Jēkabpils radio1 ziņas 2022.gada 26.jūlijā
- 26 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Somijas ārsts rosina svītrot Covid-19 no bīstamo infekciju slimību saraksta ; Kompānijai "Ošukalns" anulēta licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei ; un Eirovīzijas dziesmu konkurss nākamgad norisināsies Lielbritānijā.
Ukrainai šī būs ļoti nozīmīga nedēļa, jo ceturtdien valstī tiks atzīmēta Ukrainas valstiskuma diena. Kā savā ikvakara uzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šie svētki ir jāatzīmē par spīti karadarbībai, jo pašlaik galvenais visu Ukrainas iedzīvotāju uzdevums ir saglabāt vienotību un kopīgi cīnīties par uzvaru. Tieši tā tiks sasniegti tie mērķi, kurus neizdevās sasniegt iepriekšējām paaudzēm. Pēc Zelenska vārdiem, uzbrukt Ukrainai varēja tikai kāds, kurš absolūti nepārzina Ukrainas vēsturi, jo ukraiņi savu neatkarību neatdos un ir to pierādījuši arī iepriekš.
Krievijas Federālais drošības dienests jeb FSB apgalvo, ka tam izdevies apturēt Ukrainas izlūkdienestu operāciju, kas paredzēja nozagt Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas. FSB pavēstījis, ka Ukrainas plānoto operāciju esot koordinējuši NATO valstu specdienesti, ziņo medijs RFE/RL. FSB ziņojumā norādīts, ka Ukrainas specdienesti mēģinājuši savervēt Krievijas armijas lidotājus, lai viņi aizdzītu Krievijas militārās lidmašīnas un nodotu tās Ukrainas armijai. Par lidmašīnu aizdzīšanu Ukrainas specdienesti krievu pilotiem esot piedāvājuši līdz diviem miljoniem ASV dolāru, teikts FSB paziņojumā, kuru aktīvi citē Krievijas propagandas mediji. Tikmēr Ukraina FSB apgalvojumus pagaidām nav komentējusi.
Pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā, Moldova baidās no uzbrukuma arī savai valstij, norādīja Moldovas premjerministre Natālija Gavrilita, vēsta medijs "Politico". Moldova, kurai ir kopīga robeža ar Ukrainu, kļuva par neatkarīgu valsti, kad 1991. gadā sabruka Padomju Savienība, bet tā nekad nav spējusi pilnībā atbrīvoties no Krievijas ietekmes sfēras un attīstīt savu ekonomiku. Neskatoties uz neseno progresu, Moldova joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā, skaidro "Politico".
Somijas Veselības un labklājības institūta vadītājs Mika Salminens uzskata, ka Covid-19 būtu jāsvītro no bīstamo infekcijas slimību saraksta. Ārsts domā, ka karantīna un izolācija vairs nepalīdzēs apturēt Covid-19 izplatību. Turklāt pašlaik šī slimība vairumam cilvēku vairs nedraud ar nāvi vai invaliditāti. Vienlaikus Somijas Labklājības un veselības ministrija uzskata, ka ar slimības svītrošanu nevajadzētu steigties.
Turpinām ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs astoņām politiskajām partijām un to apvienībām izmaksāja valsts budžeta finansējumu kopsummā 1,89 miljonu eiro apmērā. KNAB lēma diviem politiskajiem spēkiem neizmaksāt valsts budžeta līdzekļus kopsummā gandrīz 400 tūkstoši eiro. Šādi lēmumi pieņemti, jo vienā gadījumā partija "Par Cilvēcīgu Latviju" pretlikumīgi izlietojusi daļu no tai iepriekš piešķirtā valsts budžeta finansējuma, savukārt otrā - politiskā partija «Latvijas krievu savienība» nebija atvērusi norēķinu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē.
Kokapstrādes un ceļu būves kompānijai SIA "Ošukalns" anulēta licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas publiskotā informācija. Kompānija lūgumu anulēt licenci komisijai iesniedza, ņemot vērā, ka uzņēmums siltumenerģijas pārvadē un sadalē Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā nesniedz. "Ošukalns" saražoto siltumenerģiju nodod siltumapgādes sistēmas operatoram SIA "Jēkabpils siltums", kas sniedz siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumus minētajā darbības zonā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības plānotajā streikā, kas paredzēts trešdien, 27. jūlijā, piedalīsies vairāki Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki. Stradiņa slimnīcā dalību streikā no 3 tūkstoši darbiniekiem pieteikušas 58 personas. Savukārt no Rīgas Austrumu slimnīcas streikā piedalīsies seši darbinieki. Pacientiem nepieciešamā medicīniskā palīdzība abās slimnīcās arī streika dienā tiks sniegta pilnā apmērā.
