Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 2.septembrī
- 02 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Bezdarbs Latvijā – augstākais Baltijas valstīs; Nepieciešams palielināt valsts mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu algām; un Sāks kampaņu skolotāju prestiža celšanai.
Latvijā jūlijā bezdarba līmenis bija 6,5 procenti, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, bet zemāks nekā eirozonā, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Visaugstākais bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūlijā bija Spānijā – 12,5 procenti, kurai sekoja Grieķija 11,4 procenti lielu bezdarbu. Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts Čehijā – 2,3 procenti, Polijā – 2,6 procenti, Vācijā un Maltā – 2,9 procenti. Baltijas valstu kontekstā Latvijā bija augstākais bezdarbs -6,5 procenti, savukārt Igaunijā tas bija – 5,8 procenti, bet Lietuvā – 5,2 procenti. ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūlijā bijis 6 procenti līmenī, bet eirozonas dalībvalstīs vidēji tas bijis 6,6 procenti.
Rīgas Stradiņa universitātē parakstīts sadarbības līgums ar Štādes slimnīcu Vācijā par augstskolas filiāles izveidi. Sadarbība ar vācu klīniku uzsākta jau pirms diviem gadiem, un praksē tajā ir bijušas vairākas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes studentu grupas. Parakstītais līgums paredz studijas Štādes slimnīcā, kuru ietvaros būs ne tikai prakses, bet arī teorētiskā apmācība.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pirms rudens tā dēvētās samta sezonas sākuma vērsusies ar aicinājumu pie okupētās Krimas iedzīvotājiem, mudinot viņus dalīties ar informāciju par krievu okupantu dislokāciju un pārvietošanos pussalā. Izlūkdienestus cita starpā interesē okupācijas karavīru dislokācijas punkti un dzīvesvietas adreses, okupantu karaspēka vadītāju dzīvesvietas, militārās tehnikas atrašanās vietas un pārvietošanās maršruti, precīzi dati par vietējiem kolaboracionistiem, kas pārgājuši ienaidnieka pusē, personas, kas simpatizē okupantiem un citi okupācijas varas atbalstītāji.
Krievija Ukrainā zaudējusi vairāk nekā 900 elites karavīru - īpašo uzdevumu karavīrus, jūras kājniekus un desantniekus, liecina britu raidsabiedrības BBC apkopotie dati. Cita starpā dzīvību zaudējis arī 151 Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes īpašo uzdevumu vienību karavīrs, viņu vidū katrs ceturtais ir virsnieks. Dzīvību zaudējuši arī 245 Krievijas nacionālās gvardes karotāji, un kritušo liela daļa bijuši īpašo uzdevumu vienību sastāvā, bet teju katram ceturtajam bijusi virsnieka pakāpe.
Turpinām ziņas
Nepieciešams palielināt valsts mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu algām, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Tā norāda, ka nepieciešams nodrošināt valsts mērķdotācijas pieaugumu pašvaldībām, nevis tikai pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu. Pašvaldības neizprot valdības lemto, ka, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu 2023. - 2025. gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba algas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Asociācijas ieskatā, tas kavē kvalificētu pedagogu piesaisti nozarei.
Pagājušajā nedēļā 95.markas benzīna vidējā cena Latvijā samazinājās par 0,3%, bet dīzeļdegvielas cena pieauga par 3,1%, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. Eiropas komisija ik nedēļu apkopo dalībvalstu datus par vidējām degvielas cenām. Šonedēļ publiskotā informācija liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīna nedēļā no 23. līdz 29.augustam maksāja vidēji 1,81 eiro par litru, nedēļu iepriekš vidējā 95.markas benzīna cena bija 1,82 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas - 1,83 eiro par litru. Savukārt vidējā dīzeļdegvielas cena pagājušajā nedēļā bija 1,81 eiro par litru. Nedēļu iepriekš vidējā dīzeļdegvielas cena bija 1,76 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš - 1,77 eiro par litru.
Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 118,92 miljoni eiro, kas ir par 48% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš, taču koncerns strādāja ar 1,60 miljonu eiro zaudējumiem pretēji peļņai pērn pirmajā pusgadā, liecina kompānijas publiskotā informācija. Finanšu pārskata vadības ziņojumā koncerna zaudējumi skaidroti ar kraso elektroenerģijas cenas pieaugumu.
Jau ziņots, ka šogad pirmajos sešos mēnešos turpinājās elektroenerģijas cenas kāpums, kas sākās no 2021.gada maija. Šogad jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā pieauga līdz 218,29 eiro par megavatstundu, kas ir par 33% vairāk nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju cena ir gandrīz 2,9 reizes augstāka.
Un vēl
Pirmdien, 5. septembrī, nodibinājums "Iespējamā misija" uzsāks informatīvu kampaņu "Mans labākais skolotājs" ar mērķi celt skolotāju profesijas prestižu, pastāstot lieliskus stāstus par skolotājiem un atgādinot, cik nozīmīgu darbu skolotāji veic. "Iespējamā misija" aicina ikvienu septembra laikā un līdz pat Skolotāju dienai oktobra sākumā publiski stāstīt stāstus par dzīves labākajiem skolotājiem – ģimenē, skolā, draugu lokā, darba vietā un arī sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirkas #mansskolotājs un #manslabākaisskolotājs.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas gāze plāno šoruden vēlreiz celt tarifus; Jēkabpils novadā šajā mācību gadā samazinājies skolēnu skaits; un Zinātnieki apgalvo, ka atšifrēta viena no senākajām rakstībām
Pašreizējie tarifi, kas stājās spēkā no jūlija, aprēķināti pie krietni zemākām dabasgāzes cenām, nekā patlaban vērojamas tirgū. “Latvijas gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis intervijā TV3 norādījis, ka uzņēmums plāno vērsties regulatorā ar aicinājumu tarifus pārskatīt. Viņš skaidro, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. Vienlaikus "Latvijas gāzes" vadītājs aizstāv plānus šoruden atcelt mājsaimniecību klientiem izlīdzinātā maksājuma iespējas.
Kā ziņots, "Latvijas gāze" ceturtdien paziņojumā biržai "Nasdaq Riga” apgalvo, ka tai piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,294 teravatstundas. Ar tādu daudzumu nepietiekot mājsaimniecību nodrošināšanai ziemā, līdz ar to "Latvijas gāze" atkārtoti uzsver, ka tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 teravastundas.
Polija cietusi vairāk nekā 1,3 triljonus eiro lielus zaudējumus Otrā pasaules kara laikā, teikts Polijas parlamentārās komisijas ziņojumā, kas, domājams, kļūs par pamatu reparāciju prasībai pret Vāciju. Kaut arī kopš kara sākuma pagājuši vairāk nekā 80 gadi, Polija uzskata, ka Vācija tai joprojām ir parādā kara reparācijas. Savukārt Berlīne uzskata, ka jautājums ir izbeigts līdz ar 1990.gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko bāzi Vācijas atkalapvienošanai. Vācijas valdība vakar noraidīja Polijas aicinājumu risināt sarunas par reparācijām.
Lielbritānijā šodien beigsies Konservatīvās partijas biedru balsošana par nākamo partijas vadītāju, kas ieņems arī Lielbritānijas premjerministra posteni, stājoties aizejošā Borisa Džonsona vietā. Kopš jūlija beigām divi spēcīgākie kandidāti – bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks un pašreizējā ārlietu ministre Liza Trasa – tiekas ar Konservatīvās partijas biedriem, kuru ir nedaudz virs 150 tūkstoši, lai iepazīstinātu ar savu programmu. Balsošanas rezultāti tiks paziņoti pirmdien, 5. septembrī, bet aptaujas rāda, ka lielākas izredzes uz uzvaru ir Trasai. Viņa varētu kļūt par trešo sievieti Lielbritānijas premjera amatā pēc Mārgaretas Tečeres un Terēzas Mejas.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo, daudziem iedzīvotājiem liegs iespēju studēt, pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Izglītības ministrijas ziņojums ir sasteigts un praktiski vispār nav pārspriests ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā arī ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tās deputāti norāda, ka pie tik fundamentālas reformas ir jānonāk kopīgi, jo tā ievērojami maina visu augstskolu finansēšanas sistēmu, un liela daļa iedzīvotāju ir rēķinājusies ar studēšanas iespēju no valsts budžeta līdzekļiem. Par šo piedāvājumu ir jādiskutē dažādos formātos un jāvienojas par kopīgu vīziju dažādās organizācijās, arī augstskolās.
