2022.gada 3. decembris

Evija, Jogita, Raita

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Ārlietu ministrija aicina valstspiederīgos pamest Krieviju; Arī otrajā iepriekšējās balsošanas dienā novērojama liela vēlētāju aktivitāte; un Cik daudz līdzekļu ik mēnesi ģimenes zaudē, izmetot pārtikas pārpalikumus?

Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos pēc iespējas ātri pamest Krieviju un nedoties uz šo valsti. Ministrija norāda, ka šis ir atkārtots un uzstājīgs aicinājums, ņemot vērā starptautiskās situācijas saasināšanos. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos neapmeklēt Krieviju, ņemot vērā šobrīd pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas, iespējamo drošības situācijas pasliktināšanos, kā arī ierobežotās izbraukšanas iespējas.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvji paziņojuši, ka šodien Kremlī notiks svinīga ceremonija, kurā Putins parakstīs dokumentus par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Ukraina un rietumvalstis uzsver, ka Krievijas rīcībai nav nekāda likumīga pamata un šīs teritorijas joprojām ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.

Somijā no pusnakts aizliegts ieceļot valstī Krievijas pilsoņiem ar Šengenas zonas tūristu vīzām. Somija šomēnes jau krasi ierobežoja tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Taču viņi turpināja ieceļot Somijā ar vīzām, ko izsniegušas citas Šengenas zonā esošās ES valstis. Šī lēmuma mērķis ir pilnībā novērst pašreizējo situāciju, kāda vērojama Krievijas tūrismā uz Somiju, un ar to saistīto tranzītu caur Somiju.

Turpinām ziņas

AS "Latvijas gāze" klientiem līdz 2023.gada 31.martam tomēr būs izlīdzinātā maksājuma iespējas, liecina kompānijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā norēķinu kārtība par dabasgāzi saistītajiem lietotājiem un mājsaimniecības lietotājiem, kuri saņem dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā. Tāpat paredzēts, ka lietotājiem, kuru dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā nepārsniedz 42 kilovatstundas mēnesī, nebūs papildu jāmaksā par rēķina nosūtīšanu pa pastu.

Līdz 27. septembrim partijas noslēgušas līgumus par aģitācijas izdevumiem 2 miljoni 970 tūkstoši 190 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija. Lielākie priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņi jau ilgstoši ir "Apvienotajam sarakstam", kurā startē Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija. Otrajā vietā pēc tēriņiem ir Nacionālā apvienība, bet trešajā "Attīstībai/Par!". Tālāk seko – Zaļo un Zemnieku savienība, Latvija pirmajā vietā, Saskaņa, Jaunā Vienotība, Katram un Katrai un Konservatīvie. Pārējām partijām tēriņi ir zem 50 tūkstoši eiro.

Divās dienās, kad atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespēja nodot glabāšanā balsi 14.Saeimas vēlēšanās, vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka nekā pirms četriem gadiem un šonedēļ šo iespēju kopumā jau izmantojuši 27 tūkstoši 181 cilvēks jeb 1,76% no vēlētāju kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.

Jēkabpils novadā divās iepriekš balsošanas dienās balsi glabāšanā nodevuši 322 vēlētāji jeb 1,03 procenti no kopējā vēlētāju skaita, Aizkraukles novadā – 231 jeb 0,99 procenti, Līvānu – 135 jeb 1,54 procenti, bet Preiļu – 211 jeb 1,51 procents no kopējā vēlētāju skaita.

Kā ziņots, pirmdien 66 vēlēšanu iecirkņos sākās iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un bija iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas, kas būs sestdien. Šodien iepriekšējā balsošana būs pieejama no pulksten 10 līdz 16, savukārt sestdien Saeimas vēlēšanas notiks no pulksten 7 līdz 20. Jēkabpilī to var izdarīt vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Tiesu namā Neretas ielā 39, Līvānos – iecirknī, kas izvietots Jēkaba Graubiņa mūzikas un mākslas skolas telpās, Preiļos – Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijas telpās, bet Aizkrauklē – vēlēšanu iecirknī, kas iekārtots kultūras centra telpās.

