Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 9.septembrī
- 09 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Mūžībā devusies Anglijas karaliene; valsts augstskolas prasa atbalstu energokrīzes pārvarēšanai; un Jēkabpilī šodien sākas Dzejas dienu pasākumi.
Lielbritānijas karaļnams ceturtdien vakarā paziņojis, ka 96 gadu vecumā mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa mirusi Balmorālas muižā Skotijā, kur pavadīja mūža pēdējās nedēļas. Vēl otrdien karaliene Elizabete II pildīja valsts galvas darba pienākumus, uzticot jaunās Lielbritānijas valdības veidošanu Konservatīvās partijas līderei Lizai Trasai, bet ceturtdien pēcpusdienā karaļnams izplatīja paziņojumu, ka Elizabetes II ārsti ir norūpējušies par viņas veselības stāvokli un ieteikuši mediķu uzraudzību. Raizējoties par karalienes veselību, uz Balmorālas pili devās Elizabetes II ģimenes locekļi.
Līdz ar karalienes nāvi ir noslēdzies vesels laikmets Lielbritānijas un visas pasaules vēsturē, jo Elizabete II valdīja vairāk nekā 70 gadu, sadarbojās ar 15 britu premjeriem un piedzīvoja milzīgas pārmaiņas cilvēku ikdienā un pasaules politikā. Elizabete II kļuva par Apvienotās Karalistes valdnieci 1952. gadā, kad Britu impērija vēl bija pasaules mēroga lielvara, Āfrikā bija tikai dažas neatkarīgas valstis, Lielbritānijas premjers bija Vinstons Čērčils, bet Padomju Savienībā pie varas bija Staļins. Cilvēks vēl nebija uzkāpis Everestā, lidojis kosmosā un staigājis pa Mēness virsmu; pasaule vēl nebija dzirdējusi tādas britu grupas kā “The Beatles”, “The Rolling Stones” vai “Queen”; televīzija bija vairumam nepieejams jaunievedums, bet par interneta un mobilo tālruņu uzvaras gājienu varēja sapņot zinātniskās fantastikas lappusēs. Tas viss tika piedzīvots Elizabetes II valdīšanas laikā.
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi. Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar vakar pieņemtajiem grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.
Latvijā sestdien, 3.septembrī, atkal sākusi ieplūst dabasgāze no Krievijas, liecina informācija vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus" mājaslapā. Sestdien, 3.septembrī, un svētdien, 4.septembrī, faktiski izmantoto jaudu apmērs Luhamā ieejai no Krievijas veidoja trīs gigavatstundas, pirmdien, 5.septembrī, - četras gigavatstundas, bet no otrdienas, 6.septembra, līdz ceturtdienai, 8.septembrim, - 11 gigavatstundas.
Lai mazinātu inflāciju, Eiropas Centrālā banka nolēmusi paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25 procentiem. Centrālās bankas padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75 procentiem un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5 procentiem. Arī abas šīs likmes arī palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums Eiropas Centrālās Bankas vēsturē.
Turpinām ziņas
Latvija saņēmusi 230 tūkstoši 400 "Pfizer" pielāgotās vakcīnas pret Covid-19 omikrona paveidu un 43 tūkstoši 200 "Moderna" pielāgotās vakcīnas. Paredzēts, ka ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos pielāgotās vakcīnas būs pieejamas no 12.septembra. Šīs pielāgotās vakcīnas ir oriģinālo vakcīnu "Comirnaty" un "Spikevax" izmainītas versijas, kas paredzētas aizsardzībai gan pret omikrona apakšpaveidu BA.1, gan pret oriģinālo Covid-19 vīrusu. Vakcīnas ir pielāgotas, lai labāk atbilstu cirkulējošajiem Covid-19 paveidiem, tādējādi sagaidāms, ka tās nodrošinās optimālu aizsardzību pret Covid-19 laikā, kad vīruss attīstās un pārveidojas.
