Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 28.septembrī
- 28 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties; Valdība atbalsta triju Baltijas valstu paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā; Precizēti noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu audzēkņiem; un Vai iedzīvotāji atbalsta viena un divu monētu izņemšanu no apgrozījuma?
Valdība vakar atbalstīja likumprojektu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības līgumu saistībā ar paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā. Pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā aizsardzības ministrs būs pilnvarots Latvijas valdības vārdā parakstīt minēto līgumu. Līgums nepieciešams, lai paredzētu iespēju ārkārtas gadījumā nekavējoties sniegt atbalstu kaimiņvalstīm, vienlaikus neizslēdzot un nesamazinot NATO nozīmi. Lai sagatavotos līgumā paredzēto uzdevumu izpildei, Baltijas valstis veiks militāro plānošanu.
Eiropas dabasgāzes krātuvēs septembra vidū bija iepildītas 952 teravatstundas, kas nosedz trešdaļu no Eiropas Savienības patēriņa ziemas sezonā. Līdz septembra vidum Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis pietuvojās pēdējo piecu gadu slieksnim un, pēc gāzes infrastruktūras operatoru platformas pieejamiem datiem, sasniedza 85% atzīmi, izpildot Eiropas Padomes uzstādīto mērķi. Tomēr sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un pieprasījums noteiks tālāku resursa piedāvājumu Eiropas tirgū. Tiek norādīts, ka kopš aizvadītās aukstās ziemas sezonas globālajā dabasgāzes tirgū varēja novērot augstu pieprasījumu un secīgi arī dabasgāzes cenas kāpumu.
Viena no automašīnu rindām Krievijā pie Gruzijas robežas stiepjas 16 kilometru garumā, liecina ASV uzņēmuma "Maxar Technologies" satelītu attēli. Krievijas Federālais drošības dienests ir nosūtījis bruņutransportieri uz Verhņijlarsas robežpunktu pie Gruzijas robežas gadījumam, ja tur sapulcējušies Krievijas pilsoņi mēģinātu izlauzties cauri. Lai gan šis robežpunkts paredzēts tikai automobiļiem, gaišajā dienas laikā to atļauts šķērsot arī kājām. Desmitiem tūkstoši Krievijas pilsoņu bēg no savas valsts pēc tam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins 21.septembrī izsludināja daļēju mobilizāciju.
Par vienu no galvenajiem virzieniem, kuros dodas Krievijas pilsoņi, kas negrib karot Ukrainā, ir kļuvusi Kazahstāna. Pie Kazahstānas lielpilsētām Petropavlas, Oralas, Kostanajas un Atirau ir izveidojušās kilometriem garas Krievijas automašīnu rindas. Krievijas pilsoņu masveidīgas ierašanās dēļ pierobežas pilsētās ir sadārdzinājusies mājokļu noma un izbeigušās pieejamās naktsmītnes. Arī uz Krievijas robežas ar Somiju izbraucošo Krievijas pilsoņu skaits nedēļas laikā ir pieaudzis rekordtempā. Sestdien un svētdien Somijā no Krievijas iebrauca gandrīz 17 tūkstoši cilvēku. Somija plāno slēgt robežu Krievijas tūristiem, bet vēl nav zināms, kad tas tiks izdarīts.
Turpinām ziņas
Daugavpils atkārtoti iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu, apstrīdot likumu par padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu. Daugavpils pašvaldība uzskata, ka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļa, 5. panta otrā un piektā daļa, kā arī 8. panta pirmā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam. No šiem Satversmes pantiem izriet pašvaldības tiesības pašai pārvaldīt savu teritoriju tās iedzīvotāju interesēs. Daugavpils domes ieskatā, uzdodot pašvaldībai demontēt Ministru kabineta konkrēti noteiktus objektus, valsts iejaucas pašvaldības autonomajā funkcijā gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.