Jēkabpils novada skolās šogad mācības sāka mazāk skolēnu nekā pagājušajā gadā. Radio1 noskaidroja, ja pagājušajā mācību gadā ko¬pumā novada skolas ap¬meklēja 4 tūkstoši 249 audzēkņi, tad tagad ir 4 tūkstoši 175 skolēni jeb par 74 bērniem mazāk. Savukārt pirmklasnieku skaits nedaudz audzis un šogad mācības sāka par 17 bērniem vai¬rāk nekā pērn, proti, 455 pirmklasnieki. Savukārt 10.klasēs mācās 204 audzēkņi.
Sadalot pa kādreizējiem novadiem, tad bijušajā Ak¬nīstes novadā izglītosies 218 skolēnu, Viesītes – 289, bijušajā Jēkabpils novadā –373, Krustpils – 410, Salas –391 audzēknis. Savukārt Jēkabpils pilsētas skolās visvairāk audzēkņu ir Jēkabpils 2.vidusskolā – tūkstoš 447, 3.vidusskolā – 640, Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, kur skolēni izglītojas no 7. līdz 12.klasei – 412. Jēkabpils novada Izglītīobas pārvaldē norāda, ka šī ir informācija, sākot mācību gadu 1.septembrī. Vēlāk skaitļi var nedaudz mainīties, bet lielas izmaiņas nav prognozējamas.
Lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu uz mācību iestādēm un mājās, Jēkabpils novada pašvaldība apmaksās skolēniem mēnešbiļetes sabiedriskajā transportā. Jēkabpils novada Izglītības pārvalde informē, ka no 1. septembra braukšanas maksas atvieglojumi 100 % apmērā attiecas uz Jēkabpils novadā deklarētiem bērniem, kas apgūst obligāto pirmsskolas izglītību no piecu gadu vecuma, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī citu pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarētajiem pamatizglītības izglītības iestāžu un vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri mācās Jēkabpils novada izglītības iestādēs.
Un vēl
Seno rakstību atšifrēšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kriptogrāfijā. Bieži vien to izdodas atšifrēt, vien pateicoties veiksmīgiem arheoloģiskiem atradumiem, kā tas bija gadījumā ar Rozetas akmeni, kur viens un tas pats teksts bija uzrakstīts trīs valodās un ļāva labāk izprast ēģiptiešu hieroglifu rakstību. Nu pētnieki franču arheologa Fransuā Desē vadībā uzskata, ka izdevies gandrīz pilnībā atšifrēt vienu no senākajām zināmajām rakstībām – ēlamītu lineāro rakstu. Sudraba biķerus ar seno rakstu, kas glabājās privātā kolekcijā Londonā, Fransuā Desē sāka pētīt 2015. gadā. Kopumā viņam ar kolēģiem izdevies atškifrēt 72 zilbes jeb aptuveni 96% no šobrīd vēsturiskajās liecībās redzamajām rakstu zīmēm.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Meklē risinājumus, kā mazināt energoresursu patēriņu; No septembra ir izmaiņas aptuveni 300 reģionālajos reisos; un Augusts Latvijā bijis karstākais vairāk nekā 80 gadu laikā
Uzņēmuma “Latvijas gāze” vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība. Tā Latvijas Televīzijā šorīt izteicās premjerministrs Krišjānis Kariņš. Saistībā ar “Latvijas gāzes” apgalvojumiem, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, premjers vairākkārt uzsvēra, ka gāzes Latvijai nākamajā apkures sezonā pietiks, vienlaikus norādot uz to, ka jāpievērš uzmanība uzņēmuma īpašnieku struktūrai un jāvērtē, ko tā saka. Kariņš skaidroja, ka “Latvijas gāze” ir publiskais tirgotājs un tam ir pienākums apgādāt mājsaimniecības.