Un vēl
Eirovīzijas dziesmu konkurss 2023. gadā norisināsies Apvienotajā Karalistē, paziņojusi Eiropas Raidorganizāciju apvienība. Kā zināms, šā gada konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji, grupa "Kalush Orchestra" ar dziesmu "Stefania", tač Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nākamā gada konkursa norise pārcelta uz Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ierindojās otrajā vietā. Ukraina automātiski kvalificēsies lielajam finālam, kopā ar piecām lielvalstīm. Pagaidām nav zināms, kurā Lielbritānijas pilsētā konkurss notiks.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienība piešķīrusi Ukrainai aizdevumu viena miljarda eiro apmērā; Ievērojami pieaugs skolēnu ēdināšanas izmaksas ; un Šodien Jēkabpilī pareizticīgie svin jakobštates ikonas svētkus.
Eiropas Savienība piešķīrusi Ukrainai aizdevumu viena miljarda eiro apmērā, paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Pēc viņas teiktā, nauda tiks izmantota infrastruktūras atjaunošanai, kā arī projektu atbalstam enerģētikas, transporta un izglītības jomās.
Ukraina no Vācijas saņēmusi pirmos zenīttankus "Gepard" ("Leopard"). Piegādāti arī vairāki tūkstoši munīcijas vienību. Kā paredz maijā ar Vācijas aizsardzības ministri Kristīni Lambrehti panāktā vienošanās, piegādāti tiks vēl 12 šādi tanki. Šī ir otrā smagā bruņojuma partija no Vācijas. Jūnijā Vācijas valdība piegādāja 40 pašgājējhaubices, kas var sašaut mērķus 40 kilometru attālumā.
Krievijas valsts enerģētikas gigants Gazprom paziņojis, ka samazinās gāzes plūsmu pa cauruļvadu Nord Stream 1" uz Vāciju līdz 20% no maksimālās jaudas, kā ieganstu minot citas turbīnas remontu. Uzņēmums norādīja, ka gāzes plūsma pa cauruļvadu trešdien samazināsies līdz 33 miljoniem kubikmetru. "Nord Stream 1" dienas jauda ir aptuveni 167 miljoni kubikmetru. Jūnijā "Gazprom" samazināja apjomu līdz tikai 67 miljoniem kubikmetru dienā.
Eiropas komisija apstiprinājusi vakcīnu "Imvanex" izmantošanai pret pērtiķu baku vīrusu Eiropas Savienībā, kā arī Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā. Līdz šim lēmumam "Imvanex" ES līmenī bija apstiprināta, vienīgi lai aizsargātu pieaugušos pret bakām, tagad to izmantos arī ārstēšanai. Eiropas komisija nesen izsludināja divus kontraktus par kopumā 163 tūkstoši 620 "Bavarian Nordic" vakcīnas devu iegādi. Eiropas Savienība jūnijā nopirka 110 tūkstoši devu, un 25 tūkstošijau ir nodoti sešām dalībvalstīm.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministrijai nav plānots palielināt budžeta vietu skaitu ne pedagoģijas studiju programmās, ne arī citās studiju programmās, atbildot uz Rīgas skolu direktoru iesūtīto atklāto vēstuli, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija. Diskutējot par valsts budžetu vietu skaita palielināšanu topošajiem pedagogiem, ministrija esot iesniegusi prioritāro pasākumu vidēja termiņa budžetam, lai aktualizētu studiju vietas bāzes izmaksas atbilstoši AS "KPMG Baltic" veiktajiem pētījumiem. Papildus ministrija vēsta, ka kopš 2014.gada par valsts budžeta finansējumu nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus, kas pedagogiem sniedz iespēju iegūt papildu kvalifikāciju un pasniegt citu mācību priekšmetu, kas daļēji risina pedagogu noslodzi.
