Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 8.augustā
- 08 augusts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Bojāta Zaporižjes AES slāpekļa-skābekļa stacija, Zināms ar kādiem kārtas numuriem vēlēšanās startēs partijas; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Apšaudes rezultātā Krievijas armija nopietni sabojājusi Zaporižjes AES slāpekļa-skābekļa staciju, pastāv ūdeņraža noplūdes un radioaktīvās izsmidzināšanas risks, atsaucoties uz Energoatom, vēsta pravda.com.ua. Triecienu rezultātā sabojāta elektrības kabeļa dēļ atslēgts viens no reaktoriem un joprojām pastāv ūdeņraža un radioaktīvu vielu noplūšanas risks, un ugunsgrēka risks arī ir liels, skaidro operatorkompānija. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Zaporižjas apšaudīšanu nosaucis par noziegumu un teroraktu.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International", savā ziņojumā apgalvojot, ka Ukraina centienos atvairīt Krievijas uzbrukumu pakļauj briesmām civiliedzīvotājus, pārliek atbildību no agresora Krievijas uz upuri Ukrainu, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš atzīmē, ka nav un nevar būt pat hipotētiska nosacījuma, pēc kura Krievijas triecieni Ukrainai kļūtu attaisnojami. Zelenskis nosauca "Amnesty International" ziņojumu par "amorālu izlasi", kas palīdz valstij – teroristam.
Krievijas gūstā nokļuvušo Ukrainas karavīru sievas un mātes pieprasa atbildes par vīru un dēlu likteni un lūdz starptautiskās sabiedrības iesaistīšanos un palīdzību. Kijivā notika mītiņš, kurā pieminēti pagājušajā nedēļā traģēdijā Oleņivkas cietumā bojā gājušie ukraiņu karavīri, kas bija nonākuši Krievijas gūstā. ANO paziņoja, ka gatavojas izmeklēt notikušo.
Ķīna piektdien paziņoja, ka atceļ vairākas aizsardzības sanāksmes un aptur klimata sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Pekina ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc tam, kad vizītē Taivānā pagājušajē nedēļā ieradās ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Ķīna arī paziņojusi, ka ieviesīs vēl neprecizētas sankcijas pret Pelosi un viņas ģimenes locekļiem.
Latvijas vēstniecībā Krievijā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem. Vīzu pieteikumu pieņemšana notiek vien gadījumos, ja personas ieceļošana valstī saistīta ar dalību tuva radinieka bērēs. Jau drīz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā šī gada pavasarī Latvija pārtrauca izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.
Turpinām ziņas
Patlaban Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau ir Latvijas vajadzībām pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai, preses konferencē pavēstīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Šobrīd Inčukalna krātuvē jau ir iesūknētas 11,6 teravatstundas gāzes, no tām 5,6 teravatstundu īpašnieki ir Latvijā reģistrētie komersanti, bet sešu teravatstundu īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētie komersanti. Indriksone skaidroja, ka Latvijas patērētājiem gāzi tirgo arī ārvalstu komersanti, bet Latvijas komersanti arī gāzi var pārdot vienotajā tirgū ārvalstu patērētājiem.
Augošās energoresursu cenas liks iedzīvotājiem meklēt iespējas, kā nodrošināties pret nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu un komunālo maksājumu kāpumu, un jau tuvākajā laikā būs vērojama pieaugoša interese par pārcelšanos no sērijveida vai pirmskara namu dzīvokļiem uz kompaktām energoefektīvām privātmājām vai uz mazākiem dzīvokļiem. Tā secinājuši būvniecības un energoefektivitātes eksperti Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un bankas "Citadele" organizētajā diskusijā. Norādīts, ka līdz ar energoresursu izmaksu pieaugumu un apkārtējās vides prasībām, būs jāmācās sadzīvot un pielāgoties pasaules izmaiņām nākotnē un jāattīsta jauna pieeju būvniecībā, kura balstīta uz ilgtspējīgu un jaunu mūsdienīgu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu.
