Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 8.septembrī
- 08 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kuras politiskās partijas pirms vēlēšanām tērē visvairāk reklāmai? Ekonomikas ministrija plāno pārskatīt atbalsta instrumentu apmērus mājsaimniecībām; un Ar ko bijusi zīmīga šī vasara?
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis mazāks iekšzemes kopprodukta kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina vakar publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” atkārtotā novērtējuma dati, kas apkopoti par 26 bloka dalībvalstīm. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 2,9%. Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā fiksēta visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati.
Karš Ukrainā "ieiet kritiskajā fāzē", bet Eiropai priekšā ir smaga ziema ar iespējamiem energopadeves traucējumiem un pat civiliem nemieriem, laikraksta "Financial Times" slejā raksta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ģenerālsekretārs atzīst, ka par atbalstu Ukrainai mēs maksājam cenu, taču mūsu cena ir dolāros, eiro un mārciņās, kamēr ukraiņi maksā ar savām dzīvībām. Stoltenbergs norāda, ka NATO pašlaik piedzīvo fundamentālākās atturēšanas un aizsardzības pārmaiņas kopš Aukstā kara laikiem, stiprinot klātbūtni austrumu flangā, simtus tūkstošus karavīru turot augstākā gatavības režīmā un turpinot ieguldīt augstās tehnoloģijās.
Bitcoin cena tuvojas šī gada zemākajam punktam, un no kriptovalūtu tirgus turpina aizplūst kapitāls. "Bloomberg" vēsta, ka kopējā kriptovalūtu tirgus vērtība ir noslīdējusi zem viena triljona ASV dolāru. Pērn, kad kriptovalūtu cenas sasniedza augstākos punktus, tirgus kapitalizācija bija pārsniegusi trīs triljonus. Kriptopasaules "zelta standarta", proti, "Bitcoin" vērtība šonedēļ ir samazinājusies par vairāk nekā 6%, un tā tirgojās par aptuveni 18 tūkstoši 750 ASV dolāriem.
Sociālajos tīklos Aizsardzības ministrija un Latvijas armija ziņo par viltus SMS, kas izsūtīts saistība ar obligāto dienestu. Aizsardzības ministrija apliecina, ka īsziņas Latvijas armija nav izsūtījusi, un šādu īsziņu izsūtīšana saistībā ar valsts aizsardzības dienestu šobrīd netiek plānota.
Par šādiem dezinformācijas gadījumiem, kas saistīti ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lūdz sazināties ministrijas un Latvijas armijas sociālo tīklu kontos. Pirmais valsts aizsardzības dienesta iesaukums ir plānots janvārī, un Aizsardzības ministrija aicina Latvijas pilsoņus vecumā no 18-27 pieteikties brīvprātīgi!
Turpinām ziņas
Saeimas Budžeta un finanšu-nodokļu komisija vakar konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas paredz iespēju Latvijas Bankai no šī gada 1.novembra nekustamā īpašuma un skaidrās naudas pārvadājuma fiziskās drošības nodrošināšanai iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus. Komisijas deputāti arī nolēma likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā.
Ekonomikas ministrija plāno pārskatīt atbalsta instrumentu apmērus mājsaimniecībām energoresursu sadārdzinājuma apstākļos. Līdz ar dabasgāzes augsto cenu visā Eiropā atbalsta instrumenti mājsaimniecībām, iespējams, būs jāpadara apjomīgāki. Sarēķinot ieņēmumus uz katru mājsaimniecības locekli ar nepieciešamajiem izdevumiem, kas paredzami, redzams, ka pie esošā izmaksu portfeļa izdevumu grozs pārsniedz cilvēku reālās iespējas. Patlaban tikai turīgākie valsts iedzīvotāji spēs izdzīvot pie esošajām izmaksu un ieņēmumu pozīcijām.
No 7. oktobra līdz 7. novembrim jaunie lauksaimnieki varēs iesniegt projektus pasākumā "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai". Kā norādīja Lauku atbalsta dienests, atbalsta mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā. Sestās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir 2,52 miljoni eiro.
