Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 25.jūlijā
- 25 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties:Krievijas spēki apšauda Odesu; Naudas sodu plāno piemērot arī par nelielu atļautā ātruma pārsniegšanu; un Kāda bijusi jūlija pirmā dekāde sinoptiķu vērtējumā?
Krievijas spēki sestdien izšāvuši četras raķetes uz Odesu, no kurām divas trāpījuša jūras tirdzniecības ostai, ziņo amatpersonas. Kā ziņo operatīvais štābs "Dienvidi", ienaidnieks raidījis spārnotās raķetes "Kalibr", divas raķetes notriekuši pretgaisa aizsardzības spēki, bet divas trāpījušas ostas infrastruktūras objektiem.
Krievijas raķešu uzbrukums Odesai, kas notika dienu pēc parakstītās vienošanās starp Maskavu un Kijivu par graudu piegādēm, pierāda, ka neviens nevar uzticēties Kremlim, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Kā zināms, Odesas ostai ir centrālā loma piektdien, 22.jūlijā, Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un ANO starpniecību parakstītajos nolīgumos, kas paredz atsākt Ukrainā bloķētās labības eksportu pāri Melnajai jūrai.
Eiropas Savienības valstis oficiāli apstiprinājušas nākamo, 500 miljonus eiro lielo, finansējuma daļu militārai palīdzībai Ukrainai, līdz ar to kopējais palīdzības apjoms pieaudzis līdz 2,5 miljardiem eiro. 490 miljoni eiro tiks tērēti ieročiem un munīcijai, bet desmit miljoni - aizsargekipējumam, degvielai un pirmās medicīniskās palīdzības komplektiem.
Krievijas okupantu izveidotās marionešu iestādes pašpasludinātajās Donbasa republikās nobloķējušas "Google", apsūdzot ASV tīmekļa lieluzņēmumu, ka tas propagandē "vardarbību pret krieviem". Savukārt okupētā Luhanskas apgabala kolaboracionistu pseidoiestādes "Google" nobloķēja jau pagājušās nedēļas vidū.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs paziņojis, ka pašreizējais karstuma vilnis Eiropā ir izraisījis vairāk nekā tūkstoš 700 nāves gadījumu tikai Ibērijas pussalā vien. PVO Eiropas reģiona direktora Hansa Klūges paziņojumā uzsvērts, ka ekstrēma karstuma iedarbība bieži saasina jau esošās veselības problēmas, un atzīmēja, ka īpašs risks ir zīdaiņiem un bērniem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Turpinām ziņas
Brīdinājuma vietā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā varētu tikt noteikts naudas sods – 10 eiro apmērā. Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā apspriestais priekšlikums paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu divu naudas soda vienību - kopumā 10 eiro - apmērā, nevis brīdinājumu, kā tas ir pašlaik. Tāpat priekšlikums paredz, ka par citiem atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas pārkāpumiem visos gadījumos tiek paredzēts naudas sods.
Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, tajā skaitā 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - Latvijas valsts mežiem. "Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu.
Un vēl
Jūlija otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija +16,3 grādi jeb 1,5 grādi zem 1991.-2020.gada vidējās temperatūras šajā periodā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Zemākā gaisa temperatūra mēneša vidū bija +6,2 grādi 18.jūlijā Madonā, bet maksimālā temperatūra bija +25,2 grādi 20.jūlijā Rucavā. 11. un 17.jūlijā Madonā, kā arī 16.jūlijā Liepājā tika pārspēts attiecīgā datuma aukstuma rekords.
Vidējais nokrišņu daudzums valstī jūlija otrajā dekādē bija 43 milimetri jeb 171% no normas. Visvairāk nokrišņu - 106 milimetri - bija Stendē, bet vismazāk lija Pāvilostā, kur nokrišņu summa nepārsniedza četrus milimetrus. Stiprākās vēja brāzmas - 20,9 metri sekundē - tika reģistrētas 12.jūlijā Rīgā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Odesas ostas apšaude ir vājinājusi Krievijas starptautiskās pozīcijas; Cik Latvijas iedzīvotāju pievienojušies kādai no partijām? Un Kādas ir sinoptiķu pirmās prognozes par gaidāmo rudeni un ziemu?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir asi nosodījis sestdien notikušos raķešu uzbrukumus Odesas ostai. Viņš uzskata, ka šie notikumi liek pasaulei skaidrāk saprast, ka Krievijai nevar uzticēties, un pietuvina Ukrainu brīdim, kad tā varēs saņemt uzvarai nepieciešamos ieročus. Par spīti apšaudēm Ukraina tuvākajā laikā gatavojas atsākt graudu eksportu no Odesas un vēl divām ostām. Zelenskis savā ikvakara uzrunā svētdien iedzīvotājiem sacīja, ka Odesas ostas apšaude ir vājinājusi Krievijas starptautiskās pozīcijas.