Uz 14.Saeimu ar pirmo numuru startēs "Jaunā vienotība", bet noslēdzošo - 19.numuru - izlozē ieguva partija "Republika", šāda sarakstu secība piektdien tika izlozēta Centrālās vēlēšanu komisijas organizētajā pasākumā Saeimā. Ar otro numuru vēlēšanās kandidēs "Latvijas krievu savienība", ar trešo - Zaļo un zemnieku savienība, ar ceturto numuru - "Tautas kalpi Latvijai", ar piekto numuru - "Suverēnā vara", ar sesto - "Kristīgi progresīvā partija", bet ar septīto numuru - "Saskaņa".
"Stabilitātei!" vēlēšanās būs astotais numurs, "Tautas varas spēkam" - devītais, bet "Vienoti Latvijai" - desmitais numurs.
Ar 11.numuru kandidēs Nacionālā apvienība, 12.kārtas numurs tika partijai "Latvija pirmajā vietā", bet 13.numurs - "Konservatīvajiem". Ar 14.numuru vēlēšanās startēs partija "Katram un katrai", ar 15.numuru - "Progresīvie", bet ar 16.numuru - "Attīstībai/Par!". 17.numurs vēlēšanās būs "Apvienībai Latvijai", bet 18.numurs - "Apvienotajam sarakstam - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija". 14.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā dienā, sestdienā.
Un vēl
Nedēļas vidū Latvijā atsāksies gaisa temperatūras paaugstināšanās - pakāpeniski atgriezīsies karstums, liecina jaunākās laika prognozes. Sagaidāms, ka pirmdiena būs nedēļas mākoņainākā un vēsākā diena. Saule spīdēs tikai brīžiem, vietām īslaicīgi līs un gaisa temperatūra nepārsniegs +19..+23 grādus, pūtīs lēns rietumu vējš.
Nedēļas vidū kļūs nedaudz siltāks, savukārt nākamās nedēļas nogalē gaisa temperatūra, visticamāk, sasniegs +26..+30 grādus. Minimālā gaisa temperatūra naktīs nedēļas lielāko daļu būs +8..+15 grādu robežās. Vējš pārsvarā būs lēns, palaikam iestāsies bezvējš. Nokrišņu būs maz, daudzviet valstī nedēļa var paiet bez lietus, un nedēļas lielāko daļu spīdēs saule.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena; Jēkabpilī izgaismots Daugavas aizsagdambja posms zem tilta; un Lielāko daļu Eiropas piemeklējis sausums;
Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā. Jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu, kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes. Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā - 233,21 eiro par megavatstundu.
Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" Ukrainas biroja vadītāja Oksana Pokaļčuka paziņojusi par savu aiziešanu no amata pēc organizācijas ziņojuma, kurā tā apsūdzēja Ukrainas armiju civiliedzīvotāju apdraudēšanā centienos atvairīt Krievijas uzbrukumu. Pokaļčuka norādīja, ka nepiekrīt ziņojumam.
Jau vēstīts, ka organizācija bija paziņojusi, ka Ukrainas karavīri, cenšoties atvairīt Krievijas iebrukumu, pakļauj briesmām mierīgos iedzīvotājus, izveidojot bāzes un izvietojot ieročus dzīvojamo namu rajonos, arī skolās un slimnīcās. Ukraina organizāciju apsūdzēja par iesaistīšanos Krievijas dezinformācijas kampaņā, un ka tā pārliek atbildību no agresora uz upuri.
Klimata pārmaiņu dēļ kāpšana Alpu augstākajā virsotnē Monblānā kļuvusi arvien bīstamāka, tādēļ Francijas varasiestādes grasās ieviest 15 tūkstoši eiro depozīta maksu, kas segtu pārgalvīgo alpīnistu glābšanas vai līķa transportēšanas izmaksas. Sentžervē pašvaldības vadītājs Žans Marks Pelē nolēmis uz laiku slēgt piekļūšanu nakšņošanas vietām un bāzes nometnei pie Monblāna, jo esot pārāk daudz pārgalvīgu kalnākāpēju, kas gatavi spēlēt "krievu ruleti" ar savu dzīvību. Jau ziņots, ka pirms dažām nedēļām dzīvību Monblānā zaudēja arī divi kalnākāpēji no Latvijas, Vita Skuja un Jānis Dreimanis.
