Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 20.jūlijā
- 20 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Levits saskata nepieciešamību veidot neatkarīgu 20.gadsimta Latvijas vēstures institūciju; Jēkabpils novadā stājušies spēkā jaunie mājdzīvnieku turēšanas noteikumi; un Radio1 raidījumā “Bez robežām” – plašāk par to, kā palīdzēt ukraiņiem?
Valsts prezidents Egils Levits vakar tikās ar bijušo Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāju Valteru Nollendorfu, pārrunājot nepieciešamību veidot neatkarīgu 20.gadsimta Latvijas laikmeta vēstures institūciju vai pētniecības programmu. Minētās programmas darbības fokusā būtu ne tikai Latvijas 20.gadsimta vēstures pētniecība, bet jo sevišķi vēstures komunikācija. Levits uzskata, ka līdz šim Latvijā ir novērojams konceptuālu vēstures pētījumu trūkums, kā rezultātā Latvijas balss Eiropas vēstures kontekstā ir vāji sadzirdēta. Valsts prezidents norādīja, ka iespējama bāze šim virzienam varētu būt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts.
Ukrainas Drošības dienestā notiek kadru revīzija un tiek lemts par 28 dienesta darbinieku atbrīvošanu no amata, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norāda, ka runa ir par dažādu līmeņu un jomu amatpersonām, bet iemesli ir līdzīgi – neapmierinoši darba rezultāti.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainas prezidents atstādināja no amata Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Šādu lēmumu Zelenskis skaidroja ar to, ka Drošības dienestā un prokuratūrā bijis liels skaits nodevēju, kas palikuši okupētajās teritorijās un strādā Krievijas labā.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā žurnālam “The Atlantic” atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins labprāt gribētu iekarot arī Baltijas valstis, bet gaidāmā Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO krietni apgrūtinās šādu Krievijas plānu īstenošanu. Viņš uzskata, ja Putinam izdosies sasniegt savus mērķus Ukrainā, viņš neapstāsies. Nākamais mērķis būs Moldova, tad Gruzija, un visbeidzot Baltijas valstis. Rasmusens secina, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO uzskatāma par Putina “stratēģisko sakāvi”. Atskatoties pagātnē, Rasmusens atzīst, ka Rietumi pārāk maigi reaģējuši uz Krievijas uzbrukumu Gruzijai un Krimas aneksiju, tādējādi iedrošinot Putinu uz jaunām militārām avantūrām. Rasmusens arī asi kritizējis Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumus, ka nevajadzētu “pazemot Krieviju” un Putinam jādod iespēja “saglabāt seju”, norādot, ka šie izteikumi bija katastrofāli un tāda attieksme nav pieļaujama.
Turpinām ziņas
No augusta varēs tirgot tikai tos dzērienus, uz kuru iepakojumiem ir depozīta zīme. Pretējā gadījumā paredzēts sods. Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 10 centu apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.
Latvijā daļa viesu māju īpašnieku apsver iespēju rudenī, kad sāksies apkures sezona, slēgt mītnes, norāda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele. Vienlaikus viņa atzīmē, ka šovasar salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru viesu mājās notiek krietni vairāk dažādu pasākumu, kamēr individuālo ceļotāju un nakšņotāju ir mazāk. Pēc Ziemeles teiktā, individuālo ceļotāju skaita kritums varētu būt saistīts ar to, ka iedzīvotāji šogad vairāk dodas ārvalstu ceļojumos, kā arī saistībā ar augstajām degvielas cenām. Tāpat viņa atzina, ka viesu māju īpašnieki ir palielinājuši pakalpojumu cenas.
Stājušies spēkā jaunie saistošie noteikumi par mājas jeb istabas dzīvnieku turēšanu Jēkabpils novadā. Tie nosaka suņu, kaķu un mājas sesku– turēšanas kārtību, klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu un agresīvu dzīvnieku izķeršanas kārtību, īpašnieka tiesības un pienākumus, kā arī pašvaldības institūciju, kas veic noteikumu izpildes uzraudzību un kontroli. Noteikumi arī paredz, ka dzīvnieka saimniekiem papildus jārūpējas, lai mājdzīvnieks neatrodas bērnu atpūtas un spēļu laukumos, smilšukastēs. Tāpat arī noteiktas ielas un vietas Jēkabpilī, kur aizliegts vest mājdzīvnieku bez pavadas. Plašāk ar saistošajiem noteikumiem var iepazīties portālā Radio1.lv.