Liepājas Universitāte kopā ar citām Latvijas Universitāšu asociācijas augstskolām ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, prasot valsts atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai. Arī Vidzemes Augstskola līdz septembra beigām izstrādās plānu energoresursu taupīšanai ziemas sezonā. Jau ziņots, ka Rīgas Tehniskā universitāte aicina valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai. Valsts dibinātās universitātes, atšķirībā no privātajām augstskolām, nav iekļautas to valsts atbalsta saņēmēju lokā, kam tiks nodrošināta finansiālā palīdzība energoresursu izmaksu sadārdzinājuma apstākļos.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi likumu grozījumus, kas paredz Latvijā īstenot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā vēl būs jāpieņem arī galīgajā lasījumā. Kā paredz likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
Un vēl
Šodien Jēkabpilī sāksies dzejs dienu pasākumi, kas ilgs līdz 16. septembrim. Šogad festivāla sauklis ir “Dzeja kubā”. Ar to vēlas akcentēt robežas un robežu šķērsošanu ar vārdiem, domām un darbiem. Šodien Vecpilsētas laukumā norisināsies starptautiska akcija "Sirds uz perona". Akcijas laikā ikviens, kurš vēlas piedalīties, ir aicināts pulksten septiņos vakarā pulcēties īpaši Dzejas dienām izveidotā pieturā “Jēkabpils vecpilsēta” un nolasīt kādu no saviem mīļākajiem dzejoļiem, kas veltīti mieram un harmonijai.
Savukārt Akmeņu ielas kvartālā šodien norisināsies muzikāls pasākums – DJ festivāls “Akmeņābols”. Pasākuma sākums pulksten sešos vakarā. Starp dīdžejiem uzstādīšanās laikā būs dzejas lasīšana, sarunas, un pieredzes dalīšanās ar dīdžejiem. Interesenti varēs iepazīties ar mākslinieku spēlēšanas manierēm, noskaidrot, kā top DJ seti un citas lietas. Pārējie Dzejas dienu pasākumi norisināsies nākamnedēļ, ar programmu var iepazīties portālā Radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ieradies negaidītā vizītē Kijivā; Vakcīnu pret pērtiķu bakām iedzīvotāji var saņemt arī Jēkabpils slimnīcā; un Šī bijusi karstākā vasara arī Eiropā novērojumu vēsturē.
Saistībā ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā visdziļāko līdzjūtību karaliskajai ģimenei un Lielbritānijas tautai 8. septembra vakarā izteikušas Latvijas augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Egils Levits sociālajos tīklos norādījis, ka viņas valdīšanas laikā ir izaugušas veselas paaudzes, kuras jūt lielas skumjas par zaudējumu. Premjers Krišjānis Kariņš norādījis, ka viņas Majestāte bija visiedvesmojošākā līdere, kura kalpoja cilvēkiem ar ievērojamu centību. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka ar karalienes aiziešanu mūžībā ir noslēdzies vesels laikmets gan Lielbritānijas, gan pasaules vēsturē. Līdzjūtību karaliskajai ģimenei izteikuši daudzi pasaules valstu un organizāciju līderi.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, demonstrējot atbalstu Ukrainai, ceturtdien ieradies negaidītā vizītē Kijivā. Tā jau ir otrā Blinkena vizīte Kijivā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma februārī. Blinkens apmeklēja slimnīcu, kurā ārstējas karā cietušie bērni. Pēc tam viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Blinkens informēja, ka ASV piešķirs Ukrainai papildu militāro palīdzību 1,7 miljardu dolāru apmērā.
Polija ir pievienojusies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plānam ieviest ieceļošanas pagaidu ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Eiropas Savienības vīzas. Baltijas valstis un Polija par ierobežojumiem vienojušās, "lai novērstu tūlītējus sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumus un ierobežotu Krievijas pilsoņu ieceļošanu Šengenas zonā". Iecerēts, ka plānotie papildus pasākumi Krievijas pilsoņiem ar Eiropas Savienības vīzām stāsies spēkā laikā līdz šā gada 19.septembrim, katrā valstī nacionālā līmenī pieņemot nepieciešamos lēmumus.
