Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 22.jūlijā
- 22 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas centrālā banka pirmo reizi 11 gados palielina bāzes procentlikmi; No septembra "Latvenergo" klientiem ar fiksēto tarifu pieaugs maksa par elektroenerģiju; un Šogad saņemti uz pusi mazāk pieteikumu par vēlēšanu iecirkņa izveidi ārzemēs
Eiropas Centrālā banka vakar nolēma palielināt bāzes procentlikmi, tādējādi īstenojot pirmo paaugstinājumu pēdējos 11 gados. Galveno bāzes procentlikmi nolemts palielināt par 0,5 procentpunktiem - līdz 0,5%. Padome arī nolēma palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes arī palielinātas par 0,5 procentpunktiem. Banka norāda, ka procentu likmju palielināšana palīdzēs cīnīties ar augsto inflāciju.
Itālijas premjerministrs Mario Dragi ceturtdien iesniedzis atkāpšanās rakstu, ziņo prezidenta Serdžo Matarellas kanceleja. Prezidents premjera demisiju "pieņēmis zināšanai" un uzdevis Dragi līdz turpmākajam turpināt pildīt savus pienākumus kā pagaidu valdības vadītājam. Paziņojumā nav teikts, ko Matarella darīs tālāk. Savukārt avoti politiķu aprindās šonedēļ izteikušies, ka prezidents, visticamāk, atlaidīs parlamentu un oktobrī izsludinās pirmstermiņa vēlēšanas.
Vakar ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika sākta "Rail Baltica" būvniecība posmā līdz Latvijas robežai, atklājot Baltijā garākā tilta būvniecību. Tilta garums būs līdz 1,51 kilometram, savukārt augstums – aptuveni 40 metri virs Neres upes un tās ielejas. Pār tiltu, kas būs aptuveni 14 metrus plats, tiks izbūvēta Eiropas standarta platuma divsliežu ātrgaitas dzelzceļa līnija. Ņemot vērā tilta atrašanos pilsētas tuvumā, tiks uzstādītas trokšņu barjeras, kā arī izmantoti citi troksni mazinoši risinājumi.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu vēsturē, un tā īstenošanas rezultātā tiks izbūvēta elektrificēta Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija visā "Rail Baltica" trasē, kas savienos Varšavu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. "Rail Baltica" kopējais garums Baltijas valstīs būs 870 kilometru, no tiem 392 kilometri būs Lietuvā, 265 kilometri Latvijā un 213 kilometri Igaunijā.
Turpinām ziņas
No septembra apmēram 400 tūkstoši "Latvenergo" klientu ar fiksēto tarifu pieaugs maksa par elektroenerģiju. Pieauguma apmērs klientiem būšot atšķirīgs, tomēr mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē no 150 līdz 170 kilovatstundām, pieaugums pie rēķina varētu veidot ap desmit eiro mēnesī. Latvenergo norāda, ka paaugstinātie tarifi vienalga būs zem tirgus aktuālajām cenām, un uzņēmums pieaugušās izmaksas par elektroenerģiju mēģinās amortizēt, cik iespējams.
Labklājības ministrija rosina no 2023.gada katru gadu pārskatīt minimālo ienākumu sliekšņus sociālā atbalsta piešķiršanai. Ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par sociālo drošību" ar mērķi pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēka 2023.gada 1.janvārī.
Augusta sākumā Izglītības un zinātnes ministrija nodos publiskai apspriedei informatīvo ziņojumu, kas paredzēs no 2023.gada 1.septembra pedagogu slodzēs kontaktstundu samazināšanu līdz 60%. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks izstrādātas vadlīnijas, kādā veidā būtu iespējams pedagogu slodzi sadalīt 60% kontaktstundās un 40% darbā, gatavojoties mācību stundām. Patlabangan pastāv viena pretruna, kuru nesanāk atrisināt ar pedagogu arodbiedrībai, proti, tā pieprasa noteikt šo slodžu proporciju normatīvi, lai tās sāktos uzreiz, taču par to esot bijuši iebildumi no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, kas norādīja, ka tas faktiski neesot iespējams skolotāju trūkuma dēļ.
