2022.gada 1. oktobris

Lāsma, Zanda, Zandis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 12.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 12.augustā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija pārņēmusi savā kontrolē Ukrainas dabas resursus 12 triljonu dolāru vērtībā; Jēkabpils novada pašvaldība izmaksājusi tūkstoš eiro kompensāciju cietušajam jaunietim negadījumā ģimnāzijas stadionā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?

ASV laikraksts "The Washington Post" vēsta, ka Krievijas okupantu kontrolē tagad atrodas Ukrainas dabas resursi vismaz 12,4 triljonu dolāru vērtībā. Atsaucoties uz ģeopolitisko risku izpētes firmas "SecDev" veikto analīzi, laikraksts informē, ka Krievija kopš iebrukuma Ukrainā sagrābusi teritoriju, kurā atrodas 63% ogļu krājumu, 20% dabasgāzes atradņu, 11% naftas atradņu, 42% metālu un 33% svarīgu derīgo izrakteņu. 

Saeima oficiālā paziņojumā atzinusi Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti. Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts. Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. 

Krievijas pilsonību ieguvušajiem Latvijas valstspiederīgajiem nav piešķirama uzturēšanās atļauja, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Jau ziņots, ka Krievijas Valsts dome rudenī apsvērs iespēju atvieglot vīzu režīmu un Krievijas pilsonības iegūšanu tautiešiem no Baltijas valstīm. Rinkēvičs atzīmē, ka tādā gadījumā "jaunizceptajiem" Krievijas pilsoņiem nav piešķirama uzturēšanās atļauja un viņiem jāpamet Latvija, attiecīgi tiks  precizēti valsts likumi.

Saeima vakar arī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kuros paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma segšanai mājsaimniecībām. Konceptuāli atbalstīti grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība ir izmaksājusi tūkstoš eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionā cietušā jaunieša ģimenei viņa ārstēšanai. Radio1 jau ziņoja, 27. maijā Jēkabpilī, ģimnāzijas stadionā nepilngadīgam zēnam uzkrita basketbola groza konstrukcija. Negadījumā pusaudzis guva traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē. Policijā par notikušo sākotnēji tika sākta resoriskā pārbaude un 31. maijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.  Kā informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa, šobrīd turpinās aktīvs izmeklēšanas darbs ciešā sadarbībā ar Prokuratūru. Ir nopratināti liecinieki un ekspertam nosūtīta papildu informācija, kas bija nepieciešama, lai sniegtu galīgo slēdzienu.

Arī Jēkabpils domes izpilddirektors Uldis Skreivers apstiprināja, ka pašvaldība ir saņēmusi divas vēstules no policijas un sniegusi tai visu pieprasīto informāciju, kā arī policija iztaujājusi lieciniekus no pašvaldības puses. Patlaban notikušā apstākļus izmeklē policija, lai lemtu vai kāds par notikušo saucams pie atbildības. Uldis Skreivers piebilda, ka pēc notikušā negadījuma ir apzināti visi āra trenažieri un bērnu rotaļu laukumi pašvaldības teritorijā gan pilsētā, gan laukos, tie ir gan nofotografēti, gan par katru sastādīts apraksts. Secināts, ka daudzviet šādas konstrukcijas ir nedrošas vai bojājumu dēļ kļuvušas nedrošas un bērni uz tām darbojoties var gūt savainojumus. Izpilddirektors atbildīgajiem darbiniekiem uzdevis likvidēt visus konstatētos trūkumus un turpmāk, vismaz reizi gadā, veikt regulāras šo objektu pārbaudes.