Precizēti noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamajiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. Saskaņā ar veselīga uztura ieteikumiem veiktas izmaiņas skolu un pirmsskolu pārtikas produktu – gaļas, piena un piena produktu, augļu un dārzeņu – minimālajā daudzumā nedēļas ēdienkartē. Atsevišķās vecuma grupās samazināts dažu produktu daudzums, piemēram, gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas izglītības iestāžu nedēļas ēdienkartēs. Savukārt citu produktu minimālais daudzums nedēļas ēdienkartē palielināts, piemēram, gaļas, piena un piena produktu daudzums skolu pusdienām.
Jau ziņots, ka no 1.septembra līdz 2,15 eiro ir paaugstināts valsts un pašvaldību finansējums par viena izglītojamā 1.-4.klasē ēdināšanu. 2023.gadā šīs izmaksas plānots palielināt līdz 3,09 eiro.
Un vēl
Latvijā 49% iedzīvotāju atbalsta viena un divu centu monētu izņemšanu no apgrozības, kamēr pretējās domās ir 43% iedzīvotāju, liecina Latvijas Bankas publiskotā jaunākā "Maksājumu radara" dati. Salīdzinājumā ar šī gada februāri iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbalsta viena un divu centu monētu izņemšanu no apgrozības samazinājies par diviem procentpunktiem, kamēr to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka minētā nomināla monētas ir atstājamas apgrozībā, nav mainījies. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka salīdzinājumā ar šā gada februāri pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nav viedokļa šajā jautājumā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā izsludina ārkārtējo situāciju vairākos Krievijas pierobežas novados; Jēkabpils novada pašvaldība saņem dāvinājumā Itas Kozakevičas piemiņas zīmi; un Aicina braukt ābolos uz Dobeli;
Saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju, Latvijas valdība nolēma līdz decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Krievijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām. Ārkārtējā situācija no šodienas tiek izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novados. Tāpat valdība otrdien nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas-Krievijas robežas robežu uzraudzību.
Novērojumu stacijas Zviedrijā un Dānijā reģistrējušas spēcīgus zemūdens sprādzienus pirms tika atklātas noplūdes no "Nord Stream" gāzes vadiem Baltijas jūrā, vēsta Zviedrijas mediji. Nav šaubu, ka tie bija sprādzieni, raidorganizācijai SVT pavēstīja Zviedrijas Seismoloģiskā tīkla seismologs Bjerns Lunds. Dānijas varasiestādes kopumā konstatējušas trīs noplūdes gāzesvados "Nord Stream" un "Nord Stream 2", kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai. Šo incidentu iemesli nav noskaidroti, bet novērojamas sabotāžas pazīmes, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja informācijas avoti Vācijas drošības dienestos. Šādu iejaukšanos varētu īstenot vien valsts līmeņa spēlētājs, ņemot vērā tās tehnisko sarežģītību, skaidro informācijas avots. Arī Kremlis reaģējis uz šīm ziņām par noplūdēm, norādot, ka sabotāžas iespējamība nav izslēdzama.
Ukrainas armija 11 dienu laikā Harkivas apgabalā atbrīvojusi vēl 33 apdzīvotās vietas, secināms no Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieka Kirila Timošenko otrdien teiktā. Ukrainas armijas uzbrukuma gaitā līdz šim brīdim kopumā atbrīvotas 454 apdzīvotās vietas, brīfingā sacīja Timošenko. Pēdējo dienu laikā Ukrainas karaspēks paplašina kontroles zonu Oskilas upes kreisajā krastā, kā arī pārvietojas Limanas pilsētas apkaimē, cenšoties to aplenkt, norāda ārvalstu eksperti.
Maskava nelūgs Kazahstānai, Gruzijai un citām ārvalstīm izdot Krievijas pilsoņus, kas tur patvērušies, bēgot no mobilizācijas, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija. Kazahstānas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka no mobilizācijas uz Kazahstānu atbēgušie Krievijas pilsoņi var tikt izdoti vienīgi tad, ja viņi ir izsludināti meklēšanā. Savukārt uz Krievijas robežas ar Gruziju vakar sācis darboties mobilais iesaukšanas punkts. To apstiprināja Krievijas Ziemeļosetijas reģiona valdības preses dienests.