Nākamajā mācību gadā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību skolēnu vecākiem jārēķinās ar līdzmaksājumu pusdienām. Straujā cenu kāpuma dēļ gan energoresursiem gan pārtikas produktiem, pusdienas par brīvu varētu saglabāties vien septiņās līdz desmit pašvaldībās, vēsta ReTV. Šobrīd, organizējot iepirkumus pašvaldībās par ēdinātāju izvēli, notiek sarunas par to, ka pusdienu cena varētu būt divi un virs 2 eiro. Arī sarunās koalīcijā ir nonākuši pie secinājuma, ka tas varētu būt divi eiro un 15 centi, savukārt nākamajā gadā tie varētu būt vairāk nekā trīs eiro vienam skolēnam. Lai arī koalīcijā lemtais ir saistošs pirmo līdz ceturto klašu ēdināšanas izmaksām, pašvaldībām iepirkums skolēnu ēdināšanai ir viens, tas attiecas uz visām vecuma grupām.
Un vēl
Šodien Jēkabpils pareizticīgie ar lūgšanām piemin Jakobštates ikonas sagaidīšanu Jēkabpils Svētā Gara klosterī. Baznīcai nozīmīgie svētki norisinās divas dienas. Latvijas pareizticīgās baznīcas Preses dienests informē, ka tie sākas 25. jūlijā, Jakobštates ikonas pārnešanas uz Jēkabpils klosteri svinamdienas priekšvakarā. Savukārt, šodien 26. Jūlijāir galvenā svētku diena, kad Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī notiek stundu lasīšana. Pēc tam seko dievišķā liturģija, kā arī svētku procesija apkārt klosterim. Baznīcas svētkos piedalās daudzi jēkabpilieši, svētceļnieki no citām Latvijas vietām un ārzemēm.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai; Slimnīcu biedrība brīdina, ka straujais energoresursu cenu kāpums negatīvi atsaukties uz pacientu aprūpi; un Pasaules veselības organizācija izsludina ārkārtas situāciju pērtiķu baku dēļ.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mīkstināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas apturēšanas ietekmi, šorīt pavēstīja diplomāti. Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.
Ukrainas Bruņotie spēki vakar iznīcināja Krimas armijas 11.atsevišķās desanta trieciena brigādes komandpunktu pie Hersonas apgabala Pjatihatku ciema Ukrainas dienvidos, paziņoja Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Ukrainas aviācija deva septiņus triecienus Krievijas apakšvienību dislokācijas un izvēršanas vietām - sešiem atbalsta punktiem un novērošanas komandpunktam Hersonas apgabala Berislavas un Hersonas rajonos.
Ukrainas pretkuģu aizsardzības spējas ir būtiski iedragājušas Krievijas kopējo iebrukuma plānu, jo Maskava nevar reāli mēģināt veikt amfībijas uzbrukumu, lai ieņemtu Odesu, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona ziņo, ka Krievija gandrīz noteikti uztver pretkuģu raķetes kā galvenos draudus, kas ierobežo okupantu Melnās jūras flotes efektivitāti.
Jau vēstīts, ka 24. jūlijā Krievijas spārnotās raķetes trāpīja Ukrainas Odesas ostas piestātnei. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās trāpījušas Ukrainas karakuģim un pretkuģu raķešu krājumiem. Taču nekas neliecina, ka šādi mērķi atrastos vietā, kur trāpīja raķetes, norāda Lielbritānijas ministrija.
Krievijas gāzes karš pret Eiropu ir terora paveids, tāpēc jādod prettrieciens, uzskata Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas radītās krīzes dod sitienu visiem pasaulē un nevienam neizdosies palikt malā, kad Krievija provocē haosu pārtikas un enerģētikas tirgos vai vienkārši starptautiskajās attiecībās, norādīja Zelenskis pirmdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.
Valstīm visā pasaulē būtu jāizveido jauna, obligāta anketa Krievijas pilsoņiem, kura jāaizpilda, piesakoties vīzai, norādījis Kijivas īpašais sūtnis Oleksejs Makejevs, vēsta medijs "Politico".Valstīm būtu jāvaicā katram Krievijas pilsonim vai viņi atbalsta karu Ukrainā un tiem krieviem, kas atbalsta karu un genocīdu pret ukraiņu tautu, nevajadzētu iegūt piekļuvi brīvajai pasaulei. Makejevs ierosina ieviest "īpašu attieksmi" pret Krievijas pilsoņiem. Kijivas īpašais sūtnis norāda, ka šī jautājuma pamatojums būtu likt Krievijas pilsoņiem kritiski domāt par savas valsts prezidenta Vladimira Putina rīcību un, iespējams, sākt izdarīt spiedienu uz valdību.