ASV nopietni izskata jautājumu par Krievijas atzīšanu par valsti terorisma sponsoru, pavēstījusi ASV vēstniece Ukrainā Bridžita Brinka. Viņa piebilda, ka ASV liek Krievijai atbildēt par saviem darbiem un turpinās to darīt. Arī ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi iepriekš atbalstīja Ukrainas vēršanos pie ASV Kongresa ar aicinājumu atzīt Krieviju par valsti terorisma sponsoru.
Ukrainas dabai Krievijas izvērstā agresija nodarījusi zaudējumus 204 miljardu grivnu jeb 5,4 miljardu eiro apmērā, paziņojusi Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrija.Ministrija norāda, ka eksperti turpina dokumentēt krievu noziegumus pret Ukrainas dabu. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir reģistrēti vairāk nekā 2 tūkstoši šādu faktu. Tāpat šobrīd tiek gatavotas prasības starptautiskajās tiesās.
Daudzas valstis jau piedzīvo kārtējo Covid vilni, un tas vēl nav sasniedzis maksimumu. Līdz šim saslimstības pieaugums nav izraisījis augstu mirstības līmeni, taču hospitalizāciju skaits nepārtraukti pieaug. Liels vakcināciju skaits neapšaubāmi palīdz apturēt pašreizējo vilni, taču pilnībā vakcinētiem cilvēkiem joprojām var parādīties simptomi, vēsta MedikForum. Atklāts Covid simptoms, kas biežāk kā citiem inficētajiem, sastopams pilnībā vakcinētiem cilvēkiem un tā ir šķaudīšana. Speciālisti norāda, ja esat vakcinēts un sākat daudz šķaudīt bez iemesla, jums jāveic Covid tests , īpaši, ja dzīvojat vai strādājat tādu cilvēku tuvumā, kuriem ir lielāks slimības risks.
Turpinām ziņas
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģistrēta 91 politiskā partija, liecina “Lursoft” apkopotie dati. Visagrāk reģistrētās ir Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. Abas partijas ir dibinātas 1990.gadā. Pašlaik Politisko partiju reģistrā atrodamas 69 partijas, taču no tām 14 sākts likvidācijas process. Latviešu Zemnieku Savienība un partija “Mūsu zeme” ir visagrāk reģistrētās partijas, kurām sākts likvidācijas process. Abas partijas ir reģistrētas 1993.gadā.
Politiskajās partijās pašlaik ir reģistrēti nepilni 26 tūkstoši biedru, liecina "Lursoft" apkopotie dati. Vairāk nekā tūkstoš biedru reģistrēti septiņās politiskajās partijās. Partijai "Jaunā vienotība" reģistrēti 2 tūkstoši 155 biedri, "Saskaņai" – tūkstoš 646, politiskajai partijai "Katram un katrai" – tūkstoš 418, Latvijas Zemnieku savienībai – tūkstoš 402, bet "Konservatīvajiem" – tūkstoš 256 biedri. Vairāk nekā tūkstoš biedri reģistrēti arī partijā "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālajā apvienībā. Biedru skaita ziņā mazākās ir reģionālās partijas, kas galvenokārt startē pašvaldību vēlēšanās, norāda "Lursoft".
SIA „Jēkabpils siltums” informē, ka šonedēļ no pirmdienas, 25. jūlija līdz piektdienai, 29. jūlijam, tehnisku iemeslu dēļ, no Jēkabpilī Dārzu ielas katlu mājas, tiks pārtraukta siltumenerģijas piegāde karstā ūdens uzsildīšanai mikrorajona daudzdzīvokļu ēkām. Uzņēmums atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Jēkabpils novada Zasas pagastā piektdien, 22.jūlijā, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz notikuma vietu saņēma ap pulksten diviem dienā. Notikuma vietā konstatēts, ka pilnībā deg divas saimniecības ēkas 325 kvadrātmetru platībā, trešās saimniecības ēkas siena un jumts 20 kvadrātmetru platībā, kā arī traktora piekabe piecu kvadrātmetru platībā. No liesmām nosargāta blakus esošā dzīvojamā māja un traktors. Ugunsdzēsēji notikuma vietā strādāja ilgāk par sešām stundām. Minētais paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks tika likvidēts ap pulksten pusdeviņiem vakarā, un tā likvidēšanas darbos piedalījās arī Asares un Rubenes brīvprātīgie ugunsdzēsēji.