Turpinām ziņas
Šogad, kad sākusies pakāpeniska atkopšanās pēc pandēmijas ierobežojumiem, darbā ir iekārtojušies 43 tūkstoši 733 bezdarbnieki, savukārt reģistrētā bezdarba līmenis šī gada septembra pēdējā nedēļā ir 5,7%, kas ir zemāks, nekā pandēmijai sākoties. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits vasarā bija atgriezies pirmspandēmijas laika līmenī, tuvojoties 30 tūkstoši atzīmei. Darba tirgus ir dinamisks, un tajā notiek kustība, par ko liecina gan tas, ka šogad vidēji mēnesī 4 tūkstoši 800 bezdarbnieki iekārtojās darba tirgū, gan tas, ka vidēji mēnesī no darba devēju puses tika pieteikti 11 tūkstoši vakanču.
Jēkabpils novada dome nolēma pieņemt biedrības “Latvijas Poļu savienība” dāvinājumu - Latvijas poļu sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai veltītu piemiņas objektu. Konceptuāli tika pieņemts, ka Jēkabpils novada pašvaldība atbalsta projekta realizāciju un nodrošina nepieciešamo piemiņas objekta atrašanās vietu. Piemiņas vietas izveidei paredzētā vieta – skvērs pie Neretas un Kurzemes ielu satiksmes rotācijas apļa, Jēkabpilī.
Un vēl
Lai gan daudziem Dobele un Upīša dārzs saistās ar ceriņu laiku, kad notiek arī Ceriņu svētki, ne mazāk koši tur ir pašlaik. Dārzā ienākušies āboli un plūmes, krūmcidonijas un melones, un ir īstais laiks to visu apskatīt un nobaudīt. Tā kā arī Dārzkopības institūts saskaras ar lielām grūtībām, maksājot elektrības rēķinus, katrs ciemiņš nozīmē arī nelielus ienākumus. Plūmju zari Dobelē līkst no pārpilnības, un zem ābelēm sabiris sarkans ābolu paklājs. Šis esot trešais skaistākais laiks Upīša dārzā un reizē arī sezonas noslēgums. Šo sestdien vēlēšanu dienā Dobelē notiks arī Ābolu svētki. Taču apmeklētājus šeit gaida katru dienu gan nobaudīt, gan iegādāties ražu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents aicina piedalīties vēlēšanās; Latvija pastiprinājusi drošību enerģētikas sektorā; un Jēkabpils novadā bez maksas izvet savāktās koku lapas.
Līdzdalība vēlēšanās nav tikai pilsoņu tiesības, bet gan morāls pienākums. Šādu viedokli Saldū aizvadītajā skolnieku debašu cikla "#Satversmei100: vērtības nākotnei" pasākumā paudis Valsts prezidents Egils Levits. Diskusijas centrālais temats bija līdzdalība vēlēšanās. Levits atzīmēja, ka, viņaprāt, līdzdalība vēlēšanās ir morāls pienākums, un šo pienākumu vajadzētu uztvert kā kaut ko labu un patīkamu. Cilvēki Atmodas laikā cīnījās par to, lai varētu piedalīties brīvās vēlēšanās, jo tas mums tika liegts 50 gadus. Šobrīd ukraiņi cīnās par to, lai viņiem būtu sava demokrātiska valsts, kur viņi varētu piedalīties brīvās vēlēšanās un caur tām veidot savu valsti.
Tikmēr vakar krievu sagrābtajās Ukrainas teritorijās noslēdzies "referendums" par pievienošanos Krievijai. Okupanti Kremlim raksturīgi melīgajā tonī apgalvoja, ka pievienošanos Krievijai atbalstījuši teju visi balsotāji. Tā sauktais referendums esot noritējis četras dienas – no 23. līdz 27. septembrim. Pēc visu balsu saskaitīšanas Luhanskas apgabalā pievienošanos Krievijai it kā esot atbalstījuši vairāk nekā 98% balsotāju, Zaporižjas okupētajā daļā – 93%, bet krievu sagrābtajā Hersonas daļā – vairāk nekā 87%. Doneckā balsis vēl tika skaitītas, taču jau tika prognozēts, ka teju 95% būs nobalsojuši par pievienošanos. Kā prognozē vairums ekspertu, Krievijas puse jau tuvāko dienu laikā varētu paziņot par četru okupēto Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai.
Uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pārstāvjus, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka pēc šiem pseidoreferendumiem viņam ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vairs nav par ko runāt. Pēc Zelenska vārdiem, aneksija ir tāda rīcība, kas nostādīs Krieviju vienu pret pārējo cilvēci. Ukrainas prezidents arī uzsvēris, ka tagad ir nepieciešama reakcija un nosodījums no visām pasaules valstīm.
Amerikas Savienotās Valstis jau gatavojas iesniegt rezolūcijas projektu, kurā nosodīti viltus referendumi, aicinot valstis neatzīt jebkādu mainītu Ukrainas statusu, kā arī pieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām. Šādas rezolūcijas apstiprināšana gan, visticamāk, nebūs iespējama, jo Krievija ir solījusi izmantot savas veto tiesības.
Pēc šiem referendumiem ir aktualizējies jautājums, vai Ukraina drīkstēs pret šiem reģioniem pielietot ārvalstu piegādātās militārās tehnoloģijas. Iepriekš Amerikas Savienotās Valstis bija paziņojušas, ka viens no palīdzības sniegšanas priekšnoteikumiem ir tāds, ka šos ieročus nedrīkst lietot pret Krievijas teritoriju. Taču, kā tagad paziņojis ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Savienotās Valstis neiebilst pret šo ieroču lietošanu okupētajās teritorijās.
Kubu otrdien skārusi viesuļvētra "Īens", sagraujot elektroapgādes tīklu un izpostot tabakas laukus valsts rietumos. Sākotnēji bez elektrības palika aptuveni miljons cilvēku Kubas rietumu provincēs, bet vēlāk sabruka viss elektroapgādes tīkls. Viesuļvētra izraisījusi plūdus, izgāzusi ar saknēm kokus un nopostījusi mājas. Varasiestādes vēl novērtē postījumus. Pagaidām zināms par vienu vētras upuri. Meteorologi prognozē, ka virs Meksikas līča "Īens" kļūs vēl spēcīgāks un pēc tam virzīsies uz Floridas dienvidrietumu krastu, kur 2,5 miljoniem cilvēku dots rīkojums evakuēties.
Turpinām ziņas
Reaģējot uz izskanējušo informāciju par iespējamo diversiju pret Baltijas jūrā esošo gāzes pārvades infrastruktūru "Nord Stream", Latvijas atbildīgās iestādes pastiprinājušas drošības pasākumus enerģētikas pārvades infrastruktūras sektorā, ziņo Iekšlietu ministrija. Aizsardzības ministrija norāda, ka gāzes vadu cauruļu saspridzināšana Baltijas jūrā ir diversija un tā ir notikusi tiešā NATO teritorijas tuvumā. Šis ir brīdis, kad ir nepieciešama cieša ES un NATO sabiedroto sadarbība incidenta izmeklēšanā un kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Gaidāmā ziema var būt pēdējā, kad saskarsimies ar nopietnām problēmām Covid-19 dēļ, taču jaunu Covid-19 vilni vēl šogad varam gaidīt, atzīst Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts infektologs Uga Dumpis. Viņš prognozē, ka novembrī, decembrī, visticamāk, varētu būt kārtējais vilnis, taču neparedz situāciju, ka tā dēļ veselības aprūpes sistēma nespēs funkcionēt vairākas nedēļas. Bet viss būšot atkarīgs no paveidiem, kas cirkulēs.
