65%, tomēr ir nepieciešamas piegādes pa gāzesvadu "Nord Stream 1", kura apkopei vajadzētu beigties 21. jūlijā.
Ilgstoša sausuma dēļ Eiropas dienvidos arvien plašākās platībās deg meži, piespiežot arvien vairāk cilvēku evakuēties. Atsevišķos reģionos nerimstas karstuma vilnis, kas ir prasījis arī cilvēku dzīvību. Metereologi prognozē, ka karstums Eiropā turpināsies arī šonedēļ, vietām sasniedzot pat plu 40 grādus. Plaši mežu ugunsgrēki plosās Francijas dienvidrietumos, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Horvātijā un Ungārijā, tūkstošiem cilvēku evakuēti.
Tikēr Ķīnā lietusgāžu izraisītos plūdos valsts dienvidrietumos un ziemeļrietumos bojā gājuši vismaz 12 cilvēki, bet vairākiem tūkstošiem nācies pamest savus mājokļus. Kā vēsta mediji, šajos apgabalos nolijuši pat 98,9 milimetri, kas ir divreiz vairāk par jūlija vidējo mēneša normu. Spēcīgās lietusgāzes sekojušas pēc karstuma viļņa - atsevišķās valsts daļās termometra stabiņš bija sasniedzis pat +42 grādu atzīmi. Plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta, ka tik spēcīgas lietusgāzes ir klimata pārmaiņu dēļ
Turpinām ziņas
Jēkabpilī, Brīvības ielas pārbūves dēļ, no šodienas, 18.jūlija paredzēti satiksmes ierobežojumi no jaunizbūvētā rotācijas apļa Brīvības un Dolomīta ielas krustojumā līdz Celtnieku ielai. Satiksme tiks regulēta no abiem virzieniem līdz brīdim, kad ielas posmam tiks uzklāta visa asfalta virskārta.
Viesītē, muzejā “Paula Stradiņa skola” skatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ceļojošā izstāde “Skalpelis un spalvaskāts”, kas iepazīstina ar medicīnas darbiniekiem, kuri ārpus pamatdarba kļuvuši par atzītiem dzejniekiem un rakstniekiem. Izstādē iespējams izzināt visu Latvijas apzināto rakstnieku, kā arī slavenāko pasaules literātu biogrāfijas. Pazīstamāko Latvijas autoru darbi izcelti plašāk, kā arī aplūkojami dažādi personīgie priekšmeti, kas piederējuši Latvijas rakstniekiem. Izstāde būs skatāma līdz 16. oktobrim.
Atkritumu apjoms, ko izved no Rīgas mežiem un parkiem, šogad ir dubultojies. Lai situāciju uzlabotu, iecerēts uzstādīt atkritumu tvertnes, kuras pašas saplacina izmesto. Bet ar laiku arī Latvijas galvaspilsētā plānots sekot daudzu citu Eiropas pilsētu dabas parku piemēram un lūgt apmeklētājiem atkritumus parkā neizmest vispār. Eiropā ir valstis, kas ļoti mazina urnu skaitu, jo urnas piesaista atkritumus. Arī Rīgā ilgtermiņā plānots gan mežos, gan dārzos, gan parkos ieviest principu – ko ienesi, to arī aiznes.
Un vēl
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta projekta "LIFE for Species" eksperts, entomologs Nikolajs Savenkovs Latvijā konstatējis jaunu kukaiņu sugu - stiklspārņu sugu "Sesia bembeciformis". Ņemot vērā, ka suga līdz šim Latvijā nebija konstatēta, tai vēl nav oficiāla nosaukuma latviešu valodā. Jaunatklātais kukainis ir tauriņš, kas izskatā līdzīgs sirsenim, tomēr, neskatoties uz izskatu, tas ir miermīlīgs un cilvēkiem iedzelt nevar. Sugai ir slepens dzīvesveids - tā pamatā dzīvo uz dažādu sugu kārkliem. Universitātē pavēstīja, ka seši pieauguši šīs sugas īpatņi 30.jūnijā konstatēti Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Papē, izmantojot feromonu lamatas. Daži īpatņi ievākti un turpmāk tie papildinās Latvijas Nacionālā dabas muzeja kukaiņu kolekciju.
Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00
Līdz rudenim "Aizkraukles siltums" plāno izbūvēt katlus alternatīvā kurināmā izmantošanai. Šobrīd pašvaldībā siltumu nodrošina ar gāzi un šķeldu. Pirms enerģētiskās krīzes Aizkraukles pašvaldībā bija lētākais siltumtarifs Latvijā. Pašvaldībā siltumu nodrošina arī privātā katlu māja ar šķeldu. Patlaban pašvaldība plāno iegādāties vairākus alternatīvās apkures katlus. Aizkraukles novadā ir desmit katlumājas, kas izmanto dabasgāzi. No tām deviņas paredzēts aprīkot arī ar alternatīvajiem kurināmajiem. Iecerēts līdz decembrim deviņas katlumājas palaist ar vietējo energoresursu palīdzību - kūdras granulām, granulām, arī šķeldu.
Aizkraukles novada pašvaldība Meža dienās 2022 labiekārtos Kokneses parku, topošo Mazbānīša parka teritoriju Daudzevā un “Maizītes” upes ieleju Skrīveros. Kokneses parks aizņem 19,30 hektāru lielu teritoriju. Šī gada janvārī tika nozāģēts egļu dzīvžogs, kur bija iemitinājies astoņzobu mizgrauzis. Žogs bija paredzēts, lai norobežotu parku no privātmāju zonas un slāpētu skaņu. Meža dienās 2022 ietvaros plānota dzīvžoga stādījuma atjaunošana. Dzīvžoga materiālam paredzēts izmantot rietumu tūjas ,,Smaragd”.
Topošā Mazbānīša parka teritorija Daudzevā ir aptuveni 2,9 ha liela. Tajā plānots papildināt kokaugu stādījumus, iestādot parastās egles, priedes, kļavas, āra bērzus un platlapu liepas, kā arī ierīkot divus koka soliņus atpūtas zonai. Savukārt, lai ierīkotu ainavisku zaļo zonu Skrīveru centrā sabiedrības izglītošanai un atpūtai, Skrīveros tiks turpināta Maizītes upes ielejas labiekārtošana. Šogad otrpus Maizītes upei paredzēts iestādīt 17 kokus – parastās īves, Serbijas egles, parastās ievas un Eiropas ciedru priedes.
Turpinām ziņas
Līvānu novada pašvaldība rīko uzņēmējdarbības atbalsta konkursu „Līvānu novads VAR 2022”, kura mērķis ir sniegt pašvaldības finansiālu atbalstu Līvānu novadā reģistrēto mazo un vidējo komercsabiedrību un saimnieciskās darbības veicēju projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību, produkcijas un pakalpojumu klāsta pilnveidošanu, jaunu darba vietu veidošanos. Uzņēmēji var pieteikties finansiālam atbalstam un saņemt līdz divi tūkstoši eiro iekārtu, aprīkojuma un inventāra iegādei. Kopējais konkursa finansējums – 6 tūkstoši eiro. Konkursa pieteikumus līdz 8.augustam aicina iesniegt Līvānu novada pašvaldības klientu apkalpošanas centrā.
Preiļu novada pašvaldība, īstenojot investīciju projektu, Aglonā uzsākusi ūdenssaimniecības tīklu būvdarbus, kas ilgs turpmākos sešus mēnešus. Šajā laikā 4. maija un Rēzeknes ielās būs noteikti satiksmes ierobežojumi. Īstenotais projekts uzlabos ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti un drošību Aglonas ciemā, dodot vismaz 35 mājsaimniecībām iespēju pieslēgties pie centrālajiem ūdenssaimniecības tīkliem. Īstenotais projekts uzlabos ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti un drošību Aglonas ciemā. Projekta īstenošanai ir noslēgts līgums ar būvdarbu veicējiem SIA “ĢL Konsultants”.