Turpinām ziņas
Vakcīnu pret pērtiķu bakām iedzīvotāji var saņemt desmit Latvijas slimnīcās, tajā skaitā arī Jēkabpils. Kopš augusta Latvijā ir pieejama vakcīna pret pērtiķu bakām. Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām vakcinācija rekomendējama pērtiķu baku slimnieku kontaktpersonām, kuras nosūta uz vakcināciju ar e-nosūtījumu. Nosūtījumam jābūt izrakstītam no Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā, vai ārsta, saņemot informāciju no pacienta par ciešu kontaktu ar pērtiķu baku slimnieku un izvērtējot inficēšanās risku.
10. septembrī Rīgā, stadionā "Daugava", notiks koncerts, kas uz vienas skatuves pulcēs teju 100 Latvijas mūziķus. "Latvijas mūzikas lielkoncerts" veidots kā īpašs veltījums Maestro Raimonda Paula daiļradei. Pasākuma producents un radošais direktors Arstarulsmirus sarūpējis īpašus mūzikas svētkus, apvienojot līdz šim nepieredzētu mākslinieku sastāvu. Uz vienas skatuves kāps aktuālākās pašmāju mūzikas zvaigznes, estrādes grandi, kā arī klasiskās mūzikas profesionāļi, kuru sniegumu papildinās mūsdienīgi, dīdžeju radīti ritmi.
Un vēl
Šī gada vasara Eiropā bijusi karstākā novērojumu vēsturē, ceturtdien paziņojis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests. Zinātnieki norāda, ka klimata pārmaiņu dēļ karstuma viļņi un sausuma periodi kļūst arvien biežāki un intensīvāki. Tiek ziņots, ka gaisa temperatūras Eiropā gan augustā, gan vasarā - no jūnija līdz augustam - bijušas augstākās novērojumu vēsturē. Karstuma ziņā 2022. gada augusts citu gadu augustus apsteidzis ar būtisku pārsvaru, par 0,4 grādiem pēc Celsija pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika reģistrēts 2021. gada augustā.
Radio1 ziņas pulksten 12.00 un 13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādu jautājumu risināšanai varētu pievērsties karalis Čārlzs trešais, Pedagogi aktīvi piesakās streikam, un Sasniegts jauns 9.septembra aukstuma rekords.
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabete II aiziešanas mūžībā viņas dēls Čārlzs III, kļūstot par karali, visaktīvāk varētu pievērsties vides un klimata problēmu risināšanai, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Ārpolitikas direktora pienākumu izpildītājs, pētnieks Kārlis Bukovskis. Eksperts atzina, ka Čārlzs jau līdz šim ir bijis ļoti redzama un zināma figūra pasaules politikā, un vispirms viņam būs jāuzlabo savs publiskais tēls, panākot, lai sabiedrība aizmirst par viņa līdzšinējiem atsevišķiem neveiksmīgajiem izgājieniem. Turklāt jāņem vērā, ka Čārlzam nebūs īpaši daudz laika, jo viņam jau ir 73 gadi, norādīja pētnieks.
Līdz ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā valstī ir izsludinātas sēras, taču par to, cik tās būs ilgas, lems jaunais karalis Čārlzs III. Viņš šodien atgriezīsies Londonā, kur teiks oficiālu uzrunu, kā arī tiksies ar atbildīgajam personām, lai runātu par mātes bēru ceremoniju un paša kronēšanu. Visi šie procesi ir rūpīgi izplānoti jau pirms daudziem gadiem. Tūkstošiem cilvēku jau vakar vakarā pulcējās gan pie Bakingemas pils Londonā, gan pie Vindzoras pils galvaspilsētas tuvumā, un sagaidāms, ka tuvāko dienu laikā šo cilvēku skaits daudzkārt palielināsies. Britu tauta sēro. Līdzjūtības britu karaļnamam un britu tautai jau kopš vakarvakara plūst no visas pasaules.
Karalienes nāve ir šī rīta britu preses galvenā tēma, un gandrīz visi izdevumi ir publicējuši speciālus izlaidumus. Tabloīds "Daily Mail" pirmajā lappusē publicējis virsrakstu – mūsu sirdis ir salauztas. "The Sun" raksta: "Mēs mīlējām jūs, kundze!", bet "The Mirror" publicējis vienkāršu "Paldies!".