Vakar Latvijā reģistrēti tūkstoš 793 jauni koronavīrusa gadījumi, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs. Aizvadītajā diennaktī nav saņemtas ziņas par mirušajiem. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 24.2%. Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā palielinājies no 908 līdz 911,3 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Un vēl
Lai atbalstītu iedzīvotājus īpašumu sakopšanā, arī šajā rudenī SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sadarbībā ar Jēkabpils novada pašvaldību rīko rudens lapu savākšanas akciju. Bioloģiski noārdāmos dārza atkritumus Jēkabpils iedzīvotāji varēs nodot bez maksas. Iedzīvotāji savāktās koku lapas nodot uzņēmumam bez maksas var līdz 31.oktobrim. Tās pieteikt aizvešanai var sazinoties ar uzņēmumu. Lapām domātajos maisos drīkst ievietot tikai koku lapas, augus, puķes un zāli. Savukārt aizliegts maisos izmest citus atkritumus - plastmasas pudeles, stikla taru, šīferi, akmeņus, būvgružus, makulatūru un citu drazu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: ASV gatavo jaunu militāro palīdzību Ukrainai; Saeimas komisija atbalsta minimālās algas paaugstināšanu; un Lielbritānija nosaukusi divas pilsētas, kur varētu notikt Eirovīzijas dziesmu konkurss.
Savienotās Valstis gatavo jaunu 1,1 miljarda dolāru vērtu militāro palīdzību Ukrainai. ASV amatpersonas norāda, ka par jauno militārās palīdzības paketi tiks paziņots tuvākajās dienās. Gaidāms, ka tiks izmantoti līdzekļi no ASV Kongresa apstiprinātās Ukrainas Drošības palīdzības iniciatīvas, kas ļaus ASV prezidenta Džo Baidena administrācijai iegādāties ieročus no ražotājiem, nevis ņemt tos no esošajiem ASV ieroču krājumiem. Jaunā militārās palīdzības pakete ietvers raķešu artilērijas "Himars" sistēmas, atbilstošu munīciju, dažādu veidu pretdronu sistēmas un radaru sistēmas, kā arī rezerves daļas, apmācību un tehnisko atbalstu.
Norvēģija, kas pašreiz ir lielākā gāzes piegādātāja Eiropai, pastiprinās drošību savos naftas objektos, paziņojis Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands. Norvēģija šādu lēmumu pieņēmusi pēc trim neizskaidrojamām noplūdēm gāzesvados Nord Stream un Nord Stream 2, kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai, un nesen novērotajiem bezpilota lidaparātiem pie platformām Norvēģijas ūdeņos. Eiropas līderi, arī Āslands, pieļauj, ka noplūdes gāzesvados ir sabotāža.
Šodien Noziedznieku aktīvās meklēšanas komandu Eiropas tīkls ar Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūras jeb Europol atbalstu sācis 2022.gada Eiropas Savienībā meklētāko noziedznieku kampaņu, kurā iekļauts kokaīna realizētājs no Latvijas Romāns Ivančuks. Šā gada kampaņas epicentrā ir organizēto noziedzīgo grupu vadītāji un galvenie līdzdalībnieki. Sarakstā iekļauto noziedznieku vidū ir noziedzīgo grupējumu vadoņi, kuri izdarījuši slepkavības, nonāvējot nevainīgus cilvēkus; narkotiku tirgotāji; cilvēku tirgotāji; vardarbīgi noziedznieki, kas izdara slepkavības vai citas noziedzīgas darbības viņu vārdā veic noziedzīgs grupējums.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde paziņojusi, ka jaunās Mēness misijas raķeti būs grūti palaist līdz novembrim. Nākamais mēģinājums palaist 98 metrus garo raķeti SLS, visticamāk, notiks novembrī. SLS ir jaudīgākā raķete, kādu jebkad uzbūvējusi NASA, pārspējot pat "Saturn V", kas nogādāja astronautus uz Mēness pirms pusgadsimta. NASA Mēness izpētes programmā "Artemis" pirmais raķetes lidojums tehnisku problēmu dēļ pēdējā brīdī atlikts jau divas reizes. Misijas mērķis ir nogādāt kosmosa kuģi Mēness orbītā pirmo reizi 50 gadu laikā. Astronauti kosmosa kuģī "Orion" neatradīsies.