Un vēl
No tautiešiem ārzemēs rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām šogad, salīdzinot ar iepriekšējām tautas priekšstāvju vēlēšanām, saņemti uz pusi mazāk pieteikumu vēlēšanu iecirkņu izveidei ārzemēs ārpus Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa norāda, ka Šogad saņemti 39 šādi pieteikumi, salīdzinot ar 80 uz iepriekšējām parlamenta vēlēšanām. Tomēr uz rudenī gaidāmajām vēlēšanām tautiešiem būs pieejams vēl arī 41 iecirknis Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās, taču kopumā tas tik un tā ir mazāk kā pirms četriem gadiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina un Krievija šodien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu, Kādus politiķus partijas virza 14.Saeinas valdības vadītāja amatam? Un Austrālijā līdz olimpiskajām spēlēm plāno ieviest gaisa taksometrus.
Ukraina un Krievija šodien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu pāri Melnajai jūrai, ceturtdien paziņoja Turcijas prezidenta birojs. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka piektdien Stambulā, piedaloties Kijivas, Maskavas, ANO un Turcijas pārstāvjiem, varētu tikt parakstīts līgums par Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu. Pirmajās tiešajās sarunās starp karojošo pušu militārajām delegācijām kopš marta, kurās pagājušajā nedēļā Stambulā piedalījās Turcijas un ANO amatpersonas, tika izstrādāts sākotnējais strupceļa risināšanas projekts.
ASV prezidentam Džo Baidenam veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, ceturtdien pavēstīja Baidena administrācija, norādot, ka 79 gadus vecajam līderim ir viegli simptomi un ka viņš turpinās pilnībā veikt savus pienākumus, izolējoties Baltajā namā. Viņš ir pilnībā vakcinēts un saņēmis divas balstdevas, un viņam ir ļoti viegli simptomi, teikts Baltā nama paziņojumā, piebilstot, ka Baidens sācis lietot farmācijas uzņēmuma "Pfizer" ražotās pretkovida tabletes "Paxlovid".
Harju apriņķa tiesa ceturtdien noteica sodu izlīgumā ar trim vīriešiem, kuri mēģināja Igaunijā iegādātus bezpilota lidaparātus ziedot Krievijas armijai. Tiesa Igaunijas un Krieîvijas dubultpilsonim Vladimiram Šilovam piesprieda viena gada cietumsodu, no kura 43 gadus vecajam vīrietim cietumā jāpavada četri mēneši, bet pārējie astoņi mēneši soda būs nosacīti ar četru gadu pārbaudes laiku.
Zaporižjes atomelektrostacijas 1. energobloka teritorijā Krievijas armija ievilkusi vismaz 14 smagās militārās tehnikas vienības ar munīciju, Energoatom" brīdina, ka Krievijas armijas tehnika ir bloķējusi piekļuvi energobloka ugunsdzēsības iekārtām. Ugunsgrēka gadījumā, piemēram, munīcijas detonācijas dēļ, traģēdijas mērogs var būt tāds pats kā Černobiļas atomelektrostacijā.
Turpinām ziņas
Mazāk nekā trīs mēnešus pirms rudenī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām ir zināmi teju visu partiju izvirzītie premjera amata kandidāti, starp kuriem lielākoties jau zināmi politiķi. Balstoties uz Latvijas Televīzijas pasūtītā pētījumu centra SKDS veidotā partiju reitinga šā gada jūnijā, portāls "Delfi" apkopojis informāciju par reitingā minēto partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem.
Pēc SKDS partiju reitinga, ja 14. Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, nākamajā parlamentā iekļūtu politiskie spēki – "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA), "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" (AP), "Progresīvie", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Konservatīvie".
Tāpat jūnija reitingi liecina, ka 5% barjeru nepārvarētu partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Solidaritāte", "Apvienotais saraksts", "Katram un katrai" (KuK), Latvijas Krievu savienība (LKS) un Republika (R).
Teju visas partiju reitingā iekļautās partijas ir atklājušas savus premjera amata kandidātus, bet dažas partijas tos plāno paziņot vēlāk. Jaunā Vienotība premjera amatam virza Krišjāni Kariņu, Nacionāla apvienība pagaidām savu favorītu neatklāj, Saskaņa - Ivaru Zariņu, Attīstībai/Par - Arti Pabriku, Progresīvie - Kasparu Briškenu, ZZS - Aivaru Lembergu, Konservatīvie - Jāni Bordānu, Latvija pirmajā vietā - Aināru Šleseru, Stabilitātei - Alekseju Rosļikovu, Apvienotais saraksts - Uldi Pīlēnu, Katrai un Katram - Aldi Gobzemu, Latvijas krievu savienība - Innu Djeri vai Miroslavu Mitrofanovu un Republika - Sandi Ģirģenu.