Un vēl
Šī gada vasara ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 grāds kopā ar 2018.gada vasaru kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Karstāka vasara bija 2010. un 2021.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza attiecīgi +18,4 un +18,8 grādus. Līdz šim septiņas no desmit karstākajām Latvijas vasarām piedzīvotas šajā gadsimtā. Visās novērojumu stacijās iepriekšējo trīs mēnešu vidējā gaisa temperatūra bija 1,2 līdz 1,9 grādus augstāka par normu.
Šogad bija visai liels tā dēvēto vasaras dienu skaits - tās ir diennaktis ar maksimālo gaisa temperatūru virs +25 grādiem. Visvairāk šādu dienu - 41 - bija Jēkabpilī un Bauskā. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 228,7 milimetri jeb 103% no gadalaika normas, un stipras lietavas mijās ar sausuma periodiem. Vidēji Latvijā šovasar bija 57 dienas bez nokrišņiem. Visvairāk šādu dienu - 64 - bija Jēkabpilī, Ainažos un Kolkā, bet vismazāk sauso dienu bija Ogresgalā, kur Lielpeču novērojumu stacijā bija 34 dienas bez nokrišņiem.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Komisija rosina noteikt cenas griestus Krievijas gāzei, Jēkabpilī Dzejas dienas norisināsies ar vairākiem pasākumiem, un Šodien Saeima lems par neuzticības izteikšanu Satiksmes ministram.
Eiropas Komisija piedāvā noteikt cenas griestus Krievijas gāzei. Šāds solis ļautu ierobežot Krievijas peļņu un līdz ar to arī spēju turpināt finansēt karu Ukrainā. Eiropas Komisija arīdzan vēlas noteikt obligātus elektrības patēriņa samazināšanas pasākums pīķa stundās, lai mazinātu cenu svārstību. Tāpat tiek plānots ierobežot arī enerģijas ražotāju lielo peļņu. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atgādina, ka pirms kara Krievija piegādāja 40% no Eiropas gāzes, bet tagad tikai 9%. Tas liecinot, ka Eiropa spēj tikt galā ar šo situāciju.
Prasība augstskolās nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nav pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumiem. Šādu secinājumu paudusi Eiropas Savienības Tiesa. Ar lūgumu sniegt savu vērtējumu šajā jautājumā Luksemburgā bāzētajā tiesā ir vērsusies mūsu valsts Satversmes tiesa, jo tajā pašlaik tiek izskatīta 20 Saeimas deputātu iesniegtā sūdzība. Eiropas Savienības Tiesa secinājusi, ka šāds ierobežojums ir samērīgs ar vajadzību rūpēties par nacionālās identitātes un latviešu valodas saglabāšanu. Gala lēmums par 20 Saeimas deputātu sūdzību būs jāpieņem Satversmes tiesai, bet tai nāksies vadīties pēc Eiropas Savienības Tiesas pozīcijas.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Rietumiem pārmetis "provokācijas" pret Krieviju, skaidrojot, ka tas esot iemesls, kāpēc Maskava apturējusi energoresursu piegādes Eiropai. Erdoganam izdevies uzturēt labas darba attiecības ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, vienlaikus Turcijas prezidents cenšas saglabāt neitralitāti Krievijas-Ukrainas karā, bet viņa valsts piegādā Ukrainai bruņojumu, arī kaujas dronus. Turcija nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju, bet augustā Sočos Putina un Erdogana samita gaitā tika parakstīts jauns ekonomiskās sadarbības līgums.
Grieķija ir informējusi Eiropas Savienību, NATO un ANO par Turcijas "neizprovocētajiem draudiem" tās suverenitātei, liecina vakar publicētās vēstules. Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans saistībā ar simtgadi kopš uzvaras trīs gadu karā pret Grieķiju vairākkārt nācis klajā ar paziņojumiem, kas saturējuši atklātus draudus Atēnām. Viņš atkārtoti apsūdzējis Grieķiju tai piederošo Egejas jūras salu "okupācijā", piedraudot, ka Turcijas armija var "kādu nakti negaidot ierasties" un "paveikt to, kas nepieciešams". Vēstulēs, kas datētas ar 5.septembri, Erdogana izteikumi raksturoti kā nepieņemami un atklāti draudi.