Ukrainas Bruņotie spēki kopš 1.septembra ir atbrīvojuši vairāk nekā 1000 kvadrātkilometru valsts teritorijas, ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Prezidents atgādināja, ka ceturtdien bija sarīkojis armijas Virspavēlnieka mītnes sēdi. Tajā runāts par aktīvajām darbībām priekšējās pozīcijās.
Sanktpēterburgas municipālā veidojuma “Smoļņinskoje” deputātu grupa pieņēmusi lēmumu oficiāli lūgt Krievijas Valsts domei apsūdzēt prezidentu Vladimiru Putinu valsts nodevībā saistībā ar viņa sākto karu Ukrainā, ziņo Krievijas medijs “Meduza”. Deputātu grupa sociālajos tīklos publiskojuši tekstu dokumentam, ko viņi iecerējuši nosūtīt Krievijas Valsts domes deputātiem. Šajā dokumentā teikts, ka Krievijas sāktajā karā Ukrainā mirst Krievijas pilsoņi darbspējas vecumā, kara rezultātā cieš Krievijas ekonomika un paplašinās NATO, bet Ukraina saņem arvien jaunu bruņojumu no Rietumiem.
Turpinām ziņas
Dalību pedagogu beztermiņa streikā līdz šim pieteikuši teju 20 tūkstoši nozares pārstāvju, taču pieteikumu reģistrēšana vēl turpinās. Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, pedagogu arodbiedrība līdz ceturtdienas, 8. septembra, darba dienas beigām bija saņēmusi 19 tūkstoši 979 nozares darbinieku pieteikumus no 707 iestādēm. Tiesa, iesniegumu pieņemšana vēl nav noslēgusies, tādēļ streikotāju skaits turpinās augt un nākamās nedēļas laikā tas tiks precizēts.
Līgatnes papīrfabrikas telpās jau šogad plānots atsākt nelielu akvareļu papīra ražošanu. 19.gadsimta ēku komplekss tika izsolīts pērn rudenī, un jaunais saimnieks Līgatnes papīrfabrikas teritorijā plāno ne vien ražot papīru, bet arī veidos dzīvojamo fondu, muzeju un telpu dažādām radošām izpausmēm un darbnīcām. Klasisko balto papīru pagaidām Līgatnē gan neplāno ražot.
Un vēl
Piektdienas rītā zemākā temperatūra no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteorologijas centra novērojumu stacijām bija Madonā, kur tā noslīdēja līdz -1,5 grādiem. Tas ir jauns 9. septembra aukstuma rekords visas valsts mērogā, jo iepriekš aukstākais laiks šajā datumā bija 1993. gada Rūjienā, kad gaiss atdzisa līdz -0,6 grādiem. Vietējas nozīmes aukstuma rekordi sasniegti arī citās vietās Vidzemē un Latgalē. Jēkabpilī Zīlānu novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz plus 2,2 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomiskā lejupslīde pagaidām bezdarba rādītājos neatspoguļojas; Sēlijas salas būs pārstāvētas Eiropas lauku parlamentā Polijā; un Ziedoņa muzejs gatavojas būtiskām pārvērtībām.
Ekonomiskā lejupslīde pagaidām bezdarba rādītājos neatspoguļojas - bezdarba līmenis valstī ir nokrities līdz 5,8%, kas ir zemākais kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Patlaban valstī ir reģistrēts vairāk nekā 51 tūkstotis bezdarbnieku. Lielu ietekmi uz bezdarba līmeni atstājot uz Latviju atbēgušie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri šeit reģistrējas kā darba meklētāji. Viņu īpatsvars ir aptuveni 0,2% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. Reģionu griezumā vislielākais bezdarba līmenis aizvien ir Latgalē, bet viszemākais Rīgas reģionā.
Okupācijas spēku karavīri dezertē un, pārģērbjoties civilajā apģērbā, cenšas atgriezties Krievijas Federācijas teritorijā, – informē Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs. Kopumā diennakts laikā reģistrēti vairāk nekā 15 Krievijas karaspēka personāla dezertēšanas gadījumu, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābu, informē “Ukrainskaja Pravda”.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība paudusi nopēlumu Latvijas parlamenta lēmumam pasludināt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību, apgalvojot, ka tādējādi esot pārkāpti baznīcas likumi un Latvijas Satversme. Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila padomnieks virspriesteris Nikolajs Balašovs norādījis, ka Latvijas konstitūcijā rakstīts, ka baznīca esot atdalīta no valsts, tāpēc ar šo Saeimas lēmumu esot pārkāpts valsts likums. Savukārt Latvijas Pareizticīgā baznīca līdz šim nav publiski komentējusi minētās likuma izmaiņas.