Un vēl

Latvijas iedzīvotāji atkritumos lielākoties izmet gatavos ēdienus un mājās pagatavotu maltīšu atlikumus, to vidū zupas un sautējumus (6%), salātus un citos veidos pagatavotus dārzeņus (5%), biezputras, rīsus, kartupeļus un pastas (4%) un citus ēdienus, liecina "Rimi Baltic" veiktais pētījums. Kā galvenais iemesls, kāpēc atkritumos nonāk veikalā pirktie produkti (60%) un mājās gatavots ēdiens (51%), tiek minēts tas, ka produkti ir sabojājušies. Saskaņā ar pētījuma datiem uz pārtikas atkritumu rēķina mājsaimniecības, kurās ir vismaz trīs un vairāk cilvēku, šobrīd ik mēnesi zaudē 37,40 eiro, savukārt mājsaimniecības ar bērniem - līdz pat 41,70 eiro, salīdzinājumam - 1-2 cilvēku mājsaimniecībām ikmēneša zaudējums ir vidēji 19,60 eiro.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Anulēs izsniegtās ieroču atļaujas nepilsoņiem; Atbalsta Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumus; un Iedzīvotāji izmanto iespēju vākt kurināmo materiālu Latvijas valsts mežos.

Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Ieroču aprites likumā, kas paredz no 2023. gada 1. septembra uz nenoteiktu laiku anulēt izsniegtās ieroču atļaujas Latvijas nepilsoņiem un daļai personu, kas Latvijā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Attiecīgi ierobežojumi attieksies arī uz atļauju veidot šaujamieroču kolekciju. Tāpat noteikts, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt personai, par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina, ka šī persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei.

Vairāk nekā 28 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – pilsoņi un nepilsoņi – savulaik ieguvuši Krievijas pilsonību. Daudzi no viņiem to izdarījuši, lai ātrāk varētu doties pensijā, jo Krievijā pensionēšanās slieksnis ir zemāks nekā Latvijā. Tagad šiem cilvēkiem nāksies pierādīt, ka viņu latviešu valodas zināšanas ir vismaz pamata līmenī. Pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā paredz, ka līdz 2023. gada 1. septembrim ir spēkā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Pēc tam Krievijas pilsoņiem nāksies iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi.

Krievijas pilsoņi, kuriem būs dokuments, kas pierāda viņu lietuvisko izcelsmi, tiks ielaisti Lietuvā. Ārkārtējās situācijas vadības koordinācijas komiteja, kuru vada iekšlietu ministre Agne Bilotaite, izskatījusi Krievijā izsludinātās mobilizācijas iespējamās sekas un migrācijas tendences no Krievijas pēdējās dienās, nolēma precizēt valsts robežas šķērsošanas kārtību. Ministrija norāda, ka Lietuva neuzskata Krievijā izsludināto mobilizāciju par automātisku pamatojumu Krievijas pilsoņu ielaišanai Lietuvā. Katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, ņemot vērā visu informāciju un potenciālos draudus Lietuvas nacionālajai drošībai.

Trīs nedēļas pēc karalienes Elizabetes II došanās mūžībā publiskots viņas nāves cēlonis. BBC, atsaucoties uz karalienes Elizabetes II miršanas apliecību, ziņo, ka viņas nāves cēlonis ir cienījamais vecums. Atgādinām, ka Elizabete II aizgāja mūžībā 8. septembrī Balmoralas muižā Skotijā 96 gadu vecumā pēc 70 tronī aizvadītiem gadiem. Pēc karalienes došanās mūžībā par Lielbritānijas karali kļuvis viņas vecākais dēls Čārlzs III.

Tupinām ziņas

Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", ar kuriem plānots noteikt cenu griestus energoresursu cenām. Atbalsta pasākumu pakotni Saeima atbalstīja vienbalsīgi. Visu jauno atbalsta pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums ir 422,2 miljoni eiro. 

Saeimā pieņemtie grozījumi likumā paredz diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu – centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 eiro līdz 150 eiro par megavatstundu valsts kompensēs 50% apmērā. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par megavatstundu, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski laika periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. 