Un vēl
Vasaras pēdējā mēnesī cikloni Latvijai dažkārt sagādās lietainu un pavēsu laiku, bet augusts kopumā gaidāms silts, liecina ilgtermiņa prognozes. Patlaban nav pazīmju, ka sinoptiskā situācija Eiropā augustā varētu būtiski atšķirties no vasaras pirmajiem diviem mēnešiem. Karstākais laiks saglabāsies Dienvideiropā, kur daudzviet pastiprināsies sausums un meža ugunsgrēku risks. Savukārt Eiropas ziemeļu daļā palaikam gaidāmi cikloni, nokrišņu daudzums iespējams lielāks par normu.
Šīs nedēļas otrajā pusē un augusta sākumā Latvijā tiek prognozēts sausāka un saulaināka laika periods, jo gaidāms anticiklons, taču tas, visticamāk, nebūs spēcīgs un iesākumā atnesīs vēsāku gaisu no ziemeļiem.
Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra dati liecina, ka visi gada atlikušie mēneši Latvijā gaidāmi siltāki par normu. Nokrišņu daudzums tiek prognozēts lielāks nekā ierasts, lielā mērā tādēļ, ka ūdens Baltijas jūrā ir siltāks par ilggadējo rādītāju. Lai gan vidējā gaisa temperatūra gaidāmajā rudenī un ziemā prognozēta augstāka par normu, tas nenozīmē, ka nebūs aukstuma viļņu. Turklāt dažas prognozes liecina, ka ciklonu aktivitāte Ziemeļeiropā ziemā varētu mazināties.
Anticiklons ziemā pastiprinātu enerģētisko krīzi, jo tas nozīmētu ne tikai zemāku gaisa temperatūru un lielāku energoresursu patēriņu apkurei, bet arī lēnāku vēju un mazāku nokrišņu daudzumu - attiecīgi mazāku elektrības ģenerāciju vēja parkos un hidroelektrostacijās.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Putins īsteno karu pret Eiropas vienotību; Latvijā katru gadu noslīkst vairāk kā 100 cilvēku; un Ziņo, ka Jēkabpils mežaparkā manīts lācis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropas vienotību, svētdien paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut, ka Eiropu sašķeļ, ka tiek iznīcināts lielais darbs vienotās Eiropas labā, norādot, ka šo vērtību aizstāvēšana arī nozīmē būt gataviem samierināties ar būtiskām grūtībām.
Krievijas Federācijas Valsts domē ierosināts aizstāt ārzemju terminu "prezidents" ar "valdnieks", līdz amata nosaukums "būs pilnībā iesakņojies". Šo iniciatīvu izteikusi Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas Domes frakcija.Tiek norādīts, ka jēdziens "prezidents" izpildvaras vadītāja izpratnē pirmo reizi tika lietots tikai 18.gadsimta beigās ASV, bet krietni vēlāk izplatījās visā pasaulē. Pēc iniciatīvas autoru domām, tāda frāze kā "valsts galva" vai jēdziens "valdnieks" ir daudz saprotamāks "krievu ausij" nekā vārds prezidents.
Indijas prezidenta amatā šodien stājusies valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe Draupadi Murmu.
Zvēresta ceremonija notika valsts parlamentā. Bijušo Džhārkhandas štata gubernatori Murmu prezidenta amatam izvirzīja premjerministra Narendras Modi vadītā Indijas Tautas partija. 64 gadus vecā Murmu ir no santalu cilts. Viņa ir pirmā cilšu pārstāve un otrā sieviete Indijas prezidenta amatā. Indijā prezidentam ir lielākoties ceremoniāla loma. Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.