Arī Eiropā valdības prāto, kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem samaksāt par augstajiem elektrības un apkures rēķiniem, kā arī nodrošināt, lai gāzes pietiktu visai ziemai. Piemēram, Vācijas valdība ir paziņojusi par vairākiem enerģijas taupības pasākumiem, tajā skaitā veikaliem būs jātur durvis ciet un baseinos ūdens būs nedaudz aukstāks. Gāzes piegāžu jomā pašlaik ir tikai viena labā ziņa – krātuves Eiropā vidēji ir piepildītas par 80%. Tā, tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem, ceturtdien sacīja Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietniece Mehtilde Versderfere.
Eiropas Komisija drīzumā ir solījusi nākt klajā ar vairākiem pasākumiem, kas samazinātu elektrības cenas un ierobežotu enerģijas kompāniju milzīgo peļņu. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzina, ka elektrības tirgus vairs nestrādā kā nākas, tādēļ tas ir jāreformē. Uz to mudina arī Austrijas kanclers Karls Nehamers, kurš paziņoja, ka viņa valstī tiks ieviesti arī elektrības cenu griesti.
Ukrainas dienvidos esošās Zaporižjas atomelektrostacijas fiziskā integritāte ir cietusi, ceturtdien pēc vizītes spēkstacijā paziņoja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras direktors Rafaels Grosi. Viņš vadīja inspektoru grupu uz Krievijas kontrolēto AES, kas pēdējo nedēļu laikā bieži tikusi apšaudīta, radot bažas par kodolnegadījumu. Viņš sacīja, ka daļa no viņa 14 cilvēku misijas paliks AES"līdz svētdienai vai pirmdienai, turpinot novērtējumu.
Uz sēkļa Bosfora jūras šaurumā pie Turcijas krastiem uzskrējis kuģis ar Ukrainas graudiem. Negadījuma dēļ uz laiku pārtraukta kuģu satiksme pa šo svarīgo jūras ceļu. Turcijas pilsētas Stambulas gubernatora kanceleja informēja, ka 173 metrus garajam sauskravu kuģim Bosfora šaurumā sabojājās stūre, tāpēc tas apzināti uzskrēja uz sēkļa un izmeta enkuru. Uz notikuma vietu nekavējoties tika nosūtītas Krasta drošības galvenās pārvaldes un krasta apsardzes komandas, kā arī glābšanas velkoņi un kuteri. Uz kuģa atrodas apmēram 3,3 tūkstoši tonnu kukurūzas, ko bija plānots nogādāt Itālijas pilsētā Ravennā. Pēc vairākām stundām kuģi novilka no sēkļa, un tas devās uz ostu velkoņu pavadībā.
Turpinām ziņas
No septembra ir izmaiņas kopumā aptuveni 300 reģionālajos autobusu maršrutos visā Latvijā, tajā skaitā skolēniem ir pielāgoti 37 autobusu maršruti, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijas pārstāvji. Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutos, kuros no septembra ir izmaiņas reisu izpildēs, nodrošina 19 pārvadātāji, to vidū arī SIA “Tukuma auto”, kas pārvadājumus nodrošina Jēkabpils novadā. Plašāka informācija pieejama autoostās vai autotransporta direkcijas mājaslapā.
Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas inspektori Rāznas ezera krastā uzgāja beigtas zivis, kuru bojāejas iemesls bija zema skābekļa koncentrācija ūdenī. Tomēr laikapstākļu maiņa un nesenais lietus drīzumā uzlabos situāciju. Dabas aizsardzības pārvaldē skaidroja, ka ūdens ziedēšanas laikā samazinās ūdens dzidrība un sākas pūšanas procesi. Pūšana izraisa strauju skābekļa patēriņu un tā trūkumu ūdenī. Izdaloties pūšanas produktiem, seko citu ūdens organismu saindēšanās un bojāeja. Karstums un mierīgais laiks, proti, veicinājis skābekļa samazināšanos ūdenī, kas izraisīja zivju bojāeju.