Un vēl
Šonedēļ Jēkabpils Radio1 ēterā izskanējis raidījums ,,Bez robežām''. Raidījumā plašāka saruna ar brīvprātīgo palīdzības sniegšanā ukraiņu bēgļiem Edgaru Līci. Viņš stāsta, kāpēc iesaistījās šajā darbībā, kas motivē un kāda palīdzība vēl ir nepieciešama no līdzcilvēkiem. Raidījumu atkārtojumos Radio1 ēterā klausieties 21.jūlijā pulksten 11.10 un 24.jūlijā pulksten 11. Raidījuma ieraksts pieejams arī Radio1 portālā, sadaļā “Raidījumu cikls “Bez robežām””.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Pasaules veselības organizācija aicina Eiropu rīkoties, lai ierobežotu Covid-19; Sestdien norisināsies astotie Dziesmu un deju svētki “Sēlija Rotā”; Un Vakar Lielbritānijā reģistrēta rekordaugsta gaisa temperatūra.
Vairāk nekā desmit tūkstoši Krievijas sagrābtās Ukrainas pilsētas Mariupoles iedzīvotāju atrodas filtrācijas nometnēs, ziņo pilsētas mērs Vadims Boičenko. Atbilstoši viņa teiktajam nometnēs atrodas teju tikai vīrieši, un Boičenko to saista ar iespējamo iesaukšanu armijā. Šajās nometnēs tiek turēti valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki. Cilvēkiem nav piekļuves normālai medicīniskai palīdzībai. Krievija filtrācijas nometņu darbību izvērsa jau Čečenijas karu laikā. Viens no to darbības mērķiem bija aģentu vervēšana Krievijas specdienestiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradies Irānā, lai tiktos ar šīs valsts prezidentu Ibrahimu Raisi un Turcijas prezidentu Rečepu Taijipu Erdoganu. Triju līderu uzmanības centrā būs karadarbība Sīrijā, jo Krievija un Irāna atbalsta Sīrijas režīmu, bet Turcija – režīma pretiniekus. Irāna tiek uzskatīta par vienu no nedaudzajiem vēl atlikušajiem Krievijas sabiedrotajiem. Sagaidāms, ka tikšanās laikā uzmanība tiks pievērsta arī Ukrainas graudu eksportam, kā arī Krievijas vēlmei iegādāties no Irānas bezpilota lidaparātus, kurus vēlāk varētu izmantot karadarbībā Ukrainā.
Eiropas Savienība gatavojas noteikt izņēmumus sankcijās pret Maskavu, lai atbloķētu Krievijas banku aktīvus, kas saistīti ar pārtikas un mēslojuma tirdzniecību. Dalībvalstis "vēlas skaidri parādīt, ka sankcijās nav nekā tāda, kas kavē graudu transportēšanu no Krievijas vai Ukrainas", aģentūrai AFP sacīja kāds ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms. ES priekšlikums ir daļa no jaunākā bloka sankciju atjauninājuma, par kuru notiek sarunas starp dalībvalstīm. Lai tas stātos spēkā, būs nepieciešams vienbalsīgs apstiprinājums.
Covid-19 gadījumu skaits Eiropā sešu nedēļu laikā trīskāršojies, un tas reģiona veselības sistēmām gada atlikušajā daļā var radīt milzīgus izaicinājumus, brīdina Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge. Viņš aicina valdības un veselības institūcijas rīkoties tūlīt, lai sagatavotos nākamajiem mēnešiem. Ja veselības iestādes rīkosies tagad, tās var mazināt gaidāmās problēmas sabiedrībā, arī attiecībā uz veselības jomas darbinieku trūkumu, pārslogotām veselības sistēmām, uzņēmumu grūtībām un haosu ceļošanas jomā. Pasaules veselības organizācija norāda, lai sagatavotos, valstīm ir jāaktivizē vakcinācijas kampaņas, jāatbalsta masku valkāšana, jāstiprina laboratoriju jaudas, jāprioritizē kontaktu izsekošana, jāstiprina infekcijas kontroles pasākumi visās veselības aprūpes iestādēs.