Otrs atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana – mājsaimniecībām dabasgāzes tirgus cena tiek noteikta identiska regulētās dabasgāzes cenai – 108,7 eiro par megavatstundu. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro par megavatstundu segs valsts kompensācija. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot dabasgāzes tirgotājiem. Atbalsta periods būs no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. 

Trešais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām – visām mājsaimniecībām pirmām 100 kilovatstundas ik mēnesi tiks piemērota fiksēta maksa 160 eiro par megavatstundu un valsts kompensēs atlikušo starpību līdz tirgus cenai. Savukārt par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kilovatstundām mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniegs 500 kilovatstundas, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods būs no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. 

Savukārt ceturtais atbalsta pasākums tiks attiecināts uz visiem juridiskajiem lietotājiem, tajā skaitā uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības iestādēm slimnīcām utt. – visiem juridiskajiem lietotājiem valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu. Atbalsts juridiskajiem lietotājiem tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods būs no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam. 

Un vēl

Aizvien vairāk cilvēku vēlas kurināmo ziemai sarūpēt, vācot atlikumus "Latvijas Valsts mežu" izcirtumos un veidojas pat rindas. Paši vācēji uzsver - lai gan jāiegulda darbs, ietaupījums ir pamatīgs. Latvijas valsts mežu izcirtumos dažāda izmēra koka ripas, bluķīši un baļķīši pie pašreizējām malkas cenām ir teju vai zelta vērti. Iepriekš piesakoties Latvijas valsts mežiem, tos iespējams vākt, vest mājās, lai kurinātu krāsnis. Atļaujai vākt kurināmo var pieteikties, sazinoties ar attiecīgās teritorijas mežzini.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānijā izveidoti deviņi vēlēšanu iecirkņi; Jēkabpils slimnīcas valdē apstiprināts Kaspars Čanders; un Cik koncertu tiek plānots dziesmu un deju svētku laikā?

Pagājušajās Saeimas vēlēšanās Lielbritānijā bija rekordliels skaits vēlēšanu iecirkņu – 19, šogad būs deviņi. Lielāko daļu no tiem organizē brīvprātīgie, arī Svansijā, Velsā, kur vēlēšanu iecirkņa nekad nav bijis. Lai balsošana būtu interesantāka, iecirkņa organizatori atklājuši latviešu mākslas darbu izstādi. Iecirknis iekārtots tā, lai būtu ērti piekļūt ar savu auto vai sabiedrisko transportu. Tas sestdien strādās no plkst.7 līdz 20. Diemžēl 1. oktobrī visā Lielbritānijā notiks dzelzceļa darbinieku streiki, tādēļ balsotājiem laikus jāplāno nokļūšana izvēlētajos vēlēšanu iecirkņos.

Augstās gāzes un elektrības izmaksas rada tiešus draudus tūkstošiem Eiropas Savienības uzņēmumu, un Briselei jārīkojas ātri, lai mīkstinātu triecienu. Tā Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai adresētā vēstulē vakar norādīja Eiropas Biznesa konfederācija. Pēc konfederācijas domām, pašreizējais augsto gāzes un elektroenerģijas cenu stāvoklis ir saistīts ar nenovēršamu ražošanas zudumu un tūkstošiem Eiropas uzņēmumu darbības pārtraukšanas risku. Eiropas Biznesa konfederācijas ieskatā pastāv reālas briesmas, ka uzņēmumi, jo īpaši energoietilpīgās nozares, pārcelsies ārpus Eiropas pastāvīgi, ja risinājums netiks atrasts.

