2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 16.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 16.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Parlaments pieprasa pārtraukt Ukrainas civiliedzīvotāju deportācijas uz Krieviju; Sola regulāri pārskatīt minimālo ienākumu slieksni; un Jēkabpilī šodien aicina uz dzejas slamu.

Eiropas Parlaments vakar apstiprināja rezolūciju, ar kuru prasa pārtraukt Ukrainas civiliedzīvotāju deportācijas uz Krieviju un Ukrainas bērnu piespiedu adopciju Krievijā, kā arī šausminošās Krievijas darbības tā sauktajās "filtrācijas nometnēs", kur tiek sadalītas ģimenes un pazūd cilvēki, kas atzīti par "nevēlamiem". Eiropas Parlamenta deputāti prasa, lai Krievija pilnībā ievēro pienākumus, ko tai uzliek starptautiskās tiesības, un nekavējoties izbeidz Ukrainas civiliedzīvotāju deportāciju un ar spaidiem īstenoto pārsūtīšanu uz Krieviju un Krievijas okupētajām teritorijām.

Nepilnu 2 nedēļu laikā ir fiksēti vairāk nekā 30 gadījumi, kad satiksmē Valsts policijas darbinieki ir pamanījuši vai no iedzīvotājiem saņēmuši informāciju par transportlīdzekļiem, kuru numurzīmes, iespējams, ir mainītas vai neatbilstošas. Kā valsts policija skaidro savā Twitter kontā, galvenais iemesls šādu neatbilstošu numurzīmju uzstādīšanai ir vēlme izvairīties no iespējamas agresijas, kas varētu tikt veltīta, redzot oriģinālās numurzīmes, kas visbiežāk ir Krievijas Federācijas numurzīmes, piebilstot, ka motīvu skaidrošana vēl turpinās. 
Policija atgādina, ka redzot šādus transportlīdzekļus, pārvietojoties ceļu satiksmē, iedzīvotāji ir aicināti par tiem ziņot policijai, zvanot pa tālruņa numuru 110.

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijas deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai" un grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Deputāti lēmuma projektā aicināja Ministru kabinetu noteikt maksimālo pieļaujamo dabasgāzes un elektroenerģijas cenu, ņemot vērā resursu zemāko tirgus cenu Baltijas valstu un Polijas reģionā.

Turpinām ziņas

Latvijā pagājušajā gadā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7 tūkstoši remigrantu, veidojot 54,8% no visiem iebraucējiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka kopš datu par remigrantiem apkopošanas sākuma 2013.gadā pērn reģistrēts lielākais skaits valstspiederīgo, kas gada laikā atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Piemēram, 2020.gadā Latvijā atgriezās 4 tūkstoši 700 remigrantu, veidojot 53% no visiem iebraucējiem. Pērn starp remigrantiem vairāk bija vīriešu (59,7%), kā arī migrācijā kopumā vērojams vīriešu pārsvars - starp aizbraucējiem un iebraucējiem attiecīgi 56,6% un 66,1%.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 26 tūkstoši 300 brīvu darbavietu, kas ir par 600 jeb 2,3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā privātajā sektorā bija 15 tūkstoši 900 brīvu darbavietu, kas ir par tūkstoš 400 jeb 7,9% mazāk nekā 2021.gada otrajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā – 10 tūkstoši 300 brīvu darbavietu, kas ir pieaugums par 2000 jeb 23,3%.

Labklājības ministrija paredz pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti. Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim - ne retāk kā reizi trijos gados.

Un vēl

Šodien pulksten trijos dienā Kena parka estrādē atdzīvinās Dzejas dienu tradīciju “Dzejas slamu”. Tas ir dzejas lasījumu konkurss, kurā autori var lasīt savu dzeju, saņemt klausītāju uzslavas un ieteikumus. Lasījumi notiek vairākās kārtās. Šis pasākums vienmēr pulcējis lielu skaitu apmeklētāju, bet pēdējos divus gadus izpalicis pandēmijas apstākļu dēļ. 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: "Lielais septiņnieks” vēlas izveidot globālu investīciju plānu Ukrainas atbalstam; Latvijā atklāts piektais pērtiķu baku gadījums; un Pāvests brīdina par kara “domino efektu”

"Lielais septiņnieks" jeb G7 valstis vēlas izveidot globālu investīciju plānu, lai palīdzētu Ukrainai atveseļoties no Krievijas iebrukuma, paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. G7 valstu tirdzniecības ministru sanāksmē Neihardenbergā Hābeks sacīja, ka vajadzētu atvieglot ārvalstu uzņēmumiem iespēju veikt uzņēmējdarbību Ukrainā.Viņš norādīja, ka ir runa par liela globāla fonda izveidošanu ar apjomīgiem finanšu līdzekļiem, kurus nodrošinātu privātie investori. Atgādinām, ka G7 valstis ir ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija.