Turpinām ziņas
Astotie Dziesmu un deju svētki “Sēlija Rotā” norisināsies 23.jūlijā Zvejnieklīcī, uzsverot tautas mākslas nozīmi. No pulksten 12 brīvdabas atpūtas kompleksa “Zvejnieklīcis” teritorijā paredzēts Sēlijas apvienības mākslinieku plenērs un gleznu izstāde, amatnieku un mājražotāju tirgus, dažādas meistardarbnīcas, Sēlijas pūtēju orķestru un folkloras kopu radošās programmas, kā arī darbosies nevalstisko organizāciju sarunu telts “Sēļu identitāte”.
Tur pat netālu esošajā Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīcā pulksten 13 norisināsies Sēlijas novadu vokālo ansambļu koncerts. Baznīca apmeklētājiem zināma ar tās atjaunoto arhitektūru un īpašo auru. Pulksten 16.30 uz skaistu koncertu baznīcā aicinās Sēlijas folkloras kopas. Pulksten 13.30 Sēlpils pagasta kapos notiks piemiņas mirklis komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam.
Sēlija rotā svētku dienas vakars pulksten 19 tiks noslēgts ar lielkoncertu “Dzīvo. Cilts.” Koncertā piedalīsies Sēlijas novadu un pilsētu amatierkolektīvi un kolektīvu solisti, Pasākumu vadīs Anda Svarāne un Artis Robežnieks. Koncerta norisi papildinās dažādi audiovizuāli elementi. Šo svētku režisors ir Juris Jonelis, kurš arī ir 2023. gada Dziesmu svētku koru lielkoncerta režisors. Pulksten 22 Zvejnieklīča teritorijā tiks atklāta svētku dāvana – uguns šovs. Pēc koncerta kā dalībnieki tā apmeklētāji aicināti apmeklēt zaļumballi kopā ar kapelu “Kreicburgas Ziķeri”.
Un vēl
Lielbritānija vakar piedzīvojusi karstāko dienu zināmajā vēsturē, gaisa temperatūrai sasniedzot 40,3 grādu atzīmi, informē Lielbritānijas meteodienests "Met Office". Tik augsta temperatūra fiksēta Konongsbijā - aptuveni 200 kilometru uz ziemeļiem no Londonas. Iepriekš Lielbritānijas absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords bija 2019. gada vasarā fiksētie 38,7 grādi.
Šis karstuma vilnis ir kaut kas nepieredzēts un vēl pirms dažām desmitgadēm neiedomājams. Pirmkārt, nacionālais karstuma rekords tiek pārspēts uzreiz par vairākiem grādiem, otrkārt, Lielbritānija pievienojas to valstu pulkam, kurās vispār ir iespējama 40 grādu svelme. Ja klimata pārmaiņas turpināsies ar sliktāko scenāriju, šādus karstuma viļņus drīzā nākotnē Lielbritānija var piedzīvot vidēji reizi trijos gados, paziņoja "Met Office".
Lielais karstums radīja arī daudz problēmu. Lutonas lidostā uz laiku nācās ierobežot lidojumus, jo karstajā saulē skrejceļa virsma sāka kust un kļuva mīksta, dzelzceļa sliedes atsevišķās vietās tika krāsotas baltas, lai atstarotu karstumu un mazinātu sliežu deformāciju.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri saskaņojuši jaunu ierobežojumu paketi Krievijai; Centrālā vēlēšanu komisija svin simtgadi, un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku nedēļas nogalē?
Eiropas Savienība gatavojas noteikt sankcijas Krievijas galvaspilsētas Maskavas mēram Sergejam Sobjaņinam, kā arī Krievijas karu atbalstījušajiem aktieriem Vladimiram Maškovam un Sergejam Bezrukovam, otrdien vēsta izdevums "EUobserver", atsaucoties uz dokumentu, kas nonācis tā rīcībā. Kopumā sankciju saraksts tiks papildināts ar 47 fiziskām un astoņām juridiskām personām. Sankcijām arī tiks pakļauts Maskavā reģistrētais prokremliskais motociklistu klubs "Nakts vilki", tā līderis Aleksandrs Zaldostanovs un trīs viņa biedri. Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka ierobežojumi tiks noteikti arī bankai "Sberbank".