Turpinām ziņas
No 12. līdz 15. septembrim Polijas pilsētā Kelcē norisināsies Eiropas Lauku parlaments, kurā spriedīs par lauku attīstību un dzīves kvalitāti lauku reģionos. Latvijas delegācijas sastāvā piedalīsies arī kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”. Latvijas delegāciju kā oficiālais Eiropas Lauku parlamenta nacionālais partneris vada biedrība “Latvijas Lauku forums” un tai pievienosies lauku attīstības eksperti, pārstāvji no vietējām rīcības grupām, lauku kopienu organizācijām un jauniešu pārstāvji no dažādiem Latvijas reģioniem. Sēliju Eiropas līmeņa forumā pārstāvēs kopienu sadarbības tīkla sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists Jānis Dzimtais.
Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājums, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, atzina aptaujātie augļkopji. Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga. Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks un zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Jānis Zilvers skaidro, ka Kurzemē un Zemgalē, kur nokrišņu ir bijis vairāk, augļi un ogas ir padevušies lielāki, bet Vidzemē ilgstoši sausa laika ietekmē tie ir mazāki. Tāpat lielais mitruma līmenis ir bijis padevīgs ābeļu kraupim un ir saimniecības, kas nav varējušas nosargāt savas ražas.
Šogad 17. septembrī jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā norisināsies World Cleanup Day jeb Pasaules talka. Tās laikā arī šogad turpināsies tradicionālā koku sēšanas un stādīšanas akcija “Laimes koki”, kas aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ģimeni, pašvaldību, uzņēmumu iestādīt savu Laimes koku un uzņemties rūpes par tā uzaudzēšanu, vērojot, kā tas no sēklas vai stādiņa izaug par lielu koku. Akcijas “Laimes koki” mērķis ir veidot bērnos un jauniešos atbildības sajūtu par dabas saglabāšanu un veidot dziļāku izpratni par dabas procesiem.
Un vēl
Ziedoņa muzeja vasaras sezona tuvojas noslēgumam, tādēļ ikviens interesents aicināts apmeklēt _Dzirnakmeņus Murjāņos vēl līdz 2. oktobrim. Plānots, ka 2023. gadā vasaras sezonu muzejs uzsāks ar jaunu programmu lieliem un maziem muzeja apmeklētājiem. Uz Imanta Ziedoņa deviņdesmitgadi 2023. gadā muzejs gatavo jaunu piedāvājumu apmeklētāju pieredzei Murjāņos, lai atkal no cita rakursa dotu iespēju iepazīt dzejnieku, viņa daiļradi un tuvās vērtības. Īpaša vērība nākamajos gados tiks pievērsta mazajiem muzeja apmeklētājiem
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete otrā; Pedagogi gatavojas streikam; un Jēkabpilī sākušās Dzejas dienas.
Lielbritānijas karaļnams ceturtdien vakarā paziņojis, ka 96 gadu vecumā mūžībā devusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa mirusi Balmorālas muižā Skotijā, kur pavadīja mūža pēdējās nedēļas.
Līdz ar karalienes nāvi ir noslēdzies vesels laikmets Lielbritānijas un visas pasaules vēsturē, jo Elizabete II valdīja vairāk nekā 70 gadu, sadarbojās ar 15 britu premjeriem un piedzīvoja milzīgas pārmaiņas cilvēku ikdienā un pasaules politikā. Elizabete II kļuva par Apvienotās Karalistes valdnieci 1952. gadā, kad Britu impērija vēl bija pasaules mēroga lielvara, Āfrikā bija tikai dažas neatkarīgas valstis, Lielbritānijas premjers bija Vinstons Čērčils, bet Padomju Savienībā pie varas bija Staļins. Cilvēks vēl nebija uzkāpis Everestā, lidojis kosmosā un staigājis pa Mēness virsmu; pasaule vēl nebija dzirdējusi tādas britu grupas kā “The Beatles”, “The Rolling Stones” vai “Queen”; televīzija bija vairumam nepieejams jaunievedums, bet par interneta un mobilo tālruņu uzvaras gājienu varēja sapņot zinātniskās fantastikas lappusēs. Tas viss tika piedzīvots Elizabetes II valdīšanas laikā.