Latvija ir viena no valstīm, kas apzinās, cik svarīgi ir apturēt Krievijas agresiju un iespēju robežās sniedz palīdzību Ukrainai. Vislabākā atzinība par atbalstu ir Ukrainas panākumi kaujas laukā un pašu karavīru atsauksmes. Latvija, kas Ukrainai ir sniegusi militāro atbalstu vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, vasarā piegādāja Ukrainai sešas pašgājējhaubices M109 un munīciju. 

ASV atjaunojušas Krievijas sankciju sarakstu, kas regulāri tiek papildināts kopš 24.februāra, personālsankcijas tagad nosakot Čečenija līdera Ramzana Kadirova ģimenei, Krievijas bērnu tiesībsardzei un baņķieriem - pavisam 22 cilvēkiem. Ar Krievijas maksājumu sistēmu "Mir" un Nacionālo Klīringa centru saistītie finansisti Vladimirs Komļevs, Viktors Židkovs, Edijs Astaņins un Andrejs Meļņikovs iekļauti sankciju sarakstā, jo palīdzējuši Krievijai apiet tai noteiktos ierobežojumus finanšu jomā. Savukārt bērnu tiesībsardzei Olgai Belovai noteiktas sankcijas par līdzdalību ukraiņu bērnu deportēšanā uz Krieviju.

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele vakar stājās tiesas priekšā, jo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā Viņķele apsūdzēta par bezdarbību, saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtīšanu. Prokurora ieskatā, vakcinēšana bija jāsāk daudz ātrāk, bet ministres neizlēmīguma dēļ Latvijas cilvēkiem tika ierobežotas tiesības laikus sākt vakcinēties un brīvi pārvietoties. Tā vietā turpinājās izolācija. Pati Viņķele apsūdzībai pilnībā nepiekrīt. Tiesa turpināsies oktobra beigās un, tā kā lietu skata ar pierādījumu pārbaudi, uz šo tiesu izsauks arī pirmos trīs lieciniekus – veselības nozarē strādājošos, kas arī lēma un organizēja vakcīnu iepirkumu.

Turpinām ziņas

Arī vakar, pēc valdības pārstāvju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības kārtējās tikšanās nav panākta vienošanās un lēmums par skolotāju beztermiņa streiku paliek spēkā. Taču valdības vadītājs Krišjānis Kariņš piedāvājumu pedagogu algu celšanai vērtē kā vēsturisku un cer uz arodbiedrības padomes saprātīgu lēmumu, atsakoties no streika. Plānots, ka pedagogu arodbiedrības un valdības pārstāvji sarunas turpinās šodien pēcpusdienā.

Pieņemti grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas nosaka vismaz divus mēnešu ilgu vecāku pabalsta nenododamo periodu attiecināt uz katru no bērna vecākiem. Likumā noteikts, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks jeb tā sauktā nenododamā daļa. Pieņemtie grozījumi stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Latvijā atklāts piektais pērtiķu baku gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka pašlaik četri gadījumi jau ir noslēgti, bet viens ir aktīvs. Tiek ziņots, ka šobrīd visi konstatētie gadījumi ievesti no ārvalstīm un Latvijā iekšējā slimības transmisija nenotiek. Līdz šim brīdim, kopš Latvijā jau mēnesi pieejamas vakcīnas pret pērtiķu bakām, tās saņēmušas sešas personas. Jau ziņots, ka pret pērtiķu bakām var vakcinēties arī Jēkabpils slimnīcā, iepriekš piesakoties vakcīnai.