Un vēl
AS “Latvijas valsts meži” plānotājs Emīls Elksnītis Ziemeļlatgales reģiona Balvu iecirknī apsē pamanījis lielu ligzdu, kuru apsekojot, konstatējis trīs jaunus melnos stārķus. Dzīvotnes aizsardzībai ir izveidota teritorija ar mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un buferzona ar ierobežotu saimniecisko darbību ligzdošanas periodā. Melno stārķu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, tāpēc katras dzīvotnes aizsardzība ir nozīmīgs ieguldījums šīs retās sugas saglabāšanā. Latvijas valsts mežu darbinieki ik gadu atrod ap 20 jaunas melno stārķu ligzdas, kuras tiek aizsargātas un iekļautas monitoringa programmā
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas prezidents no amata atbrīvojis vairākas amatpersonas; Latvijas robežpunktos veidojas garas automašīnu rindas; un Augu aizsardzības dienests brīdina kaitēkļu apkarošanai nelietot biocīdus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvojis valsts Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un ģenerālprokurori Irīnu Venediktovu, liecina svētdien publicēti prezidenta dekrēti. Venediktovas vietā par Ukrainas ģenerālprokuroru iecelts Oleksijs Simonenko, kurš kopš 2020.gada marta bija ģenerālprokurora vietnieks, bet Bakanova pēctecis Ukrainas Drošības dienesta vadītāja amatā pagaidām nav zināms. Ikvakara videouzrunā Zelenskis skaidroja, ka līdz šim pret prokuratūras, pirmstiesas izmeklēšanas un citu tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem sākta 651 krimināllieta par valsts nodevību un sadarbību ar okupantiem. Viņš sacīja, ka vairāk nekā 60 prokuratūras un Drošības dienesta darbinieku izvēlējušies palikt Krievijas okupētajās teritorijās un strādāt pret Ukrainu, tādēļ esot jautājumi par šo institūciju vadītāju atbildību.
Krievija nevēlas ilgu karu Ukrainā, tāpēc meklēs iespēju izraisīt pārrunas, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais ģenerālmajors Juris Maklakovs. Viņš prognozēja, ka Krievija mēģinās iekarot Donbasa reģionu, nostiprināt izeju uz Krimas pussalu. Krievijai vajadzīgs kāds trumpis, lai būtu iemels sarunu sākšanai, un tā gribēs, lai tiktu atzītas iekarotās teritorijas. Maklakovs norādīja, ka Krievijas interesēs nav ilgs karš, jo tas nes zaudējumus arī pašai agresorvalstij. Tajā pašā laikā karš var turpināties ilgu laiku, jo uzvarēt Krieviju ir ļoti grūts uzdevums. Pēc Maklakova teiktā, bez palīdzības no rietumvalstīm Ukraina jau karu būtu zaudējusi. Tādēļ Eiropai un ASV jābūt vienotai un jāturpina atbalsts Ukrainai par spīti Krievijas mēģinājumiem vienotību sašķelt.
Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols atklājusi starptautisku noziedznieku grupējumu, kas nodarbojās ar migrantu nelegālu ievešanu Eiropas Savienībā caur Baltkrievijas teritoriju. Eiropols apgalvo, ka noziedzīgais grupējums Eiropas Savienībā nelikumīgi ievedis vismaz 662 cilvēkus, pārsvarā Tuvo Austrumu valstu pilsoņus. Migranti par nokļūšanu no savām mītnes valstīm līdz Baltkrievijai un pēc tam līdz Eiropas Savienībai katrs samaksāja no 10 līdz 13 tūkstoši eiro. Kontrabandisti izmantoja trīs maršrutus migrantu nogādāšanai Eiropas Savienībā. Viens no tiem esot vedis arī caur Latvijas teritoriju.