Pārtikas produktu cenas pasaulē jūlijā krasi samazinājušās, kas daļēji skaidrojams ar Ukrainas un Krievijas vienošanos, kas ļaus izvest no Ukrainas ostām graudus, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Tās dati liecina, ka pārtikas cenas pasaulē jūlijā bija par 8,6% zemākas nekā jūnijā, tomēr salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju tās augušas par 13,1%. Lai gan pārtikas cenas pasaulē joprojām ir augstas, to samazinājums reģistrēts jau ceturto mēnesi pēc kārtas.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 maijā sazinājās jauna ģimene no Bebru ielas mikrorajona, kura pastaigām kopā ar bērniem iecīnījusi Daugavas aizsargdambi. Viņi novērojuši, ka vakaros dambi pastaigām vai braukšanai ar velosipēdu izmanto daudzi jēkabpilieši. Taču, izņemot vasaru, pārējos gadalaikos vakari agri satumst un pārejas posms zem tilta, kas savieno aizsargdambjus, ir neizgaismots. Jēkabpiliete, kas vērsās redakcijā sacīja, ka zem tilta tumsā sajūta ir neomulīga un ir bail, ka kāds šo tumšo posmu var izmantot uzbrukumam, piemēram, lai izrautu no rokām velosipēdu vai kādu citu mantu. Bebru ielas iedzīvotāja jautāja, kāpēc šis posms nav izgaismots, jo gaisma, kas ir laternās uz dambja vai tilta ir nepietiekama.
Radio1 ar šo jautājumu maija nogalē vērsās pie Jēkabpils novada pašvaldības. Maijā tika solīts, ka līdz septembrim tiks atrasta iespēja un līdzekļi šo posmu izgaismot. Iedzīvotāji ziņo, ka pagājušajā nedēļā tas ir izdarīts. Radio1 noskaidroja, ka zem tilta novietots LED prožektors, kas aprīkots ar kustību sensoru, proti, gaisma zem tilta ieslēdzas brīdī, kad tur iet garām cilvēks. Prožektoru uzstādīja SIA “Jēkabpils pakalpojumi”. Jēkabpils novada attīstības pārvaldes vadītājs Ilmars Luksts sarunā ar Radio1 sacīja, ka prožektors ir pagaidu risinājums. Paredzēts, ka tuvākajā laikā tiks veikts tilta pār Daugavu šuvju remonts un tā laikā tiks ierīkots patstāvīgs pārejas zem tilta apgaismojums.
Jēkabpilī, pabeidzot remontdarbus, no pagājušajām brīvdienām, visi pilsētas maršrutu autobusi virzienā uz poliklīniku kursēs pa Brīvības ielu. Ir atvērtas pieturas Robežu iela un Celtnieku iela. Pārceltās pagaidu pieturas pie poliklīnikas un sporta centra tiek slēgtas. Jau ziņots, ka Brīvības ielas pārbūve ir viena no aktivitātēm projektā “Jēkabpils pilsētas infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu”.
Un vēl
Līdz ar ilgstošo karstumu lielu daļu Eiropas šovasar piemeklējis arī sausums, kura dēļ upēs ir dramatiski krities ūdens līmenis, bet vietām vairs nav pieejams krāna ūdens. Īpaši smagi sausumu izjūt lauksaimniecības nozare. Lai cīnītos ar ūdens trūkumu, valstu valdības ir mudinājušas iedzīvotājus ierobežot ūdens patēriņu.
Francija pašlaik piedzīvo jau trešo karstuma vilni kopš jūnija. Ilgstošā karstuma un reto nokrišņu dēļ daudzās upēs gandrīz pilnībā ir izsīcis ūdens, bet vairāk nekā simts Francijas pašvaldībās vairs nav pieejams dzeramais ūdens no krāna, tāpēc tur dzīvojošajiem ūdeni piegādā ar autocisternām. Pašlaik 93 Francijas reģionos ir spēkā ūdens patēriņa ierobežojumi.