Un vēl

Starpreliģiju kongresā, kurā valstu līderi tika mudināti nekurināt karu, Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks brīdināja par konfliktu “domino efektu” starptautiskajās attiecībās. Viņš uzsvēra, ka jautājums par mieru ir steidzams, jo jebkurš militārs konflikts vai saspīlējuma un konfrontācijas uzliesmojums var radīt tikai negatīvu “domino efektu” un nopietni apdraudēt starptautisko attiecību sistēmu. Francisks izteica šo brīdinājumu septītajā Pasaules un tradicionālo reliģiju līderu kongresa noslēgumā. Starpticību sanāksme, kas notiek reizi trijos gados, pulcēja aptuveni 100 delegāciju no 50 valstīm.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā turpinās publiskās atvadas no karalienes Elizabetes II; un Pasaules talkas dienā aicina sakopt Asares muižas parku un Tempļa kalnu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena vakar bija ieradusies vizītē Kijivā, lai atkārtoti paustu atbalstu Ukrainai un ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu šīs valsts integrāciju Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Šī ir jau trešā fon der Leienas vizīte Kijivā, kopš Krievija 24. februārī sāka uzbrukumu Ukrainai. Pēc oficiālās sagaidīšanas fon der Leienai tika piešķirts Pirmās pakāpes prinča Jaroslava Gudrā ordenis par izcilu ieguldījumu Ukrainas cīņā par tās teritoriālo integritāti un suverenitāti. Fon der Leiena solījusi iekļaut Ukrainu Eiropas Savienības bezmaksas viesabonēšanas zonā mobilo ierīču lietotājiem, kas ļautu zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot internetu telefonā bez papildu maksas.

Eiropas Parlaments vakarn apstiprināja piecu miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, lai palīdzētu tai segt akūtās finanšu vajadzības, ko radījis Krievijas iebrukums. Balsojums bija daļa no obligātās procedūras, lai aizdevums būtu pilnībā apstiprināts. Šī ir otrā un lielākā daļa no Eiropas Savienības deviņu miljardu eiro lielā aizdevuma Ukrainai. Jau ziņots, ka Ukrainai šovasar tika piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss.

Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā turpinās publiskās atvadas no karalienes Elizabetes II, kuras šķirsts līdz bēru dienai atrodas Vestminsteras zālē. Dažādu paaudžu cilvēki divās organizētās rindās katrā šķirsta pusē klusumā nepārtraukti šķērso Vestminsteras zāli, lai atvadītos no vairāk nekā 70 gadu valdījušās karalienes. Daudziem ir grūti valdīt asaras. Elizabetes II zārks ir apklāts ar karalisko karogu, virs tā ir novietots kronis, kas rotāts ar 3 tūkstoši dimantiem, kā arī ziedu kārtojums, kurā ievīti priedes zari no Balmorālas pils, kur karaliene pavadīja sava mūža pēdējās dienas. Rinda, lai atvadītos no karalienes, ir vairāk kā sešus kilometrus gara.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vakar Uzbekistānas pilsētā Samarkandā, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, apliecināja, ka vēlas, lai Ķīna un Krievija strādātu kopā kā lielvaras. Putins tam piekritis, sakot, ka centieni radīt vienpolāru pasauli esot absolūti nepieņemami. Uzbekistanā notiek Centrālāzijas un Irānas vadītāju tikšanās, kur apspriež gan ekonomikas, gan politikas jautājumus.

Turpinām ziņas

No šodienas līdz svētdienai Zemessardzes 3.Latgales brigādes bataljoni īstenos militāro mācību “Namejs” taktisko situāciju izspēli. Tās laikā tiks pārbaudīta karavīru un zemessargu spēja veikt uzdevumus hibrīdkara un konvencionālā apdraudējuma apstākļos. Vingrinājumi notiks vairākos novados, tajā skaitā arī Jēkabpils un Līvānu novadā. Mācību uzdevumu izpildes laikā Latgalē un Sēlijā pārvietosies militārā tehnika, karavīri un zemessargi formas tērpos ar ieročiem. Trenējot vienību kaujas spējas, tiks lietota mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību. Iedzīvotāji aicināti nesatraukties. 

Lai taupītu naudu un samazinātu maksājumus par elektrību, arī vairākās Aizkraukles ielās vakaros nolemts izslēgt daļu apgaismes lampu. Taupības režīms neattieksies uz ielām pilsētas centrā, gājēju ietvēm un krustojumiem.  Jau nedēļu diennakts tumšajā laikā katra otrā ielas apgaismojuma lampa ir atslēgta Jaunceltnes ielā virzienā no apļa uz uzņēmuma “AKZ” teritoriju, atstājot pilnībā apgaismotu gājēju celiņu. Tāpat šajā ielā pilnībā atslēgts ielas apgaismojums ielas pusē, kurā ir garāžas. Savukārt Gaismas ielā virzienā no apļa uz centru daļēji atslēgts apgaismojums ielas labajā pusē, bet Bērzu ielā, kur apgaismes balstiem ir dubultās konsoles, atslēgta viena balsta puse. Tāpat tikai viena apgaismes lampa no divām vakaros degs Rūpniecības ielā.