Jau vēstīts, ka 18.jūlijā ES valstu ārlietu ministri saskaņoja jaunu ierobežojumu paketi, nosakot tos arī tirdzniecībai ar zeltu un dubultā pielietojuma precēm, valsts iepirkumiem, depozītu pieņemšanai, grāmatvedības pakalpojumiem un auditam.
Krievija turpina gūt minimālus panākumus savā Donbasa ofensīvā, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.19. jūlijā varas iestādes Krievijas okupētajā Hersonā ziņoja, ka Antonovska tiltam pār Dņepru uzbrukuši Ukrainas spēki. Sociālo mediju ieraksti liecināja par acīmredzamiem kaujas radītiem bojājumiem uz tilta braucamās daļas. Londona gan norāda, ka tilts, visticamāk, joprojām būs izmantojams, taču tas simbolizē vienu no okupantu lielākajiem izaicinājumiem. Dņepras šķērsošanas vietu kontrole, visticamāk, kļūs par galveno faktoru, kas noteiks kauju iznākumu šajā reģionā, noslēgumā ziņo britu izlūki.
Baltkrievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras prasības aizliegusi nevalstisko arodbiedrību darbību, teikts otrdien publicētā paziņojumā Ģenerālprokuratūras kanālā "Telegram". Aizliegtas Baltkrievijas Brīvā arodbiedrība, Metālstrādnieku brīvā arodbiedrība, Baltkrievijas Neatkarīgā kalnraču, ķīmiķu, naftas pārstrādātāju, enerģētiķu, transporta strādnieku, celtnieku un citu strādnieku arodbiedrība, Baltkrievijas Radioelektroniskās rūpniecības darbinieku arodbiedrība, kā arī Arodbiedrību asociācija "Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongress".
Turpinām ziņas
Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šonedēļ publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā jūnijā bijusi 19,2%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Igaunijā - 22% un Lietuvā - 20,5%. Jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada sesto mēnesi inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs. Eiropas Savienībā vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 9,6%, bet eirozonā tā veidojusi 8,6%.
Daļa "Elektrum" klientu saņēmuši brīdinājumu, ka no 1. septembra elektrības cena palielinās teju dubultā. Daļā "Elektrum" klientu saņēmuši vēsti, ka pašreizējā elektrības cena 0,14 eiro par kilovatstundu ir spēkā tikai līdz 31. augustam. No 1. septembra par elektrību būs jāmaksā 0,24 eiro par kilovatstundu, tas ir par 1,7 reizes.
Jau ziņots, ka elektrības cenas Latvijā kāpj jau ilgāku laiku. Saskaņā ar Latvenergo sniegto informāciju, elektroenerģijas cena Latvijā pagājušajā nedēļā pieauga par 12%, sasniedzot 304,24 eiro par megavatstundu. "Nord Pool" biržas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka tā ir visu laiku augstākā nedēļas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā, par ko publiski pieejama informācija.
Šodien aprit 100 gadi kopš Satversmes sapulce "Valdības Vēstnesī" paziņoja, ka 1. Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija. Atzīmējot dibināšanas simtgadi, Saeimas vēlēšanu gadā CVK aicina ikvienu dalīties atmiņās par iestādes vēsturi, vēlēšanu pieredzi un iedvesmot citus izmantot iespējas, ko sniedz brīvas un demokrātiskas vēlēšanas. Daloties sociālo tīklu vietnēs, CVK aicina izmantot mirkļbirku "#CVK100" un "VēlēšanuDiena". Iestādes pastāvēšanas laikā sarīkotas 13 Saeimas vēlēšanas un četras Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Noorganizētas 12 tautas nobalsošanas un vairāk nekā 50 parakstu vākšanas.
Un vēl
Karstākais laiks šonedēļ Latvijā gaidāms ceturtdien Kurzemē un piektdien pārējā valstī, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien visā valstī būs sauss un saulains laiks, pūtīs lēns vējš, Latgalē - mērens ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +10..+16 grādiem, dienā tā sasniegs +24..+29 grādus, valsts rietumu daļā gaiss vietām sakarsīs līdz +31 grādam. Arī piektdien spīdēs saule, bet Kurzemē vietām gaidāms lietus un pērkona negaiss, vakarā tas iespējams arī valsts centrālajā daļā.