Turpinām ziņas
Aizdevumu procentu likmes turpinās kāpt, šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien, 21. jūlijā, nolēma paaugstināt visas trīs galvenās procentu likmes, lai mazinātu inflāciju. Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka tādējādi aizņemšanās kļūs dārgāka un tiks piebremzēta aktivitāte ekonomikā. Vienlaikus Kazāks atzina, ka aizdevumu likmes šogad jau ir kāpušas straujāk, nekā tika palielinātas Eiropas centrālās bankas galvenās likmes.
Zāļu valsts aģentūrā tiek veidota Covid-19 vakcīnu blakusparādību kaitējuma kompensācijas nodaļa. Covid-19 vakcīnu izraisīto blakņu kompensācijas sistēmu valdība apstiprināja šī gada maijā, līdz ar to no 1.maija aģentūrai ir jānodrošina jaunas funkcijas, kas prasa papildus cilvēkresursus un materiālos resursus. Plānots, ka Covid-19 vakcīnu blakusparādību kaitējuma kompensācijas nodaļā tiks izveidotas astoņas jaunas amata vietas, kur četras klasificētas kā valsts pārvaldes juriskonsultanti, trīs kā vecākie eksperti jeb ārsti un viens kā nodaļas vadītājs.
Latvijas Slimnīcu biedrība vērš uzmanību, ka straujais un joprojām neparedzamais energoresursu cenu kāpums var negatīvi atsaukties uz slimnīcu darbu un pacientu aprūpi. Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda, ka sekojot līdzi prognozēm par energoresursu cenu pieaugumu, slimnīcas jau laicīgi meklē risinājumus, taču pašu spēkiem ar maksājumiem var izdoties tikt galā tikai līdz noteiktam brīdim. Runājot par iespējamajiem risinājumiem, Kalējs norāda, ka pie pašreizējā veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma risinājums būtu ļoti būtiski samazināt visus energoietilpīgos pakalpojumus, taču tas nav pacientu interesēs. Tāpat arī nekādi taupības pasākumi neietekmēs siltumenerģijas patēriņu. Biedrība jau vērsusies pie Veselības ministrijas ar lūgumu straujo izmaksu dēļ pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un rast iespēju tos paaugstināt, taču saņemta atbilde, ka tarifu pieaugums nav plānots.
Un vēl
Pasaules Veselības organizācija pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs pasludinājusi par «globālu ārkārtas situāciju». Ārkārtas situācijas izsludināšana ir PVO augstākais brīdinājuma līmenis veselības apdraudējumu jomā, taču tam nav tūlītēju seku. Tas ir paredzēts brīdināšanai valdības rīkoties, lai aizsargātu savus iedzīvotājus.
Kā ziņots, pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs, bet nesen tā skārusi valstis, kurās iepriekš nebija konstatēta. Lai gan slimības simptomi līdzinās saslimšanai ar bakām, ierasti tie ir vieglāki ar niezi, drudzi un izsitumiem. Reizēm slimībai var būt arī smaga gaita. Kopš maija 74 valstīs ir ziņots par vairāk nekā 16 tūkstoši gadījumiem. Jaunais pērtiķu baku uzliesmojums līdz šim skāris galvenokārt vīriešus, kas iesaistījušies homoseksuālās attiecībās.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisija piešķir naudu pētniecības projektiem; ASV militārie eksperti konsultēs Zalves poligona izveidi; un mediķi gatavi rītdienas streikam.
Eiropas Komisija paziņojusi, ka plāno kopējo Eiropas Savienības finansējumu gandrīz 1,2 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu. Projekti atlasīti pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atbilstoši Eiropas Aizsardzības fondam. Šis fonds ir Eiropas Komisijas pamatinstruments, kas atbalsta sadarbību aizsardzības jomā Eiropā. Neaizstājot dalībvalstu centienus, fonds visā Eiropas Savienībā veicina sadarbību starp dažāda lieluma uzņēmumiem un pētniecības dalībniekiem. Projektos iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi un pētnieki.
Krievijas autokrāts Vladimirs Putins justos "apkaunots", ja viņam nāktos sēsties pie sarunu galda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, raidorganizācijai "Euronews" paudis bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, kurš maijā ar blīkšķi pameta amatu savas valsts pārstāvniecībā Apvienoto Nāciju Organizācijas birojā Ženēvā. Bondarevs tolaik asi kritizēja Putina režīma korupciju un agresiju, norādot, ka Putina lēmums iebrukt Ukrainā bija "stratēģiska kļūda". Bondarevs uzskata, ka Putins diez vai piekritīs tikties ar Zelenski aci pret aci, ja vien nebūs spiests to darīt, jo tas viņam būtu apkaunojums.