Jēkabpils novada ārkārtas domes sēdē ceturtdien par Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktori iecelta Antra Skutele (attēlā). Viņa dzimusi Preiļos, ieguvusi bakalaura grādu kultūras uzņēmējdarbībā, kultūras vadītāja kvalifikāciju, kā arī sociālo zinātņu profesionālo maģistra grādu kultūras vadībā Ekonomikas un kultūras augstskolā. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar kultūru, strādājot par direktori Līvānu novada kultūras centrā. Tāpat arī strādājusi pašvaldības aģentūrā “Ogres novada Kultūras centrs” par novada kultūras darba koordinatoru - projektu vadītāju, kā arī Vārkavas novada Kultūras centrā par vadītāju. Darbu Jēkabpils novada kultūras pārvaldē Antra Skutele uzsāks no 15.septembra.

Un vēl

Šīs nedēļas izskaņā Latvijā gaidāms sauss un karsts laiks, bet nākamā nedēļa būs nokrišņiem bagāta, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes. Sestdien un svētdien mākoņu daudzums debesīs būs neliels, un laiks būs sauss. Saglabājoties lēnam vējam, naktīs un rītos vietām veidosies migla. Naktī uz sestdienu gaisa temperatūra pazemināsies līdz +12, +17 grādiem, bet naktī uz svētdienu gaisa temperatūra gaidāma +14, +19 grādu robežās. Diennakts gaišajās stundās gaiss iesils līdz +24, +28 grādiem.

Nākamnedēļ pakāpeniski pastiprināsies rietumos esošā ciklona ietekme. Naktī uz pirmdienu debesis vēl būs lielākoties skaidras, savukārt dienā mākoņu daudzums pakāpeniski palielināsies, un jau pēcpusdienā Latviju no dienvidiem sasniegs nokrišņu zona, nesot lietu teritorijas lielākajai daļai, iespējams arī pērkona negaiss. Otrdienas pēcpusdienā pār Latviju virzīsies jauna nokrišņu zona, kā rezultātā daudzviet līs arī naktī uz trešdienu un trešdien dienā, vietām lietavas būs ilgstošas, dažviet arī ducinās pērkons.  Dienās gaiss iesils līdz +23, +28 grādiem, vietām termometra stabiņš tuvosies +30 grādu atzīmei.

Arī nākamās nedēļas otrajā pusē gaidāmas lietavas - ceturtdien galvenokārt valsts rietumu, bet piektdien - austrumu daļā, dažviet lietus būs stiprs un iespējami pērkona negaisi ar krasām vēja brāzmām.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties :Krievijas spēki vairākkārt apšaudījuši Zaporižjas atomelektrostaciju, Izglītības ministrija piedāvā plānu pedagogu slodžu sadalījumam,  un Dabas muzejā būs skatāma tomātu izstāde.

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka ceturtdien Krievijas spēki vairākkārt apšaudījuši Zaporižjas atomelektrostaciju. Viens no šāviņiem trāpījis netālu no pirmā energobloka un nodarījis postījumus sūkņu stacijā. Apšaudē cietis arī AES ugunsdzēsēju postenis. Atsevišķi šāviņi esot nokrituši blakus izlietotās kodoldegvielas glabātuvei, taču nav ziņu par nopietniem bojājumiem spēkstacijas infrastruktūrai.

Gandrīz visas Krievijas modernās militārās sistēmas ir atkarīgas no Rietumos ražotas mikroelektronikas, norādīts Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta ziņojumā. Tādēļ Krievijas armija varētu nespēt darbināt augsto tehnoloģiju ieročus un sakaru sistēmas, ko tā izmanto Ukrainā, ja Rietumi pastiprinātu eksporta kontroli. Ziņojuma autori skaidroja, ka Maskava ir atradusi veidus, kā apiet sankcijas un eksporta kontroli. Bet, ja šīs nepilnības tiks novērstas, Krievijas armija var tikt neatgriezeniski degradēta.