Sestdien un svētdien gaidāms lielāks mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, svētdien varētu būt vairāk nokrišņu. Sagaidāms, ka sestdien valsts austrumos gaisa temperatūra vēl sasniegs +27 grādus, savukārt svētdien tā nepārsniegs +25 grādus. Atbilstoši pašreizējām prognozēm nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāms silts un karsts laiks, nedēļas otrajā pusē kļūs vēsāks. Dažbrīd līs.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Sankcijas pret Krieviju ietekmē Ķīnas tirdzniecību ar Eiropu; Jēkabpils novada sociālais dienests aicina veikt B un C hepatīta eksprestestus; un Mediķu brīdinājuma streika laikā nestrādās 106 ārstniecības speciālisti.
Ķīnas iniciatīva "Viena josta, viens ceļš" ir spiesta meklēt alternatīvus ceļus, lai nodrošinātu tirdzniecību starp Ķīnu un Eiropu. Iepriekš pārvadājamās preces iniciatīvas ietvaros nogādātas caur Krieviju un Baltkrieviju, taču Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojušās Rietumu sankcijas pret Krieviju piespiedušas Ķīnu mainīt tā sauktā Jaunā zīda ceļa maršrutu. Ķīna ir viena no Krievijas sabiedrotajām un līdz šim ir bijusi neitrāla attiecībā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču nav arī piedāvājusi tiešu atbalstu Krievijai. Šobrīd Ķīnu ar Eiropu savieno 78 tirdzniecības maršruti, sasniedzot 180 pilsētas 23 Eiropas valstīs. Pārvadāto preču vērtība pagājušajā gadā sasniegusi gandrīz 73 miljardus eiro. Gandrīz puse no dzelzs zīda ceļa maršrutiem šķērso Krieviju, tāpēc Rietumu sankcijas Krievijai ir ietekmējušas šo maršrutu izmantošanu.
Ja Krievija oficiāli anektēs okupētās Ukrainas teritorijas, tad tā var ķerties pie kodoldraudiem, lai atturētu Ukrainas armiju no pretuzbrukuma, uzskata ASV Kara pētījumu institūta eksperti. Pētnieki norāda, ka Putins var izmantot kodoldraudus, lai atturētu Ukrainas pretuzbrukumu anektētajos Hersonas, Zaporižjes, Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pēc aneksijas Putins var tieši paziņot vai dot mājienus, ka Krievijas doktrīna, kas atļauj izmantot kodolieročus Krievijas teritorijas aizsardzībai, attiecas arī uz tikko anektētajām teritorijām.
Sīrija šodien paziņoja, ka sarauj diplomātiskās attiecības ar Ukrainu, skaidrojot, ka tā ir atbilde uz līdzīgu soli, ko jau spērusi Kijiva. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau pagājušā mēneša beigās paziņoja, ka Ukraina sarauj saites ar Sīriju, kad Damaska atzina Krievijas atbalstītos Austrumukrainas separātiskos veidojumus. Sīrija bija pirmā valsts pēc Krievijas, kas arī atzinusi pašpasludināto Donbasa "republiku" neatkarību.
Valsts drošības dienests šogad sācis kopumā divus kriminālprocesus aizdomās par Eiropas Savienības noteikto sankciju iespējamu pārkāpšanu. Viens no kriminālprocesiem uzsākts par Baltkrievijai piemēroto sankciju iespējamu pārkāpšanu, savukārt otrs - par Krievijai piemēroto sankciju iespējamu pārkāpšanu. Izmeklēšanas interesēs drošības dienests par šiem kriminālprocesiem informāciju nesniedz. Tāpat kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā drošības dienests ir ieguvis informāciju par vairākiem Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju iespējamiem pārkāpumiem un apiešanas mēģinājumiem un pašlaik turpina šo gadījumu izvērtēšanu.