Un vēl
Pašvaldību organizācija Kvīnslendas štatā Austrālijā noslēgusi vienošanos ar gaisa transporta tehnoloģiju uzņēmumu, lai attīstītu pašpilotējamus elektriskus gaisa taksometrus, kas varētu palīdzēt risināt satiksmes jautājumus 2032. gada Brisbenas olimpiskajās spēlēs. Olimpiskās spēles Brisbenā 2032. gadā paredzētas no 23. jūlija līdz 8. augustam.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvija lūdz iespēju iesaistīties Ukrainas lietā pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā; Ekonomikas ministrija un Latvenergo aicina taupīt gāzi ; un Kāds šogad bijis festivāls Positivus?
Latvija iesniegusi deklarāciju ANO Starptautiskajā tiesā, lūdzot atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā "Ukraina pret Krievijas Federāciju". Lietā pret Krieviju vērstas apsūdzības par genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija ir īstenojusi savas ANO Starptautiskās tiesas statūtu 63.pantā ietvertās tiesības lūgt atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā, kuras pamatā ir konvencijas, kuras dalībvalsts ir Latvija, interpretācija. Ar šādu deklarāciju Latvija pauž savu gatavību sniegt interpretāciju par vairākām ANO 1949.gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to normām, uz kurām savā 2022.gada 26.februāra pieteikumā pret Krievijas Federāciju atsaukusies Ukraina. Tādējādi Latvija varēs sniegt palīdzību ANO Starptautiskajai tiesai lietas izskatīšanā.
Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska veiks atkārtotu Covid-19 testu, jo viņa tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kuram ir konstatēts Covid-19, vēsta pravda.com.ua. Pirms došanās uz ASV, kā arī pirms ierašanās Baltajā namā, lai tiktos ar ASV pirmo lēdiju Džilu Baidenu, Olena Zelenska un pārējā Ukrainas delegācija veica obligātos Covid-19 testus. Olena Zelenska ir vakcinēta pret Covid-19 saņēmusi arī balstvakcīnu.
Dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Savienība aizliedza Kremļa atbalstīto ziņu kanālu "Russia Today" (RT) par tā lomu propagandas izplatīšanā par karu Ukrainā, Krievijas mediju organizācija atkal iesaistījās spēlē. Kā atklājies domnīcas "Stratēģiskā dialoga institūts" pētījumā, RT ātri vien izveidoja daudz jaunu vietņu vācu, spāņu, franču un angļu valodā, kas joprojām ir pieejamas visā Eiropas Savienībā. Pētnieki atklāja vismaz 12 vietnes, galvenokārt vācu vai spāņu valodā, kas bija precīzas "Russia Today" Vācijas vai Spānijas atzara kopijas. Tās ir guvušas ievērību, izmantojot sociālos medijus vai parādoties "Google" meklējumos. Tas ļāva propagandas medijam sasniegt potenciāli miljoniem cilvēku visā 27 valstu blokā, tieši pārkāpjot ES sankcijas. Tas rada jautājumus par to, cik efektīva bijusi Briseles īstenotā Kremļa dezinformācijas ierobežošana.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā dabasgāzes pieejamības problēmas Eiropā, šo resursu vajag tērēt piesardzīgāk, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones biroja vadītājs Artūrs Butāns. Viņš uzsver, ka vislabākā enerģija ir tā, kas netiek izmantota, un Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes patēriņš ir mazinājies. Butāns atzīmē, ka mājsaimniecības ir piesardzīgākas, tāpat arī uzņēmumi pāriet uz alternatīviem enerģijas resursiem, tajā skaitā iesaistoties programmā siltuma katlu nomaiņai uz granulām vai šķeldu. Tikmēr "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidro, ka, lai gan "Latvenergo" ir iegādājies dabasgāzi pēc valdības uzdevuma, ir svarīgi iemācīties gāzi taupīt jau patlaban, jo resurss būs gan dārgs, gan arī ir zināmas problēmas ar tā pieejamību.
Zāļu lieltirgotavas šogad jūnijā Latvijā realizējušas zāles 37,24 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 10,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – maiju – zāļu realizācijas apmērs samazinājies par 1,8%.
Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.