Sausums nopietni skāris arī citas Eiropas valstis. Nīderlandes valdība pasludināja ūdens trūkumu valstī. Dažos reģionos lauksaimniekiem ir aizliegts laistīt savus laukus ar ūdeni no virszemes ūdens tilpnēm. Rekordkarstu vasaru piedzīvo Portugāle. Arī Portugāles valdības iedzīvotājus ir aicinājusi ievērojami samazināt ūdens patēriņu. Nepieredzētu sausumu piedzīvo arī Alpu kalnu ieskautā Šveice. Šeit armijas helikopteri ar lieliem konteineriem piegādāja ūdeni ganībām, lai mājlopi nenomirtu no slāpēm.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina īsteno prettriecienus pa Krievijas armijas pozīcijām; Uzņēmēju atbalstam Eiropa piešķir 181 miljonu eiro; un Šonedēļ sāksies sausuma periods
Ukrainas armija frontes dienvidu sektorā veikusi aviācijas uzlidojumus Krievijas vienību pozīcijām. Iespējams, arī īstenots jauns trieciens pa iepriekš sabojāto Antonivkas tiltu pie Hersonas. Ukrainas ziņu aģentūra “Ukrinform” informēja, ka bruņoto spēku uzbrukuma lidmašīnas un helikopteru pāris veica trīs uzlidojumus ienaidnieka ieroču un aprīkojuma noliktavām Hersonas apgabalā un Berislavskā. Frontes dienvidu sektorā Ukrainas aizstāvji diennakts laikā iznīcinājuši 24 Krievijas karavīrus, sešas militārās tehnikas vienības, tai skaitā tanku T-62, un munīcijas noliktavu.
Analītiskās platformas “Oryx” dati, kas uzskaita iznīcināto un sagūstīto militāro tehniku, liecina, ka kopš 24. februāra Krievija jau ir zaudējusi vairāk nekā 5 tūkstošus militārās tehnikas vienību. Analītiķi atzīmēja, ka šajā sarakstā ir tikai tas militārais aprīkojums, par kuru pieejami fotoattēli vai video. Līdz ar to faktiskais iznīcināto iekārtu skaits ievērojami pārsniedz reģistrēto.
Pēc jauniem militārajiem triecieniem Zaporižjas atomelektrostacijā, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicina ļaut starptautiskiem izmeklētājiem piekļūt Ukrainas atomelektrostacijai, ziņo medijs "Reuters". Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai ir nepieciešama pieeja spēkstacijai, norādīja Guterešs. Krievijas uzbrukumi sestdien sabojājuši trīs radiācijas sensorus un tika savainots arī kāds spēkstacijas strādnieks. Okupantu veiktais uzbrukums radījis ļoti reālu kodolkatastrofas risku. Ukrainas presidents Volodimirs Zelenskis apsūdzējis Krieviju par "kodolteroru". Izmantojot šādu agresora valsts definēšanu, būtu iespējams īstenot vēl vairāk starptautisko sankciju, šoreiz pret Maskavas kodolnozari, skaidro medijs "Reuters".
Krievija izmanto pretkājnieku mīnas, lai nepieļautu pārvietošanās brīvību tās aizsardzības līnijās Donbasā. Doneckā un Kramatorskā Krievija, visticamāk, ir mēģinājusi izmantot izkaisītās kājnieku mīnas, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Londona ziņo, ka šīs mīnas var izraisīt lielu upuru skaitu gan militārpersonu, gan vietējo civiliedzīvotāju vidū. Ļoti iespējams, ka Krievijas izmantotie padomju laika militārie krājumi laika gaitā būs degradējušies un tagad ir ļoti neuzticami un neparedzami. Tas apdraud gan vietējos iedzīvotājus, gan humānās atmīnēšanas operācijas.
Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā bez mājām palikuši vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku, aplēsusi ziedojumu vākšanas platforma "United24". Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra dati liecina, ka civiliem objektiem okupanti uzbrūk 60 reizes biežāk nekā militāriem objektiem. Mariupolē, Harkivā, Čerņihivā, Bučā, Severodoneckā un Lisičanskā izpostīti vai pilnībā iznīcināti vairāk nekā 50% dzīvojamā fonda. Krievijas karaspēks Ukrainā nopostījis arī vairāk nekā 830 veselības aprūpes iestādes, 2 tūkstoši 129 mācību iestādes un 350 kultūras un mākslas objektus.
Turpinām ziņas
Kamēr mūsu politiķi vēl tikai sāk diskusijas, vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā raisītās cenu kāpuma krīzes laikā kaut kā atbalstīt arī uzņēmumus, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divu pasākumu plānu kopumā 181,5 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēji atzīst, ka pie naudas varēs tikt ar augstas gatavības projektiem. Atbalsta piešķiršanu pārvaldīs valsts attīstības institūcija "Altum", un tas tiks sniegts kā garantijas jauniem aizdevumiem un nomai un subsidēti aizdevumi.
Šovasar vērojamās Covid-19 izplatības tendences varētu liecināt, ka ejam uz šīs infekcijas slimības normalizāciju. Veselības ministrs daniēls pavļuts atzīmē, lai arī slimības izplatība šogad ir plašāka nekā pērn, slimnīcas nav pārslogotas. Ministrs atzina, ka Covid-19 šovasar atnācis agrāk nekā pērn, bet vilnis Latvijā ir mazāks nekā citviet Eiropā, turklāt pēdējās pāris nedēļās Covid-19 izplatība Latvijā stabilizējas un varbūt drīzumā sākšot samazināties. Pavļuts tomēr uzsvēra, ka rudenī atkal sagaidāms Covid-19 pieaugums, bet speciālisti vēl nevarot pateikt, kāds tas būs un kam tieši gatavoties, jo viss būs atkarīgs no dominējošā Covid-19 tipa. Pagaidām pasaulē neesot konstatēti jauni Covid-19 tipi, kas būtu būtiski bīstamāki par jau zināmajiem.
AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" kopuzņēmums SIA "Latvijas Vēja parki" plāno vēja parkus attīstīt mežos, nomaļās vietās tālāk no iedzīvotāju acīm. Tās nebūs atsevišķas vēja turbīnas, bet gan parkos ar vismaz padsmit turbīnām. Izvietot parkus plānots dažādās Latvijas vietās. Būtiska projekta daļa būs dažādi pētījumi, kuros labākās izvietojuma vietu meklējumos esot plānots piesaistīt arī ornitologus, biotopu un sikspārņu ekspertus. Pirmie kopuzņēmuma vēja parki varētu veidoties pēc 3–5 gadiem. Jaunais kopuzņēmums plāno strādāt bez finansiāla valsts atbalsta, pēc komerciāliem principiem, plānota 50 miljonu eiro peļņa gadā.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā sāksies sausa laika periods, liecina jaunākās prognozes. Vēl šodien un rīt vietām gaidāms neliels lietus, bet turpmākā nedēļa paies bez būtiskiem nokrišņiem, laiks būs saulains un arvien siltāks. Sauss un karsts laiks saglabāsies arī nākamās nedēļas pirmajā pusē. Ievērojamas lietus zonas Latviju, visticamāk, sasniegs ne agrāk kā 17. augustā.
Pašlaik sausākais reģions ir Kurzemes dienvidu daļa, kur pēdējo divu nedēļu laikā lijis vismazāk, bet valsts austrumos jūlija beigas un augusta sākums bijis lietiem bagāts, tādēļ tur sausums iestāsies lēnāk. Sausuma dēļ Latvijas mežos paaugstināsies ugunsbīstamība, tādēļ ar uguni jābūt īpaši uzmanīgiem. Ražas novākšanas laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jau nācies doties dzēst ugunsgrēkus, kas izcēlušies labības laukos vai siena pļavās.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jūlijā rekordaugsta gada inflācija latvijā; Pēdējās dienās Latvijā Covid-19 atklāts katram trešajam testētajam; un Cik kaislīgi sēōtāji ir latvieši?