Laikā, kad Eiropa cieš no lielākā sausuma pēdējos gadu desmitos, nebūt ne visi jūtas kā cietēji vai zaudētāji. Ekstrēmie laikapstākļi nāk par labu sāls ieguvējiem. Francijā sāls ieguvēji atzīst, ka sagaida rekordaugstu ražošanas apjomu, pateicoties virknei karstuma viļņu, kas zemi padara arvien sausāku. Saskaņā ar Eiropas Sausuma novērošanas centra šonedēļ publicētajiem datiem 45% Eiropas Savienības zemes pastāv sausuma draudi. Vēl 15% teritorijas ir pakļautas augstākajam brīdinājuma līmenim, kas nozīmē, ka augi un kultūraugi ir bojāti.

Dabas draugiem un veterinārārstiem nav izdevies izglābt lielajā Francijas upē Sēnā iepeldējušo baltvali. To nācās iemidzināt brīdī, kad notika lielā dzīvnieka pārvešana uz piemērotāku ūdenstilpi. Visi mēģinājumi pabarot vai novirzīt četrus metrus garo un apmēram 800 kilogramus smago vali atpakaļ jūrā bija bez panākumiem, tāpēc tika nolemts to noķert un ar īpašu automašīnu pārvest uz sālsūdens baseinu Normandijā. Veterinārārsti apsekoja dzīvnieku un konstatēja, ka valim nav infekcijas slimību, bet nedarbojas gremošanas sistēma. Ceļā dzīvniekam radās arī elpošanas problēmas, un ārsti nolēma pārtraukt tā mokas un iemidzināt.

Turpinām ziņas

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu. Tā uzdevums ir sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, daļēji sedzot straujo izmaksu kāpumu. Kopējais atbalsta apmērs pārsniedz 442 miljonus eiro. Šajā gadā atbalsta pasākumiem paredzēti 180,6 miljoni eiro, bet nākamajā gadā – 261,65 miljoni eiro. Izmaiņas Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa pāreju uz pedagogu slodžu sadalījumu 60:40 piedāvā īstenot līdz 2027./2028.mācību gadam. Šādā modelī 60% no pedagogu slodzes veidotu kontaktstundas, bet 40% - ārpus nodarbību darba stundas, kurā gatavojas mācību darbam. Pašreiz vidēji ap 70% no pedagogu darba notiek kontaktstundās, kurās pedagogi strādā ar bērniem, bet pārējā laikā paredzēts ārpusklases darbs, piemēram, kad pedagogi labo mājasdarbus un gatavo mācību saturu. 

Kā ziņots, samazināt kontaktstundu apjomu ir viena no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības publiski pieteiktā streika prasībām. Pedagogu arodbiedrība ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Pedagogi izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms.

Latvijas Ārstu biedrība 113 Ukrainas ārstiem un zobārstiem ir izsniegusi atļaujas praktizēt Latvijā. Kopumā interesi par pagaidu atļauju saņemšanu izrādījuši 180 ārsti no Ukrainas. Biedrība nodrošina Ukrainas ārstiem bezmaksas atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, kā arī sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu, kas nepieciešama darbam veselības aprūpes jomā. 

Un vēl

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 17. līdz 21. augustam norisināsies tradicionālā tomātu izstāde, kurā vienkopus varēs apskatīt vairāk nekā 300 dažādas tomātu šķirnes. Selekcionāri ik gadu rada jaunas un arvien neparastākas tomātu šķirnes, tās pārsteidz gan ar savu izmēru, formu un krāsu, gan garšas īpašībām. Izstādē būs iespēja apskatīt gan Latvijas selekcionāru jaunākās, gan pasaulē jau labi zināmās un ievērību ieguvušās tomātu šķirnes, ko savos dārzos izlolojuši pašmāju kolekcionāri. Izstādes apmeklētāji varēs atrast un iegādāties savai gaumei piemērotu šķirņu sēklas, ko jau nākamajā gadā izaudzēt savā dārzā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizdevēji vienojušies uz diviem gadiem atlikt Ukrainas maksājumus parādsaistībām,  Saistībā ar Aglonas svētkiem tās apkaimē slēgs ceļus kravas transportam, un Kādas prasības noteiktas dārzeņu sēklu ievešanai Latvijā?