Līdz ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā valstī ir izsludinātas sēras, taču par to, cik tās būs ilgas, lems jaunais karalis Čārlzs III. Viņš šodien atgriezīsies Londonā, kur teiks oficiālu uzrunu, kā arī tiksies ar atbildīgajam personām, lai runātu par mātes bēru ceremoniju un paša kronēšanu.
Saistībā ar Lielbritānijas karalienes Elizabetes II aiziešanu mūžībā visdziļāko līdzjūtību karaliskajai ģimenei un Lielbritānijas tautai 8. septembra vakarā izteikušas Latvijas augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Egils Levits sociālajos tīklos norādījis, ka viņas valdīšanas laikā ir izaugušas veselas paaudzes, kuras jūt lielas skumjas par zaudējumu. Premjers Krišjānis Kariņš norādījis, ka viņas Majestāte bija visiedvesmojošākā līdere, kura kalpoja cilvēkiem ar ievērojamu centību. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka ar karalienes aiziešanu mūžībā ir noslēdzies vesels laikmets gan Lielbritānijas, gan pasaules vēsturē. Līdzjūtību karaliskajai ģimenei izteikuši daudzi pasaules valstu un organizāciju līderi.
Lai mazinātu inflāciju, Eiropas Centrālā banka nolēmusi paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25 procentiem. Centrālās bankas padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75 procentiem un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5 procentiem. Arī abas šīs likmes arī palielinātas par 0,75 procentpunktiem. Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums Eiropas Centrālās Bankas vēsturē.
Turpinām ziņas
Dalību pedagogu beztermiņa streikā līdz šim pieteikuši teju 20 tūkstoši nozares pārstāvju, taču pieteikumu reģistrēšana vēl turpinās. Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, pedagogu arodbiedrība līdz ceturtdienas, 8. septembra, darba dienas beigām bija saņēmusi 19 tūkstoši 979 nozares darbinieku pieteikumus no 707 iestādēm. Tiesa, iesniegumu pieņemšana vēl nav noslēgusies, tādēļ streikotāju skaits turpinās augt un nākamās nedēļas laikā tas tiks precizēts.
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.
Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadība paudusi nopēlumu Latvijas parlamenta lēmumam pasludināt Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību, apgalvojot, ka tādējādi esot pārkāpti baznīcas likumi un Latvijas Satversme. Savukārt Latvijas Pareizticīgā baznīca līdz šim nav publiski komentējusi minētās likuma izmaiņas.
Latvija saņēmusi 230 tūkstoši 400 "Pfizer" pielāgotās vakcīnas pret Covid-19 omikrona paveidu un 43 tūkstoši 200 "Moderna" pielāgotās vakcīnas. Paredzēts, ka ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos pielāgotās vakcīnas būs pieejamas no 12.septembra.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi likumu grozījumus, kas paredz Latvijā īstenot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā vēl būs jāpieņem arī galīgajā lasījumā.
Un vēl
Šodien Jēkabpilī sāksies dzejas dienu pasākumi, kas ilgs līdz 16. septembrim. Šogad festivāla sauklis ir “Dzeja kubā”. Šodien Vecpilsētas laukumā norisināsies starptautiska akcija "Sirds uz perona". Akcijas laikā ikviens, kurš vēlas piedalīties, ir aicināts pulksten septiņos vakarā pulcēties īpaši Dzejas dienām izveidotā pieturā “Jēkabpils vecpilsēta” un nolasīt kādu no saviem mīļākajiem dzejoļiem, kas veltīti mieram un harmonijai.
Savukārt Akmeņu ielas kvartālā šodien norisināsies muzikāls pasākums – DJ festivāls “Akmeņābols”. Pārējie Dzejas dienu pasākumi norisināsies nākamnedēļ, ar programmu var iepazīties portālā Radio1.lv.