Un vēl
Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 grādi jeb 2,9 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Līdz ar to augusts bija 2-3 grādus siltāks nekā jūnijs un jūlijs. Tas kļuva par otro karstāko augustu valsts novērojumu vēsturē, atpaliekot vienīgi no 1939.gada - togad vasaras pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +20,2 grādus. Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija +6,6 grādi 31.augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +33,7 grādi 19.augustā Pāvilostā, un tā ir arī augstākā šogad reģistrētā temperatūra Latvijā. Augustā tika pārspēti 125 karstuma rekordi, un tas ir lielākais vienā mēnesī pārspēto temperatūras rekordu skaits pēdējos gados. Četrās dienās tika labots arī visas valsts karstuma rekords. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā atbilda normai - tas sasniedza 76,4 milimetrus.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jāizstrādā visaptveroši Eiropas Savienības līmeņa risinājumi Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošanai ES dalībvalstīs, Jēkabpils novadā pieaugusi dzimstība; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Jāizstrādā visaptveroši Eiropas Savienības līmeņa risinājumi Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošanai ES dalībvalstīs, tiekoties ar Grieķijas ārlietu ministru Nikosu Dendiasu, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Kā informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Grieķijas galvaspilsētu Atēnas, lai tiktos ar Grieķijas ārlietu ministru. Tikšanās laikā ministri pārrunāja divpusējās attiecības, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, enerģētiskās drošības un Rietumbalkānu jautājumus, ES un Turcijas attiecības, ka arī sadarbību NATO. Amatpersonas apmainījās viedokļiem par Krievijas izvērsto karu Ukrainā. Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka ir jāturpina darbs, lai uzturētu maksimālu politisku un ekonomisku spiedienu pret Krieviju. Latvija atbalsta turpmāku sankciju pieņemšanu.
Autotransporta direkcija saistībā ar AS “Liepājas autobusu parks” nolaidīgo attieksmi pret uzņemtajām saistībām, ir apkopojusi visus uzņēmuma pārkāpumus un nākamajā nedēļā lems par turpmāko sadarbību. “Liepājas autobusu parks” kopš 1.jūlija, kad uzņēmums sāka pasažieru pārvadājumus Ogres un Aizkraukles novados, līdz 1.septembrim kopumā nav izpildījis 434 reisus, no kuriem lielākā daļa – 245 reisi – nav izpildīti Ogres novadā. Laika posmā no 1.jūlija līdz 1.septembrim, ieskaitot Liepājas novadā, nav izpildīti 96 reisi, bet Pierīgas maršrutu tīklā – 107 reisi. Tātad kopējais “Liepājas autobusu parka” neizpildīto reisu skaits divu mēnešu laikā ir 637 reisi. “Autotransporta direkcija kārtējo reizi secina, ka “Liepājas autobusu parka” solījumiem nevar uzticēties un ka uzņēmuma vadība nolaidīgi izturas pret uzņemtajām saistībām. Tā rezultātā netiek apkalpoti pasažieri un tiek grauta uzticība sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai Latvijā.
Kā ziņots, Autotransporta direkcija brīdinājusi “Liepājas autobusu parku” par iespējamu pirmstermiņa līguma laušanu reģionālajos autobusu maršrutos Ogres un Aizkraukles novados.