Spēcīgs ugunsgrēks ir izcēlies Bohēmijas Šveices nacionālajā parkā Čehijā, kas savu nosaukumu ieguvis gleznainās apkārtnes dēļ. Ir aizdomas, ka ugunsnelaimi izraisījusi cilvēku neuzmanība. Pirmās liesmas tika pamanītas grūti sasniedzamā vietā – pie lielākās smilšakmens arkas Eiropā, ko sauc par Pravčickas vārtiem un kas ir ļoti populārs tūristu galamērķis. Izdeguši vismaz divi hektāri meža. Cietušo nav. Uguns slāpēta gan no zemes, gan gaisa. Arī Čehijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, patlaban valda liels karstums un sausums, kas mežus ir padarījis īpaši ugunsnedrošus.
Turpinām ziņas
Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 tūkstoši cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem. Šodien atzīmējot Pasaules noslīkšanas novēršanas dienu, Pasaules veselības organizācija aicina dalībvalstu iedzīvotājus apdomāt rīcības, ko viņi var darīt gan kā indivīds, gan kā grupa, lai novērstu noslīkšanu.
Sociālajā vietnē "Facebook" Jānis Skujenieks ziņo, ka šodien mūžībā devies viņa tēvs, dzejnieks Knuts Skujenieks. Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē, pēc tam Maskavas Gorkija Literatūras intitūtā. Viņa darbi ir dzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Skujenieks atdzejojis nozīmīgus darbus no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.
Un vēl
Kāda jēkabpiliete ziņojusi pašvaldības policijai un Sporta centram, ka vakar vakarā Jēkabpils Mežaparkā pie Radžu ūdenskrātuves manījusi lāci. Dzīvnieks manīts ūdenskrātuves teritorijā uz Brodu pusi. Braucot ar velosipēdu pamanīts piekalnē aizdomīgi klumzājoš dzīvnieks, sākumā šķitis, ka ta sir suns, bet ieskatoties vērīgāk, saprata, ka ta sir lācis. Sieviete par notikušo ziņojusi pašvaldības policijai un sporta centram. Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieci Ingu Ostrovsku un noskaidroja, ka šāds ziņojums saņemts, bet tā kā pašvaldības policija nenodarbojas ar savvaļas dzīvniekiem, informācija nodota valsts meža dienestam. Tā pārstāvis Juris Čaupjonoks Radio1 sacīja, ka šāda informācija saņemta, bet nevar apgalvot, ka redzētais dzīvnieks tiešām bijis pusaugu lācis vai varbūt liela auguima suns, jo neesot iespējams par to šobrīd pārliecināties. Taču Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves apmeklētājiem jābūt vērīgiem, ja tiešām manīts lācis, lai ar to savās gaitās nesastaptos.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Eiropas valstīm gāzes krīzē jābūt solidārām ; latvijā turpina strauji pieaugt saslimstība ar Covid-19, un Karstums Eiropā iznīcina ražu
Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Eiropas Savienības tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.
Krievijas komandieriem ir nospļauties par karā Ukrainā kritušo karavīru dzīvībām, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Patiesas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju ir mazticams un diez vai reāls scenārijs. Tas, kas varētu notikt sarunās, tiek noteikts uz kaujas lauka. Sārta ieskatā, tuvākajā laikā Krievija varētu gribēt iesaldēt esošo frontes līniju, sagaidot Ukrainas pretuzbrukumu, lai panāktu savu.
Savukārt kontekstā ar vienošanos par graudu eksportu Sārta vērtējumā būs pastāvīgas šaubas par šāda līguma strādāšanu, jo Krievija ik pa brīdim ļaus tam darboties un ik pa brīdim traucēs, līgumu izmantojot kā ietekmes instrumentu
Krievijas bruņoto spēku vadība pašlaik saskārusies ar nopietnu dilemmu – vai nu pastiprināt uzbrukumus Ukrainas austrumos, vai arī stiprināt aizsardzību rietumos ieņemtajās teritorijās. Ar šādu secinājumu nācis klajā Lielbritānijas izlūkdienests. Krievijas iebrucējiem īpaši nepatīkama situācija ir Hersonas apgabalā, kur, pēc Ukrainas bruņoto spēku sniegtajām ziņām, notiek aktīva virzīšanās uz priekšu. Izskanējuši apgalvojumi, ka Hersonu varētu atbrīvot aptuveni septembrī.