Eiropas Parlaments aicinās apturēt sarunas ar Serbiju par iestāšanos Eiropas Savienībā, kamēr Belgrada nepievienosies ES sankcijām pret Krieviju. Ziņojumā, kas sākotnēji tika publiskots jūnijā, uzsvērts, ka nepieciešams noteikt par prioritāti kandidātvalstu politiku saskaņošanu ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Komentējot Serbijas nesen parakstīto vienošanos ar Krieviju par abu valstu ārpolitikas koordinēšanu, Eiroparlamentā atzīst, ka šāda rīcība no ES kandidātvalsts raisa lielu vilšanos. Serbija sāka sarunas ar ES par pievienošanos blokam 2014.gadā, bet progress šajā procesā bijis lēns. Serbija ir atvērusi 18 no 35 sarunu nodaļām un provizoriski noslēgusi tikai divas.

Centienos leģitimizēt Krievijas rīkotos pseidoreferendumus par okupēto Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai, piedalījusies arī kāda sieviete, kas kaimiņvalsts propagandas medijos nosaukta par "vēlēšanu novērotāju no Latvijas". Krievijā dzīvojošā Latvijas pilsone Alina Gerliņa esot piedalījusies Doneckas apgabalā notiekošā pseidoreferenduma novērošanā. Krievijas medijam "RIA novosti" viņa žēlojusies par ES sankcijām, no kurām ciešot paši eiropieši.  Alina Gerliņa jau iepriekš nonākusi Valsts drošības dienesta redzeslokā. Ārlietu ministrija uzsver, ka Gerliņa nepārstāv ne Latviju, ne Latvijas valsti. Ministrija arī pauž stingru nosodījumu Krievijas rīkotajiem pseidoreferendumiem Ukrainā.

Turpinām ziņas

Noslēdzies konkurss uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatu un no visiem pretendentiem, kā visatbilstošākais izvēlēts Kaspars Čanders. Šodien tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem iknedēļas preses konferencē, Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka Kaspars Čanders saņēmis visaugstāko konkursa komisijas novērtējumu – 187 punktus. Jau ziņots, ka sākotnēji konkursā pieteicās septiņi pretendenti, konkursam klasificējās pieci. Kā sacīja Uldis Skreivers, ar visiem notika intervijas un konkursa komisija finālam izvirzīja divus pretendentus – Kasparu Čanderu un Agri Rozenfeldu. Komisijas vērtējumā lielāko punktu skaitu ieguva Kaspars Čanders. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdē Kaspars Čanders darbu sāks 1.novembrī. Līdzšinējās darba gaitas viņam saistītas ar SEB banku.

Latvijā Valsts obligāto dienestu atbalsta teju divas reizes mazāk cilvēku nekā Lietuvā, liecina veiktais pētījums par iedzīvotāju gatavību aizsargāt valsti. Latvijā obligāto militāro dienestu viennozīmīgi atbalsta 16,4% iedzīvotāju, savukārt drīzāk to atbalsta - 28,3%. Savukārt Lietuvā dienestu viennozīmīgi atbalsta 38%, bet drīzāk atbalsta 37,1%. Tāpat Latvijā ir lielāks cilvēku skaits, kuri drīzāk neatbalsta vai pilnībā neatbalsta militāro dienestu. Gandrīz ceturtdaļa jeb 24,2% drīzāk neatbalsta dienestu, bet 18% pilnībā to neatbalsta. Lietuvā dienestu drīzāk neatbalsta 12%, bet pilnībā pret šādu ideju iestājas 8,3% aptaujāto.

Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus. Dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones - sievietes šajā pašā vecuma grupā.

Lai vērtētu jūras krasta erozijas apmērus, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti izstrādā inovatīvu datu apstrādes metodi  – izmantos publisko un komerciālo satelītu datus. Kā liecina klimata pārmaiņu prognozes, nākotnē paaugstināsies jūras līmenis un reģionu biežāk plosīs vētras. Tas palielinās arī Latvijas piekrastes erozijas apmērus. Lai pielāgotos gaidāmajam un pasargātu piekrastes ainavu un infrastruktūru, ir jānodrošina plašs un ilgstošs krasta līnijas monitorings. Tāpēc eksperti strādā pie inovatīva datu apstrādes procesa, izmantojot satelītu datus.