Krievijas vadība, visticamāk, gatavojas izveidot jaunus spēkus, lai stiprinātu ofensīvu pret Ukrainu rudenī un ziemā. Ar šādu viedokli klajā nākuši ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi. Krievija joprojām cenšas iegūt pilnīgu kontroli pār Doneckas apgabala teritoriju un paturēt ieņemto teritoriju Hersonas, Harkivas, Zaporižjas un Mikolajivas apgabalos. Tikmēr Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks uzsvēris, ka Ukrainas bruņotie spēki "ar jebkādiem līdzekļiem" atbrīvos visas Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas, tajā skaitā Krimas pussalu.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs aicinājis Vāciju piegādāt Kijivai modernus kaujas tankus, lai palīdzētu tās bruņotajiem spēkiem cīņā pret Krievijas agresiju. Attiecībā uz bruņojuma piegādēm nepieciešama maiņa filozofijā, pirms vizītes Berlīnē intervijā ziņu aģentūrai DPA sacīja premjers. Kijiva sagaida, ka ASV piegādās tankus "Abrams" un Vācija - tankus "Leopard 2", ko Ukraina varētu izmantot kaujas laukā. Vācijā pagaidām netiek runāts par kaujas tanku un kājnieku kaujas bruņumašīnu piegādēm Ukrainai, jo vācu sabiedrība tradicionāli ir visai piesardzīga pret militāru intervenci ārzemēs jebkādā formā. Neviena cita NATO valsts arī šīs bruņojuma sistēmas Ukrainai pagaidām nav piegādājusi.
Turpinām ziņas
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 716 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, līdz ar to kopš pandēmijas sākuma Latvijā kopumā atklāti vairāk nekā 900 tūkstoši inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Tāpat aizvadītajā diennaktī saņemti ziņojumi par diviem mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 284 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 432 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 23,8%. No mirušajiem viens bijis nevakcinēts un viens – vakcinēts. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 586,3. Latvijā kopumā līdz šim konstatēti 900 tūkstoši 654 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Tiesa, konstatēto gadījumu skaits nav vienāds ar saslimušo cilvēku skaitu, jo daudzi cilvēki ir inficējušies vairākas reizes.
Pirmajā pusgadā – no 1. janvāra līdz 30. jūnijam - Jēkabpils novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 176 jaundzimušie. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 13 vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā. Kopumā reģistrēti 92 zēni un 84 meitenes. Reģistrēts arī viens dvīņu pāris. Aizvien biežāk ģimenēs dzimst otrie un trešie bērni, tāpat reģistrēti arī ceturtie un piektie. Šogad Jēkabpils novadā reģistrētas 55 daudzbērnu ģimenes. Ģimenēm, kurās piedzimis mazulis pašvaldība piešķir pabalstu 300 eiro.
Mazuļiem reģistrēti gan internacionāli vārdi, tādi kuri zināmi arī ārvalstīs, tomēr ir arī latviski senvārdi. Populārākie vārdi Jēkabpils novadā pirmajā pusgadā ir – zēniem: Lūkass, Everts, Gustavs, Oskars un Marks; meitenēm: Amēlija, Katrīna, Patrīcija, Odrija un Sofija.
Līdz 1.septembrim Jēkabpils novada pašvaldībā reģistrēta 151 laulība. Laulības, kuras tiek reģistrētas ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, bijušas 12. Pāri vēlējušies laulāties Krustpils pilī, Radžu ūdenskrātuvē, Biržu ūdensdzirnās, kā arī izvēlējās laulību reģistrēt sev īpaši nozīmīgās vietās, piemēram, sava lauku īpašuma teritorijā. Jēkabpils novadā šī gada pirmajā pusgadā ir šķirtas 48 laulības. Mirstība Jēkabpils novadā ir samazinājusies, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu - reģistrēti 403 mirušie, tas ir par 75 mazāk nekā pērn šajā laikā.
Un vēl
Nedēļas nogalē turpinās līt, vietām, zem skaidrām debesīm, gaidāma arī salna. Prognozes rāda, ka pirmā septembra nedēļa tiks aizvadīta ar lietainu laiku. Nedēļas nogalē, ieplūstot vēsākām gaisa masām, virs siltās Baltijas jūras un Rīgas līča veidosies gubu lietus mākoņi, kas daudzviet nesīs lietusgāzes, iespējams arī pērkona negaisu. Naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pietuvosies +1…+5 grādiem, atsevišķos rajonos veidosies salna. Jaunnedēļ nokrišņu daudzums pakāpeniski mazināsies.