Turpinām ziņas
Aizvadītajā nedēļā, no 18.jūlija līdz 24.jūlijam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 56%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, vidēji dienā tika reģistrēti tūkoš 225 gadījumi. Stacionāros par 42% pieauga pacientu skaits, bet stacionēti tika vidēji 27 pacienti dienā. Visās vecuma grupās pieaug jaunatklāto gadījumu skaits, bet visaugstākā saslimstība saglabājas vecuma grupā 20-49 gadi. Covid-19 gadījumu pieaugums novērojams visā Latvijā, tomēr saslimstība virs Latvijas vidējā rādītāja ir Rīgā un Vidzemē.
Savukārt pēdējo trīs dienu laikā Latvijā reģistrēti 2 tūkstoši 566 jauni koronavīrusa gadījumi, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs. No visiem reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem tūkstoš 151 saslimušais bija nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, kamēr tūkstoš 415 bija vakcinēti. Aizvadītajās trīs diennaktīs nav saņemtas ziņas par mirušajiem no Covid-19.
Jūlija lietaino laikapstākļu dēļ veldrē patlaban sagāzti ap 20% sējumu, lēš Zemnieku saeima. Pilnīgu zaudējumu apmēru gan noteikt varēs tikai pēc ražas novākšanas, bet sējumu apdrošinātāji prognozē, ka tas būs līdzīgs kā citus gadus. Tikmēr lauksaimnieki bažīgi par nākamo gadu, kad tiks samazināts atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei. Tikmēr Zemkopības ministrija norāda, ka zemniekiem jāspēj pašiem vairāk uzņemties saimniekošanas riskus.
Jau ziņots, ka lietus un spēcīgais vējš jūlijā daudzviet veldrē sagāza labības laukus, īpaši cietuši sējumi Kurzemē un Zemgalē. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons lēsa, ka veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu. Tas gan nenozīmē, ka raža ir zaudēta, taču zemākas kvalitātes dēļ iespējams, ka daļa būs lietojama tikai lopbarībai.
Un vēl
Arī Eiropas lauksaimnieki cieš zaudējumus. Karstums un sausums pēdējo nedēļu laikā iznīcinājis aptuveni trešo daļu ābolu un bumbieru ražas Portugālē. It īpaši smagi cietuši augļu dārzi valsts rietumos esošajā Lisabonas apkārtnē, vēsta “EuroNews”. Karstā saule dedzina augļus, un tie pūst, vēl esot koku zaros. Tāpat augstās gaisa temperatūras dēļ āboli un bumbieri aug lēnāk. Līdzīga situācija ir arī Rumānijā. Tur karstuma un nepietiekama mitruma dēļ vietējie lauksaimnieki pauž bažas, ka kartupeļu raža šogad būs par 25% mazāka nekā pērn. Cietuši arī Rumānijas kukurūzas lauki. Tikmēr Spānijā plosās karstuma izraisīti savvaļas ugunsgrēki. Šajos ugunsgrēkos gājušas bojā lielas vīnogu audzēšanas plantācijas, kā rezultātā gaidāms, ka Spānijas vīna ražošanas apjomi būs ievērojami mazāki nekā iepriekšējos gados.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Eiropā secina, ka Krievijai nevar uzticēties; Jēkabpils Mežaparkā manīts lācis; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Krievijas spēki sestdien izšāvuši četras raķetes uz Odesu, no kurām divas trāpījuša jūras tirdzniecības ostai, ziņo amatpersonas. Kā ziņo operatīvais štābs "Dienvidi", ienaidnieks raidījis spārnotās raķetes "Kalibr", divas raķetes notriekuši pretgaisa aizsardzības spēki, bet divas trāpījušas ostas infrastruktūras objektiem.
Krievijas raķešu uzbrukums Odesai, kas notika dienu pēc parakstītās vienošanās starp Maskavu un Kijivu par graudu piegādēm, pierāda, ka neviens nevar uzticēties Kremlim, mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir asi nosodījis sestdien notikušos raķešu uzbrukumus Odesas ostai. Viņš uzskata, ka šie notikumi liek pasaulei skaidrāk saprast, ka Krievijai nevar uzticēties, un pietuvina Ukrainu brīdim, kad tā varēs saņemt uzvarai nepieciešamos ieročus.