.
Atzīmējot Latvijas un ASV diplomātisko attiecību 100.gadadienu, VAS "Latvijas pasts" 28.jūlijā izdos pastmarku un aploksni. Jaunā pastmarka tiks izdota 50 tūkstoši eksemplāru tirāžā. Tās nominālvērtība ir 1,98 eiro. Līdz ar pastmarku tiks izdota arī speciāla aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir Igaunijas mākslinieks Indreks Ilvess, kurš ilgus gadus darbojies arī pastmarku dizaina jomā un ir vairāku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pastmarku kopizdevumu autors.
Turpinām ziņas
Augustā Latvijā gaidāmi ierodamies ASV militārie eksperti, kuri sniegs konsultācijas Latvijas kolēģiem, kā efektīvāk veidot starptautisko militāro bāzi un poligonu Sēlijā. Pamatā Aizsardzības ministrijas un Nacionālie bruņotie spēki konsultēsies ar ASV militārajiem ekspertiem, taču, iespējams, tiks pieaicināti arī Kanādas eksperti. Ārzemnieku konsultācijas ir nepieciešamas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, NATO sabiedrotajiem ir milzīga pieredze šādu objektu veidošanā, otrkārt, topošajā bāzē pamatā uzturēsies tieši sabiedroto karavīri, tāpēc ir svarīgi zināt viņu vajadzības. Plānots, ka sabiedroto eksperti apmeklēs arī topošā poligona un bāzes atrašanās vietu.
Kiberuzbrukuma dēļ šodien pusdienlaikā tika traucēta pieeja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja politisko partiju finanšu datubāzēm, tajā skaitā partiju dokumentu iesniegšanai paredzētās Elektronisko datu ievades sistēmai, un iestādes mobilajai lietotnei "Ziņo KNAB". Informācijas resursos esošie dati ir drošībā, apgalvoja birojā. KNAB skaidroja, ka pret atsevišķiem iestādes resursiem kopš 25. jūlija vakara vērsts izkliedēts uzbrukums, kas apgrūtina šo resursu publisko pieejamību. KNAB sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv" pašlaik veic nepieciešamās darbības, lai atjaunotu resursu pieejamību.
Un vēl
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība gatava brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27.jūlijā. Jau ziņots, ka jūnijā arodbiedrības padome pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie Veselības ministrijas. Organizācijā apgalvo, ka, meklējot kompromisu, arodbiedrība kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika prasības. Patlaban ir palikusi tikai viena - saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz tūkstoš 862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem vismaz tūkstoš 117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.Paredzams, ka protesta akcijā piedalīsies līdz tūkstoš dalībnieku.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Eiropas Savienības dalībvalstis vienojas par gāzes taupīšanu; Jēkabpilī pareizticīgie piemin Jākobštates ikonas atgriešanos; un Eirovīzijas dziesmu konkurss nākamgad notiks Lielbritānijā.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mīkstināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas apturēšanas ietekmi, šorīt pavēstīja diplomāti. Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā. Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.
Krievijas valsts enerģētikas gigants Gazprom paziņojis, ka samazinās gāzes plūsmu pa cauruļvadu Nord Stream 1" uz Vāciju līdz 20% no maksimālās jaudas, kā ieganstu minot citas turbīnas remontu. Uzņēmums norādīja, ka gāzes plūsma pa cauruļvadu trešdien samazināsies līdz 33 miljoniem kubikmetru. "Nord Stream 1" dienas jauda ir aptuveni 167 miljoni kubikmetru. Jūnijā "Gazprom" samazināja apjomu līdz tikai 67 miljoniem kubikmetru dienā.
Krievijas gāzes karš pret Eiropu ir terora paveids, tāpēc jādod prettrieciens, uzskata Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas radītās krīzes dod sitienu visiem pasaulē un nevienam neizdosies palikt malā, kad Krievija provocē haosu pārtikas un enerģētikas tirgos vai vienkārši starptautiskajās attiecībās, norādīja Zelenskis pirmdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.
Eiropas Savienība piešķīrusi Ukrainai aizdevumu viena miljarda eiro apmērā, paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Pēc viņas teiktā, nauda tiks izmantota infrastruktūras atjaunošanai, kā arī projektu atbalstam enerģētikas, transporta un izglītības jomās.