Šī gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šāds rādītājs ir augstākais, kas ir fiksēts Centrālās statistikas pārvaldes datos par patēriņa cenu pārmaiņām latvijā kopš 1998.gagada. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%.
Arī Lietuvā gada inflācija jūlijā palielinājusies līdz 21,6%, liecina Statistikas departamenta pirmdien publiskotie dati. Patēriņa cenas Lietuvā jūlijā pieaugušas jau 19.mēnesi pēc kārtas. Jūnijā gada inflācija Lietuvā bija 21%. Preču cenu kāpums jūlijā gada izteiksmē Lietuvā bijis 25,6%, tikmēr pakalpojumu cenas bijušas par 12,3% lielākas nekā pirms gada.
Somijas galvaspilsētā Helsinkos šodien demontēts piemineklis "Pasaules mieram", ko PSRS norieta gados Helsinki saņēma kā dāvanu no Maskavas. Paredzams, ka pieminekļa vietā tiks izveidots gājēju ceļš. 6,5 metrus augstais bronzas piemineklis "Pasaules mieram" attēlo cilvēkus, kas tur rokās zemeslodi. 1989. gadā PSRS galvaspilsēta Maskava uzdāvināja to Helsinkiem; piemineklis tika atklāts 1990. gada janvārī. Piemineklis ir Helsinku Mākslas muzeja bilancē, tādēļ muzejam ar Helsinku pašvaldību būs jāpieņem lēmums par tā turpmāko likteni.
Amerikas Savienoto Valstu Kongresa augšpalāta – Senāts – apstiprinājis vērienīgu inflācijas samazināšanas plānu. Tas paredz arī nopietnas reformas veselības aprūpes sistēmā un aktīvāku cīņu ar klimata izmaiņām. Likumprojekts paredz samazināt veselības aprūpes izmaksas, palielināt uzņēmumu nodokļus, samazināt federālā budžeta deficītu un pastiprināt centienus cīnīties pret klimata pārmaiņām. Plānotie pasākumi 10 gadu laikā varētu palielināt federālā budžeta ieņēmumus par 700 miljardiem eiro.
Dzīvnieku draugi un speciālo dienestu pārstāvji mēģina glābt Francijas upē Sēnā ieklīdušu baltvali. Otrā garākajā Francijas upē ir maz valim piemērotas barības, tāpēc speciālisti mēģina dzīvnieku barot un plāno injicēt viņam īpašu vitamīnu kokteili. Valis ir mierīgs, bet ļoti tievs, un glābēji četrus metrus garajam dzīvniekam piedāvāja svaigas un saldētas zivis. Barošanas mēģinājumi pagaidām ir bez sekmēm. Valis arī izvairās no laivām, ar kuru palīdzību cilvēki to mēģināja virzīt atpakaļ uz jūru. Tikmēr zoologi atgādina, ka baltvaļi dzīvo aukstos ūdeņos Ziemeļu Ledus okeānā un jūrās pie Ziemeļamerikas, Grenlandes un Eirāzijas ziemeļu krastiem. Siltā Sēna ar intensīvo kuģu satiksmi baltvalim ir pilnīgi nepiemērota dzīvotne, tāpēc ir pamatotas bažas par tā dzīvību.
Turpinām ziņas
Pēdējās dienās Latvijā Covid-19 atklāts katram trešajam testētajam. Pēdējo trīs dienu laikā Latvijā reģistrēti 2 tūkstoši 909 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, bet nav saņemti ziņojumi par mirušajiem. Kopumā aizvadītajās diennaktīs laboratoriski veikti 8 tūkstoši 508 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 34,2% bijuši pozitīvi. No reģistrētiem jauniem inficēšanās gadījumiem tūkstoš 294 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet tūkstoš 615 bija vakcinēts pret Covid-19.