Turpinās ziņas
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu no nākamā gada celt minimālo algu līdz 620 eiro Labklājības ministrijas vērtējumā minimālā alga būtu jāceļ jau no 2023.gada 1.janvāra, jo šogad Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas tā netika celta, līdz ar to valsts atpaliek ne tikai no citām Baltijas valstīm, bet arī Eiropas Savienības. Tas nepieciešams, lai neveidotos vēl lielāki nabadzības riski.
Ar Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu plānots pārsaukt vismaz 98 vietvārdus, kuri asociējas ar komunistiskā režīma slavināšanu, šodien preses konferencē par izstrādāto likumprojektu informēja "Publiskās atmiņas centra" pārstāve Kristīne Jarinovska. Viņa uzsver, ka vietvārdi tāpat kā monumenti ir propagandas sastāvdaļa un atzīmē, ka daudzas pilsētas un novadi jau ir atbrīvojušies no šiem vietvārdiem. Tomēr ir vairākas pilsētas, to vidū arī Rīga, kas ar šādu propagandas vietvārdu nomaiņu nesteidzas.
Jau ziņots, ka jautājums par nepieciešamību mainīt padomju laikā ielām dotos nosaukumus, kas cildina padomju ideoloģijai atbilstošus personāžus, aktualizējās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Un vēl
BBC sniegusi jaunāko informāciju par 67. Eirovīzijas dziesmu konkursu un nosaukusi divas pilsētas, kuras konkurē par nākamā gada konkursa rīkotājpilsētas godu. Augustā tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss norisināsies vienā no septiņām lielajām pilsētām ārpus Londonas. Tika apsvērtas Birmingema, Glāzgova, Liverpūle, Līdsa, Mančestra, Ņūkāsla un Šefīlda. Turpmākas sarunas tagad notiks ar divu pilsētu - Glāzgovas un Liverpūles amatpersonām, un galīgais lēmums tiks pieņemts tuvāko nedēļu laikā.
Jau ziņots, ka šogad starptautiskajā dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji - grupa "Kalush Orchestra" - ar dziesmu "Stefania", taču Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ tika nolemts konkursu nākamgad rīkot Lielbritānijā, kas šogad konkursā ierindojās otrajā vietā.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Atbalsta Baltijas valstu līgumu; Latvija stiprinās energoresursu drošību; un Aicina braukt ābolos uz Dobeli.
Valdība vakar atbalstīja likumprojektu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības līgumu saistībā ar paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā. Pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā aizsardzības ministrs būs pilnvarots Latvijas valdības vārdā parakstīt minēto līgumu.
Saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju, Latvijas valdība nolēma līdz decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Krievijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām. Ārkārtējā situācija no šodienas tiek izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novados. Tāpat valdība otrdien nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas-Krievijas robežas robežu uzraudzību.
Vakar krievu sagrābtajās Ukrainas teritorijās noslēdzies "referendums" par pievienošanos Krievijai. Okupanti Kremlim raksturīgi melīgajā tonī apgalvoja, ka pievienošanos Krievijai atbalstījuši teju visi balsotāji. Tā sauktais referendums esot noritējis četras dienas – no 23. līdz 27. septembrim. Pēc visu balsu saskaitīšanas Luhanskas apgabalā pievienošanos Krievijai it kā esot atbalstījuši vairāk nekā 98% balsotāju, Zaporižjas okupētajā daļā – 93%, bet krievu sagrābtajā Hersonas daļā – vairāk nekā 87%. Doneckā balsis vēl tika skaitītas, taču jau tika prognozēts, ka teju 95% būs nobalsojuši par pievienošanos. Kā prognozē vairums ekspertu, Krievijas puse jau tuvāko dienu laikā varētu paziņot par četru okupēto Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai.
Norvēģija, kas pašreiz ir lielākā gāzes piegādātāja Eiropai, pastiprinās drošību savos naftas objektos, paziņojis Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands. Norvēģija šādu lēmumu pieņēmusi pēc trim neizskaidrojamām noplūdēm gāzesvados Nord Stream un Nord Stream 2, kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai, un nesen novērotajiem bezpilota lidaparātiem pie platformām Norvēģijas ūdeņos. Eiropas līderi, arī Āslands, pieļauj, ka noplūdes gāzesvados ir sabotāža.