Turpinām ziņas
VAS "Latvijas pasts" plāno no nākamā gada palielināt vēstuļu korespondences - vēstuļu, pastkaršu, sīkpaku - tarifu par vidēji 13%, bet pasta paku sūtījumu tarifu - par 7%. Kompānijas pārstāvji skaidro, ka augstie vispārējās inflācijas rādītāji kā Latvijā, tā starptautiskā līmenī un jo īpaši krasais energoresursu tarifu pieaugums, kas sadārdzina gan pārrobežu, gan vietējās transportēšanas izmaksas, būtiski apdraud "Latvijas pasta" iespējas arī 2023.gadā pilnvērtīgi pildīt noteiktās universālā pasta pakalpojuma saistības, saglabājoties līdzšinējiem tarifiem.
28. jūlijā ir Pasaules hepatīta diena un saistībā ar to Jēkabpils novada Sociālais dienests aicina iedzīvotājus iesaistīties B un C hepatīta eksprestestu veikšanā, sākot no 1.līdz 5.augustam katru dienu no pulksten 9 līdz 12 Atkarību profilakses kabinetā, Jaunajā ielā 39i, Jēkabpilī. Kabinetā būs arī iespēja nodot eksprestestu uz HIV. Visi eksprestesti ir bezmaksas un anonīmi. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas, varēs arī saņemt konsultācijas par visām šīm infekcijām.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 2 tūkstoši 93 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. No inficētajiem 874 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 1219 ir vakcinēti. Dienā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits pirmo reizi kopš marta beigām ir vairāk par 2000. Iepriekš vairāk par 2000 gadījumiem diennakts laikā atklāja 31. martā, kad reģistrēja 2008 jaunus inficēšanās gadījumus. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 39,1%. Saņemts ziņojums par vienu mirušu slimnieku 80–89 gadu vecumā, kurš bijis vakcinēts pret Covid-19. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pieaudzis līdz 599,5.
Un vēl
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izsludinātajā veselības nozares brīdinājuma streikā piedalīsies 106 dalībnieki. Arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa informē, ka šie 106 ārstniecības speciālisti ir tie, kas uzrakstījuši pieteikumu par to, ka streika dienā, 27.jūlijā, nestrādās. Savukārt to cilvēku skaits, kas piedalīsies protesta akcijā pie Veselības ministrijas, ir sasniedzis 400, un arodbiedrība vēl turpina saņemt pieteikumus no tiem, kas vēlētos piedalīties. Starp tiem, kas vēlas piedalīties pasākumā, ir gan ārsti, gan māsas, māsu palīgi, atbalsta personas, veļas mājas pārziņi, sanitāri un citi ārstniecības profesiju pārstāvji.
Radio1 dienas notikumu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukrainas Drošības dienestā notiek kadru revīzija; Latvijā dienā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits pirmo reizi kopš marta beigām ir vairāk par 2000; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku nedēļas nogalē?
Ukrainas Drošības dienestā notiek kadru revīzija un tiek lemts par 28 dienesta darbinieku atbrīvošanu no amata, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš norāda, ka runa ir par dažādu līmeņu un jomu amatpersonām, bet iemesli ir līdzīgi – neapmierinoši darba rezultāti.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā žurnālam “The Atlantic” atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins labprāt gribētu iekarot arī Baltijas valstis, bet gaidāmā Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO krietni apgrūtinās šādu Krievijas plānu īstenošanu. Viņš uzskata, ja Putinam izdosies sasniegt savus mērķus Ukrainā, viņš neapstāsies. Nākamais mērķis būs Moldova, tad Gruzija, un visbeidzot Baltijas valstis. Rasmusens secina, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO uzskatāma par Putina “stratēģisko sakāvi”.
Eiropas Savienība gatavojas noteikt izņēmumus sankcijās pret Maskavu, lai atbloķētu Krievijas banku aktīvus, kas saistīti ar pārtikas un mēslojuma tirdzniecību. Dalībvalstis "vēlas skaidri parādīt, ka sankcijās nav nekā tāda, kas kavē graudu transportēšanu no Krievijas vai Ukrainas", aģentūrai AFP sacīja kāds ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms.
Baltkrievijas Augstākā tiesa pēc Ģenerālprokuratūras prasības aizliegusi nevalstisko arodbiedrību darbību, teikts otrdien publicētā paziņojumā Ģenerālprokuratūras kanālā "Telegram". Aizliegtas Baltkrievijas Brīvā arodbiedrība, Metālstrādnieku brīvā arodbiedrība, Baltkrievijas Neatkarīgā kalnraču, ķīmiķu, naftas pārstrādātāju, enerģētiķu, transporta strādnieku, celtnieku un citu strādnieku arodbiedrība, Baltkrievijas Radioelektroniskās rūpniecības darbinieku arodbiedrība, kā arī Arodbiedrību asociācija "Baltkrievijas Demokrātisko arodbiedrību kongress".