Un vēl

Rīt, 17. septembrī, Pasaules talkas dienā, aicina iedzīvotājus pievienoties talkošanai Jēkabpils novada Asares muižas parkā un Tempļa kalnā. Īpaši tiek aicināti Asares pagasta iedzīvotāji iesaistīties šīs vietas sakopšanā. Talkotāji aicināti pulcēties pulksten 9  Asares pagasta pārvaldes ēkas. Sīkāka informācija pa tālruni – 26389739.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā augustā dzīves dārdzība bijusi augstāka kā Eiropā;  No šodienas sākas Eiropas ceļu policijas tīkla organizētā ikgadējā akcija  “Drošība uz ceļiem”; un Meteorologs neiepriecina ar laika prognozēm nākamajā nedēļā.

Latvijā augustā bijusi augstāka gada inflācija jeb dzīves dārdzība nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šodien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā augustā bijusi 21,4%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi vien Igaunijā - 25,2%, bet tikai nedaudz zemāka kā Latvijā tā bijusi Lietuvā – 21,1%. Latvijā salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas augustā pieaugušas par 0,4%, Lietuvā tās palielinājušās par 0,6%, bet Igaunijā - par 2,3%.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei un finanšu ministram Jānim Reiram, kurā aicina sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību iesaistīt arī pašvaldības. Vietvaras norāda, ka, piedāvājot risinājumus par pedagogu darba samaksas pieaugumu, kas ietekmē pašvaldību budžetus, vajag nodrošināt finansējumu pašvaldībām, attiecīgi pārskatot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām. 

Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā  streikā piedalīsies 576 pedagogi no 24 izglītības iestādēm. Sarunā ar žurnālistiem Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis skaidroja, ka tajās iestādēs, kurās darbinieki piedalīsies beztermiņa streikā, mācības nenotiks vispār un iestāde uz 3 vai vairāk dienām tiks slēgta, savukārt tur, kur streikam darbinieki pieteikušies daļēji, arī mācību process turpināsies daļēji. Skolās, kurās daļa pedagogu nestreikos, mācību process konkrētajos priekšmetos notiks attālināti, kā izņēmums ir pirmās klases. Savukārt reģionālie pārvadājumi, ar kuriem skolēni tika uz skolu, vismaz nākamās nedēļas sākumā netiks atcelti. Paredzēts, ka katra izglītības iestāde informēs audzēkņu vecākus par rīcību un darba organizāciju no 19.septembra.

Baltā nama administrācija apstiprinājusi jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 600 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas pretuzbrukumu Krievijas iebrucējiem. Palīdzības sastāvā ir aprīkojums un pakalpojumi, kā arī apmācība, teikts Baltā nama paziņojumā. Jau ziņots, ka jaunajā palīdzības paketē būs iekļauta munīcija raķešu sistēmām HIMARS, četras haubices un 36 tūkstoši lādiņu, nakts redzamības iekārtas, atmīnēšanas iekārtas un cits aprīkojums.

Lielbritānijas iedzīvotāji ceļ trauksmi par karaļa Čārlza veselību. Britu karaliskās ģimenes fani jau vairākas dienas aktīvi apspriež jaunieceltā karaļa Čārlza III rokas. Foto interneta lietotāji pamanīja, ka monarham bija stipri pietūkuši pirksti. Pēc karalienes Elizabetes II nāves, kad visa sabiedrības uzmanība tika pievērsta monarham un viņas dēlam, daudzi interneta lietotāji novēroja Čārlza roku pietūkumu. Britu ārsts Gerets Nijs laikrakstam Daily Star sniedzis komentāru par to, kādas slimības var slēpties aiz šīm tūskām. Viņš skaidro, ka pietūkums ir pierādījums tam, ka organismam ir problēmas ar šķidruma izvadīšanu. Čārlza gadījumā tās varētu būt ar vecumu saistītas izmaiņas, artrīts, kas piemeklējis rokas, pārmērīga sāls uzņemšana vai paaugstināta asinsspiediena medikamentu blakusparādība.