Turpinām ziņas
Pirmdienas rītā Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv apmēram 880 kravas auto. Aizvadītās diennakts laikā šajā robežpunktā rindu šķērsoja 174 kravas transportlīdzekļi. Pašlaik paredzamais gaidīšanas laiks kravas automašīnām uz robežas ir 122 stundas jeb vairāk nekā piecas diennaktis. Savukārt Grebņevas robežpunktā iebraukšanu Krievijā gaida apmēram 400 kravas auto, bet pēdējās 24 stundās šo robežpunktu šķērsoja 106 šādi transportlīdzekļi. Šajā robežpunktā gaidīšanas laiks ir teju sešas diennaktis. Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas rindas ir mazākas. Pāternieku punktā savu kārtu gaida 60 kravas auto, bet Silenē - 280 kravas transportlīdzekļu.
Jau vēstīts, ka 11.jūlijā beidzās pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem. Izmaiņas, kas 11.jūlijā stājās spēkā, skar arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos un visas kravas tiek detalizēti pārbaudītas. Pirmajā sankciju stāšanās spēkā dienā 11.jūlijā Latvijā desmit gadījumos liegta konkrētu sankcijām pakļauto preču ievešana vai izvešana no Krievijas Eiropas Savienības.
Fotoradari netiks izslēgti, to uzturētājam SIA "Jarva" laužot līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks norāda, ka uzņēmuma prasītais samaksas palielinājums 48% apmērā ir nesamērīgs. Aksenoks skaidro, kā veidojas uzņēmuma izmaksas: 40% izmaksas ir par licenci strādāt ar fotoradariem, 33% par fotoradaru verifikāciju, bet saimnieciskās izmaksas par uzturēšanu ir 27%. Palielinājums varot būt tikai pēdējā pozīcijā, un degvielas izmaksas vispār varētu sastādīt ap 1% no kopējām izmaksām, jo lielāko daļu fotoradaru problēmu novērš attālināti. CSDD ir gatava izmaksu palielinājumam, ja tas būs pamatots ar aprēķiniem. Tiks meklēts jauns uzņēmums fotoradaru darbības nodrošināšanai.
Un vēl
Savairojoties dārza kaitēkļiem, piemēram, laputīm, lapgraužiem, baltblusiņām un citiem kukaiņiem, šosezon dažādu sociālo tīklu hobija dārznieku tematiskajās domubiedru grupās aktīvi tiek ieteikts augu kaitēkļu apkarošanai izmantot biocīdus – plašāk ieteiktie ir "Neostomazāns" un "Cobra". Valsts augu aizsardzības dienestā brīdina, ka biocīdi nav paredzēti augu apstrādei, tos lietojot, var rasties nelabvēlīgas sekas. Dienests skaidro, ka "Neostomazāna", "Cobras" un citu biocīdu sastāvā ir bīstamas ķīmiskas vielas, un, lietojot šos preparātus neparedzētam mērķim, piemēram, augu apstrādei, sekas var būt neprognozējamas videi, bet jo īpaši cilvēku veselībai.
Speciālisti uzsver, ka patērējot uzturā šādi apstrādātus augus, var rasties akūti un hroniski veselības traucējumi. Iespējamās saindēšanās pazīmes uzreiz pēc apstrādātās produkcijas apēšanas – vemšana, caureja un slikta dūša. Savukārt, ēdot šādu produkciju ikdienā, piemēram, dārzeņus visas vasaras garumā, iespējami aknu bojājumi, gremošanas sistēmas traucējumi, var tikt ietekmēta reproduktīvā veselība, pieaug vēža risks u.tml. Savukārt, nonākot vidē, šie preparāti var iznīcināt visu dzīvo – gan kaitēkļus, pret kuriem lietoti, gan arī derīgos dzīvos organismus, proti, kukaiņus, mikroorganismus, putnus, kuri ēd saindētos kukaiņus, kā arī zivis, ja preparāts iekļūst ūdenī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas algotņu vienība “Vagner” Ukrainā cietusi zaudējumus; Nepietiekamā atalgojuma dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā trūkst darbinieku; un Lietusgāzes nodarījušas lielus postījumus sējumiem
Krievijas algotņu grupējumam "Vagner", pēc visa spriežot, bijusi centrālā loma pēdējās kaujās Ukrainā, arī Luhanskas apgabala Popasnes un Lisičanskas sagrābšanā, liecina Lielbritānijas izlūkdienesta informācija. Kaujās grupējums cietis smagus zaudējumus. Krievija izmantojusi "Vagner", lai pastiprinātu spēkus frontes priekšējās līnijās, kā arī lai mazinātu personālsastāva trūkumu un zaudējumus.