Aizdevēji vienojušies uz diviem gadiem atlikt Ukrainas maksājumus 20 miljardu ASV dolāru vērtām parādsaistībām, ņemot vērā Krievijas iebrukuma radīto ietekmi uz ekonomiku, pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Finanšu ministrija vēstī, ka vienošanās attiecas uz apmēram aptuveni 75% Ukrainas parādsaistību. Pagājušajā mēnesī vairākas rietumvalstis, tai skaitā Lielbritānija, Francija, Vācija, Japāna un ASV, jau piekrita ļaut Ukrainai atlikt procentu maksājumus, un aicināja šim piemēram sekot arī citas valstis.

Pēc šonedēļ notikušajiem sprādzieniem okupētajā Krimā Krievijas Melnās jūras flotes aviācijas spējas tagad ir ievērojami mazinājušās. Šis incidents, visticamāk, liks Krievijas armijai pārskatīt draudu uztveri, jo Krima līdz šim tika uzskatīta par drošu aizmugures zonu, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. 

Kā ziņots, 9. augustā Krievijas Saki militārajā bāzē, kas atrodas okupētās Krimas rietumos, notika sprādzieni.  Britu izlūki raksta, ka vismaz pieci iznīcinātāji-bumbvedēji Su-24 "FENCER" un trīs daudzfunkcionālas lidmašīnas Su-30 "FLANKER H" gandrīz noteikti tika iznīcināti vai nopietni bojāti sprādzienos. Saki centrālā zona ir nopietni bojāta, taču lidlauks, visdrīzāk, joprojām ir izmantojams.

Igaunijas valdība ceturtdien noteica aizliegumu ieceļot Krievijas Federācijas pilsoņiem ar Igaunijas izsniegtām Šengenas vīzām. Sankcijas stāsies spēkā pēc nedēļas – 18.augustā. Sankcijas nozīmē, ka vīzas saglabās derīgumu, bet vīzu īpašniekiem tiks piemērotas sankcijas, ieceļojot Igaunijā, viņi netiks ielaisti Igaunijā. Ir noteikti arī vairāki izņēmumi, kad personas tomēr varēs iebraukt Igaunijā. Piemēram, Krievijas vēstniecības darbinieki un viņu ģimenes locekļi, personas, kuras ir tieši iesaistītas preču un pasažieru pārvadājumos, citas personas, kurām saskaņā ar Eiropas Savienības normām ir tiesības brīvi pārvietoties.

Maskava noraida Šveici kā iespējamo Ukrainas interešu pārstāvi Krievijā. Agresorvalsts paziņojusi, ka Šveice ir zaudējusi savu neitralitātes statusu un nevar pārstāvēt Ukrainas intereses Krievijā. Kā vēstīts, Šveice trešdien paziņoja, ka Ukraina lūgusi Šveici pārstāvēt to Krievijā.

Turpinām ziņas

Šajā nedēļas nogalē Aglonas apkaimē Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku laikā paredzama intensīva satiksme. Turklāt tiks slēgta kravas auto tranzītsatiksme pa vairākiem valsts autoceļiem.  Rūpējoties par svētku dalībnieku drošību, sākot no šodienas pulksten pieciem pēcpusdienā līdz pirmdienas, 15.augusta, pulksten sešiem vakarā tiks slēgta kravas auto tranzītsatiksme pa vairākiem valsts autoceļiem. Uz sabiedrisko transportu šie ierobežojumi neattieksies.

Partijas un to apvienības no 4. jūnija, kad Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz 8. augustam kopumā noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem pirms 14. Saeimas vēlēšanām kopsummā par 1,45 miljoniem eiro. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā katram politiskajam spēkam noteikts finanšu līdzekļu limits, cik tas drīkst izlietot politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai, sponsorēšanai, pabalstiem un dāvinājumiem. Katrs no 19 vēlēšanās pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem limitētajiem aģitācijas izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk par 708 tūkstoši eiro. 