Un vēl

27. Vispārējie latviešu Dziesmu un 17. Deju svētki notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubileja. Plānots, ka dziesmu un deju svētkos piedalīsies līdz 40 tūkstoši dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumu un koncertu, tajā skaitā vismaz viena trešdaļa ar biļetēm. Norises būs skatāmas daudzās vietās Rīgā - Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, Hanzas peronā, Rīgas dievnamos. Dziesmu un deju svētkiem gatavojas vairāk kā tūkstoš 600 kolektīvu Latvijā.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Rīt notiks 14.saeimas vēlēšanas; No nākamā gada minimālā alga būs 620 eiro; un Kāds laiks gaidāms oktobra pirmajā nedēļā?

Jau rīt, 1. oktobrī, notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kurās balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, ņemot līdzi pasi vai personas apliecība, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tie būs atvērti no plkst.7 līdz 20. Izvēloties politiskā spēka sarakstu, par kuru vēlētājs grib nobalsot, iespējams izdarīt atzīmes vēlēšanu biļetenā: ar plusa zīmi atzīmēt kandidātus, kurus atbalsta, izsvītrot kandidātus, kurus neatbalsta. Atzīmējot kandidātam pluszīmi, svarīgi nepārkāpt attiecīgā romba līnijas. Izsvītrojot kandidātu, jābūt pārsvītrotam vismaz vienam vārda un vienam uzvārda burtam. Pārkāpumi atzīmēs gan vēlēšanu zīmi nepadara nederīgu, taču plusi un svītrojumi var tikt neņemti vērā.

Tāpat vēlēšanu urnā drīkst mest arī tukšu aploksni. Tas partijām apgrūtinās iespēju sasniegt 5% slieksni, lai tiktu ievēlētas. Tāpat jāzina, ka balsis, kas atdotas par partijām, kuras nepārsniedz 5% robežu, nekādā veidā netiek izmantotas, nosakot iekļuvušo partiju sadalījumu Saeimā. Centrālajā vēlēšanu komisijā arī atgādina – izvēloties sev netīkamu partiju un izsvītrojot visus tās kandidātus, balss tāpat tiks atdota par nevēlamo sarakstu.

Šodien un rīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas nozīmē, ka šajās dienās priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli nedrīkst būt izvietoti preses izdevumos, vidē un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt sociālajos tīklos vai citviet internetā aizliegts izvietot apmaksātu aģitāciju. Īpašu vērību šim aizliegumam KNAB aicina pievērst preses izdevumiem ar retāku periodiskumu, piemēram, iknedēļas avīzēm un žurnāliem. Ja preses izdevumā publicēta politiskā reklāma, tad neatkarīgi no dienas, kad konkrētais izdevums izdots, tas 30.septembrī un 1.oktobrī nedrīkst atrasties tirdzniecībā. Savukārt bezmaksas aģitācija sociālajos tīklos un internetā nav ierobežota visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. 

Gada inflācija eirozonā septembrī palielinājusies līdz rekordaugstajam 10% līmenim salīdzinājumā ar 9,1% augustā, liecina šodien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums. Gada inflācija eirozonā reģistrēta divdesmit pirmo mēnesi pēc kārtas. Kopš novembra ik mēnesi ir sasniegts jauns augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997.gadā. Pēc šiem datiem, vislielākais kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri bijis enerģijas cenām, kas palielinājušās par 40,8%, kas seko 38,6% pieaugumam augustā. Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas eirozonā septembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn palielinājušās par 11,8%, kas seko 10,6% kāpumam iepriekšējā mēnesī. Ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas septembrī bijušas par 5,6% augstākas nekā pirms gada salīdzinājumā ar 5,1% pieaugumu augustā.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā šodien pēcpusdienā plānots parakstīt dokumentus par četru okupēto Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijas Federācijai, bet šodien no rīta Krievija pastrādājusi kārtējo kara noziegumu pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar raķetēm apšaudot humāno konvoju Zaporižjas pilsētas apkaimē. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēsta, ka piektdien no rīta okupanti uz Zaporižju un tās apkaimi, kas atrodas Ukrainas kontrolē, izšāvuši 16 raķetes. Viena no “S–300” raķetēm trāpījusi pa humāno konvoju, ko bija organizējuši civiliedzīvotāji, lai palīdzētu saviem tuviniekiem pamest uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju. Uzbrukumā nogalināti vismaz 25 cilvēki, vairāk nekā 50 ir ievainoti.