Kubu otrdien skārusi viesuļvētra "Īens", sagraujot elektroapgādes tīklu un izpostot tabakas laukus valsts rietumos. Sākotnēji bez elektrības palika aptuveni miljons cilvēku Kubas rietumu provincēs, bet vēlāk sabruka viss elektroapgādes tīkls. Viesuļvētra izraisījusi plūdus, izgāzusi ar saknēm kokus un nopostījusi mājas. Varasiestādes vēl novērtē postījumus. Pagaidām zināms par vienu vētras upuri. Meteorologi prognozē, ka virs Meksikas līča "Īens" kļūs vēl spēcīgāks un pēc tam virzīsies uz Floridas dienvidrietumu krastu, kur 2,5 miljoniem cilvēku dots rīkojums evakuēties.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada dome nolēma pieņemt biedrības “Latvijas Poļu savienība” dāvinājumu - Latvijas poļu sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai veltītu piemiņas objektu. Konceptuāli tika pieņemts, ka Jēkabpils novada pašvaldība atbalsta projekta realizāciju un nodrošina nepieciešamo piemiņas objekta atrašanās vietu. Piemiņas vietas izveidei paredzētā vieta – skvērs pie Neretas un Kurzemes ielu satiksmes rotācijas apļa, Jēkabpilī.
Reaģējot uz izskanējušo informāciju par iespējamo diversiju pret Baltijas jūrā esošo gāzes pārvades infrastruktūru "Nord Stream", Latvijas atbildīgās iestādes pastiprinājušas drošības pasākumus enerģētikas pārvades infrastruktūras sektorā, ziņo Iekšlietu ministrija. Aizsardzības ministrija norāda, ka gāzes vadu cauruļu saspridzināšana Baltijas jūrā ir diversija un tā ir notikusi tiešā NATO teritorijas tuvumā. Šis ir brīdis, kad ir nepieciešama cieša ES un NATO sabiedroto sadarbība incidenta izmeklēšanā un kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu no nākamā gada celt minimālo algu līdz 620 eiro Labklājības ministrijas vērtējumā minimālā alga būtu jāceļ jau no 2023.gada 1.janvāra, jo šogad Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas tā netika celta, līdz ar to valsts atpaliek ne tikai no citām Baltijas valstīm, bet arī Eiropas Savienības. Tas nepieciešams, lai neveidotos vēl lielāki nabadzības riski.
Gaidāmā ziema var būt pēdējā, kad saskarsimies ar nopietnām problēmām Covid-19 dēļ, taču jaunu Covid-19 vilni vēl šogad varam gaidīt, atzīst Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts infektologs Uga Dumpis. Viņš prognozē, ka novembrī, decembrī, visticamāk, varētu būt kārtējais vilnis, taču neparedz situāciju, ka tā dēļ veselības aprūpes sistēma nespēs funkcionēt vairākas nedēļas. Bet viss būšot atkarīgs no paveidiem, kas cirkulēs.
Un vēl
Lai gan daudziem Dobele un Upīša dārzs saistās ar ceriņu laiku, kad notiek arī Ceriņu svētki, ne mazāk koši tur ir pašlaik. Dārzā ienākušies āboli un plūmes, krūmcidonijas un melones, un ir īstais laiks to visu apskatīt un nobaudīt. Tā kā arī Dārzkopības institūts saskaras ar lielām grūtībām, maksājot elektrības rēķinus, katrs ciemiņš nozīmē arī nelielus ienākumus. Plūmju zari Dobelē līkst no pārpilnības, un zem ābelēm sabiris sarkans ābolu paklājs. Šis esot trešais skaistākais laiks Upīša dārzā un reizē arī sezonas noslēgums. Šo sestdien vēlēšanu dienā Dobelē notiks arī Ābolu svētki. Taču apmeklētājus šeit gaida katru dienu gan nobaudīt, gan iegādāties ražu.