Noteiktas jaunas rotaļlietām izvirzāmās drošuma prasības, nosakot aizliegumu alergēnu izmantošanai rotaļlietās, kā arī nosakot papildu smaržvielu nosaukumus, kas norādāmas preces marķējumā, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Rotaļlietu drošuma  noteikumos. To mērķis ir aizliegt smaržvielu – atranola, hloratranola un metilheptīna karbonāta – izmantošanu bērniem domātajās precēs, jo ir atzīts, ka to izmantošana kosmētikas līdzekļos var izraisīt alerģiju. Tāda pati iedarbība pastāv arī tādās bērnu rotaļlietās kā plastilīns, gļotas, lelles, rotaļu lācīši un gumijas.

Un vēl

Dārzeņu sēklu ievešanai Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības turpmāk būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, nosakot, ka visām dārzeņu sēklām, kuras ieved no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk jābūt fitosanitārajam sertifikātam, lai apliecinātu augu sēklu atbilstību ES noteiktajām prasībām. Prasība par fitosertifikātu dārzeņu sēklām attiecas arī uz privātpersonām, kuras ieved dārzeņu sēklas Latvijā kā ES dalībvalstī personiskajām vajadzībām. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Zviedrija pieļauj iespēju ražot ieročus Ukrainai ; "Conexus" apliecina mājsaimniecību vajadzībām krātuvē noglabātās dabasgāzes esamību ; un Līgatnē norisināsies susuru vakars.

Zviedrija pieļauj iespēju, ka tā varētu ražot ieročus Ukrainas vajadzībām. To rietumvalstu konferencē Kopenhāgenā pavēstīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists. 26 rietumvalstu aizsardzības ministru konferencē Dānijas galvaspilsētā tika noteikti trīs galvenie virzieni ilgtermiņa atbalstam Ukrainai. Zviedrija, kas piešķīrusi 120 instruktorus Ukrainas karavīru apmācīšanai, arī varētu tai ražot ieročus. Ukrainas donoru konferencē Kopenhāgenā, kurā piedalījās 26 valstis, tika apsolīti kopumā 1,5 miljardi eiro Kijivas spēku apmācībai un aprīkojumam.

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju 30 migrantus, kuri nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā, ziņo Lietuvas Valsts robežsardzes dienests. No pagājušā gada 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka likt migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 12 tūkstoši reižu. No pagājušā gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4 tūkstoši 200 nelegālie migranti. Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.

Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols šodien apžēlojis daudznozaru koncerna “Samsung” mantinieku un faktisko vadītāju Ļi Džējonu, kuram bija piespriests cietumsods par kukuļdošanu, izšķērdēšanu un citiem noziegumiem saistībā ar korupcijas skandālu, kura dēļ amatu zaudēja valsts prezidente Paka Gunhje. 54 gadus vecais Ļi apžēlots, lai viņš atkal varētu ieņemt amatus “Samsung” vadībā un varētu “dot ieguldījumu ekonomikas krīzes pārvarēšanā”, “vadot valsts ilglaicīgo izaugsmes dzinēju [“Samsung”], veicot aktīvas investīcijas tehnoloģijā un darbavietu radīšanā”, teikts Tieslietu ministrijas paziņojumā.