Vismaz septiņi Burjatijas desantnieki, kuri atteikušies turpināt piedalīties karā Ukrainā, saņēmuši draudus no komandieriem, tikuši ieslēgti garāžā, bet vēlāk ievietoti izolatorā, vēsta Krievijas medijs “Mediazona”. Medija rīcībā ir audioieraksts, kas apstiprina draudu izteikšanu karavīriem. Minētie kareivji dienējuši 11. desanta triecienbrigādē, kas dislocēta Burjatijas galvaspilsētā Ulanudē. Pēc tam, kad viņi vairākus mēnešus bija piedalījušies Krievijas iebrukumā Ukrainā, kareivji uzrakstīja iesniegumus par atvaļināšanos no dienesta, jo vairs nevēlas karot. Kā stāstījis viens no kareivjiem, komandieri kareivjiem, kas atsakās karot, teju nekavējoties sāk draudēt. Šie kareivji tiekot arī aizturēti un pēc tam sūtīti uz izolatoru, kas atrodas Krievijas okupācijas spēku kontrolētajā teritorijā Ukrainas Luhanskas apgabalā.
Ziemeļmaķedonija un Bulgārija parakstījušas protokolu par vadlīnijām, kas izbeidz ilgstošo kaimiņvalstu strīdu un paver ceļu Skopjei sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Jau ziņots, ka sarunas par Ziemeļmaķedoniju par iestāšanos Eiropas Savienībā bija paredzēts sākt 2020.gadā, tomēr Bulgārija noteica veto sarunu sākšanai, vēloties panākt, lai Ziemeļmaķedonija dažas kopīgās vēstures daļas interpretē atbilstoši Sofijas oficiālajam skatījumam, atzīstot savas tautas un valodas bulgārisko izcelsmi. Bulgārija ir Eiropas savienības dalībvalsts kopš 2007.gada.
Turpinām ziņas
Aizvadītajās trīs diennaktīs Latvijā reģistrēti tūkstoš 550 jauni inficēšanās gadījumi, bet ziņojumi par mirušajiem nav saņemti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 25,6%, savukārt 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir sasniedzis 498,4.
Valsts policija saistībā ar 10. maija notikumiem pie padomju pieminekļa Pārdaugavā nolēmusi pazemināt amatā trīs Rīgas reģiona policijas pārvaldes amatpersonas. Vēl viena persona no dienesta ir atvaļināta. Starp šīm četrām amatpersonām ir tie likumsargi, kurus valsts policijas vadītājs Armands Ruks iepriekš bija atstādinājis no dienesta pienākumu pildīšanas.
Ar šodienu no dienesta Valsts policijā atvaļināta persona, kura bijusi klātesoša 20. maija notikumos Rīgā, kad cieta jaunietis par Ukrainas karoga nēsāšanu. Saistībā ar notikušo Iekšējās drošības birojs kriminālprocesā izmeklē iespējamu policistes bezdarbību. Plašāka informācija netiek sniegta.