Ja Krievija oficiāli anektēs okupētās Ukrainas teritorijas, tad tā var ķerties pie kodoldraudiem, lai atturētu Ukrainas armiju no pretuzbrukuma, uzskata ASV Kara pētījumu institūta eksperti. Pētnieki norāda, ka Putins var izmantot kodoldraudus, lai atturētu Ukrainas pretuzbrukumu anektētajos Hersonas, Zaporižjes, Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pēc aneksijas Putins var tieši paziņot vai dot mājienus, ka Krievijas doktrīna, kas atļauj izmantot kodolieročus Krievijas teritorijas aizsardzībai, attiecas arī uz tikko anektētajām teritorijām.
Turpinām ziņas
Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šonedēļ publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā jūnijā bijusi 19,2%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Igaunijā - 22% un Lietuvā - 20,5%. Jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada sesto mēnesi inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs. Eiropas Savienībā vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 9,6%, bet eirozonā tā veidojusi 8,6%.
VAS "Latvijas pasts" plāno no nākamā gada palielināt vēstuļu korespondences - vēstuļu, pastkaršu, sīkpaku - tarifu par vidēji 13%, bet pasta paku sūtījumu tarifu - par 7%. Kompānijas pārstāvji skaidro, ka augstie vispārējās inflācijas rādītāji kā Latvijā, tā starptautiskā līmenī un jo īpaši krasais energoresursu tarifu pieaugums, kas sadārdzina gan pārrobežu, gan vietējās transportēšanas izmaksas, būtiski apdraud "Latvijas pasta" iespējas arī 2023.gadā pilnvērtīgi pildīt noteiktās universālā pasta pakalpojuma saistības, saglabājoties līdzšinējiem tarifiem.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 2 tūkstoši 93 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija. No inficētajiem 874 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 1219 ir vakcinēti. Dienā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits pirmo reizi kopš marta beigām ir vairāk par 2000. Iepriekš vairāk par 2000 gadījumiem diennakts laikā atklāja 31. martā, kad reģistrēja 2008 jaunus inficēšanās gadījumus.
Šodien aprit 100 gadi kopš Satversmes sapulce "Valdības Vēstnesī" paziņoja, ka 1. Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija. Atzīmējot dibināšanas simtgadi, Saeimas vēlēšanu gadā CVK aicina ikvienu dalīties atmiņās par iestādes vēsturi, vēlēšanu pieredzi un iedvesmot citus izmantot iespējas, ko sniedz brīvas un demokrātiskas vēlēšanas. Daloties sociālo tīklu vietnēs, CVK aicina izmantot mirkļbirku "#CVK100" un "VēlēšanuDiena". Iestādes pastāvēšanas laikā sarīkotas 13 Saeimas vēlēšanas un četras Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Noorganizētas 12 tautas nobalsošanas un vairāk nekā 50 parakstu vākšanas.
Un vēl
Karstākais laiks šonedēļ Latvijā gaidāms ceturtdien Kurzemē un piektdien pārējā valstī, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien visā valstī būs sauss un saulains laiks, pūtīs lēns vējš, Latgalē - mērens ziemeļu, ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +10..+16 grādiem, dienā tā sasniegs +24..+29 grādus, valsts rietumu daļā gaiss vietām sakarsīs līdz +31 grādam. Arī piektdien spīdēs saule, bet Kurzemē vietām gaidāms lietus un pērkona negaiss, vakarā tas iespējams arī valsts centrālajā daļā.
Sestdien un svētdien gaidāms lielāks mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs un dārdēs pērkons, svētdien varētu būt vairāk nokrišņu. Sagaidāms, ka sestdien valsts austrumos gaisa temperatūra vēl sasniegs +27 grādus, savukārt svētdien tā nepārsniegs +25 grādus. Atbilstoši pašreizējām prognozēm nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāms silts un karsts laiks, nedēļas otrajā pusē kļūs vēsāks. Dažbrīd līs.