Turpinām ziņas

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus apliecina Ekonomikas ministrijas šonedēļ sniegto informāciju, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atrodas AS "Latvijas gāze" krājumi, kas ir pietiekami mājsaimniecību vajadzībām. Ekonomikas ministrija trešdien izplatīja ziņojumu, kurā teikts, ka uz Latvijas gāzes vārda Inčukalna krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apjomā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai. Pretēji Latvijas gāzes apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apjoms Inčukalnā ir mazāks, nekā valdības otrdien rezervētās 1,15 teravatstundas. "Conexus" uzsver, ka Latvijas gāzes dabasgāzes krājumu apjoms patlaban ir lielāks nekā to pieprasa otrdien Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Šonakt pulksten 2.35 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Jēkabpils novada Mežāres pagastu, kur ugunsgrēks izcēlies divstāvu dzīvojamā mājā. Notikuma vietā konstatēts, ka deg pirmā stāva dzīvoklis 30m2 platībā. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās no ēkas saviem spēkiem evakuējās seši cilvēki. Pulksten 4.42 ugunsgrēks likvidēts. Dzēšanas darbos piedalījās arī Mežāres brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti tūkstoš 539 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemts ziņojums par vienu mirušu Covid-19 slimnieku. No inficētajiem 675 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 864 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 34,4%. Aizvadītajā diennaktī saņemts ziņojums par vienu mirušu Covid-19 slimnieku, kurš bijis nevakcinēts. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 1028,7. 

Tikmēr stacionāros kopā ārstējas 250 Covid-19 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. No visiem slimniekiem stacionāros 109 ar Covid-19 kā pamatdiagnozi, no kuriem: ar vidēji smagu slimības gaitu – 105, bet ar smagu slimības gaitu – 4.

Un vēl

Lielāko gada laiku – astoņus mēnešus – susuri guļ savās migās, tāpēc var droši apgalvoja, ka susuri ir tās pašas miegapeles, ko zinām no šūpuļdziesmām. Susuru vakars Līgatnes dabas takās norisināsies šovakar no astoņiem vakarā, kad aicina interesentus iepazīt šīs mazpazīstamās miegapeles savām acīm. Gada aktīvajā periodā susuri iekārto savas migas koka dobumos vai būrīšos. Tie māk ļoti veikli un graciozi pārvietoties pa koku stumbriem un zariem, kā arī ir spējīgi veikt vairākus metrus tālus lēcienus no koka uz koku. Savus bērnus pasaulē arī laiž vai nu dobumos, vai putnu būrīšos. Dabā viņi ir krēslas un tumsas dzīvnieki. 

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Latvija atzīst Krieviju par terorisma valsti; Jēkabpils kultūras pārvaldei jauna vadītāja; un Latvijā sācies karstuma vilnis.

Saeima oficiālā paziņojumā atzinusi Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti. Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts. Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. 

Krievijas pilsonību ieguvušajiem Latvijas valstspiederīgajiem nav piešķirama uzturēšanās atļauja, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Jau ziņots, ka Krievijas Valsts dome rudenī apsvērs iespēju atvieglot vīzu režīmu un Krievijas pilsonības iegūšanu tautiešiem no Baltijas valstīm. Rinkēvičs atzīmē, ka tādā gadījumā "jaunizceptajiem" Krievijas pilsoņiem nav piešķirama uzturēšanās atļauja un viņiem jāpamet Latvija, attiecīgi tiks  precizēti valsts likumi.

Zviedrija pieļauj iespēju, ka tā varētu ražot ieročus Ukrainas vajadzībām. To rietumvalstu konferencē Kopenhāgenā pavēstīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists. 26 rietumvalstu aizsardzības ministru konferencē Dānijas galvaspilsētā tika noteikti trīs galvenie virzieni ilgtermiņa atbalstam Ukrainai. Zviedrija, kas piešķīrusi 120 instruktorus Ukrainas karavīru apmācīšanai, arī varētu tai ražot ieročus. Ukrainas donoru konferencē Kopenhāgenā, kurā piedalījās 26 valstis, tika apsolīti kopumā 1,5 miljardi eiro Kijivas spēku apmācībai un aprīkojumam.