Vakar vakarā pie Saeimas ēkas bija sapulcējušies aktīvisti, kas protestēja pret "krievu valodas iznīcināšanu" Latvijas skolās. Kā liecina informācija "Facebook", aicinājumu uz protestu bija ievietojusi partija "Latvijas Krievu savienība". Pasākuma norises vietā ap pulksten 19 bija ieradušies 40 līdz 50 aktīvisti, bet pēc tam interesentu pulks pieauga, kā rezultātā protestu apmeklēja vismaz 100 cilvēki. Sanākušie bija līdzi paņēmuši arī plakātus.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī šogad Dzejas dienas norisināsies no 9. līdz 16. septembrim. Šogad festivāla sauklis ir “Dzeja kubā”. Ar to vēlas akcentēt robežas un robežu šķērsošanu ar vārdiem, domām un darbiem. Dzejas festivālu uzsāks rīt, 9. septembrī, kad Vecpilsētas laukumā norisināsies starptautiska akcija "Sirds uz perona". Akcijas laikā ikviens, kurš vēlas piedalīties, ir aicināts pulksten septiņos vakarā pulcēties īpaši Dzejas dienām izveidotā pieturā “Jēkabpils vecpilsēta” un nolasīt kādu no saviem mīļākajiem dzejoļiem, kas veltīti mieram un harmonijai.
Savukārt Akmeņu ielas kvartālā piektdien 9.septembrī norisināsies muzikāls pasākums – DJ festivāls “Akmeņābols”. Pasākuma sākums pulksten sešos vakarā. Starp dīdžejiem uzstādīšanās laikā būs dzejas lasīšana, sarunas, un pieredzes dalīšanās ar dīdžejiem. Interesenti varēs iepazīties ar mākslinieku spēlēšanas manierēm, noskaidrot, kā top DJ seti un citas lietas. Pārējie Dzejas dienu pasākumi norisināsies nākamnedēļ, ar programmu var iepazīties portālā Radio1.lv.
un vēl
Saeima šodien lems par opozīcijas iesniegto lēmuma projektu, kas paredz neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Lēmuma projektu ir iesnieguši Zaļo un zemnieku savienības, partijas “Latvija pirmajā vietā” un partijas “Katram un Katrai” deputāti.
Kā ziņots, ministra demisiju pieprasījušie deputāti uzskata, ka Linkaitis nav spējis nodrošināt efektīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklos. Tāpat arī no virknes pašvaldību saņemti signāli par iedzīvotāju neapmierinātību saistībā ar sabiedriskā transporta pieejamību, piemēram, Ogres novada vadība pat lūgusi novadā izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar problēmām pasažieru pārvadājumos.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komiteja ierosina piešķirt piecus miljardus eiro palīdzībai Ukrainai; Lauksaimnieki šogad prognozē viduvēju kartupeļu ražu; un No kā iedzīvotāji gatavi atteikties, ja būs "jāsavelk josta"?
Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Valsts prezidenta Egila Levita rosinātos grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt, lai baznīca darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi. Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Ar jauno likumprojektu šo ietekmi paredzēts izskaust.
Eiropas Komisija ierosinājusi piešķirt Ukrainai piecus miljardus eiro kā otro maksājumu deviņu miljardu eiro palīdzības plānā, par ko Eiropas Savienības līderi panāca vienošanos maijā. Šis finansējums ir daļa no 39 miljardiem ASV dolāru, ko G7 valstis apsolījušas palīdzībai Ukrainai. Eiropas Savienības līderu solīto deviņu miljardu eiro nonākšanu Ukrainas rīcībā aizkavējušas vairāku ES dalībvalstu bažas, vai karastāvoklī esoša valsts var parakstīt ilgtermiņa aizņēmumus. Brisele pirmo miljardu eiro no solītajiem deviņiem miljardiem piešķīra Ukrainai augusta sākumā, un šodien Eiropas komisija paziņoja, ka atlikušie trīs miljardi tiks piešķirti pēc iespējas ātrāk.