Sestdien lietus galvenokārt būs novērojams piekrastes rajonos, savukārt svētdien tas būs neliels un dienas gaitā pakāpeniski mitēsies. Jaunnedēļ laiks būs mākoņains, tomēr palaikam uzspīdēs arī saule. Ja pirmdien vēl vietām lietus būs neliels un īslaicīgs, tad jau otrdien būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Tāpat kā nedēļas izskaņā, turpinās pūst lēns vējš. Naktīs termometra stabiņš galvenokārt nokritīsies līdz +4…+9 grādu atzīmei, saglabāsies arī salnu iespējamība. Dienās maksimālā gaisa temperatūra ir gaidāma +11…+16 grādu robežās.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Ukrainas kuģis, vedot labību, uzskrējis uz sēkļa; Latvijā bezdarba līmenis augst’;aks nekā vidēji Eiropā; un Kāds bijis augusts sinoptiķu vērtējumā?
Ukrainas dienvidos esošās Zaporižjas atomelektrostacijas fiziskā integritāte ir cietusi, ceturtdien pēc vizītes spēkstacijā paziņoja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras direktors Rafaels Grosi. Viņš vadīja inspektoru grupu uz Krievijas kontrolēto AES, kas pēdējo nedēļu laikā bieži tikusi apšaudīta, radot bažas par kodolnegadījumu. Viņš sacīja, ka daļa no viņa 14 cilvēku misijas paliks AES"līdz svētdienai vai pirmdienai, turpinot novērtējumu.
Krievijas vadība, visticamāk, gatavojas izveidot jaunus spēkus, lai stiprinātu ofensīvu pret Ukrainu rudenī un ziemā. Ar šādu viedokli klajā nākuši ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi. Krievija joprojām cenšas iegūt pilnīgu kontroli pār Doneckas apgabala teritoriju un paturēt ieņemto teritoriju Hersonas, Harkivas, Zaporižjas un Mikolajivas apgabalos.
Uz sēkļa Bosfora jūras šaurumā pie Turcijas krastiem uzskrējis kuģis ar Ukrainas graudiem. Negadījuma dēļ uz laiku pārtraukta kuģu satiksme pa šo svarīgo jūras ceļu. Uz notikuma vietu nekavējoties tika nosūtītas Krasta drošības galvenās pārvaldes un krasta apsardzes komandas, kā arī glābšanas velkoņi un kuteri. Uz kuģa atrodas apmēram 3,3 tūkstoši tonnu kukurūzas, ko bija plānots nogādāt Itālijas pilsētā Ravennā. Pēc vairākām stundām kuģi novilka no sēkļa, un tas devās uz ostu velkoņu pavadībā.
Polija cietusi vairāk nekā 1,3 triljonus eiro lielus zaudējumus Otrā pasaules kara laikā, teikts Polijas parlamentārās komisijas ziņojumā, kas, domājams, kļūs par pamatu reparāciju prasībai pret Vāciju. Kaut arī kopš kara sākuma pagājuši vairāk nekā 80 gadi, Polija uzskata, ka Vācija tai joprojām ir parādā kara reparācijas. Savukārt Berlīne uzskata, ka jautājums ir izbeigts līdz ar 1990.gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko bāzi Vācijas atkalapvienošanai. Vācijas valdība vakar noraidīja Polijas aicinājumu risināt sarunas par reparācijām.
Lielbritānijā šodien noslēdzas Konservatīvās partijas biedru balsošana par nākamo partijas vadītāju, kas ieņems arī Lielbritānijas premjerministra posteni, stājoties aizejošā Borisa Džonsona vietā. Kopš jūlija beigām divi spēcīgākie kandidāti – bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks un pašreizējā ārlietu ministre Liza Trasa – tiekas ar Konservatīvās partijas biedriem, kuru ir nedaudz virs 150 tūkstoši, lai iepazīstinātu ar savu programmu. Balsošanas rezultāti tiks paziņoti pirmdien, 5. septembrī, bet aptaujas rāda, ka lielākas izredzes uz uzvaru ir Trasai. Viņa varētu kļūt par trešo sievieti Lielbritānijas premjera amatā pēc Mārgaretas Tečeres un Terēzas Mejas.