ASV laikraksts "The Washington Post" vēsta, ka Krievijas okupantu kontrolē tagad atrodas Ukrainas dabas resursi vismaz 12,4 triljonu dolāru vērtībā. Atsaucoties uz ģeopolitisko risku izpētes firmas "SecDev" veikto analīzi, laikraksts informē, ka Krievija kopš iebrukuma Ukrainā sagrābusi teritoriju, kurā atrodas 63% ogļu krājumu, 20% dabasgāzes atradņu, 11% naftas atradņu, 42% metālu un 33% svarīgu derīgo izrakteņu. 

Gandrīz visas Krievijas modernās militārās sistēmas ir atkarīgas no Rietumos ražotas mikroelektronikas, norādīts Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta ziņojumā. Tādēļ Krievijas armija varētu nespēt darbināt augsto tehnoloģiju ieročus un sakaru sistēmas, ko tā izmanto Ukrainā, ja Rietumi pastiprinātu eksporta kontroli. Ziņojuma autori skaidroja, ka Maskava ir atradusi veidus, kā apiet sankcijas un eksporta kontroli. Bet, ja šīs nepilnības tiks novērstas, Krievijas armija var tikt neatgriezeniski degradēta.

Turpinām ziņas

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu. Tā uzdevums ir sniegt mērķētu atbalstu mājsaimniecībām, daļēji sedzot straujo izmaksu kāpumu. Kopējais atbalsta apmērs pārsniedz 442 miljonus eiro. Šajā gadā atbalsta pasākumiem paredzēti 180,6 miljoni eiro, bet nākamajā gadā – 261,65 miljoni eiro. Izmaiņas Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Jēkabpils novada pašvaldība ir izmaksājusi tūkstoš eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionā cietušā jaunieša ģimenei viņa ārstēšanai. Radio1 jau ziņoja, 27. maijā Jēkabpilī, ģimnāzijas stadionā nepilngadīgam zēnam uzkrita basketbola groza konstrukcija. Negadījumā pusaudzis guva traumas un tika nogādāts ārstniecības iestādē. Policijā par notikušo sākotnēji tika sākta resoriskā pārbaude un 31. maijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.  Kā informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa, šobrīd turpinās aktīvs izmeklēšanas darbs ciešā sadarbībā ar Prokuratūru. Ir nopratināti liecinieki un ekspertam nosūtīta papildu informācija, kas bija nepieciešama, lai sniegtu galīgo slēdzienu.

Jēkabpils novada ārkārtas domes sēdē ceturtdien par Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktori iecelta Antra Skutele. Viņa dzimusi Preiļos, ieguvusi bakalaura grādu kultūras uzņēmējdarbībā, kultūras vadītāja kvalifikāciju, kā arī sociālo zinātņu profesionālo maģistra grādu kultūras vadībā Ekonomikas un kultūras augstskolā. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar kultūru, strādājot par direktori Līvānu novada kultūras centrā. Tāpat arī strādājusi pašvaldības aģentūrā “Ogres novada Kultūras centrs” par novada kultūras darba koordinatoru - projektu vadītāju, kā arī Vārkavas novada Kultūras centrā par vadītāju. Darbu Jēkabpils novada kultūras pārvaldē Antra Skutele uzsāks no 15.septembra.

Un vēl

Šīs nedēļas pēdējā darbdienā Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +29 grādiem, un stiprs karstums saglabāsies arī turpmākās dienas, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Patlaban tiek prognozēts, ka stiprs karstums saglabāsies līdz 16.augustam. Šādos laika apstākļos atsevišķām iedzīvotāju grupām īpaši paaugstinās veselības traucējumu risks. Pret karstumu visjūtīgākie parasti ir vecāki cilvēki, mazi bērni un hroniski slimnieki. Ikvienam ir jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši dienas vidū, kā arī pastiprināti jāuzņem šķidrums regulāri visas dienas garumā. Pēdējā laikā dienas vidū arī bieži novērojama augsta saules ultravioletā starojuma intensitāte, kas var radīt ādas apdegumus un paaugstināt risku saslimt ar ādas vēzi.

Atstājiet komentāru