Nepietiekamā atalgojuma dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nākotnē paredz vēl lielāku nodarbināto trūkumu, atzina dienestā. 2017.gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā atalgojums bija līdzvērtīgs vidējam valsts tautsaimniecībā, līdz ar to dienestā vakances bija aptuveni 3%, savukārt tagad tas no vidējā atalgojuma valstī atpaliekot par vairāk nekā 30%, līdz ar to vakanču skaits dienestā ir virs 12%. Patlaban VUGD un tās paspārnē esošajā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā ir 3 tūkstoši 253 amati, no tiem nokomplektēti 2 tūkstoši 855, bet vakanti ir 398. No vakantajiem amatiem 45 ir kadetu amati, septembrī daļa tiks nokomplektēta.
Un vēl
Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons informē, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%. Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukrainas prezidents veicis kadru tīrīšanu; Latvijas robežpunktos veidojas garas automašīnu rindas; un Šīs nedēļas otrajā pusē gai’dāms karstuma vilnis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvojis valsts Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un ģenerālprokurori Irīnu Venediktovu, liecina svētdien publicēti prezidenta dekrēti. Venediktovas vietā par Ukrainas ģenerālprokuroru iecelts Oleksijs Simonenko, kurš kopš 2020.gada marta bija ģenerālprokurora vietnieks, bet Bakanova pēctecis Ukrainas Drošības dienesta vadītāja amatā pagaidām nav zināms. Ikvakara videouzrunā Zelenskis skaidroja, ka līdz šim pret prokuratūras, pirmstiesas izmeklēšanas un citu tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem sākta 651 krimināllieta par valsts nodevību un sadarbību ar okupantiem. Viņš sacīja, ka vairāk nekā 60 prokuratūras un Drošības dienesta darbinieku izvēlējušies palikt Krievijas okupētajās teritorijās un strādāt pret Ukrainu, tādēļ esot jautājumi par šo institūciju vadītāju atbildību.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicina veidot spēcīgāku un "ģeopolitisku Eiropas Savienību", solot tuvāko mēnešu laikā nākt klajā ar konkrētiem ierosinājumiem mērķa sasniegšanai. Svētdien publicētā rakstā "Frankfurter Allegemeine Zeitung" Vācijas līderis aicina Eiropas Savienības dalībvalstis būt vienotām tādās jomās, kurās līdz šim viedokļi ir atšķīrušies, piemēram migrācijas politika un vienotas Eiropas aizsardzības attīstīšana. Viņš arī mudina izbeigt "atsevišķu dalībvalstu patmīlīgo blokādi Eiropas lēmumiem". Savukārt ārpolitikā, kā secina Šolcs, Eiropas Savienība nevar atļauties nacionālus veto, ja bloks vēlas, lai to uztver nopietni konkurējošo lielvaru pasaulē.
Ilgstoša sausuma dēļ Eiropas dienvidos arvien plašākās platībās deg meži, piespiežot arvien vairāk cilvēku evakuēties. Atsevišķos reģionos nerimstas karstuma vilnis, kas ir prasījis arī cilvēku dzīvību. Metereologi prognozē, ka karstums Eiropā turpināsies arī šonedēļ, vietām sasniedzot pat plu 40 grādus. Plaši mežu ugunsgrēki plosās Francijas dienvidrietumos, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Horvātijā un Ungārijā, tūkstošiem cilvēku evakuēti.
Tikēr Ķīnā lietusgāžu izraisītos plūdos valsts dienvidrietumos un ziemeļrietumos bojā gājuši vismaz 12 cilvēki, bet vairākiem tūkstošiem nācies pamest savus mājokļus. Kā vēsta mediji, šajos apgabalos nolijuši pat 98,9 milimetri, kas ir divreiz vairāk par jūlija vidējo mēneša normu. Spēcīgās lietusgāzes sekojušas pēc karstuma viļņa - atsevišķās valsts daļās termometra stabiņš bija sasniedzis pat +42 grādu atzīmi. Plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta, ka tik spēcīgas lietusgāzes ir klimata pārmaiņu dēļ
Turpinām ziņas
Jēkabpilī, Brīvības ielas pārbūves dēļ, no šodienas noteikti satiksmes ierobežojumi no jaunizbūvētā rotācijas apļa Brīvības un Dolomīta ielas krustojumā līdz Celtnieku ielai. Satiksme tiks regulēta no abiem virzieniem līdz brīdim, kad ielas posmam tiks uzklāta visa asfalta virskārta.