Turpinām ziņas
Latvijā jūlijā bezdarba līmenis bija 6,5 procenti, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, bet zemāks nekā eirozonā, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Visaugstākais bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūlijā bija Spānijā – 12,5 procenti, savukārt zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts Čehijā – 2,3 procenti. Baltijas valstu kontekstā Latvijā bija augstākais bezdarbs -6,5 procenti, savukārt Igaunijā tas bija – 5,8 procenti, bet Lietuvā – 5,2 procenti.
Pašreizējie tarifi, kas stājās spēkā no jūlija, aprēķināti pie krietni zemākām dabasgāzes cenām, nekā patlaban vērojamas tirgū. “Latvijas gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis intervijā TV3 norādījis, ka uzņēmums plāno vērsties regulatorā ar aicinājumu tarifus pārskatīt. Viņš skaidro, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus.
Uzņēmuma “Latvijas gāze” vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība. Tā savukārt Latvijas Televīzijā izteicies premjerministrs Krišjānis Kariņš. Saistībā ar “Latvijas gāzes” apgalvojumiem, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, premjers vairākkārt uzsvēra, ka gāzes Latvijai nākamajā apkures sezonā pietiks, vienlaikus norādot uz to, ka jāpievērš uzmanība uzņēmuma īpašnieku struktūrai un jāvērtē, ko tā saka. Kariņš skaidroja, ka “Latvijas gāze” ir publiskais tirgotājs un tam ir pienākums apgādāt mājsaimniecības.
Ieilgušo pasažieru pārvadājumu problēmu dēļ Ogres dome vakar ārkārtas sēdē lēma aicināt valdību novadā izsludināt ārkārtas situāciju. Ogres novada domes vadītājs Egils Helmanis domes sēdē emocionāli izteicās, ka saistībā ar pasažieru pārvadājumiem ir salauztas ogrēniešu cerības. Mēnesi pirms vēlēšanām viņš asi kritizēja partiju “Konservatīvie”, kas atbildīga par satiksmes nozari. Pretēji valsts institūciju apgalvojumam, ka situācija normalizējusies, novada mērs pauda, ka problēmas turpinās.
Autotransporta direkcija saistībā ar AS “Liepājas autobusu parks” nolaidīgo attieksmi pret uzņemtajām saistībām, ir apkopojusi visus uzņēmuma pārkāpumus un nākamajā nedēļā lems par turpmāko sadarbību. “Liepājas autobusu parks” kopš 1.jūlija, kad uzņēmums sāka pasažieru pārvadājumus Ogres un Aizkraukles novados, līdz 1.septembrim kopumā nav izpildījis 434 reisus, no kuriem lielākā daļa – 245 reisi – nav izpildīti Ogres novadā.
Un vēl
Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 grādi jeb 2,9 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Līdz ar to augusts bija 2-3 grādus siltāks nekā jūnijs un jūlijs. Tas kļuva par otro karstāko augustu valsts novērojumu vēsturē, atpaliekot vienīgi no 1939.gada - togad vasaras pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +20,2 grādus. Mēneša minimālā gaisa temperatūra bija +6,6 grādi 31.augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +33,7 grādi 19.augustā Pāvilostā, un tā ir arī augstākā šogad reģistrētā temperatūra Latvijā. Augustā tika pārspēti 125 karstuma rekordi, un tas ir lielākais vienā mēnesī pārspēto temperatūras rekordu skaits pēdējos gados.
Nedēļas nogalē turpinās līt, vietām, zem skaidrām debesīm, gaidāma arī salna. Prognozes rāda, ka pirmā septembra nedēļa tiks aizvadīta ar lietainu laiku. Nedēļas nogalē, ieplūstot vēsākām gaisa masām, virs siltās Baltijas jūras un Rīgas līča veidosies gubu lietus mākoņi, kas daudzviet nesīs lietusgāzes, iespējams arī pērkona negaisu. Naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pietuvosies +1…+5 grādiem, atsevišķos rajonos veidosies salna. Jaunnedēļ nokrišņu daudzums pakāpeniski mazināsies.