Ukrainas karavīri, izmantojot Krievijas spēku pārdislokāciju, Harkivas apgabalā uz ziemeļrietumiem no Izjumas veikuši sekmīgu pretuzbrukumu un atkarojuši 400 kvadrātkilometru lielu platību, pavēstīja ASV Kara studiju institūts. Atsaucoties uz Ukrainas un Krievijas avotiem, kara institūts ziņo par aktivitāti līdzās diviem pamatvirzieniem Hersonas apgabalā 7.septembrī - Hersonas apgabala ziemeļos uz dienvidiem no robežas ar Dņipropetrovskas apgabalu un Hersonas apgabala rietumos līdzās robežai ar Mikolajivas apgabalu.
Turpinām ziņas
Visā Latvijā norit kartupeļu talkas, un Kartupeļu audzētāju asociācija rēķina, ka labākās ražas šogad ir ap 30 tonnām no hektāra, kas parasti ir vidēji labi, bet šobrīd ir stipri virs vidējā. Vienlaikus ir arī lauki, kur ievāc vien 10 tonnas no hektāra. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka šogad maksājumiem pieteikti ap 7500 hektāri kartupeļu platību Latvijā, kas ir par teju 200 hektāriem vairāk nekā pērn. Lielākoties zemnieki joprojām audzē galda jeb pārtikas kartupeļus un nelielākās platībās audzē arī sēklai, cietei vai čipsiem paredzētās kartupeļu šķirnes.
No šodienas līdz svētdienai Latvijas Nacionālajā dabas muzejā notiek izstāde "Dālijas 2022", kur var aplūkot gandrīz 300 šo ziedu šķirnes. Izstādes organizatori atzīmē, ka dālijām šī nebija vienkārša vasara, – vispirms bija drusku par sausu, par karstu, bet tad nāca kā straujš pārsteigums – aukstums, kas Vidzemes dārzos diemžēl dāliju ziedus ir apkodis un tie īsti pat nav vairs rādāmi izstādē. Dabas muzejā apskatāmas dālijas no Latvijas dienvidu daļas, kuru salnas nav ķērušas. Izstādes laikā apmeklētājiem būs iespēja saņemt konsultācijas par dāliju audzēšanu un šķirņu izvēli savam dārzam. Turpinot ikgadējo tradīciju, izstādes apmeklētāji aicināti piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu skaistāko dāliju šķirni.
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieces Unas Bērentes pētījumu objekts jau vairākus gadus ir ziemas braucamrīki senajā latviešu sētā – ragavas un kamanas. Viņas pētījumi, kā arī muzeja bagātais ziemas braucamrīku krājums ir par pamatu jaunajai izstādei, ko šodien atklāj Brīvdabas muzejā. Izstāde saucas "Ziemas transports zemnieka sētā no 18. līdz 20. gadsimtam". Izstāde ir sižetiski un arī vizuāli aizraujošs ceļojums mūsdienu cilvēkam nu jau pavisam mazpazīstamā pasaulē. Tajā var apskatīt gan pašus seno ziemas transporta līdzekļus – dažādos laikos tapušas ragavas un kamanas, gan arī izsekot to dažādajiem darināšanas paņēmieniem. Izstāde Brīvdabas muzejā būs apskatāma līdz februāra nogalei.
Un vēl
Lai taupītu naudu, vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā cer ietaupīt uz luksusa preču rēķina, ap 57% atteiksies no izklaides pasākumiem un izklaides pakalpojumu abonementiem. Savukārt pārtika ir pēdējais, uz kā rēķina iedzīvotāji plāno taupīt naudu, secināts uzņēmuma Kantar veiktajā aptaujā. Lielākā daļa iedzīvotāju - 72% atzīmē, ka cenas precēm un pakalpojumiem vietā, kur viņi dzīvo, palielinājušās ievērojami, savukārt 25% norāda, ka cenas pieauga nedaudz. Atzīmējot preču kategorijas, kurās cenas ir pieaugušas, respondenti visbiežāk minēja gāzi un degvielu, kā arī pārtiku un dzērienus vietējā pārtikas veikalā. Savukārt vērtējot savas mājsaimniecības regulārās izmaksas, 68% aptaujāto norādīja, ka pieaugušas izmaksas par elektrību, 53% atzīmēja gāzes apkures sadārdzinājumu un 47% minēja rēķinus par ūdens apgādi.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Kā valsts prezidents vērtē 13.Saeimas darbu? Jēkabpilī turpinās Andreja Pormaļa ielas pārbūves darbi; un Zasā notiks cildināšanas ceremonija "Sēlijas Laiks Ziedonim"
Lai arī 13.Saeimas valdošo koalīciju veidoja liels skaits ideoloģiski dažādu politisko spēku, valdība ir izrādījusies "pārsteidzoši stabila un produktīva", pēdējo reizi uzrunājot aizejošo Saeimas sasaukumu, šādu vērtējumu šodien sniedza Valsts prezidents Egils Levits. Viņš saskata vairākus šādus paradoksus valdošās koalīcijas darbā, piemēram, valdību izveidoja Saeimas vismazākā partija, bet viena no lielākajām sabira smalkās drumslās. Valsts prezidents atzīmēja, ka šādos apstākļos pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi pilnus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām. Prezidents vērsa uzmanību arī uz divām neparedzētām un smagām krīzēm - globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu pilnībā izmainīja iecerēto politisko dienaskārtību, tomēr tieši 13.Saeima pieņēmusi ievērojamu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu, kas ilgtermiņā kalpošot valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.
Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem, izriet no Ārlietu ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta anotācijas. Tāpat ieceļot varēs personas, kurām izsniegta īstermiņa ieceļošanas vīza, kas ir Latvijas, Eiropas savienības, Eiropas ekonomiskās zonas un Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, kā arī personām, kas veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, jūrniekiem, kā arī personām, kuras saņēmušas vīzu sakarā ar humāniem apsvērumiem, piemēram, personām, kuras dodas apmeklēt smagi slimu tuvinieku vai bēres, kā arī apdraudētām personām.
Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.
Krievijas miljardieri un biznesa elite, kuri pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apmetušies uz dzīvi ārpus Krievijas, sistemātiski saņemt vēstījumus no Krievijas ar aicinājumiem atgriezties tur, šonedēļ vēsta Financial Times. Lai gan rietumu noteiktās sankcijas, pēc informētu avotu vēstītā var likt daļai miljardieru apdomāt atgriešanās scenāriju, taču daļas biznesmeņu gadījumā tas, visticamāk, nebūtu iespējams, jo viņi atklāti nostājušies pret karu. Piemēram, Oļegs Tiņkovs, Mihails Fridmans vai Pjotrs Avens.
Kā ziņots, 15.septembris ir datums, līdz kuram Eiropas Savienībai būtu jāatjauno sankcijas pret vairāk kā tūkstoš "melnajā sarakstā" iekļautajiem cilvēkiem, kuriem aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā un iesaldēti Eiropas Savienībā esošie līdzekļi, vēsta ārvalstu mediji. Starp sanckionētajām personām ir arī Latvijas pilsonis, miljardieris Pjotrs Avens. Par sankciju atjaunošanu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū nostāja nav vienbalsīga, vēsta ārvalstu mediji.
Turpinām ziņas
Kopš jūlija nogales Jēkabpilī notiek Andreja Pormaļa ielas pārbūve. Šobrīd darbi noris posmos: no Lauku ielas līdz Blaumaņa ielai, kur notiek apakšzemes komunikāciju izbūve, no Blaumaņa ielas līdz Zaļajai ielai, kur tiek izbūvētas apakšzemes komunikācijas zem brauktuves un norit darbi pie ceļa segas konstrukcijas izbūves, no Akmeņu ielas līdz Viestura ielai un no Zaļās ielas virzienā uz Jēkaba ielas krustojumu, kur notiek apakšzemes komunikāciju izbūve zem brauktuves, savukārt no Mārtiņa Lutera ielas līdz Brīvības ielas rotācijas aplim ir izbūvētas apakšzemes komunikācijas, veikta brauktuves ceļa segas konstrukcijas izbūve un notiek betona apmaļu izbūve. Šajos posmos satiksme ir ierobežota. Būvdarbus veic SIA “Ošukalns”. Kopējās investīciju projekta izmaksas ir 2,6 miljoni eiro. Investīciju projekts tiks īstenots līdz 2023.gada
31.decembrim.