14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju sasniedzis 1004,4. 14 dienu kumulatīvais rādītājs pāri 1000 robežai ir pirmo reizi kopš 10.aprīļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūgusi visām pašvaldībām iesūtīt informāciju par kurināmā resursiem, tādējādi apzinot pašvaldību gatavību un potenciālos riskus gaidāmajā apkures sezonā. Lai iespējami efektīvi risinātu Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto enerģētisko krīzi, kam seko augsts enerģijas cenu kāpums, VARAM vēlas pārliecināties, vai pašvaldībām ir pietiekami resursi un vai tās pilnvērtīgi veic gatavošanās pasākumus pirms apkures sezonas iestāšanās. Pašvaldībām līdz 16. augustam ir jāsniedz informācija par teritorijā esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas vajadzībām nepieciešamo kurināmā apjomu, jau iegādāto attiecīgā kurināmā apjomu, kā arī norādīt visas 2022. gada laikā izsludinātās kurināmā iepirkuma procedūras un to rezultātus.
Lai arī nākamajā mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta jaunā mācību pieeja, mācību materiālu joprojām trūkst, atzīst izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Pedagogi jau kopš jaunā mācību satura ieviešanas sākuma ir sūkstījušies, ka trūkst nepieciešamo mācību līdzekļu, lai skolēnus izglītotu atbilstoši jaunajām iecerēm. Ministre gan apgalvo, ka mācību līdzekļu sagatavošanas jautājumā notiekot aktīvs darbs, lai novērstu aizkavēšanos un dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Un vēl
Latvijas iedzīvotāju vidū sēņošana ir populāra nodarbe, un absolūti lielākā daļa – 91% no veiktās aptaujas dalībniekiem – apstiprinājuši, ka vismaz reizi dzīvē ir sēņojuši. Turklāt 28% ir tik aktīvi sēņošanas cienītāji, ka izmanto katru iespēju doties uz mežu pēc sēnēm. Starp tiem, kuri izmanto katru iespēju sēņot, 30% ir sievietes un 25% vīrieši. Sēņošana populārākā ir starp Vidzemes iedzīvotājiem – 42% apgalvojuši, ka izmanto katru iespēju sēņot, 33% Latgales, 30% Zemgales, 28% Pierīgas un Kurzemes un tikai 20% starp Rīgas iedzīvotājiem. Aktīvākie sēņotāji ir vecumā no 50-74 gadiem, bet vismazāk to, kuri izmanto katru iespēju sēņot, ir vecumā no 18-29 gadiem.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Latvijas vēstniecībā Krievijā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem; Latvijā konstatēta augstākā inflācija pēdējo gadu laikā; un Šonedēļ Latvijā sāksies sausuma periods.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International", savā ziņojumā apgalvojot, ka Ukraina centienos atvairīt Krievijas uzbrukumu pakļauj briesmām civiliedzīvotājus, pārliek atbildību no agresora Krievijas uz upuri Ukrainu, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš atzīmē, ka nav un nevar būt pat hipotētiska nosacījuma, pēc kura Krievijas triecieni Ukrainai kļūtu attaisnojami. Zelenskis nosauca "Amnesty International" ziņojumu par "amorālu izlasi", kas palīdz valstij – teroristam.
Latvijas vēstniecībā Krievijā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem. Vīzu pieteikumu pieņemšana notiek vien gadījumos, ja personas ieceļošana valstī saistīta ar dalību tuva radinieka bērēs. Jau drīz pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā šī gada pavasarī Latvija pārtrauca izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.
Somijas galvaspilsētā Helsinkos šodien demontēts piemineklis "Pasaules mieram", ko PSRS norieta gados Helsinki saņēma kā dāvanu no Maskavas. Paredzams, ka pieminekļa vietā tiks izveidots gājēju ceļš. 6,5 metrus augstais bronzas piemineklis "Pasaules mieram" attēlo cilvēkus, kas tur rokās zemeslodi. 1989. gadā PSRS galvaspilsēta Maskava uzdāvināja to Helsinkiem; piemineklis tika atklāts 1990. gada janvārī. Piemineklis ir Helsinku Mākslas muzeja bilancē, tādēļ muzejam ar Helsinku pašvaldību būs jāpieņem lēmums par tā turpmāko likteni.