Augstskolu absolventu monitorings parāda, ka darba tirgū savu vietu spēj atrast 92% veselības aprūpes speciālistu, 90% absolventu tematiskajā grupā - inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, 92% lauksaimniecības studiju virziena absolventu, 88% dabaszinātņu, matemātikas, IT studiju virzienu absolventu. Šiem visiem nosauktajiem speciālistiem ir arī visaugstākie vidējie ienākumi. Humanitārās un sociālās jomu absolventiem tik labi nesokas - monitorings rāda, ka viņu ienākumi mēdz būt zemāki nekā valstī vidējā alga. Arī darba meklējumi ir izaicinošāki, jo speciālistu daudz, brīvo vakanču - ne tik ļoti.
Un vēl
Mūzikas festivāls "Positivus" šogad ir izpildījis finanšu un apmeklētības mērķus, bet peļņu nav guvis, intervijā TV3 pastāstīja tā rīkotājs Ģirts Majors. Festivāla "Positivus" kopējais budžets šogad bija ap 2 miljoni eiro. Majors atzīmēja, ka festivāls kopumā reti kad bijis pelnošs un tā tas bijis arī šogad, bet uzņēmumam bijuši citi lieli projekti, kas ļaušot gadu noslēgt "plusos". Pēc Majora vārdiem, festivāla radītie zaudējumi nav bijuši tādi, kas radītu problēmas nākotnē. Viņš atzīmēja, ka šogad festivāla finansiālo pusi būtiski ietekmējušas strauji augošās izmaksas, piemēram, zaudējumus radīja eiro kursa kritums pret ASV dolāru.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Tadio1 ziņās klausieties : Itālijas politiskā krīze rada satraukumu visā Eirozonā; Rīt norisināsies astotie Dziesmu un deju svētki – Sēlija Rotā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nākamnedēļ?
Itālijas prezidents Serdžo Matarella pēc premjerministra Mario Dragi demisijas parakstījis dekrētu par parlamenta atlaišanu, līdz ar to valstī notiks pirmstermiņa vēlēšanas. Matarella sacījis, ka viņš izlēmis par labu pirmstermiņa vēlēšanām, jo atbalsta trūkums Dragi liecina, ka nav iespējas izveidot citu valdību, kuru atbalstītu vairākums likumdevēju. Vēlēšanu datums nav noteikts, taču Matarella norādīja, ka saskaņā ar Itālijas konstitūciju tām jānotiek 70 dienu laikā.
Itālijas valdības atkāpšanās rada satraukumu ne tikai iedzīvotāju, politiķu, bet arī ekonomistu vidū. Jebkura nestabilitāte var jūtami sadārdzināt tās milzīgā ārējā parāda apkalpošanu un atstāt ietekmi uz visu eirozonu. Tādēļ daudzi ekonomisti tagad prāto, vai Itālija varētu kļūt par pirmo valsti, kas izmantos jauno Eiropas Centrālā bankas stabilitātes rīku, kas tika vienbalsīgi apstiprināts vakardienas sanāksmē. Itālijas politiskā krīze nāk diezgan nepiemērotā laikā, jo ekonomiskā situācija eirozonā jau tā ir visai nestabila, norāda centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, piebilstot, ka inflācija, visticamāk, paliks augsta ilgāk, nekā gribētos. Lagarda atteicās komentēt, vai Itālija varētu būt pirmā valsts, kas varētu izmantot stabilitātes rīku.
No sestdienas, 23. jūlija, līdz 9. septembrim vēlētāji, kuri 14. Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. To varēs izdarīt 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, kur izveidoti pasta balsošanas iecirkņi. Pieteikties balsot pa pastu vēlētāji ārvalstīs var, nosūtot pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniedzot to klātienē Latvijas Republikas vēstniecībā.
Savukārt no šodienas sāk darboties Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunis vēlētājiem 67049999, kurš būs pieejams līdz 2. oktobrim. Tālrunis strādās katru dienu no plkst. 9.00 līdz 20.00, bet vēlēšanu nedēļā tā darba laiks tiks pagarināts. Zvanot uz uzziņu tālruni, vēlētāji varēs noskaidrot vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laikus, uzzināt par pieteikšanos balsot pa pastu no ārzemēm, balsošanas kārtību iecirknī, zīmes aizpildīšanu.
Turpinām ziņas
Astotie Dziesmu un deju svētki “Sēlija Rotā” norisināsies rīt, 23.jūlijā Zvejnieklīcī, uzsverot tautas mākslas nozīmi. No pulksten 12 brīvdabas atpūtas kompleksa “Zvejnieklīcis” teritorijā paredzēts Sēlijas apvienības mākslinieku plenērs un gleznu izstāde, amatnieku un mājražotāju tirgus, dažādas meistardarbnīcas, Sēlijas pūtēju orķestru un folkloras kopu radošās programmas, kā arī darbosies nevalstisko organizāciju sarunu telts “Sēļu identitāte”.