«Latvijas pasts» atkārtoti brīdina par krāpnieciskiem e-pastiem, jo krāpnieki "Latvijas pasta" vārdā turpina izsūtīt e-pastus, mēģinot izkrāpt datus vai naudu. Krāpnieki izsūta dažādas e-pasta vēstules, prasot apmaksāt piegādi, kā arī prasot atmuitot sūtījumu. Šādu veidu krāpniecības e-pastos apmaksa tiek prasīta, e-pasta saņēmējam klikšķinot uz saites, kas iekļauts e-pasta vēstulē. Latvijas pasts aicina neatvērt saites, ja ir kaut mazākās šaubas par e-pasta ziņas patiesumu. Uzņēmumā tāpat aicināja vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – "Latvijas pasta" e-pasta adreses beidzas ar @pasts.lv.
Un vēl
Pirmā "Sēlijas Laiks Ziedonim" cildināšanas ceremonija norisināsies 16. septembrī pulksten septiņos vakarā, Jēkabpils novada Zasas Tautas namā. Nominācijām pieteikti 24 pretendenti no Sēlijas. Ceremoniju izdaiļos Jēkabpils novada mūziķi un Jānis Holšteins. Pēc ceremonijas uz dančiem aicina Dignājas pagasta lauku kapela "Digna". Ceremoniju iespējams apmeklēt, saņemot bezmaksas ielūgumu, to var iegūt, sazinoties ar Zasas kultūras namu. Apbalvošanas ceremonijas norisi atbalsta Jēkabpils novada pašvaldība, Jēkabpils novada Kultūras pārvalde sadarbībā ar Imanta Ziedoņa Fondu “Viegli”.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Kā valsts prezidents vērtē 13.Saeimas darbu? Kāda šogad ir kartupeļu raža? Un No kā iedzīvotāji plāno atteikties, lai ieekonomētu?
Lai arī 13.Saeimas valdošo koalīciju veidoja liels skaits ideoloģiski dažādu politisko spēku, valdība ir izrādījusies "pārsteidzoši stabila un produktīva", pēdējo reizi uzrunājot aizejošo Saeimas sasaukumu, šādu vērtējumu šodien sniedza Valsts prezidents Egils Levits. Viņš saskata vairākus šādus paradoksus valdošās koalīcijas darbā, piemēram, valdību izveidoja Saeimas vismazākā partija, bet viena no lielākajām sabira smalkās drumslās. Valsts prezidents atzīmēja, ka šādos apstākļos pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi pilnus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām. Prezidents vērsa uzmanību arī uz divām neparedzētām un smagām krīzēm - globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu pilnībā izmainīja iecerēto politisko dienaskārtību, tomēr tieši 13.Saeima pieņēmusi ievērojamu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu, kas ilgtermiņā kalpošot valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.
Eiropas Komisija ierosinājusi piešķirt Ukrainai piecus miljardus eiro kā otro maksājumu deviņu miljardu eiro palīdzības plānā, par ko Eiropas Savienības līderi panāca vienošanos maijā. Šis finansējums ir daļa no 39 miljardiem ASV dolāru, ko G7 valstis apsolījušas palīdzībai Ukrainai. Eiropas Savienības līderu solīto deviņu miljardu eiro nonākšanu Ukrainas rīcībā aizkavējušas vairāku ES dalībvalstu bažas, vai karastāvoklī esoša valsts var parakstīt ilgtermiņa aizņēmumus. Brisele pirmo miljardu eiro no solītajiem deviņiem miljardiem piešķīra Ukrainai augusta sākumā, un šodien Eiropas komisija paziņoja, ka atlikušie trīs miljardi tiks piešķirti pēc iespējas ātrāk.
Tāpat arī Eiropas Komisija piedāvā noteikt cenas griestus Krievijas gāzei. Šāds solis ļautu ierobežot Krievijas peļņu un līdz ar to arī spēju turpināt finansēt karu Ukrainā. Eiropas Komisija arīdzan vēlas noteikt obligātus elektrības patēriņa samazināšanas pasākums pīķa stundās, lai mazinātu cenu svārstību. Tāpat tiek plānots ierobežot arī enerģijas ražotāju lielo peļņu. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atgādina, ka pirms kara Krievija piegādāja 40% no Eiropas gāzes, bet tagad tikai 9%. Tas liecinot, ka Eiropa spēj tikt galā ar šo situāciju.