Turpinām ziņas

Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

No nākamās nedēļas, 3.oktobra Latvijas bērni un jaunieši izglītības iestādēs, līdzīgi kā iepriekšējos mācību gados, trīs reizes nedēļā saņems bez maksas svaigus augļus, dārzeņus, kā arī pasterizētu pienu bez piedevām, informē Zemkopības ministrijā. Bezmaksas pienu, augļus un dārzeņus saņem bērni pirmsskolas izglītības iestādēs un pamatskolas klasēs. Izdales periods sāksies 3.oktobrī un ilgs līdz 31.maijam pirmajai līdz devītajai klasei un līdz 31.jūlijam – pirmsskolās.

Latvijā sestdien, 1.oktobrī, sāksies dzinējmedību sezona, kuras laikā Valsts meža dienests aicina mežā gājējus pastiprināti ievērot drošību. Pirms sezonas sākuma meža dienests aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības, par kuru ievērošanu ir atbildīgs ikviens medību dalībnieks. Tāpat mednieki aicināti izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits.

Un vēl

Nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā būtiski nemainīsies, brīžiem gaidāms lietus un dažās dienās iespējama vēja pastiprināšanās, liecina jaunākās laika prognozes. Oktobra pirmajā dienā mākoņi daļēji klās debesis, vietām nedaudz īslaicīgi līs, naktī un no rīta gaidāma arī migla. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +1..+9 grādiem, dienā tā sasniegs +10..+15 grādus. Sagaidāms, ka svētdien debesis apmāksies un galvenokārt Kurzemē līs, pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra nepārsniegs +14 grādus. Arī nākamajā nedēļā nokrišņi visbiežāk skars tikai daļu valsts, galvenokārt līs īslaicīgi, iespējama dienvidrietumu vēja pastiprināšanās. Gaisa temperatūra naktīs pārsvarā saglabāsies virs nulles, piekrastē termometra stabiņš reizēm nenoslīdēs zem +10 grādiem, un maksimālā temperatūra pārsvarā būs +10..+17 grādu robežās.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Rīt notiks 14.Saeimas vēlēšanas; Jēkabpils slimnīcas valdē apstiprina Kasparu Čanderu; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un oktobra pirmajā nedēļā?

Jau rīt, 1. oktobrī, notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kurās balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, ņemot līdzi pasi vai personas apliecība, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tie būs atvērti no plkst.7 līdz 20. Izvēloties politiskā spēka sarakstu, par kuru vēlētājs grib nobalsot, iespējams izdarīt atzīmes vēlēšanu biļetenā: ar plusa zīmi atzīmēt kandidātus, kurus atbalsta, izsvītrot kandidātus, kurus neatbalsta. Atzīmējot kandidātam pluszīmi, svarīgi nepārkāpt attiecīgā romba līnijas. Izsvītrojot kandidātu, jābūt pārsvītrotam vismaz vienam vārda un vienam uzvārda burtam. Pārkāpumi atzīmēs gan vēlēšanu zīmi nepadara nederīgu, taču plusi un svītrojumi var tikt neņemti vērā.

Tāpat vēlēšanu urnā drīkst mest arī tukšu aploksni. Tas partijām apgrūtinās iespēju sasniegt 5% slieksni, lai tiktu ievēlētas. Tāpat jāzina, ka balsis, kas atdotas par partijām, kuras nepārsniedz 5% robežu, nekādā veidā netiek izmantotas, nosakot iekļuvušo partiju sadalījumu Saeimā. Centrālajā vēlēšanu komisijā arī atgādina – izvēloties sev netīkamu partiju un izsvītrojot visus tās kandidātus, balss tāpat tiks atdota par nevēlamo sarakstu.

Šodien un rīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas nozīmē, ka šajās dienās priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli nedrīkst būt izvietoti preses izdevumos, vidē un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt sociālajos tīklos vai citviet internetā aizliegts izvietot apmaksātu aģitāciju. Savukārt bezmaksas aģitācija sociālajos tīklos un internetā nav ierobežota visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. 

Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos pēc iespējas ātri pamest Krieviju un nedoties uz šo valsti. Ministrija norāda, ka šis ir atkārtots un uzstājīgs aicinājums, ņemot vērā starptautiskās situācijas saasināšanos. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos neapmeklēt Krieviju, ņemot vērā šobrīd pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas, iespējamo drošības situācijas pasliktināšanos, kā arī ierobežotās izbraukšanas iespējas.

Somijā no pusnakts aizliegts ieceļot valstī Krievijas pilsoņiem ar Šengenas zonas tūristu vīzām. Somija šomēnes jau krasi ierobežoja tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Taču viņi turpināja ieceļot Somijā ar vīzām, ko izsniegušas citas Šengenas zonā esošās ES valstis. Šī lēmuma mērķis ir pilnībā novērst pašreizējo situāciju, kāda vērojama Krievijas tūrismā uz Somiju, un ar to saistīto tranzītu caur Somiju.

Trīs nedēļas pēc karalienes Elizabetes II došanās mūžībā publiskots viņas nāves cēlonis. BBC, atsaucoties uz karalienes Elizabetes II miršanas apliecību, ziņo, ka viņas nāves cēlonis ir cienījamais vecums. Atgādinām, ka Elizabete II aizgāja mūžībā 8. septembrī Balmoralas muižā Skotijā 96 gadu vecumā pēc 70 tronī aizvadītiem gadiem. Pēc karalienes došanās mūžībā par Lielbritānijas karali kļuvis viņas vecākais dēls Čārlzs III.

Turpinām ziņas

Noslēdzies konkurss uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļa amatu un no visiem pretendentiem, kā visatbilstošākais izvēlēts Kaspars Čanders. Šodien tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem iknedēļas preses konferencē, Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka Kaspars Čanders saņēmis visaugstāko konkursa komisijas novērtējumu – 187 punktus. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdē Kaspars Čanders darbu sāks 1.novembrī. 

Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

AS "Latvijas gāze" klientiem līdz 2023.gada 31.martam tomēr būs izlīdzinātā maksājuma iespējas, liecina kompānijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā norēķinu kārtība par dabasgāzi saistītajiem lietotājiem un mājsaimniecības lietotājiem, kuri saņem dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā. Tāpat paredzēts, ka lietotājiem, kuru dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā nepārsniedz 42 kilovatstundas mēnesī, nebūs papildu jāmaksā par rēķina nosūtīšanu pa pastu.

Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Ieroču aprites likumā, kas paredz no 2023. gada 1. septembra uz nenoteiktu laiku anulēt izsniegtās ieroču atļaujas Latvijas nepilsoņiem un daļai personu, kas Latvijā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Attiecīgi ierobežojumi attieksies arī uz atļauju veidot šaujamieroču kolekciju.

Un vēl

Nākamnedēļ gaisa temperatūra Latvijā būtiski nemainīsies, brīžiem gaidāms lietus un dažās dienās iespējama vēja pastiprināšanās, liecina jaunākās laika prognozes. Oktobra pirmajā dienā mākoņi daļēji klās debesis, vietām nedaudz īslaicīgi līs, naktī un no rīta gaidāma arī migla. Pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +1..+9 grādiem, dienā tā sasniegs +10..+15 grādus. Sagaidāms, ka svētdien debesis apmāksies un galvenokārt Kurzemē līs, pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš un gaisa temperatūra nepārsniegs +14 grādus. 

Arī nākamajā nedēļā nokrišņi visbiežāk skars tikai daļu valsts, galvenokārt līs īslaicīgi, iespējama dienvidrietumu vēja pastiprināšanās. Gaisa temperatūra naktīs pārsvarā saglabāsies virs nulles, piekrastē termometra stabiņš reizēm nenoslīdēs zem +10 grādiem, un maksimālā temperatūra pārsvarā būs +10..+17 grādu robežās.

Atstājiet komentāru