Baltijas valstīs jūlijā sasniegta vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena, teikts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" jaunākajā Latvijas elektroenerģijas tirgus apskatā. Jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 304,96 eiro par megavatstundu, kas salīdzinājumā ar jūniju ir pieaugums par 39,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju - 3,5 reizes. Arī pārējās Baltijas valstīs elektroenerģijas vidējās mēneša cenas sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus - Lietuvā 305,36 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā - 233,21 eiro par megavatstundu.
Ukrainas armija frontes dienvidu sektorā veikusi aviācijas uzlidojumus Krievijas vienību pozīcijām. Iespējams, arī īstenots jauns trieciens pa iepriekš sabojāto Antonivkas tiltu pie Hersonas. Ukrainas ziņu aģentūra “Ukrinform” informēja, ka bruņoto spēku uzbrukuma lidmašīnas un helikopteru pāris veica trīs uzlidojumus ienaidnieka ieroču un aprīkojuma noliktavām Hersonas apgabalā un Berislavskā.
Turpinām ziņas
Šī gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šāds rādītājs ir augstākais, kas ir fiksēts Centrālās statistikas pārvaldes datos par patēriņa cenu pārmaiņām Latvijā kopš 1998.gada. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%.
Patlaban Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau ir Latvijas vajadzībām pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai, preses konferencē pavēstīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Šobrīd Inčukalna krātuvē jau ir iesūknētas 11,6 teravatstundas gāzes, no tām 5,6 teravatstundu īpašnieki ir Latvijā reģistrētie komersanti, bet sešu teravatstundu īpašnieki ir ārvalstīs reģistrētie komersanti. Indriksone skaidroja, ka Latvijas patērētājiem gāzi tirgo arī ārvalstu komersanti, bet Latvijas komersanti arī gāzi var pārdot vienotajā tirgū ārvalstu patērētājiem.
Šovasar vērojamās Covid-19 izplatības tendences varētu liecināt, ka ejam uz šīs infekcijas slimības normalizāciju. Veselības ministrs daniēls pavļuts atzīmē, lai arī slimības izplatība šogad ir plašāka nekā pērn, slimnīcas nav pārslogotas. Ministrs atzina, ka Covid-19 šovasar atnācis agrāk nekā pērn, bet vilnis Latvijā ir mazāks nekā citviet Eiropā, turklāt pēdējās pāris nedēļās Covid-19 izplatība Latvijā stabilizējas un varbūt drīzumā sākšot samazināties. Pavļuts tomēr uzsver, ka rudenī atkal sagaidāms Covid-19 pieaugums, bet speciālisti vēl nevarot pateikt, kāds tas būs un kam tieši gatavoties, jo viss būs atkarīgs no dominējošā Covid-19 tipa. Pagaidām pasaulē neesot konstatēti jauni Covid-19 tipi, kas būtu būtiski bīstamāki par jau zināmajiem.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā sāksies sausa laika periods, liecina jaunākās prognozes. Vēl šodien un rīt vietām gaidāms neliels lietus, bet turpmākā nedēļa paies bez būtiskiem nokrišņiem, laiks būs saulains un arvien siltāks. Sauss un karsts laiks saglabāsies arī nākamās nedēļas pirmajā pusē. Ievērojamas lietus zonas Latviju, visticamāk, sasniegs ne agrāk kā 17. augustā.
Pašlaik sausākais reģions ir Kurzemes dienvidu daļa, kur pēdējo divu nedēļu laikā lijis vismazāk, bet valsts austrumos jūlija beigas un augusta sākums bijis lietiem bagāts, tādēļ tur sausums iestāsies lēnāk. Sausuma dēļ Latvijas mežos paaugstināsies ugunsbīstamība, tādēļ ar uguni jābūt īpaši uzmanīgiem. Ražas novākšanas laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jau nācies doties dzēst ugunsgrēkus, kas izcēlušies labības laukos vai siena pļavās.