ASV nopietni izskata jautājumu par Krievijas atzīšanu par valsti terorisma sponsoru, pavēstījusi ASV vēstniece Ukrainā Bridžita Brinka. Viņa piebilda, ka ASV liek Krievijai atbildēt par saviem darbiem un turpinās to darīt. Arī ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi iepriekš atbalstīja Ukrainas vēršanos pie ASV Kongresa ar aicinājumu atzīt Krieviju par valsti terorisma sponsoru.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropas vienotību, svētdien paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut, ka Eiropu sašķeļ, ka tiek iznīcināts lielais darbs vienotās Eiropas labā, norādot, ka šo vērtību aizstāvēšana arī nozīmē būt gataviem samierināties ar būtiskām grūtībām.
Turpinām ziņas
Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki" vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, tajā skaitā 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - Latvijas valsts mežiem. "Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģistrēta 91 politiskā partija, liecina “Lursoft” apkopotie dati. Visagrāk reģistrētās ir Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. Abas partijas ir dibinātas 1990.gadā. Pašlaik Politisko partiju reģistrā atrodamas 69 partijas, taču no tām 14 sākts likvidācijas process. Politiskajās partijās pašlaik ir reģistrēti nepilni 26 tūkstoši biedru.
Aizvadītajā nedēļā, no 18.jūlija līdz 24.jūlijam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 56%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, vidēji dienā tika reģistrēti tūkoš 225 gadījumi. Stacionāros par 42% pieauga pacientu skaits, bet stacionēti tika vidēji 27 pacienti dienā. Visās vecuma grupās pieaug jaunatklāto gadījumu skaits, bet visaugstākā saslimstība saglabājas vecuma grupā 20-49 gadi. Covid-19 gadījumu pieaugums novērojams visā Latvijā, tomēr saslimstība virs Latvijas vidējā rādītāja ir Rīgā un Vidzemē. Savukārt pēdējo trīs dienu laikā Latvijā reģistrēti 2 tūkstoši 566 jauni koronavīrusa gadījumi, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē katru gadu noslīkst aptuveni 236 tūkstoši cilvēku, no kuriem 84% ir vīrieši. Noslīkšana ir viens no galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem. Šodien atzīmējot Pasaules noslīkšanas novēršanas dienu, Pasaules veselības organizācija aicina dalībvalstu iedzīvotājus apdomāt rīcības, ko viņi var darīt gan kā indivīds, gan kā grupa, lai novērstu noslīkšanu.
Kāda jēkabpiliete ziņojusi pašvaldības policijai un Sporta centram, ka vakar vakarā Jēkabpils Mežaparkā pie Radžu ūdenskrātuves manījusi lāci. Dzīvnieks manīts ūdenskrātuves teritorijā uz Brodu pusi. Braucot ar velosipēdu pamanīts piekalnē aizdomīgi klumzājoš dzīvnieks, sākumā šķitis, ka tas ir suns, bet ieskatoties vērīgāk, sapratuši, ka tas ir lācis. Sieviete par notikušo ziņojusi pašvaldības policijai un sporta centram. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Un vēl
Šīs nedēļas vidū laiks Latvijā kļūs vēsāks un biežāk līs, bet brīvdienas būs saulainas un temperatūra paaugstināsies, liecina prognozes. Siltākais laiks gaidāms nedēļas pirmajā pusē, kad otrdien temperatūra pakāpsies līdz 23...28 grādiem. No trešdienas līdz piektdienai ik pa laikam līs, temperatūra pēcpusdienās 18...23 grādu robežās, naktīs 10...15 grādi, bet piektdienas rīts būs visdzestrākais – daudzviet tikai 6...9 grādi.
Nedēļas nogalē mūsu reģionā pastiprināsies augsta spiediena apgabals. Lietus maz iespējams, lielākoties spīdēs saule. Naktis saglabāsies dzestras, bet pēcpusdienās gaiss iesils līdz 20...25 grādiem.
Savukārt vasaras pēdējā mēnesī cikloni Latvijai dažkārt sagādās lietainu un pavēsu laiku, bet augusts kopumā gaidāms silts, liecina ilgtermiņa prognozes. Patlaban nav pazīmju, ka sinoptiskā situācija Eiropā augustā varētu būtiski atšķirties no vasaras pirmajiem diviem mēnešiem. Karstākais laiks saglabāsies Dienvideiropā, kur daudzviet pastiprināsies sausums un meža ugunsgrēku risks. Savukārt Eiropas ziemeļu daļā palaikam gaidāmi cikloni, nokrišņu daudzums iespējams lielāks par normu.