Prasība augstskolās nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nav pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumiem. Šādu secinājumu paudusi Eiropas Savienības Tiesa. Ar lūgumu sniegt savu vērtējumu šajā jautājumā Luksemburgā bāzētajā tiesā ir vērsusies mūsu valsts Satversmes tiesa, jo tajā pašlaik tiek izskatīta 20 Saeimas deputātu iesniegtā sūdzība. Eiropas Savienības Tiesa secinājusi, ka šāds ierobežojums ir samērīgs ar vajadzību rūpēties par nacionālās identitātes un latviešu valodas saglabāšanu. Gala lēmums par 20 Saeimas deputātu sūdzību būs jāpieņem Satversmes tiesai, bet tai nāksies vadīties pēc Eiropas Savienības Tiesas pozīcijas.
Turpinām ziņas
Ekonomikas ministrija plāno pārskatīt atbalsta instrumentu apmērus mājsaimniecībām energoresursu sadārdzinājuma apstākļos. Līdz ar dabasgāzes augsto cenu visā Eiropā atbalsta instrumenti mājsaimniecībām, iespējams, būs jāpadara apjomīgāki. Sarēķinot ieņēmumus uz katru mājsaimniecības locekli ar nepieciešamajiem izdevumiem, kas paredzami, redzams, ka pie esošā izmaksu portfeļa izdevumu grozs pārsniedz cilvēku reālās iespējas. Patlaban tikai turīgākie valsts iedzīvotāji spēs izdzīvot pie esošajām izmaksu un ieņēmumu pozīcijām.
Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.
Visā Latvijā norit kartupeļu talkas, un Kartupeļu audzētāju asociācija rēķina, ka labākās ražas šogad ir ap 30 tonnām no hektāra, kas parasti ir vidēji labi, bet šobrīd ir stipri virs vidējā. Vienlaikus ir arī lauki, kur ievāc vien 10 tonnas no hektāra. Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka šogad maksājumiem pieteikti ap 7500 hektāri kartupeļu platību Latvijā, kas ir par teju 200 hektāriem vairāk nekā pērn. Lielākoties zemnieki joprojām audzē galda jeb pārtikas kartupeļus un nelielākās platībās audzē arī sēklai, cietei vai čipsiem paredzētās kartupeļu šķirnes.
«Latvijas pasts» atkārtoti brīdina par krāpnieciskiem e-pastiem, jo krāpnieki "Latvijas pasta" vārdā turpina izsūtīt e-pastus, mēģinot izkrāpt datus vai naudu. Krāpnieki izsūta dažādas e-pasta vēstules, prasot apmaksāt piegādi, kā arī prasot atmuitot sūtījumu. Šādu veidu krāpniecības e-pastos apmaksa tiek prasīta, e-pasta saņēmējam klikšķinot uz saites, kas iekļauts e-pasta vēstulē. Latvijas pasts aicina neatvērt saites, ja ir kaut mazākās šaubas par e-pasta ziņas patiesumu. Uzņēmumā tāpat aicināja vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – "Latvijas pasta" e-pasta adreses beidzas ar @pasts.lv.
Un vēl
Lai taupītu naudu, vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā cer ietaupīt uz luksusa preču rēķina, ap 57% atteiksies no izklaides pasākumiem un izklaides pakalpojumu abonementiem. Savukārt pārtika ir pēdējais, uz kā rēķina iedzīvotāji plāno taupīt naudu, secināts uzņēmuma Kantar veiktajā aptaujā. Lielākā daļa iedzīvotāju - 72% atzīmē, ka cenas precēm un pakalpojumiem vietā, kur viņi dzīvo, palielinājušās ievērojami, savukārt 25% norāda, ka cenas pieauga nedaudz. Atzīmējot preču kategorijas, kurās cenas ir pieaugušas, respondenti visbiežāk minēja gāzi un degvielu, kā arī pārtiku un dzērienus vietējā pārtikas veikalā. Savukārt vērtējot savas mājsaimniecības regulārās izmaksas, 68% aptaujāto norādīja, ka pieaugušas izmaksas par elektrību, 53% atzīmēja gāzes apkures sadārdzinājumu un 47% minēja rēķinus par ūdens apgādi.