Turpinām ziņas

Šodien Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, sākas nedēļu ilga Eiropas ceļu policijas tīkla Roadpol organizētā ikgadējā akcija, kuras laikā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmi. Roadpol “Drošības dienu" mērķis ir kopīgiem spēkiem panākt, lai šajā laikā uz Eiropas ceļiem nebūtu neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem. Šīs akcijas galvenais vēstījums ir "Paliec dzīvs un izglāb dzīvības!". Šīs drošības nedēļas laikā uz Eiropas ceļiem, tai skaitā arī uz Latvijas ceļiem, policija veiks pastiprinātu ceļu satiksmes uzraudzību, nodrošinot pēc iespējas lielāku policijas klātbūtni ceļu satiksmē.

Novērots, ka pēdējo mēnešu laikā CSDD ātrās uzlādes tīklā "e-mobi" uzlādēt savu elektroauto kļuvis ievērojami dārgāk. Pieejamā informācija liecina, ka cena no 0,15 eiro minūtē ir paaugstināta vairāk nekā trīskārtīgi – šobrīd tā sasniegusi līdz 0,53 eiro minūtē. Saistībā ar elektroenerģijas cenu kāpumu un nodrošinātu CSDD elektrotransportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma cenas atbilstību tirgus situācijai un elektroenerģijas cenu svārstībām, valdība lēma aktualizēt 2018. gadā noteiktās uzlādes pakalpojuma cenas CSDD uzturētajā uzlādes tīklā. Grozījumu projekts paredz pakalpojuma cenu veidot no divām komponentēm – fiksētās un mainīgās, kur uzlādes pakalpojuma cenas mainīgā komponente tiktu pārrēķināta ne biežāk kā reizi mēnesī.

Un vēl

Meteorologs Jānis Trallis mikroblogošanas vietnē "Twitter" brīdina, ka tuvākajā laikā gaidāmas visai vēsas naktis.  Trallis ziņo, ka nākamās nedēļas otrajā pusē naktīs termometra stabiņš noslīdēs, iespējams, vairākus grādus zem nulles. Tikmēr tuvākajās dienās daudzviet Latvijā gaidāmas lietusgāzes ar pērkonu un krusu. Lietusgāzes vairāk skars Kurzemi un Vidzemes rietumus, vietām arī pērkons un krusa. Nākamās nedēļas otrajā pusē iespējams anticiklons un, ja izklīdīs mākoņi, gaisa temperatūra naktīs vietām noslīdēs vairākus grādus zem nulles.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās:Eiropas Parlaments aicina pārtyraukt Ukrainas iedzīvotāju deportāciju uz Krieviju; Jēkabpils novada izglītības iestādes gatavojas streikam; un Sinoptiķu prognozes par gaidāmo l;aiku nākamnedēļ -  neiepriecinošas.

Eiropas Parlaments vakar apstiprināja rezolūciju, ar kuru prasa pārtraukt Ukrainas civiliedzīvotāju deportācijas uz Krieviju un Ukrainas bērnu piespiedu adopciju Krievijā, kā arī šausminošās Krievijas darbības tā sauktajās "filtrācijas nometnēs", kur tiek sadalītas ģimenes un pazūd cilvēki, kas atzīti par "nevēlamiem". Eiropas Parlamenta deputāti prasa, lai Krievija pilnībā ievēro pienākumus, ko tai uzliek starptautiskās tiesības, un nekavējoties izbeidz Ukrainas civiliedzīvotāju deportāciju un ar spaidiem īstenoto pārsūtīšanu uz Krieviju un Krievijas okupētajām teritorijām.

"Lielais septiņnieks" jeb G7 valstis vēlas izveidot globālu investīciju plānu, lai palīdzētu Ukrainai atveseļoties no Krievijas iebrukuma, paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks. G7 valstu tirdzniecības ministru sanāksmē Neihardenbergā Hābeks sacīja, ka vajadzētu atvieglot ārvalstu uzņēmumiem iespēju veikt uzņēmējdarbību Ukrainā.Viņš norādīja, ka ir runa par liela globāla fonda izveidošanu ar apjomīgiem finanšu līdzekļiem, kurus nodrošinātu privātie investori. Atgādinām, ka G7 valstis ir ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija.

Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā turpinās publiskās atvadas no karalienes Elizabetes II, kuras šķirsts līdz bēru dienai atrodas Vestminsteras zālē. Dažādu paaudžu cilvēki divās organizētās rindās katrā šķirsta pusē klusumā nepārtraukti šķērso Vestminsteras zāli, lai atvadītos no vairāk nekā 70 gadu valdījušās karalienes. Daudziem ir grūti valdīt asaras. Elizabetes II zārks ir apklāts ar karalisko karogu, virs tā ir novietots kronis, kas rotāts ar 3 tūkstoši dimantiem, kā arī ziedu kārtojums, kurā ievīti priedes zari no Balmorālas pils, kur karaliene pavadīja sava mūža pēdējās dienas. Tiek ziņots, ka  rinda, kura jāizstāv, lai atvadītos no karalienes, ir vairāk kā sešus kilometrus gara un lai šo rindu izstāvētu nepieciešamas desmit līdz vienpadsmit stundas.

Turpinām ziņas

Šodien Eiropas Savienības dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, sākas nedēļu ilga Eiropas ceļu policijas tīkla Roadpol organizētā ikgadējā akcija, kuras laikā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmi. Roadpol “Drošības dienu" mērķis ir kopīgiem spēkiem panākt, lai šajā laikā uz Eiropas ceļiem nebūtu neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem. Šīs akcijas galvenais vēstījums ir "Paliec dzīvs un izglāb dzīvības!". Šīs drošības nedēļas laikā uz Eiropas ceļiem, tai skaitā arī uz Latvijas ceļiem, policija veiks pastiprinātu ceļu satiksmes uzraudzību, nodrošinot pēc iespējas lielāku policijas klātbūtni ceļu satiksmē.

Latvijā atklāts piektais pērtiķu baku gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka pašlaik četri gadījumi jau ir noslēgti, bet viens ir aktīvs. Tiek ziņots, ka šobrīd visi konstatētie gadījumi ievesti no ārvalstīm un Latvijā iekšējā slimības transmisija nenotiek. Līdz šim brīdim, kopš Latvijā jau mēnesi pieejamas vakcīnas pret pērtiķu bakām, tās saņēmušas sešas personas. Jau ziņots, ka pret pērtiķu bakām var vakcinēties arī Jēkabpils slimnīcā, iepriekš piesakoties vakcīnai.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei un finanšu ministram Jānim Reiram, kurā aicina sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību iesaistīt arī pašvaldības. Vietvaras norāda, ka, piedāvājot risinājumus par pedagogu darba samaksas pieaugumu, kas ietekmē pašvaldību budžetus, vajag nodrošināt finansējumu pašvaldībām, attiecīgi pārskatot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām. 

Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā  streikā piedalīsies 576 pedagogi no 24 izglītības iestādēm. Sarunā ar žurnālistiem Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis skaidroja, ka tajās iestādēs, kurās darbinieki piedalīsies beztermiņa streikā, mācības nenotiks vispār un iestāde uz 3 vai vairāk dienām tiks slēgta, savukārt tur, kur streikam darbinieki pieteikušies daļēji, arī mācību process turpināsies daļēji. Skolās, kurās daļa pedagogu nestreikos, mācību process konkrētajos priekšmetos notiks attālināti, kā izņēmums ir pirmās klases. Savukārt reģionālie pārvadājumi, ar kuriem skolēni tika uz skolu, vismaz nākamās nedēļas sākumā netiks atcelti. Paredzēts, ka katra izglītības iestāde informēs audzēkņu vecākus par rīcību un darba organizāciju no 19.septembra.

Un vēl

Meteorologs Jānis Trallis mikroblogošanas vietnē "Twitter" brīdina, ka tuvākajā laikā gaidāmas visai vēsas naktis.  Trallis ziņo, ka nākamās nedēļas otrajā pusē naktīs termometra stabiņš noslīdēs, iespējams, vairākus grādus zem nulles. Tikmēr tuvākajās dienās daudzviet Latvijā gaidāmas lietusgāzes ar pērkonu un krusu. Lietusgāzes vairāk skars Kurzemi un Vidzemes rietumus, vietām arī pērkons un krusa. Nākamās nedēļas otrajā pusē iespējams anticiklons un, ja izklīdīs mākoņi, gaisa temperatūra naktīs vietām noslīdēs vairākus grādus zem nulles.

Atstājiet komentāru