Tur pat netālu esošajā Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīcā pulksten 13 norisināsies Sēlijas novadu vokālo ansambļu koncerts. Baznīca apmeklētājiem zināma ar tās atjaunoto arhitektūru un īpašo auru. Pulksten 16.30 uz skaistu koncertu baznīcā aicinās Sēlijas folkloras kopas. Pulksten 13.30 Sēlpils pagasta kapos notiks piemiņas mirklis komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam.
Sēlija rotā svētku dienas vakars pulksten 19 tiks noslēgts ar lielkoncertu “Dzīvo. Cilts.” Koncertā piedalīsies Sēlijas novadu un pilsētu amatierkolektīvi un kolektīvu solisti, Pasākumu vadīs Anda Svarāne un Artis Robežnieks. Koncerta norisi papildinās dažādi audiovizuāli elementi. Šo svētku režisors ir Juris Jonelis, kurš arī ir 2023. gada Dziesmu svētku koru lielkoncerta režisors. Pulksten 22 Zvejnieklīča teritorijā tiks atklāta svētku dāvana – uguns šovs. Pēc koncerta kā dalībnieki tā apmeklētāji aicināti apmeklēt zaļumballi kopā ar kapelu “Kreicburgas Ziķeri”.
Un vēl
Brīvdienās gaisa temperatūra Latvijā pakāpeniski pazemināsies, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Nākamajā naktī daudzviet Kurzemē un vietām valsts centrālajā daļā gaidāmas īslaicīgas lietusgāzes un pērkona negaiss. Lokāli negaiss var būt stiprs, ar intensīvu zibeņošanu un krusu. Temperatūra pazemināsies līdz 14...19 grādiem.
Sestdien īslaicīgas pērkona lietusgāzes skars galvenokārt Vidzemi, Latgali un Sēliju, tajā skaitā arī Jēkabpils apkārtni, citviet diena paies bez nokrišņiem, taču vairs nebūs tik tveicīgs - maksimālā gaisa temperatūra 22...27 grādi, Kurzemes rietumos tikai ap 20 grādiem. Svētdienas naktī līs vietām, bet dienā jau daudzviet visos reģionos, dažviet arī pērkona negaiss. Minimālā gaisa temperatūra naktī 12...17 grādi, maksimālā dienā - 19...24 grādi.
Jaunās nedēļas sākumā temperatūra atkal paaugstināsies, otrdien jau atkal daudzviet pārsniedzot 25 grādus, taču gan pirmdien, gan otrdien vietām gaidāms lietus un negaiss. Nedēļas vidū atkal kļūs vēsāks.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukraina un Krievija šodien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu; Ekonomikas ministrija un Latvenergo aicina taupīt gāzi; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās.
Ukraina un Krievija šodien Turcijā parakstīs vienošanos par labības transportēšanu pāri Melnajai jūrai. Pirmajās tiešajās sarunās starp karojošo pušu militārajām delegācijām kopš marta, kurās pagājušajā nedēļā Stambulā piedalījās Turcijas un ANO amatpersonas, tika izstrādāts sākotnējais strupceļa risināšanas projekts.
Latvija iesniegusi deklarāciju ANO Starptautiskajā tiesā, lūdzot atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā "Ukraina pret Krievijas Federāciju". Lietā pret Krieviju vērstas apsūdzības par genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu. Ar šādu deklarāciju Latvija pauž savu gatavību sniegt interpretāciju par vairākām ANO 1949.gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to normām, uz kurām savā 2022.gada 26.februāra pieteikumā pret Krievijas Federāciju atsaukusies Ukraina.
Itālijas prezidents Serdžo Matarella pēc premjerministra Mario Dragi demisijas parakstījis dekrētu par parlamenta atlaišanu, līdz ar to valstī notiks pirmstermiņa vēlēšanas. Matarella sacījis, ka viņš izlēmis par labu pirmstermiņa vēlēšanām, jo atbalsta trūkums Dragi liecina, ka nav iespējas izveidot citu valdību, kuru atbalstītu vairākums likumdevēju.