Eiropas komisija apstiprinājusi vakcīnu "Imvanex" izmantošanai pret pērtiķu baku vīrusu Eiropas Savienībā, kā arī Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā. Līdz šim lēmumam "Imvanex" ES līmenī bija apstiprināta, vienīgi lai aizsargātu pieaugušos pret bakām, tagad to izmantos arī ārstēšanai. Eiropas komisija nesen izsludināja divus kontraktus par kopumā 163 tūkstoši 620 "Bavarian Nordic" vakcīnas devu iegādi. Eiropas Savienība jūnijā nopirka 110 tūkstoši devu, un 25 tūkstošijau ir nodoti sešām dalībvalstīm.
Turpinām ziņas
Kiberuzbrukuma dēļ šodien pusdienlaikā tika traucēta pieeja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja politisko partiju finanšu datubāzēm, tajā skaitā partiju dokumentu iesniegšanai paredzētās Elektronisko datu ievades sistēmai, un iestādes mobilajai lietotnei "Ziņo KNAB". Informācijas resursos esošie dati ir drošībā, apgalvoja birojā. KNAB skaidroja, ka pret atsevišķiem iestādes resursiem kopš 25. jūlija vakara vērsts izkliedēts uzbrukums, kas apgrūtina šo resursu publisko pieejamību. KNAB sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju "Cert.lv" pašlaik veic nepieciešamās darbības, lai atjaunotu resursu pieejamību.
Zāļu valsts aģentūrā tiek veidota Covid-19 vakcīnu blakusparādību kaitējuma kompensācijas nodaļa. Covid-19 vakcīnu izraisīto blakņu kompensācijas sistēmu valdība apstiprināja šī gada maijā, līdz ar to no 1.maija aģentūrai ir jānodrošina jaunas funkcijas, kas prasa papildus cilvēkresursus un materiālos resursus. Plānots, ka Covid-19 vakcīnu blakusparādību kaitējuma kompensācijas nodaļā tiks izveidotas astoņas jaunas amata vietas, kur četras klasificētas kā valsts pārvaldes juriskonsultanti, trīs kā vecākie eksperti jeb ārsti un viens kā nodaļas vadītājs.
Augustā Latvijā gaidāmi ierodamies ASV militārie eksperti, kuri sniegs konsultācijas Latvijas kolēģiem, kā efektīvāk veidot starptautisko militāro bāzi un poligonu Sēlijā. Pamatā Aizsardzības ministrijas un Nacionālie bruņotie spēki konsultēsies ar ASV militārajiem ekspertiem, taču, iespējams, tiks pieaicināti arī Kanādas eksperti. Ārzemnieku konsultācijas ir nepieciešamas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, NATO sabiedrotajiem ir milzīga pieredze šādu objektu veidošanā, otrkārt, topošajā bāzē pamatā uzturēsies tieši sabiedroto karavīri, tāpēc ir svarīgi zināt viņu vajadzības. Plānots, ka sabiedroto eksperti apmeklēs arī topošā poligona un bāzes atrašanās vietu.
Šodien Jēkabpils pareizticīgie ar lūgšanām pieminēja Jakobštates ikonas sagaidīšanu Jēkabpils Svētā Gara klosterī. Baznīcai nozīmīgie svētki norisinājās divas dienas. Latvijas pareizticīgās baznīcas Preses dienests informē, ka tie sākas 25. jūlijā, Jakobštates ikonas pārnešanas uz Jēkabpils klosteri svinamdienas priekšvakarā. Savukārt, šodien 26. jūlijā bija galvenā svētku diena, kad Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī notika stundu lasīšana. Pēc tam sekoja dievišķā liturģija, kā arī svētku procesija apkārt klosterim. Baznīcas svētkos piedalījās daudzi jēkabpilieši, svētceļnieki no citām Latvijas vietām un ārzemēm. Pasākumu apmeklēja arī Jēkabpils novada domes vadība.
Un vēl
Eirovīzijas dziesmu konkurss 2023. gadā norisināsies Apvienotajā Karalistē, paziņojusi Eiropas Raidorganizāciju apvienība. Kā zināms, šā gada konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji, grupa "Kalush Orchestra" ar dziesmu "Stefania", tač Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ nākamā gada konkursa norise pārcelta uz Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ierindojās otrajā vietā. Ukraina automātiski kvalificēsies lielajam finālam, kopā ar piecām lielvalstīm. Pagaidām nav zināms, kurā Lielbritānijas pilsētā konkurss notiks.