Pirmdienas rītā Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāvēja apmēram 880 kravas auto. Aizvadītās diennakts laikā šajā robežpunktā rindu šķērsoja 174 kravas transportlīdzekļi. Pašlaik paredzamais gaidīšanas laiks kravas automašīnām uz robežas ir 122 stundas jeb vairāk nekā piecas diennaktis. Savukārt Grebņevas robežpunktā iebraukšanu Krievijā gaida apmēram 400 kravas auto, bet pēdējās 24 stundās šo robežpunktu šķērsoja 106 šādi transportlīdzekļi. Šajā robežpunktā gaidīšanas laiks ir teju sešas diennaktis. Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas rindas ir mazākas. Pāternieku punktā savu kārtu gaida 60 kravas auto, bet Silenē - 280 kravas transportlīdzekļu.
Iekšlietu ministrija rosinās valdību līdz 10.novembrim pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā. Jau ziņots, ka ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju un tā ir spēkā līdz 10.augustam.
Notekūdeņu monitorings jūlija sākumā visās pilsētās uzrādījis Covid-19 omikrona apakšpaveidu BA4 un BA5 prevalenci, informē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudrā. Šomēnes aprit gads, kopš Latvijā tiek veikts notekūdeņu monitorings Covid-19 izplatības noteikšanai. Pētījumā ir iesaistīts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūts "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Notekūdeņu monitoringa dati liecina, ka Jēkabpilī ir vērojams infekcijas izplatības pieaugum, dominējošie ir omikrona apakšveidi BA4 un BA5, sasniedzot pat 90%.
Aizvadītajās trīs diennaktīs Latvijā reģistrēti tūkstoš 550 jauni inficēšanās gadījumi, bet ziņojumi par mirušajiem nav saņemti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 25,6%, savukārt 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir sasniedzis 498,4.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta projekta "LIFE for Species" eksperts, entomologs Nikolajs Savenkovs Latvijā konstatējis jaunu kukaiņu sugu - stiklspārņu sugu "Sesia bembeciformis". Ņemot vērā, ka suga līdz šim Latvijā nebija konstatēta, tai vēl nav oficiāla nosaukuma latviešu valodā. Jaunatklātais kukainis ir tauriņš, kas izskatā līdzīgs sirsenim, tomēr, neskatoties uz izskatu, tas ir miermīlīgs un cilvēkiem iedzelt nevar. Daži īpatņi ievākti un turpmāk tie papildinās Latvijas Nacionālā dabas muzeja kukaiņu kolekciju.
Un vēl
Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs karstāks un vietām Latvijā temperatūra pārsniegs 30 grādus, liecina prognozes. Otrdien vēl vietām Vidzemē un Latgalē gaidāms lietus un pērkona negaiss, taču temperatūra paaugstināsies, pēcpusdienā sasniedzot 19...24 grādus. No trešdienas līdz piektdienai gaidāms sauss un saulains laiks, temperatūra turpinās kāpt, ceturtdien vietām Kurzemē sasniedzot 30 grādus, bet piektdien lielākajā valsts daļā tā būs tuvu 30 grādiem, vietām virs 30 grādu atzīmes.
Brīvdienās pakāpeniski kļūs vēsāks, temperatūra pēcpusdienās pārsvarā 20...25 grādi, sestdien valsts austrumos vēl līdz 27 grādiem un visos reģionos veidosies negaisa mākoņi. Negaiss lokāli var būt stiprs, nest spēcīgas lietusgāzes, krusu un lielu vēju.