Itālijas valdības atkāpšanās rada satraukumu ne tikai iedzīvotāju, politiķu, bet arī ekonomistu vidū. Jebkura nestabilitāte var jūtami sadārdzināt tās milzīgā ārējā parāda apkalpošanu un atstāt ietekmi uz visu eirozonu. Tādēļ daudzi ekonomisti tagad prāto, vai Itālija varētu kļūt par pirmo valsti, kas izmantos jauno Eiropas Centrālā bankas stabilitātes rīku, kas tika vienbalsīgi apstiprināts vakardienas sanāksmē.
ASV prezidentam Džo Baidenam veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvspavēstījusi Baidena administrācija, norādot, ka 79 gadus vecajam līderim ir viegli simptomi un ka viņš turpinās pilnībā veikt savus pienākumus, izolējoties Baltajā namā.
Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska veiks atkārtotu Covid-19 testu, jo viņa tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kuram ir konstatēts Covid-19, vēsta pravda.com.ua. Olena Zelenska ir vakcinēta pret Covid-19 un saņēmusi arī balstvakcīnu.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā dabasgāzes pieejamības problēmas Eiropā, šo resursu vajag tērēt piesardzīgāk, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones biroja vadītājs Artūrs Butāns. Viņš uzsver, ka vislabākā enerģija ir tā, kas netiek izmantota, un Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes patēriņš ir mazinājies. Tikmēr "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidro, ka, lai gan "Latvenergo" ir iegādājies dabasgāzi pēc valdības uzdevuma, ir svarīgi iemācīties gāzi taupīt jau patlaban, jo resurss būs gan dārgs, gan arī ir zināmas problēmas ar tā pieejamību.
No septembra apmēram 400 tūkstoši "Latvenergo" klientu ar fiksēto tarifu pieaugs maksa par elektroenerģiju. Pieauguma apmērs klientiem būšot atšķirīgs, tomēr mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē no 150 līdz 170 kilovatstundām, pieaugums pie rēķina varētu veidot ap desmit eiro mēnesī.
No šodienas sāka darboties Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunis vēlētājiem 67049999, kurš būs pieejams līdz 2. oktobrim. Zvanot uz uzziņu tālruni, vēlētāji varēs noskaidrot sev interesējošos jautājumus par vēlēšanām.
Astotie Dziesmu un deju svētki “Sēlija Rotā” norisināsies rīt, 23.jūlijā Zvejnieklīc. No pulksten 12 brīvdabas atpūtas kompleksa “Zvejnieklīcis” teritorijā paredzēts Sēlijas apvienības mākslinieku plenērs un gleznu izstāde, amatnieku un mājražotāju tirgus, dažādas meistardarbnīcas, Sēlijas pūtēju orķestru un folkloras kopu radošās programmas, kā arī darbosies nevalstisko organizāciju sarunu telts “Sēļu identitāte”. Tur pat netālu esošajā Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīcā pulksten 13 norisināsies Sēlijas novadu vokālo ansambļu koncerts. Pulksten 13.30 Sēlpils pagasta kapos notiks piemiņas mirklis komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam. Pulksten 16.30 uz skaistu koncertu baznīcā aicinās Sēlijas folkloras kopas. Sēlija rotā svētku dienas vakars pulksten 19 tiks noslēgts ar lielkoncertu “Dzīvo. Cilts.”
Un vēl
Brīvdienās gaisa temperatūra Latvijā pakāpeniski pazemināsies, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Nākamajā naktī daudzviet Kurzemē un vietām valsts centrālajā daļā gaidāmas īslaicīgas lietusgāzes un pērkona negaiss. Lokāli negaiss var būt stiprs, ar intensīvu zibeņošanu un krusu. Temperatūra pazemināsies līdz 14...19 grādiem.
Sestdien īslaicīgas pērkona lietusgāzes skars galvenokārt Vidzemi, Latgali un Sēliju, tajā skaitā arī Jēkabpils apkārtni, citviet diena paies bez nokrišņiem, taču vairs nebūs tik tveicīgs - maksimālā gaisa temperatūra 22...27 grādi, Kurzemes rietumos tikai ap 20 grādiem. Svētdienas naktī līs vietām, bet dienā jau daudzviet visos reģionos, dažviet arī pērkona negaiss. Minimālā gaisa temperatūra naktī 12...17 grādi, maksimālā dienā - 19...24 grādi.
Jaunās nedēļas sākumā temperatūra atkal paaugstināsies, otrdien jau atkal daudzviet pārsniedzot 25 grādus, taču gan pirmdien, gan otrdien vietām gaidāms lietus un negaiss. Nedēļas vidū atkal kļūs vēsāks.